Raksts

Par koalīciju domājot


Datums:
19. septembris, 2011


Autori

Kārlis Streips


Labdien, lasītāji!Man rakstot, Centrālā Vēlēšanu komisija ir saskaitījusi gandrīz vai visas balsis -- gandrīz tāpēc, ka joprojām nav saņemti dati no iecirkņa ASV pilsētā Sietlā, bet tas jau lietas būtību nemainīs, jo diez vai tur balsoja simtiem vai tūkstošiem ļaužu. Jau sāk rādīties arī, kuri cilvēki tad ir vai nav iekļuvuši Saeimā. Pati pirmā, kurai par to būtu jādomā ļoti, ļoti konkrēti, ir Vienotība, jo kārtējo reizi vēlētāji ir iedevuši kurvīti vienam no vadošajiem Vienotības cilvēkiem Aigaram Štokenbergam, tieši tāpat, kā tie pērn iedeva kurvīti Lindai Mūrniecei. Toreiz Vienotība uzpūtīgā kārtā viņai piešķīra ministres portfeli par spīti tam, ka viņa palika otrā aiz strīpas Rīgas vēlēšanu apgabalā. Savukārt, Štokenberga gadījumā Vienotība nedarīja absolūti neko par problēmām, kādas viņa sakarā jau ilgstoši cilāja portāls Pietiek.com (un ne tikai). No Kampara atbrīvojās, no Štokenberga -- ne tik. Ja partijas "vienotības" kontekstā Štokijam arī šoreiz tiks piemeklēts augsts postenis, tas kārtējo reizi liecinās par to, ka Vienotības runāšana par godīgumu politikā ir tikai tukša vāvuļošana un nekas cits.

Ja runa ir par augstiem amatiem, te ir arī otra lieta. Ja nu reiz patlaban mums ir cerības tikt pie valdošas koalīcijas, kura krietni vairāk nekā iepriekšējās ņem vērā arī tādus principus, kā godīgums, tiesiskums un profesionalitāte, tad vai nebūtu tomēr un beidzot laiks atteikties no dažādu amatu politizēšanas? Piemēram, Rīgas lidostas vadītājs Arnis Luhse ir teicis, ka gadījumā, ja koalīcijā nebūs “zaļie zemnieki,” tad viņam no lidostas acīmredzot būs jāatvadās. Tieši tāpat, kā no turienes savulaik bija jāatvadās Krišjānim Peteram pēc tam, kad savas pozīcijas Saeimā zaudēja Šlesers un viņa biznesa projekts. Toreiz nebija ne vārda runas par to, vai Peters savu darbu darīja labi vai slikti, profesionāli vai neprofesionāli. Vai tas pats notiks arī ar Luhsi? Jo Rīgas lidosta, lai vai kā, ir turpinājusi attīstību krietni pozitīvā virzienā, un ne jau politiska piederība ir galvenais spriežot par to, vai tas ir bijis attiecīgā vadītāja nopelns. Protams, “savējo” bīdīšana visos iespējamos virzienos ir niķis, kas piemīt ne jau tikai “zaļajiem zemniekiem” vai Šlesera biznesa projektam vien, arī Vienotībā sastāvošais “Jaunais laiks” allaž uz to ir bijis itin nasks. Ja runa ir par politiskiem amatiem, protams, tas nav nekas ārkārtējs. Arī manā dzimtenē, ja par prezidentu kļūst Demokrātu partijas pārstāvis, tad politiskajos amatos (un arī, mazāk akceptējami) diplomātiskos amatos tiek salikti viņa cilvēki, ja Republikāņu partijas pārstāvis, tad viņa ļaudis. Taču, ja runa ir par uzņēmumiem, kuros valstij pieder kapitāls, tad tur ir pirmkārt vajadzīgi cilvēki, kuri pazīst drēbi, un nebūt nav vajadzīga situācija, kurā galvenais kritērijs ir politiskā piederība. Ja Arnis Luhse Rīgas lidostā kaut kā ir nogrēkojies, tad OK, lai tiek meklēts cits. Ja ne, tad lai viņš paliek savā vietā neskatoties uz to, ka viņa “aizmugurei” sestdien vēlēšanās klājās plāni.

Savukārt, domājot par to, ar ko nākamo valdības koalīciju veidos Zatlera Reformu partija un Vienotība, jo tās nepārprotami ir un būs procesa centrā, šur tur Latvijā ieskanējušās visnotaļ histēriskas balsis. Šodien Ventspils trubas laikrakstā Elita Veidemane apgalvo, ka vakar viņa pamodās “Krievijā,” jo Saskaņas centrs, lūk, guva tik labus rezultātus. Savukārt vēlēšanu naktī dziedātāja Olga Rajecka kādā pasākumā satvēra Valdi Zatleru pie piedurknes un piedraudēja, ka koalīcijā būs SC, tad viņa emigrēšot uz Austrāliju (“Vēl mirklis, un viņa būtu bijusi uz ceļiem” — tā to šodien Dienā ir atreferējis Guntis Bojārs). Elita kārtējo reizi muld, kā viņa sestdien aizgāja gulēt Latvijā, tā viņa svētdien no rīta arī turpat pamodās. Savukārt, ja Olga vēlas pārcelties uz otru pasaules pusi, tad labu ceļa vēju, bet diez vai tas būs sabiedriski atbildīgs lēmums. Jo, cita starpā, latviskumu Latvijā jau palīdz uzturēt tieši kultūra, kuras sastāvdaļa ir arī Olga Rajecka.

Koalīcijas veidošana ir interesanta arī citā nozīmē, proti, no tām četrām partijām un apvienībām, kurām ir reālas izredzes iekļūt nākamajā koalīcijā, trīs ir tādas, kuru pārstāvji Saeimā būs bez jelkādas pieredzes Ministru kabinetā. Neatkarīgi no tā, vai Zatlers galu galā nolems koalīciju veidot ar Saskaņas centru vai Nacionālistu Apvienību, tā neizbēgami būs ar nepieredzējušu ministru vairākumu, jo ZRP ir radusies no tukšas vietas, bet SC un nacionālisti allaž bijuši opozīcijā, ja arī pēdējo gadījumā vien pēdējos 10 mēnešus. Protams, tas nebūtu nekas pilnīgi ārkārtējs. Eināra Repšes valdībā bija strīpa Jaunā laika ministru, kuriem pirms tam nekādas pieredzes ar ministrēšanu nebija un nevarēja būt. Kā tas var beigties, to mēs redzējām ar bēdīgi slaveno Veselības ministru Āri Auderu, kā arī ar pašu Repši, kurš premjerēšanas laikā bija — cita vārda nav — visnotaļ ekscentrisks. Ar to es negribu teikt, ka pieredzes dēļ vien atkal koalīcijā būtu jāņem “zaļie zemnieki” — lai sēž opozīcijā un pārdomā savus milzīgos grēkus. Taču vienalga mums būs situācija, kurā liela daļa ministru pēc valdības izveidošanas tikai sāks iešūpoties un konstatēt, kur ir ministrijas tualetes telpa un tās atslēgas, bet tas būs bīstami ņemot vērā to, ka pirmais darbiņš valdībai tomēr būs nākamā gada budžets, un tas nu reiz nebūs tas process, kuru var vadīt tādā tiri-piri veidā, nebūt ne.

Kā rakstīju vakar, man pret SC iekļaušanu valdībā ir iebildumi, kuriem nav nekāda sakara ar to, ka mēs tādā gadījumā piepeši dzīvotu “Krievijā.” Man drīzāk ir iebildumi pret saskaņiešu visnotaļ bezatbildīgo attieksmi pret valsts tautsaimniecību. Taču vienā vai otrā variantā koalīcijas kodolam tomēr ir ļoti rūpīgi jādomā par to, ka par visu vairāk nākamajos trīs gados Latvijai būs vajadzīga konkrēti profesionāla un tiesiska valdība. Viegli to nodrošināt nebūs.

Jauku visiem dienu.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!