Par iešanu un neiešanu politikā -- pārdomas otrdienā 5

Labrīt, lasītāji!

Šorīt laikrakstā Diena Latvijas Ārpolitikas institūta ilggadējais vadītājs Atis Lejiņš ir paziņojis, ka viņš ir nolēmis stāties politiķu aprindās. Tiesa, viņš nav pateicis, tieši kurās aprindās, taču ir paziņojis, ka "jānāk jaunai paaudzei politikā," turklāt jautājis: "Vai jauna Latvijas neatkarības paaudze ir gatava iet politikā? Ar šādiem cilvēkiem tad arī es vēlos strādāt politikā mūsu kopīgās nākotnes vārdā."

Iesaki citiem:

A. Lejiņa vadītais Brīvības un solidaritātes fonds jau izsenis veido partnerattiecības ar Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju (LSDSP). Pirms gada televīzijas raidījumā "Viss notiek," A. Lejiņš sociāldemokrātijai Latvijā paredzēja izaugsmes iespējas, jo "bagāti cilvēki nemaksā nodokļus." Blakus nepieciešamībai nodrošināt, ka arī bagāti cilvēki maksā nodokļus, šodien Dienā viņš ir paģērējis valsts finansējumu partijām, elektroniskās reklāmas ierobežošanu priekšvēlēšanu laikā, "lokomotīvju" principa atcelšanu, atteikšanos no ofšoru firmām "kur faktiski tiek atmazgāta valstī nozagta nauda," un spekulāciju ierobežošanu nekustāmā īpašuma jomā ar attiecīgi palielinātiem nodokļiem tad, ka nekustāmais īpašums tiek pārdots.

Domājams, ka pašreizējā situācija, kuru Dienas Bizness ir precīzi aprakstījis ar vārdiem "apnicīgi bezatbildīgais politiskais cirks," liek sarosīties visvisādiem ļaudīm. 9. Saeimas vēlēšanās piedalījās 19 partijas un partiju saraksti, tajā skaitā tas pats LSDSP, kurš ar 3,5 procentiem bija pirmais aiz svītras pēc tām partijām, kuras pārvarēja 5% barjeru. Un te nu atkal būs jādomā par jēdzienu par diviem latviešiem un trim partijām. Arī Sabiedrībai citai politikai sevi prezentē sociāldemokrātiskā kontekstā, turpat brīžos, kad domā nevis par izdabāšanu Krievijai, bet par valsts ekonomiku, sevi pozicionē arī Saskaņas centrs. (Tā līderis Urbanovičs, starp citu, vakar Latvijas Avīzē stāstīja, ka arī viņa partijai tuvākajā laikā taisoties pievienoties viens bars sociāldemokrātu, lai arī tie neesot "Dinēviča un Īvāna sociāldemokrāti.) Ja politiskajā kategorijā "viss, izņemot pašreizējo valdošo koalīciju," saradīsies liels bars pretendentu, tad dažam labam līdz tiem pieciem procentiem aizstiepties būs visai grūti. Pirmo reizi, iespējams, mēs redzēsim politikas pārdali klasiskajā Rietumeiropas variantā -- ekonomiski liberālas un ekonomiski konservatīvas partijas. Bet no tās lielās vienotības, par kuru valdošās koalīcijas kontekstā tagad runā pat valdošās bandas pārstāvji, diez kas nebūs. Protams, katram savs ceļš ejams, bet tomēr. Lūdzu, neaizmirsīsim, ka jaunas Saeimas vēlēšanas tuvākajā laikā būtu ļoti izdevīgas gan "Tautas" partijai, gan arī "zaļajiem zemniekiem," jo Latvijas rajonos tām ir ļoti daudz lietā liekamu "administratīvo resursu." Turklāt cerības var būt pat vislielākās, bet dažu mēnešu laikā partijām, kurām šo "resursu" nav, būs ļoti grūti iešūpoties.

Vakar atsevišķi bloga lasītāji piedāvāja arī šādu domu: Ja jau Streipam viss tik ļoti nepatīk, tad arī Streipam vajadzētu iet politikā. Nevajadzētu vis. Es visās savās šūnās esmu žurnālists, un žurnālistika demokrātiskā sabiedrībā ir tikpat svarīga, kā politika, jo žurnālistika ideālā variantā ir sabiedrības sargsuns. Turklāt, un tas ir būtiskākais, es būtu ļoti slikts deputāts tādā nozīmē, ka jēdziens "obligātais balsojums" man būtu pagalam svešs. Un vēl, lasītāji labi zina manu runāšanas/rakstīšanas stilu. Tas, kas ir piemērots blogam vai avīzei, nebūs tikpat piemērots Saeimas tribīnei, no kuras man arī gribētos teikt precīzi to, ko domāju par tiem kolēģiem deputātiem, kuri atbalsta naudas atmazgāšanas legalizēšanu, sistēmu, kurā šoferis un šofera dēls ir kvalificēti kļūt par valsts uzņēmumu vadītājiem, domu, ka nodokļu nemaksāšana ir atalgojama ar Valsts prezidenta amatu u.tml. Ja kāds gribētu mani redzēt deputāta amatā, tad paldies sirsnīgs jo sirsnīgs, bet nē, paldies.

Tikams, tad, kad Ivars Godmanis atgriezīsies no Dienvidkorejas (interesanti, ka cilvēks nolēmis doties uz ārzemēm tieši tajā brīdī, kad notiek galvenā saruna par valdības reorganizāciju), viņš varēs pievērsties domai par "izlīguma valdību." Te jāatceras, ka patlaban ir paredzēts krietni samazināt ministriju skaitu, un visiem "izlīguma" dalībniekiem šajā ziņā nebūs, ko piedāvāt. Galvenais būs atbrīvoties no tiem ministriem, kuri visvairāk ir vainīgi pie tā, ka valdību mūsdienās Latvijā vairs atbalsta tikai apmēram katrs sestais no visiem iedzīvotājiem. Ja "izlīguma" kontekstā būs saruna arī par profesionalitāti, tad nudien ardievas Ministru kabinetam būtu jāsaka Šleseram, kuram ministrēšana ir tāds kā ģimenes bizness un hobijs, Slakterim, kura angļu valodas zināšanas arī ir pietiekami labas, lai pateiktu "good bye," Veldrem, kura zirgi viņu gaida, Rozem, kuru lauksaimniecība jau sen vēlas redzēt aizejam, nevis atnākam. Un galvenais, jaunai valdībai tomēr ir un vēlreiz ir jābūt tādai, kura atsakās no šoferiem amatos, atbalsta Ata Lejiņa domu par ofšoru tīkla atšķetināšanu, lai arī kur tā pavedieni vestu, ir gatava godprātīgi iecelt profesionālu KNAB vadītāju, un nudien apņemas darboties tā, lai nebūtu pastāvīgas un nepārtrauktas aizdomas par nebūšanām.

Jauku visiem dienu!

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (5) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

drakons 24.01.2009 16:24
Pirmspēdējā rindkopa pilnībā atklāj Streipa un viņam līdzīgo "kritisko" žurnālistu būtību. Kritizēt, lamāties, pārspēlēt, sagrozīt faktus un ne par ko neatbildēt - mūsdienu žurnālistikas flagmaņi. Tad jau nav brīnums, ka politiķi ar laiku kļūst par žurnālistu alter ego.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Priors 20.01.2009 16:56
Man vairāk kā jautājums. Ja skatos no praktiskās puses - situācija neapmierina, vajadzētu kaut ko darīt. Viens nav karotājs, būtu jāstājas partijā vai jādibina jauna. Tiktāl viss skaidrs.
Jaunu it kā nevajadzētu - tāpat jau viņu daudz. Tatad - jāstājas kādā. Ideālas, protams, nav. Paanalizējot (kas nemaz nav tik vienkārši), izdalās 2 lielas grupas - tās, kuras kaut ko ir panākušas, pārsvarā ir autoritāras vai vismaz ar stingru hierarhiju (jauns gariņš tur praktiski sākumā NEKO nevar ietekmēt). Otra grupa, kurās var ko ietekmēt, turpat arī sliktas, kur labas. Tās ir par mīkstu (vai tieši otrādi, spītīgi principiālu) un neprofesionālu priekš rezultātu sasniegšanas.
Tātad, ja grib reāli ko darīt, jāstājas kādā no lielajām partijām, bet tad reāli jāoperē mugurkauls, lai būtu lokanāks. Ja grib tikai parunāt, var stāties arī kādā mazākā, vismaz sirdsapziņa varbūt nemocīs pa naktīm, ka neko nedari. Vai tomēr domāt par kaut ko savu.
Un kad nonāc līdz šim punktam, ir pavisam interesanti, jo izrādās, ka neskatoties uz to, ka tautai vajag to, to un vēl kaut ko no valdības, pats to darīt grib reti kurš!!! Vienam bail zaudēt to, kas jau ir, citam kāds skelets, vēl dažādi iemesli. Nu un tad es spriežu, ka kaut kas mums nav kārtībā ar domāšanu vispār, nevis ar atsevišķiem cilvēkiem kaut kur "augšā". Ka nav kaut kas pareizi pašā problēmas risināšanā kā tādā. Un lielā mērā atbildīgi par to ir arī žurnālisti, jo veido nepareizu (nepilnīgu)sabiedrības viedokli gan par kopainu, gan problēmu risināšanas metodēm. Jo nevar to visu uzvelt tikai vienkāršam ierindas skatītājam/rakstītājam/klausītājam! Varbūt ir jēga intervijās pārjautāt un noprecizēt, ko kurā reizē kurš ko ir domājis. Treknie gadi - tautai vai pašam?, tauta - tas ir es un vēl daži, vai arī tiešām domāts arī par slaucēju Latgalē?, viss ies uz augšu - tas, ko parasti saprot vai arī domāta mirstība, noziedzība un cenas?
Tas, ko gaidītu no žurnālistiem - vairāk "pamocīt" partiju NE runas vīrus. Tieši tos, kas nav rūdīti runāt jebko par jebko. Jo tad viņi būtu spiesti sākt domāt, par ko spiež pogas, partiju augšām nāktos dalīties ar kādu nebūt informāciju, bet ieguvēji būtu mēs visi, jo tikai tad jau arī parādītos kāds atšķirīgs viedoklis. (Tas tā tīri psiholoģiski - klusējot var daudz, krietni grūtāk, ja tev savs stulbais balsojums pārliecinoši jāpamato. ) Un vienreiz. Un otreiz. Un vēlreiz. Un tā kamēr ir rezultāts.
Tad arī redzēsim, kurš mūziķis ir tikai mūziķis, bet kurš ir derīgs arī kā deputāts. Un nevajadzēs jaunas partijas.Vai tas ir sarežģīti vai aizliegts ar likumu?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

pt 20.01.2009 16:00
varbūt "slikts politiķis" izrādītos "labs politiķis" - obligātais balsojums nebūt nav demokrātijas ideāls.
bet- kas ir svarīgi, tieši šādi paši argumenti var būt visiem politologiem, uzņēmējiem, juristiem u.c.,kam tika adresēts aicinājums kļūt par deputātiem un ministriem. Parasti arī tie no viņiem, ko citi vēlētos redzēt Saeimā, ir kaut ko sasnieguši savā jomā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Zigīts 20.01.2009 14:50
Thanks Kārli Tev jau tā pat par ko Tu dari.Tu faktiski vienīgais atļaujies nebaidīties teikt savas domas,lai arī tās dažreiz ir "tirpuļainas".
Domāju,ka Tu būtu labs politikānis, tik zinu,ka Tu esi neaizstājams žurnālists un tapē visu cieņu tavai izvēlei par žurnalistiku.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Baiba 20.01.2009 11:48
Kārli,Jūs jau varētu arī nebalotēties saeimas vēlēšanām,bet,kopā ar Ati Lejiņu un citiem domubiedriem,steidzīgi dibināt jaunu partiju,partiju bez ''bijušajiem'',kuriem,kā rāda reitingu tabulas,tautas lielākā daļa tomēr neuzticas,tātad par viņiem nebalsos.Bet,no otras puses,ja Jūs pats esat reizēm runājis par upuriem,kurus sabiedrības labā ir vajadzīgs nest,kādēļ gan lai to nedarītu arī Jūs? Man gan ir grūti iedomāties,kā es iztiktu bez ''Skata no malas''...

Citi autora darbi
Streips 165x152

Skumja pašdarbība 16 Autors:Kārlis Streips

Streips 165x152

Grimstošais kuģis 3 Autors:Kārlis Streips

Streips 165x152

Privātpersona Nils 1 Autors:Kārlis Streips