Atslēgvārdi:

Par karoga (ne)celšanu 16

Labrīt, lasītāji!

Viņdien Latvijas Tiesībsargs Romāns Apsītis paziņoja, ka noteikumi par karogu pacelšanu pie privātmājām ir apšaubāmi no cilvēka tiesību viedokļa. Lieki teikt, ka šī vēsts ir pagalam satraukusi latviešu nacionālistisko galu, bet jāsaka, ka tiesībsargam ir absolūta taisnība.

Iesaki citiem:

Karoga pacelšana mūsu valstī ir obligāta dažādos gadījumos, bet tie visi saistās ar obligātu pārliecību. 11. novembrī privātmājas īpašniekam jābūt pārliecinātam, ka viņš godā Latvijas bruņotos spēkus, 18. novembrī -- ka viņš godā Latvijas valsti. Tik tālu vēl var likties, ka viss ir kārtībā, jo, kā nekā, valsts oficiālie svētki. Tiesa, arī šajā gadījumā politikāņi varētu darīt krietni vairāk, lai Latviju arvien lielāks skaits valsts iedzīvotāju vairs neuzskatītu par "šo valsti," bet gan par savu valsti.

Bet tālāk? Ir arī divas citas kategorijas karoga celšanai. Viena saistās, piedodiet, ar latviešu tautas mazohismu. Pareizi kādreiz internetā ir jautājis viens no Latvijas redzamākajiem politologiem: Vai tiešām pasaulē ir sevi cienošas un demokrātiskas valstis, kuras visiem liek pacelt karogu, lai pieminētu savu okupāciju? Par to esmu rakstījis arī citreiz -- valstī ir veselas trīs dienas, kurās ir paģērēta komunistu briesmu darbu pieminēšana, ne vien deportāciju gada dienās martā un jūnijā, bet arī decembra pirmajā svētdienā, kurai nu, piedodiet, galīgi nekāda sakara ar to visu nav, ja nu vienīgi kāds grib domāt, ka katra diena Padumjajā savienībā bija traģēdija, un tādā gadījumā karogu ar sēru lenti var celt katru dienu. Aizmirst vēsturi, protams, nevajag, bet vai vajag sevi regulāri ar to šaustīt? Nu, diez vai.

Otra kategorija saistās ar ārzemju līderiem, kuri tā vai cita iemesla dēļ ierodas Latvijā, un te nu var būt pavisam konkrēti iebildumi. Piemēram, februārī Rīgā viesojās Tadžikistānas prezidents Emomali Rahmons, kuru citādi, kā par diktatoru nosaukt būtu pagrūti. Viņš ir viens no tiem Centrālāzijas bosiem, kuriem pieder pašiem savs parlaments, kurš ir pavisam gatavs bosam nodrošināt jauku dzīvi un amatu līdz pat ļoti tālai nākotnei, E. Rahmona gadījumā -- vismaz līdz 2020. gadam. Tiesa, nav viņš tikpat liels maniaks, kā kādreizējais diktators kaimiņvalstī Turkmenistānā, bet maniaks no Turkmenistānas nekad uz Latviju nebrauca. Toties E. Rahmons atbrauca. Kāpēc man būtu jāpaceļ karogs, lai godinātu cilvēku, kurš ir diktators valstī, kuru cilvēka tiesību organizācija Freedom House atzīst par "nebrīvu"? Lai savu karogu ceļ valsts un pašvaldības iestādes, man personīgi ir lieli iebildumi pret pasaules diktatoru godināšanu, pilnīgi neatkarīgi no tā, vai to dara mūsu valsts ļaudis braucot pie viņiem vai otrādi. Atkal -- ja viņi citādi nevar un, piemēram, Valsts prezidentam ir jādodas pie Centrālāzijas diktatoriem ar solījumu, ar viņiem par tik piņķerīgu jautājumu, kā elementāras cilvēka tiesības, vispār nerunāt, tad tā ir viņu darīšana, lai arī cik tas nožēlojami nebūtu. Bet likt visiem Latvijas iedzīvotājiem dziedāt līdz -- atvainojiet, bet tas ir garām. Tiesībsargam ir taisnība.

Jauku visiem dienu!

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (16) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Anna 20.04.2009 14:01
Lai viss paliek pa vecam, cilvēks jātur grožos!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

drakons 20.04.2009 01:16
Trimdeniece ir malace.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jānis 17.04.2009 23:38
emm, tādas lietas, kā "vidusskolas formālās loģikas" neeksistē. Pats vidusskolu esmu beidzis jau kādu laiku atpakaļ un arī manam tēvam šāds priekšmets netrāpījās.

Piedodiet atvainojiet, bet "jautājums, kuru centrālā vai vietējā vara lemj atbilstoši savam mandātam" ir visas komunistiskās politikas balsts. Ekonomika, politika, sadzīve, viss viss. Man prieks, ka rietumu demokrātijas var atļauties šādu delikatesi - mēs nevaram. Mums visupirms, brīvības ir jāiedibina pirms varam sākt tās iznīdēt :).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris 16.04.2009 18:27
Trimdiniece,

Pateicos par Jūsu pamācībām vidusskolas formālajā loģikā. Acīmredzot man tā nudien ir pietrūkusi. Žēl, ka biežāk nesanāk sarunāties ar tik izglītotiem ļaudīm.

Tomēr jokus pie malas. Piekrītu komentētājam R, ka Jūsu aizrādījumi man attiecas tikpat lielā mērā arī uz Jūsu piemēriem par Vāciju un Šveici. Nevienā rindiņā es neminēju, ka uzskatu, ka Latvijai tagad būtu jāmērkaķojas pakaļ zviedriem, tomēr man likās, ka Zviedrijas piemērs ir labs piemērs dažādībai, ko komūnas, pilsētu mērijas un pārējās pašvaldības iestādes prasa no saviem pilsoņiem, tā teikt minēju piemēru lai paplašinātu perspektīvu - ir dažādas prakses un ir dažādi politiskie uzstādījumi, tādēļ diskusija ir ne tikai vēlama, bet arī vajadzīga. Kāds pamats ir mūsu prasībām no līdzpilsoņiem, lai viņi izkārtu karogus? Utt. Tādēļ Jūsu Svazilendas piemērs ir gaužām nevietā. Bet, aiz kautras intereses gribētu Jums pajautāt: varbūt, ka Jūs varētu minēt kādu argumentu, kādēļ Jūsuprāt Latvijai vajadzētu rīkoties tieši tāpat kā Vācijai?

Par karoga izkāršanu pie sava nama un karoga dedzināšanai ir viena kopīga lieta - runa ir par to, ka esmu pret karoga elkdievību. Karogs ir mūsu valsts simbols, bet nekas vairāk. Sodīt par karoga izkāršanu, manuprāt, ir tikpat muļķīgi kā par to, ka kāds lamā valdību.

Un vēl kas - no Jūsu pirmā komentāra sapratu, ka Jums karogs nozīmē kaut ko vairāk nekā puķes, izgreznojumus un nama sakopšanu - varbūt, ka es kļūdījos. Varbūt, ka Jums karogs ir tikai dekorācija - bet tad man nav saprotams Jūsu kategorisms, kādēļ būtu jāsoda cilvēki, kuri negrib izgreznot savu namu? Piedodiet, bet kāda gan mērijai, komūnai un valstij ir daļa gar to, cik izgreznotā namā es dzīvoju un ar ko es to rotāju?

Man šķiet, ka Jums tomēr karogs ir kaut kas vairāk kā tikai izrotājums. Nacionālais simbols, kura "necienīšana" (lieku šo vārdu pēdiņās, jo karoga izkāršana 18. novembrī nenozīmē, ka nama iedzīvotājs ciena Latvijas valsti) liek Jūsu asinīm vārīties, citēt nacionālistiskus franču politiķus un rakstīt komentārus, aicinot patriekt visus citādi domājošos un "nelojālos" (atceros, ka dzīvojot Latvijā gadījās, kad aizmirsu izkārt karogu laikā, par ko saņēmu soda kvīti, tomēr man jāsaka, ka manai aizmāršībai nudien nebija nelojalitātes smaka, pat ja Jums tā gribētos tam ticēt). Tomēr pirms Jūs kādu patriecat vai sūtat pie psihiatra, gribētu lūgt nelielu paskaidrojumu - vai tiešām karoga izkāršana ir lojalitātes indikators? Man šķiet, ka pastāv daudz elementārāki un nopietnāki veidi, kā demonstrēt savu lojalitāti Latvijas valstij - piemēram, maksājot nodokļus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

R > Trimdiniece 16.04.2009 16:38
Jūs sakat: "tas, ka Zviedrijā (vai kur citur) tas notiek tā vai citādi, nenozīmē, kā Latvijā tam arī obligāti janotiek tāpat."

Tieši tik pat lielā mērā to var attiecināt uz Jūsu Vācijas piemēru.

Es vēl saprotu, ka karogu varētu obligāti likt izkārt valsts svētkos, lai gan arī tas ir diskutējami, nedrīkst cilvēkam uzspiest mīlēt valsti tāpēc, ka viņam ir nepaveicies tur piedzimt. Bet kāda mārrutka pēc man to ir jādara visādu genocīdu, u.tml. atzīmēšanai vai lai izrādītos ārzemniekiem?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris 16.04.2009 13:00
>>> Trimdas jau sen vairs nav. Ir tikai "ārzemju latvieši"
=====
Diez vai ir gaumīgi piesieties cilvēku nikiem. Un ko mēs vispār zinām viens par otra dzīvi un rīcības motīviem?

Daudzos aspektos Trimdinieces viedoklis man šķiet simpātisks - mēs nevaram pamatot Latvijā nosakāmo kārtību ar to, kas ir citās zemēs. Ir tūkstošiem veidu kā noteikt pilsētās kārtību un vienlaikus palikt Latvijai saistošu cilvēktiesību normu ietvaros.

No otras puses, jāraugās kādi ir mūsu politiskie ideāli. Vācija ir, protams, bagāta un tehnoloģiski attīstīta valsts, bet sabiedrības attīstību tur joprojām iespaido smags totalitārais mantojums (turklāt tas lielā mērā bija pašu vāciešu, nevis tikai kādu ārēju okupantu radīts). Viņu likumi pret "holokausta noliedzējiem", mēģinājums kavēt saentologu baznīcas legalizēšanos un dažas citas lietas ir, protams, iespējamas mūsdienu rietumvalstī, bet nešķiet simpātiskas. Vācijas municipalitātēs turklāt bieži skaitās tikums pedantiski iekļauties vietējā kārtībā; tur nav tik daudz angļu konstruktīvā slinkuma un tur joprojām nav vispāratzīts teiciens - "mind your own business" ("parūpējies pats par sevi" vai "nejaucies svešās darīšanās").

Latvijas apstākļiem un latviešu mentalitātei daudzās jomās šķiet atbilstošāks angļu un amerikāņu dzīves stils. Tomēr arī to mēs nevaram burtiski kopēt, jo Anglija un ASV ir lielas un spēcīgas impērijas, bet Latvija - neliela nacionāla valsts, turklāt ar ievērojamu skaitu nelojālu kolonistu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Valodniece 16.04.2009 09:59
Jautājumus "nepaceļ", jautājumus "uzdod".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

"trimdiniecei" 16.04.2009 09:58
Trimdas jau sen vairs nav. Ir tikai "ārzemju latvieši", kas ir pašu izvēlētā prombūtnē. AirBaltic tirgo biļetes vienā virzienā arī uz Rīgu. Brauc mājās no tās savas Vācijas un nevis gudri spriedelē par lietām, kas uz pašu neattiecas!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Trimdiniece 16.04.2009 02:09
Man atkal sen nav gadījies lasīt tik nejēdzīgu un elementārai loģikai pretēju komentāru, kā Pētera komentārs. Tas, ka Zviedrijā (vai kur citur) tas notiek tā vai citādi, nenozīmē, kā Latvijā tam arī obligāti janotiek tāpat. Visu cieņu zviedriem, lai viņu nācijai un valstij labi klājas un ir saules mūžs, – bet Latvija tomēr ir neatkarīga suverēna valsts ar savas tautas brīvi vēlētu likumdevēju. Redzat, Pēteri, arguments "Jānis ēd ābolu, tāpēc Andrim arī jāēd ābols" ir loģiski kļūmīgs. Tas ir saprotams pat pēc vidusskolas formālās loģikas kursa noklausīšanās.
Pētera zināšanai – Svazilendā (ir tāda valstiņa Āfrikas dienviddaļā) vēl joprojām katru gadu notiek oficiāls festivāls, kurā no visas valsts savestas pusplikas jaunavas dejo ar niedru saišķiem rokās, un karalis izvēlas sev no tām kārtējo sievu sava harēma kuplināšanai. Ja nu es tagad pēc Jūsu paša "loģikas" teikšu: redz, tur tā notiek, tāpēc arī mums Latvijā tā vajag! – tad pamēģiniet vien iebilst. :-)
Pēteris: "Man tuvāka ir ASV valdošā filozofija, kur karoga dedzināšanu uzskata par runas brīvības izpausmi."
Atkal aplamība. Kāds sakars valsts karoga dedzināšanai ar pienākumu izlikt valsts karogu pie māju sienām? Tās, mīļais draugs, ir divas dažādas lietas. Aizvietojiet "karogu" ar kādu citu jēdzienu, piemēram, puķēm vai citiem rotājumiem, un jūs sapratīsiet, ka šie abi jautājumi nav saistīti.
Pēteris: "Man šķiet, ka tas ir arogances augstākais paraugs padzīt no valsts kādu, kuram nacionālisma līmenis kādam, redzējies, šķiet esam nepieņemami zems esam."
Diemžēl šeit nekādi nevaru palīdzēt. Ja cilvēks ar spīvu naidu ienīst valsti un tomēr spītīgi vēlas tajā palikt un nekur projām nebraukt, tad problēmas sakne var būt dažāda. Principā te var būt divas iespējas. (1) Tā var būt šizofrēnija vai kāds no daudzajiem personības traucējumiem, un šādā gadījumā var palīdzēt tikai kvalificēts mediķis – psihiatrs vai psihoterapeits. (2) Vai arī attiecīgā persona grib un cer laika gaitā uzkundzēties pilsoņu vairākumam un laika gaitā panākt sev labvēlīgu noteikumu pieņemšanu. Piemēram, tajā pašā Francijā daudzi Magrebas izcelsmes imigranti, kuri nevēlas integrēties franču sabiedrībā, sēž un cer, ka reiz pienāks tā diena, kad Francijā tiks ieviests šariāts. Vai Latvijā ieceļojušie bijušās PSRS pilsoņi, kuri nevēlas mācīties latviešu valodu, jo pavisam drīz taču ieviesīšot krievu mēli kā otro valsts valodu. Protams, ka šīs otrās kategorijas ļaudīm ir pilnas tiesības uz šādas nostājas piekopšanu – jo mums tomēr ir brīva demokrātiska sabiedrība. Taču lai tad viņi necer uz jebkādu pretimnākšanu un atbalstu no valsts puses. Tas taču ir skaidrs kā divreiz divi.
Un tomēr, man šķiet, ka Pēteris nav atbildējis uz galveno manis pacelto jautājumu. Ja vietējās pašvaldības noteikumi (vai valsts likums) pavēl visiem namsaimniekiem turēt savu māju priekšu kārtīgu, – bet es, pieņemsim, kā tāda īsta pārliecināta anarhiste, ļauju fasādei pārklāties ar pelējumu, mauriņu aizaudzēju ar kuplām usnēm un nātrēm, un vēl mājas priekšā saberu vecas sarūsējušas konservu bundžas. Un atnāk policija un mani soda. Arī būs cilvēktiesību pārkāpums?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aha 16.04.2009 01:49
dzīvojam taču it kā demokrātijā? vai karoga neizkāršana kaut kā ietekmē kārtību? kādam traucē, kādu aizskar? ne. tātad... manas tiesības tā kā būtu to nedarīt, ja negribu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris 16.04.2009 00:47
Trimdiniece,
Nu tik nešpetni kategorisku komentāru sen nebiju lasījis. Tanīs Zviedrijas komūnās, kurās es dzīvoju - kuras ir gan labējo spēku, gan kreiso spēku pārvaldītas - nekad nav tiekušās regulēt, ka būtu jāizkar Zviedrijas karogi pie nama. Man tuvāka ir ASV valdošā filozofija, kur karoga dedzināšanu uzskata par runas brīvības izpausmi. Man šķiet, ka tas ir arogances augstākais paraugs padzīt no valsts kādu, kuram nacionālisma līmenis kādam, redzējies, šķiet esam nepieņemami zems esam. Tas pats attiecas uz grāfu Filipu de Viljē.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Trimdiniece 16.04.2009 00:34
Manuprāt, jautājums par to, vai privātmāju īpašniekiem valsts svētkos ir obligāti jāizkar karogs, pieder pie tās pašas jautājumu kategorijas, kā piemēram:
- Vai privātmāju īpašniekiem ir obligāti jāgādā par to, lai nama fasāde, žogs un no ielas redzamais zāliens izskatītos kārtīgi?
- Vai par rupju cilvēktiesību ierobežojumu ir atzīstams aizliegums izkārt veļu uz balkoniem/terasēm augstāk par balkona/terases malu?
- Vai drīkst sodīt cilvēku ar lielu naudassodu par to, ka viņš ir uz savas mājas balkona izkāris pavisam nevainīgu publiski aplūkojamu izkārtnīti par šī dzīvokļa pārdošanu?
Tajā Vācijas pašvaldībā, kuras teritorijā es dzīvoju, ir spēkā visi šie pienākumi un aizliegumi. Savukārt Šveices Alpu mazpilsētā, kurā es parasti pavadu vasaras brīvdienas, jaunas mājas drīkst celt tikai tradicionālajā "šalē" stilā. Un šādu piemēru visā pasaulē ir milzīgs daudzums.
Ja Latvijas likumdevējs vai kaut vai konkrētā pašvaldība ir nolēmuši, ka Rīgai (vai manis pēc jebkurai citai pilsētai) svētku vai svinamajās dienās ir no ārpuses jāizskatās tieši tā un ne citādi – t.i., tās ielām un laukumiem jābūt viscaur greznotiem ar valsts karogiem – tad kāda te ir problēma un kādas "cilvēktiesības"? Tas ir tīri politisks jautājums, kuru centrālā vai vietējā vara lemj atbilstoši savam mandātam.
Būtu pavisam citādi, ja iedzīvotājiem uzliktu par pienākumu izlikt kādas konkrētas reliģijas, filozofiska strāvojuma vai politiskas partijas (kustības) simboliku. Taču šeit runa ir par Latvijas valsts karogu, kurš ir mūsu valsts karoga godā kopš 1918. gada un kurš nav saistīts ne ar vienu reliģiju, filozofiju vai partiju. Un, ja nu kādam ir tik riebīgi izkārt tās valsts karogu, kurā viņš dzīvo, tad uz viņu attiecas franču politiķa Filipa de Viljē spārnotais teiciens: "La France, tu l’aimes ou tu la quittes!" ("Francija – vai nu tu to mīli, vai vācies no tās projām!") Dzelzs priekškara vairs nav, darba vietas dažādās valstīs neraugoties uz krīzi joprojām ir pieejamas, AirBaltic biļetes ir lētas (it sevišķi vienā virzienā). Kādas vēl var būt problēmas?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aksels 15.04.2009 20:37
Pilnīgi piekrītu.
Godāt valsti nebūtu jābūt pienākumam, bet gan patiesai vēlmei, ko nevajadzētu uzspiest. Arī katram mājas saimniekam vajadzētu būt brīvībai izvēlēties - sveikt kādu pilsētas/valsts viesi ar karogu vai nē.
Manuprāt, tās ir elementāras cilvēktiesības. Tāpat es izvēlos - sveicināties ar cilvēku vai nē, ssarunāties vai nē, un tā tālāk.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris > Gatim 15.04.2009 13:18
Es tikai domāju par to, vai cilvēkam pret valsti var būt kādi pozitīvi pienākumi (t.i. pienākumi kaut ko konkrētu darīt nevis nedarīt) - izņemot varbūt nodokļu nomaksu?

Obligāto karadienestu nesen atcēla, karogi nav jākar, pēc augstskolas sadales nav (pat tiem studentiem, kuriem valsts sedza mācību maksu). Sanāk kaut kā nelāgi un nelīdzsvaroti: No vienas puses mēs ikdienas paļaujamies uz to, ka dažādos dienestos darbosies patriotiski un apzinīgi pilsoņi - kuri godīgi darīs savu darbu valsts iestādēs, medicīnā, policijā, armijā; un pašreizējos apstākļos arī izdarīs kādu pussolīti vairāk un nesīs upurus, lai ietaupītu valsts naudu.
No otras puses būsim pārējie iedzīvotāji, kuri nenesam itin nekādus upurus, un pat karogu ir grūti (vai principiāla nevēlēšanās?) izkārt.

Manuprāt, ir svarīgi skaidrot cilvēkiem, ka ar karogu mēs paužam attieksmi nevis pret vienu vai otru valdību, bet gan pret savu valsti un tautu. Mazpilsētās, teiksim, pilnīgi pietiktu ar sabiedrisko domu. Bet pirms tam ir jābūt kaut kādam konsensam sabiedrībā - nu daudzmaz kopīgam viedoklim par to, kā ir pareizi rīkoties.

Iedomāsimies uz brīdi, ka nekādu sodu par karogu neizkāršanu nav - nedz administratīvu (nedz, vēl jo vairāk, kādu citu). Kādas ir Jūsu domas par karoga izkāršanas/neizkāršanas morālo pusi? Vai karoga neizkāršana valsts svētkos (nu atskaitot smagas slimības, prombūtnes, karoga pēkšņas nozagšanas gadījumus, utml.) ir kaut kādā ziņā amorāla? Vai arī tā ir visnotaļ akceptējama pārliecības paušana? Un kā šinī ziņā attiekties pret karoga dedzināšanu? Karogu dedzināšanas epidēmija, teiksim, izplatījās ASV Vjetnamas kara laikā - bet amerikāņu vārda brīvību sargā konstitucionālais likums - First Amendment, kuram Latvijā un arī daudzās citās Eiropas zemēs nav analogu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gatis > Andrim 15.04.2009 12:09
Man liekas, ka tiesībsargam ir taisnība arī par šiem datumiem. Vai ir jēga no demonstratīva patriotisma, kas bāzējas uz bailēm maksāt sodu par karoga nepacelšanu? Un ko tad mēs darīsim ar cilvēkiem, kas ir Latvijas pilsoņi, bet ir noskaitušies uz valdību par to, ka viņiem tiek samazinātas algas, bet no viņiem tiek prasīts patriotisms? Apšausim, izsūtīsim? Manuprāt, karoga pacelšanai ir jābūt pilnībā brīvprātīgai, bet tas, ka cilvēki vēlas vai nevēlas pacelt karogu konkrētos svētkos, ir jāuzskata par cilvēku iekšējā noskaņojuma indikatoru, nevis par iemeslu uz konkrēto māju sūtīt policijas patruļu...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris 15.04.2009 11:37
Bet vai tiesībsargam ir taisnība par 11.novembri un 18.novembri? Šie ir divi datumi, kuri tiešām ļauj vairāk noskaidrot nevis attieksmi pret Tadžikistānas diktatoru vai pārbaudīt cilvēka atmiņu vai pedantismu, bet gan - noskaidrot, vai cilvēkiem nav problēmas attieksmē pret Latvijas bruņotajiem spēkiem un pašu Latvijas valsti.

Citi autora darbi
Streips 165x152

Skumja pašdarbība 16 Autors:Kārlis Streips

Streips 165x152

Grimstošais kuģis 3 Autors:Kārlis Streips

Streips 165x152

Privātpersona Nils 1 Autors:Kārlis Streips