Par kosmētiku — zaļu un bioloģisku 2

Ne visi dabiskie kosmētiskie produkti vidi un veselību saudzē vairāk nekā „tradicionālie“ produkti, jo videi un veselībai var kaitēt arī citas produktā esošās sastāvdaļas.

Iesaki citiem:
Lupas 255x203
Foto:Kevin Dean

Zaļās kosmētikas tirgus ir viena no straujāk augošajām kosmētikas nozarēm, lai arī pagaidām tās tirgus daļa Eiropā ir maza — tikai 2-5%[1]. Daļa patērētāju, kas izvēlas zaļo kosmētiku, paļaujas uz dabas dziedniecisko spēku un savu izvēli pamato ar to, ka sintētiskās vielas, kas ir tradicionālās kosmētikas sastāvā, varētu kaitēt veselībai. Pieaug arī to patērētāju skaits, kuriem ir svarīga vides labklājība un ilgtspējīga attīstība, tāpēc viņi meklē kosmētikas produktus, kas ražoti vidi saudzējošā ceļā un nesatur videi kaitīgas vielas. Kā atzīts Pasaules Dabas fonda pētījumā, Rietumvalstīs šādu patērētāju skaits ir ievērojami pieaudzis — ja agrāk ekoloģiskos produktus izvēlējās neliels, specifisks patērētāju loks, tad šobrīd jau galvenā patērētāju straume vēlas, lai viņu izvēlēto zīmolu īpašnieki būtu sociāli atbildīgi un vidi saudzējoši uzņēmumi[2].


Zaļā, dabiskā, ekoloģiskā

Arī Latvijas presē, it īpaši tā sauktajos „sieviešu žurnālos“, pieaug publikāciju skaits par zaļo kosmētiku. Jūtot patērētāju interesi, arī uzņēmumi, kas pazīstami kā „tradicionālās“ kosmētikas ražotāji, ievieš dabiskās kosmētikas sērijas. Tomēr — kā gan patērētājs var zināt, ka, nopērkot kosmētikas krēmu, viņš patiešām arī nopērk līdzekli, kas ir saudzējošs gan viņa veselībai, gan videi?

Šim rakstam mani pamudināja draudzene, kas bija nolēmusi piepelnīties, izplatot jaunu dabisko kosmētikas produktu līniju. Zinot manu interesi par ekoloģisko kosmētiku, viņa mani lūdza novērtēt, vai šī kosmētika ir tik zaļa un veselībai laba, kā viņai stāstīts prezentācijās. Izpētot produktu sastāvu, man bija jāsecina, ka šī produktu sērija satur dabiskas izejvielas, bet līdztekus pietiekoši daudz arī sintētisku izejvielu, tāpēc to nevar uzskatīt par ekoloģisko kosmētiku.

Kas tad īsti ir zaļā, dabiskā, ekoloģiskā kosmētika? Vai tad, ja izvēlamies zaļus produktus, tiešām varam pasargāt sevi vai vidi? Vispirms jāsaka, dabiskā, zaļā un bioloģiskā kosmētika nav viens un tas pats. Otrkārt, nav arī vienotu standartu, kas pateiktu, ko var saukt par dabisku kosmētiku. Eiropas Savienības (ES) regula par Kopienas ekoetiķeti aizliedz „nepatiesi vai maldinoši reklamēt vai lietot jebkādas citas etiķetes vai logotipus, ko varētu sajaukt ar Kopienas ekoetiķeti“[3], bet šī regula nenosaka, kas ir „dabiskā“ kosmētika.


Pievilcīgāk pircējam

Pastāv arī tendence izmantot patērētājiem pievilcīgus vārdus bez īsta seguma. Piemēram, nesen kādā veikalā mani maldināja sejas krēms ar pamanāmu uzrakstu BIO. Izrādījās, ka krēms tikai satur BIO savienojumus, kā ražotājs bija nosaucis bioloģiski aktīvās sastāvdaļas, kas iedarbojas uz mūsu organismu. Reiz iekritu, nopērkot ekskluzīvas ziepes, kuras ražotājs reklamēja kā dabiskas. Izpētot sastāvu, secināju, ka esmu ievērojami pārmaksājusi, nopērkot līdzekli, kas līdztekus augu izcelsmes sastāvdaļām satur dažas man netīkamās sintētiskās piedevas. No ekoloģiskās kosmētikas ražotāju viedokļa tāda maldināšana ir ļoti kaitīga, jo patērētājs, kas reiz vīlies „it kā“ zaļajā produktā, var zaudēt interesi par šo tirgus segmentu, nevēloties piedzīvot jaunu vilšanos.

Skatoties tendences tirgū, mēs varam iedalīt kosmētiku šādās klasēs:


  • Tradicionālā komētika: bez īpašām pretenzijām uz dabiskumu vai „zaļumu“ un sociālo atbildību.

  • Dabiskā kosmētika (natural cosmetics): kosmētiskie līdzekļi, kas satur dabiskas izcelsmes sastāvdaļas, un šādu produktu tirgū ir daudz. Ir arī atsevišķi „tradicionālās kosmētikas“ pārstāvji, kas ražo īpašu dabisku produktu sēriju. Daudzas kosmētikas firmas, kuru galvenais produktu realizācijas ceļš ir personīgie izplatītāji, sevi pozicionē kā dabiskās kosmētikas ražotājus. Diemžēl nav pamata uzskatīt, ka visi „dabiskie“ produkti saudzē vidi vai veselību vairāk nekā „tradicionālie“ kosmētiskie produkti, jo videi un veselībai var kaitēt arī citas produktā esošās sastāvdaļas un arī dažas dabiskas izcelsmes sastāvdaļas var radīt veselības traucējumus, vai arī to izmantošana var kaitēt dabai. No vides aizsardzības viedokļa svarīgs ir arī pats ražošanas veids un iepakojums, tapēc jāvērtē viss produkts kopumā. Piemēram, dabiska izejviela ir arī ūdeļu tauki (mink oil), ko cilvēks, kam rūp dzīvnieku labklājība, visticamāk, neizvēlēsies.

  • Ekoloģiskā, bioloģiskā, zaļā kosmētika (biological cosmetics, organic cosmetics): kosmētiskie līdzekļi, kas ražoti videi un cilvēkam saudzīgā veidā. Lai pircēji varētu atpazīt ekoloģisko kosmētiku, šādas kosmētikas ražotāji sertificē savu produkciju, tas ir, iegūst neatkarīgu organizāciju apliecinājumus tam, ka kosmētika ražota atbilstoši noteiktiem standartiem. Parasti šie standarti ir publicēti šo organizāciju mājas lapās. Latvijā pazīstamākās zīmes ir ECOCERT un BDIH[4], bet ir arī citi sertificētāji. Ja redzat, ka kosmētiskais produkts ir sertificēts kā bioloģisks produkts, pārbaudiet, vai sertificētājs ir pietiekoši uzticams. Katra sertificētāja mājaslapā jūs arī varat iepazīties ar sertifikātus saņēmušo ražotāju sarakstu. Izvēloties jauna, mazpazīstama ražotāja kosmētiku, vēlams pārbaudīt, vai produkti minēti sertificētāja mājas lapā. Protams, arī šāda sistēma rada apjukumu, jo patērētājam jāiemācās atpazīt šo dažādo sertificētāju logo.

  • Kosmētika, kas ražota, sekojot noteiktām ētiskām normām un standartiem: piemēram, pērkot produktu, kas marķēts ar godīgās tirdzniecības (Fair Trade) zīmi, mēs zinām, ka visas tā ražošanā iesaistītās puses ir sekojušas noteiktiem vides, darba drošības un attīstības standartiem un tirgotājs izejvielu piegādātājam, kas parasti ir jaunattīstības valstī, ir samaksājis godīgu cenu.


Lai mazinātu haosu tirgū, sešas vadošās Eiropas valstu organizācijas[5], kas sertificē bioloģisko kosmētiku, sākušas izstrādāt vienotu Eiropas standartu COSMOS[6], kas nosaka gan „bioloģiska“, gan „dabiska“ produkta kritērijus. Tomēr šī standarta apstiprināšana ievērojami kavējas[7], un paši zaļās un dabiskās kosmētikas ražotāji kritizē šo standartu[8] īpaši par to, ka tas pieļauj diezgan lielu (2%) naftas ķīmijas izcelsmes sastāvdaļu klātbūtni, kā arī saglabā visas sešas atsevišķo sertifikācijas organizāciju zīmes, un tas kavē atpazīstamību.


Ne vienmēr dārgi

Pastāv uzskats, ka ekoloģiskā kosmētika ir dārga. Lai gan parasti tā ir dārgāka nekā lētākā „tradicionalā“ kosmētika, tomēr ir iespējams atrast produktus dažādiem maciņiem. Ir gan ekskluzīvās sērijas, pie kurām pieder arī Latvijā pazīstamākais ekoloģiskās kosmētikas ražotājs „Madara“[9], gan arī „parasto produktu“ sērijas. Samērā plašu izvēli piedāvā gan parastie, gan interneta veikali, kas sevi pozicionē kā bioloģisko produktu izplatītājus.

Tāpēc, ja piederat pie tās augošās patērētāju daļas, kam rūp ilgtspējīga attīstība un paša veselība, izvēlieties bioloģisko jeb ekoloģisko kosmētiku, bet — ar apdomu, lai neiekristu uz tukšiem ražotāju solījumiem. Izvēlieties produktus, kas ieguvuši neatkarīgas organizācijas sertifikātu.

_______________________

[1] Eiropas dabiskās kosmētikas tirgus, Organic Monitor, http://www.organicmonitor.com/100160.htm.

[2] Anthony Kleanthous & Jules Peck, Let them eat cake, Satisfying the new consumer appetite for responsible brands, ABRIDGED VERSION, WWF, http://www.wwf.org.uk/filelibrary/pdf/let_them_eat_cake_abridged.pdf

[3] ES regula Nr. 1980/2000 par ekoetiķeti. Sk. vairāk http://ec.europa.eu/environment/ecolabel/about_ecolabel/documents_en.htm

[4] Ar kritērijiem latviešu valodā var iepazīties Patērētāju ceļvedī: http://www.consumer-guide.lv/kosmetika/dabiska.htm

[5] Šis sešas organizācijas ir: BDIH (Vācija, http://www.kontrollierte-naturkosmetik.de), BIOFORUM (Beļģija, http://www.bioforum.be), COSMEBIO & ECOCERT (Francija, www.cosmebio.org, http://www.ecocert.com), ICEA (Itālija, http://www.icea.info) and SOIL ASSOCIATION (Apvienotā Karaliste, http://www.soilassociation.org).

[6] COSMOS standarta projekts, http://www.cosmos-standard.org/...

[7] COSMOS standartam trūkst skaidrības, http://www.cosmeticsdesign-europe.com/...

[8] NaTrue oganizācijas paziņojums par COSMOS standartu, http://www.natrue.org/uploads/media/NaTrue-Statement-Cosmos-Standard-continues-to-reveal-inaccuracies_02.pdf

[9] Jem Bendell, Anthony Kleanthous, Deeper Luxury, Pasaules Vides Fonds, http://www.wwf.org.uk/deeperluxury/_downloads/DeeperluxuryReport.pdf

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (2) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

In 25.08.2010 15:32
Paldies!

Izsmeļoši un noderīgi. :) Es pati lietojou Ecosert sertificētu ekologisko kosmētiku Organix Cosmetix, kas pieder pie tās grupas - nevienmēr labi eko produkti ir dārgi.. www.biocosmetic.lv

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

TTT 24.08.2009 15:40
Labi, ka pieminēja SOIL ASSOCIATION (Apvienotā Karaliste, http://www.soilassociation.org).

Tie ir pirmie kas savā laikā atteicās sertificēt ĢMO un pavisam nesen, NANO.

Var tikai rekomendēt pilsoņus un protams palasīt par dabas līdzekļiem un tautas pieredzi.

Saistītie raksti
Disko 255x203

Ave Sol! 1 Autors:Marina Kovaļova

Siltumnica 255x203

Klimata sarkanās līnijas 3 Autors:Alda Ozola

Vavere 255x203

Meklējiet miskastes! 3 Autors:

Kosmētikas ceļvedis consumer-guide.lv