Atslēgvārdi:

Par “Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas projektu par Eiropas Komisijas paziņojumu “Rezultātu Eiropa – Kopienas tiesību aktu piemērošana” 0

Iesaki citiem:
Atzinumi

Rīgā, 2007.gada 13.novembrī 

LR Tieslietu ministrijai

Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS ir iepazinies ar “Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas projektu par Eiropas Komisijas paziņojumu “Rezultātu Eiropa – Kopienas tiesību aktu piemērošana”, un vērš uzmanību uz sekojošajiem punktiem:

1.       Pozīcijas 1.pants. Nav saprotams pamatojums aicinājumam izmantot “neformālo stadiju”, kurā Komisija, uzzinot par kādu pārkāpumu, informētu par to dalībvalsti un bez formālas sarakstes uzsākšanas norādītu savu nostāju konkrētajā jautājumā. Šāda neformāla komunikācija nebūtu caurskatāma. Tāpat nav saprotams, kāpēc dalībvalstij būtu nepieciešama neformāla norāde, ja dalībvalsts var savas kļūdas (ES tiesību akta neprecīzu ieviešanu) labot tikpat labi arī, izmantojot formālo norādīšanas stadiju.

2.       Nav saprotama pozīcijas punktā 2.1.b. iekļautā argumentācija, kāpēc Latvija neatbalsta korelācijas tabulu iesniegšanu Eiropas Komisijai kopā ar izpildes pasākumu paziņojumu, ja, kā teikts dokumentā, tabulu sagatavošana jau šobrīd Latvijā ir daļa no pastāvošā likumdošanas procesa un nākotnē plānots tās izstrādāt vēl detalizētāk. Argumentācija, ka “tādējādi Komisija novirza savu atbildību nodrošināt ES tiesību aktu ievērošanu uz dalībvalstīm” neiztur kritiku, jo tas ir Latvijas interesēs ieviest un ievērot ES likumdošanu, līdz ar to arī Latvijas valdībai būtu jāatbalsta visi pasākumi, kas veicina ES likumdošanas ieviešanas procesa kvalitatīvāku norisi.

Tas pats attiecināms uz apgalvojumu, ka korelāciju tabulu iesniegšana būšot pamats Eiropas Komisijai uzsākt pārkāpumu procedūru pret dalībvalsti. Šāda pozīcija neliecina par izpratni, ka Eiropas Savienība pastāv, lai strādātu ES iedzīvotāju interesēs, līdz ar to katras dalībvalsts un ES institūciju galvenais uzdevums ir nodrošināt kvalitatīvu un savlaicīgu ES likumdošanas ieviešanu, lai ES iedzīvotāji varētu izbaudīt tiem pienākošās tiesības un priekšrocības.  

3.       Pozīcijas punkts 2.1.d. saka, ka “ir grūti iedomāties piemēru situācijai, kurā sūdzība nebūtu saistība ar “faktiskās vai tiesiskās situācijas precizēšanu dalībvalstī””, kas tāpēc nozīmējot, ka atbildes uz Komisijas iesūtītajām sūdzībām būšot jāgatavo pašai dalībvalstij. Šādi piemēri ir ES pamatlīgumi un regulas, kas ir tieši attiecināmas un nav jāiestrādā nacionālā likumdošanā.

PROVIDUS Eiropas Komisijas paziņojumā nesaskata plānus novirzīt prasības izskatīšanu dalībvalstīm, bet gan dalībvalstīm doto iespēju savam pilsonim paskaidrot nacionālās tiesiskās situācijas īpatnības, papildus EK dotajam skaidrojumam par ES likumdošanu šajā jautājumā. Tas nebūs iespējams jautājumos, kas saistīti ar ES dalībvalsts administratīvo procesu, ko EK nav kompetenta atbildēt. Līdz ar to nav precīzs pieņēmums, ka, “pieņemot Komisijas piedāvāto sūdzību izskatīšanas mehānismu, indivīds zaudēs iespēju uzzināt Komisijas viedokli un attiecīgi nevarēs arī to izmantot savu tiesību aizstāvēšanai”.

PROVIDUS arī neatbalsta argumentāciju, ka pāradresējot sūdzību, dalībvalstī ar šo sūdzību nodarbosies viens un tas pats ierēdnis, kas, iespējams, jau iepriekš būs to izskatījis (ja ES iedzīvotājs vispirms vēršas pie savas valsts un tad pie Eiropas Komisijas). Teikums “ir vairāk kā apšaubāmi, ka ierēdnis no jauna un pēc būtības izvērtēs attiecīgo jautājumu vai arī atzīs, ka iepriekš ir kļūdījies” liecina par vāju izpratni par labas pārvaldības principiem. Tas pats attiecināms arī uz kritiku par piedāvāto sūdzību izskatīšanas mehānismu, kas balstās uz “valsts pārvaldes iestāžu un tiesu nevēlēšanos piemērot ES tiesības (Latvijas gadījumā šī problēma ir sevišķi izteikta)”. Pozīcijā teikts, ka tā ir “viena no būtiskākajām problēmām”, taču dokumentā iztrūkst demonstrācijas, ka situācijas uzlabošana ir visu ES dalībvalstu, kā arī EK, uzdevums – tāpēc EK jāstrādā ar ES dalībvalstīm kopā, un ne EK, ne ES dalībvalstis nedrīkst izvairīties no savu saistību pildīšanas pret ES iedzīvotājiem. Latvijas pozīcija arī norāda uz nespēju saredzēt Komisijas piedāvātajā mehānismā veidu, kādā, izskatot iedzīvotāja sūdzību, dalībvalsts var pati uzlabot situāciju (novērst sūdzības pamatu), negaidot EK norādījumus.

4.       Pozīcijas punkts 2.1.c Nav saprotams, kāpēc Latvija sagaida ES finansējumu vai līdzfinansējumu Latvijas ierēdņu un tiesnešu apmācībai ES tiesību jomā. ES likumdošanas kvalitatīva ieviešana ir Latvijas interesēs tāpēc Latvijai būtu pašai jāmeklē līdzekļi ierēdņu un tiesnešu apmācībai, negaidot tos no kopējā ES budžeta (kas arī daļēji ir ES nodokļu maksātāju nauda).

5.       Pozīcijas punkts 2.1.e. Latvijas pozīcija par pārkāpumu procedūru lietu virzību termiņu šķietami balstās uz kļūdu tulkojumā. Latviski EK dokuments runā par 12 mēnešu termiņu “no oficiālas paziņojuma vēstules nosūtīšanas līdz lietas izbeigšanai vai Eiropas Kopienu Tiesas lēmumam”, bet angliski EK dokuments runā par laiku līdz lietas nodošanai tiesai, nevis tiesas lēmumam (“from the sending of the letter of fomal notice to the resolution of the case or seizure of the Court of Justice”). Tāpat arī vietā, kur EK dokuments piemin 12-24 mēnešus nav runa par Tiesas tiesvedību ilgumu, bet gan laiku, kas dots dalībvalstij, lai tā varētu respektēt agrākus tiesas lēmumus. Līdz ar to Latvijas bažām par EK ietekmi uz Eiropas Kopienu Tiesas darbu un EK mēģinājumiem noteikt, cik ātri Tiesai būtu jāizskata šīs lietas, nav pamata. EK nerunā par tiesvedības laiku, bet gan par nepieciešamību saīsināt termiņus procedūrām pirms un pēc tiesas (kad pamanīta iespējama kļūda ES tiesību aktu ieviešanā un kad kļūda novērsta).

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!