Labrīt, lasītāji!Sākušās plašas diskusijas par Iekšlietu ministra Segliņa vakar pausto domu -- ka valdības ministriju skaits būtu krietni apcērpjams. Šodien Dienā Askolds Rodins raksta, ka tā ir laba doma, lai arī pastāv šaubas par to, cik efektīvi mūsu valdošā "elite" to izdarīs. Savukārt Latvijas Avīzē Dainis Lemešonoks pārstāv domu, ka sabiedrībai ministriju skaits ir pilnīgi vienaldzīgs, un tāpēc Segliņa piedāvājums tikai tāds mundiera spodrināšanas gājiens vien ir. Partijas, tā kolēģis, varbūt tagad visas saka jā, bet reiz pienāks brīdis patiesai portfeļu skaita samazināšanai, sāksies ķīviņi, kuru rezultātā diez vai kaut kas vispār notiks.
Valdības galva Godmanis ir paziņojis, ka ministriju samazināšana notiks atbilstoši valdošajā kliķē esošo partiju proporcijām Saeimā. Kaili matemātiskais aprēķins rāda — ja ministriju skaitu samazināsies līdz 11, tad “Tautas” partijai pienāksies četri portfeļi, “zaļajiem zemniekiem” arī četri, Šlesera biznesa projektam divi (plus vēl premjerministra portfelis, ja amatu saglabās Godmanis), bet tēvzemiešiem — tikai viens portfelis. Patlaban minētajām partijām ir attiecīgi septiņi, četri, četri un trīs portfeļi (e-lietu ministre Signe Bāliņa ir bezpartejiska). Sāpīgākais trieciens tas būtu “Tautas” partijai, kura zaudētu trīs portfeļus, Saeimā visticamāk būtu jāatgriežas Kultūras ministrei Demakovai, Veselības ministram Eglītim un, iespējams, Reģionālās attīstības ministram Zalānam. Zināms, ka darbu zaudēs lielais “integrētājs” Kastēns, droši vien ardievas Ministru kabinetam būtu jāsaka arī Vides ministram Vējonim. Tēvzemiešiem būtu jāatsakās uzreiz no diviem ministriem — Broka Eiropas lietu sekretariāts jau paredzēts likvidēšanai, ārpus tā tēvzemieši kontrolē Ekonomikas ministriju un Tieslietu ministriju, kuras diez vai ir paredzētas likvidēšanai. Minēto ministru atgriešanās Saeimā nozīmētu “mīksto mandātu” zaudēšanu vairākiem deputātiem, tajā skaitā Paeglei (slikti) un valsts galvenajam homofobam Šmitam (ļoti, ļoti, ļoti labi).
Taču ministriju skaita samazināšana uzdod arī citus jautājumus. Pirmais — kas notiks ar visiem tiem cilvēkiem, kuri tajās strādā? Lieki teikt, ka pašreizējo ministriju funkcijas kā tādas nekur nepazudīs, ja arī Kastēna gadījumā tās ir bijušas nenoteiktas un reizēm absurdas. Ja vienkārši notiks visu ministrijas darbinieku pārbīdīšana citu ministriju nodaļās, tad nekāda naudas ietaupīšana nenotiks. Ir arī jautājums par nekustamo īpašumu. Nezinu, cik daudzas ministriju celtnes pieder valstij, bet vai esošajās telpās pietiks vietas jaunpienācējiem? Ja ļaudis tiks atbrīvoti no darba, viņiem būs jāmaksā kompensācija. Vārdu sakot, vēl nepavisam nav skaidrs, vai Segliņa paģērētais plāns tiešām valstij ietaupītu lielus līdzekļus. Atliek cerēt, ka šoreiz valdība par plāniem būs ļoti atklāta un patiešām prioritāti dos naudas ietaupīšanai. Starp citu, Lietuvas Ministru padomē ir 13 ministru plus ministru prezidents, bet Igaunijas — 14 ministru plus ministru prezidents. Amerikas nosacītajā ministru kabinetā ir 15 “ministru” — Štatos viņus sauc par sekretāriem.
***
Vēl jautājums rodas par valdības lēmumu atteikties no tā saucamajiem “vadības līgumiem,” kuri ievērojamam skaitam vadošo ierēdņu nodrošina ievērojamus papildu ienākumus. Satiksmes ministrijas valsts sekretārs papildu algai katru mēnesi saņem 1500 latu, bet ministra biroja vadītāja — 850 latu. Kultūras ministres padomdevējam katru mēnesi kontā ieripo 803 latu. Var jau teikt, štrunts ar šiem cilvēkiem, kuri ir ieēdušies valsts maizē, taču arī te runa būtu par darba zaudēšanas kompensāciju, savukārt varam visai droši paredzēt, ka “vajadzīgāko” darbinieku gadījumā notiks algu fonda bīdīšana un mīcīšana, lai īpaši lielus zaudējumus neradītu. Tas varētu nozīmēt nedienas mazajiem ministriju gariņiem, kuriem “vadības līgumu” neredzēt kā savas ausis, un viņu skaits ir krietni lielāks par “izredzēto” skaitu — kopumā valstī ir savi 16 tūkstoši ierēdņu, bet “vadības līgumi” ir tikai kādiem sešiem simtiem. Arī te būs rūpīgi jāraugās, kas īsti valdošajiem ir padomā, jo “savējos” tie gan prot pasargāt. Un bezdarbnieku skaits jau tā pieaug.
Vienu vārdu sakot, nekas vēl nav tā pa īstam noticis. Būsim modri arī svētku laikā. Valdošā “elite” nav instance, kura ir ieradusi mest “tikumu.”
Jauku visiem dienu!