Atslēgvārdi:

Par grozījumu projektiem likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un likumā „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķēršanas novēršanu”

Iesaki citiem:
Atzinumi

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Korupcijas novēršanas nodaļas galvenajam speciālistam Alvilam Strīķerim

Par grozījumu projektiem likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un likumā „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķēršanas novēršanu”

Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS ir iepazinies ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sagatavotajiem priekšlikumiem grozījumiem likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (turpmāk – Interešu konflikta novēršanas likums) un likumā „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķēršanas novēršanu”.

PROVIDUS piekrīt tam, ka ir nepieciešams sakārtot tiesiskās un administratīvās kontroles mehānismus, lai efektīvāk uzraudzītu likumprojektā ietvertā personu loka darbību.

1. Tomēr PROVIDUS neatbalsta KNAB piedāvātās Interešu konflikta novēršanas likuma redakcijas 4. panta trešās daļas 2. punktu.

Publisko un privāto institūciju darbības pamatprincipi: No Interešu konflikta novēršanas likuma 2. panta izriet, ka valsts amatpersonas darbībai jānorisinās sabiedrības interesēs. Savukārt privātas institūcijas mērķiem ir pieļaujams jebkāds raksturs (vērsts uz šaurākām vai plašākām interesēm). Piemēram, biedrībai ir iespējami jebkādi mērķi, kas noteikti statūtos, kam nav peļņas gūšanas rakstura (Biedrību un nodibinājumu likuma 2. panta pirmā daļa) un kas nepārkāpj citos normatīvajos aktos noteikto. Valsts amatpersonas statusa noteikšana privātas institūcijas vadītājam ierobežo attiecīgās institūcijas tiesības realizēt jebkādus mērķus (t.sk. atsevišķu personu vai kādas atsevišķas sociālās grupas intereses), kas noteikti kārtībā, kāda paredzēta normatīvajos aktos.

Šāds ierobežojums ir attaisnojams, ja privātajai institūcijai ir uzticētas valsts vai pašvaldības funkcijas, piem., deleģēts valsts pārvaldes uzdevums, piešķirtas tiesības lemt par valsts vai pašvaldības mantas nodošanu īpašumā vai lietošanā citām personām, lemt par valsts vai pašvaldības finanšu līdzekļu sadali citām personām vai izdot administratīvos aktus u.tml. Visās šajās situācijās ir pamats prasīt, lai attiecīgo privāto institūciju vadītāji rīkojas sabiedrības interesēs laikā, kad tie pilda uzticētās funkcijas.

Savukārt, ja privātā institūcija ir tikai valsts (vai pašvaldības u.tml.) subsīdijas, dotācijas vai ziedojuma saņēmējs, valsts ir atzinusi, ka sabiedrības intereses un kādi no privātās institūcijas mērķiem sakrīt, taču no šās situācijas nevajadzētu izrietēt privātās institūcijas darbības pamatprincipu (darbība jebkādu normatīvajos aktos atļautu mērķu labā) maiņai. Gadījumā, ja šādas institūcijas darbība nonāk pretrunā sabiedrības interesēm, attiecīgo subsīdiju, dotāciju vai ziedojumu piešķiršana būtu pārtraucama vai pat pieprasāma to atlīdzināšana saskaņā ar līguma noteikumiem.

Nesamērīgi ierobežojumi un aizliegumi: Interešu konflikta novēršanas likumā noteiktie ierobežojumi un aizliegumi ir nesamērīgi attiecībā uz institūciju, kuras neveic valsts (vai pašvaldības un tml.) funkcijas, amatpersonām. Pat ja privātā institūcija ir saņēmusi finanšu līdzekļus no valsts (vai pašvaldības u.tml.), tās vadītāja vai koleģiālas pārvaldes institūcijas locekļa darbība var būt tikai daļēji (un pat pavisam nelielā mērā) saistīta ar minētajiem finanšu līdzekļiem un to izlietojumu.

Būtu nesamērīgi šo personu pakļaut plašiem un smagnējiem ierobežojumiem un aizliegumiem, piem., aizliegumam gūt ienākumus no kapitāla daļām un akcijām, kā arī jebkāda cita veida vērtspapīriem komercsabiedrībās, kas reģistrētas beznodokļu vai zemu nodokļu valstīs un teritorijās saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem (9. panta trešā daļa), aizliegumam veikt amata darbības attiecībā uz saviem darījumu partneriem arī divus gadus pēc līgumisko attiecību izbeigšanās (11. panta otrā daļa), dāvanu pieņemšanas ierobežojumiem (13., 13.1 un 13.2 panti), ziedojumu pieņemšanas ierobežojumiem (14. pants), reklamēšanas ierobežojumiem (17. pants).

Attiecībā uz privātām institūcijām, kurām nav uzticētas valsts vai pašvaldības funkcijas, piem., deleģēts valsts pārvaldes uzdevums, piešķirtas tiesības lemt par valsts vai pašvaldības mantas nodošanu īpašumā vai lietošanā citām personām, lemt par valsts vai pašvaldības finanšu līdzekļu sadali citām personām vai izdot administratīvos aktus u.tml., augstāk uzskaitītajos likuma pantos regulēto jautājumu risinājums būtu atstājams pašu institūciju ziņā saskaņā ar to darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem (Biedrību un nodibinājumu likumu, Komerclikumu u.c.).

Riski pilsoniskās sabiedrības organizācijām: Pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuru darbības iespējas nereti ir atkarīgas no ziedojumiem, risks var rasties no aizlieguma to vadītājiem vai koleģiālas pārvaldes institūcijas locekļiem prasīt, pieņemt ziedojumus vai jebkādā citādā veidā piedalīties to vākšanā tādu fizisko vai juridisko personu vajadzībām, no kurām šī amatpersona vai tās radinieki gūst vai ir guvuši sava valsts amatpersonas amata pienākumu pildīšanas laikā jebkāda veida ienākumus (14. panta piektās daļas 2. punkts).

Vēl viens risks ir saistīts ar grantu ieguves iespējām, kuras nereti pieejamas tikai pilsoniskās sabiedrības, nevis valsts vai pašvaldības veidotām organizācijām. Atsevišķi donori var diskvalificēt organizāciju, kuras vadītājs ir valsts amatpersona, uzskatot, ka šī organizācija nav no valsts neatkarīga.

Trešais risks ir saistīts ar pilsoniskās sabiedrības organizācijas uzticamību, reputāciju un spēju īstenot tās misiju un uzdevumus. Ir konkrēta grupa pilsoniskās sabiedrības organizāciju, kuru būtība ir piedāvāt sabiedrībai neatkarīgu skatījumu uz norisēm valstī. Piemēram – organizācijas, kuras uzrauga cilvēktiesību vai labas pārvaldības situāciju un darbojas kā trauksmes cēlāji pārkāpumu gadījumos. Ja šādu organizāciju amatpersonām piemēros valsts amatpersonas statusu, tās pēc būtības vairs nespēs pildīt savu funkciju, jo mērķauditorijas acīs būs zaudējušas neatkarību un līdz ar to de facto arī darbības pamatjēgu un pievienoto vērtību.

Alternatīvi kontroles instrumenti: Domājot par publiskā finansējuma izlietojuma kontroli, Latvijā nav pietiekami izsvērti citi – efektīvāki un samērīgāki – kontroles mehānismi, piemēram, līgumiski vai tādi, kas saistīti ar prasību atlīdzināt zaudējumus, ja konstatēti pārkāpumi.

Grozījumi Interešu konflikta novēršanas likumā jebkurā gadījumā var risināt tikai iesaistīto personu interešu konflikta risku, kas ir tikai viens no daudziem iespējamajiem riskiem saistībā ar finansējuma izlietojumu.

Būtu lietderīgi apzināt starptautisko praksi, kur publisko institūciju piešķirtā finansējuma kontroles nolūkiem izmanto līgumos iekļautus interešu konflikta noteikumus, audita un atskaitīšanās prasības, kā arī pārbaužu veikšanas iespējas.

2. PROVIDUS atbalsta KNAB piedāvātos grozījumus likumā „Par valsts un pašvaldības finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”.

PROVIDUS ierosina papildināt likumprojektu, paredzot papildināt likuma 12. panta pirmo daļu aiz vārdiem „jāparedz dāvinājuma (ziedojuma) mērķis” ar vārdiem „dāvinājuma (ziedojuma) saņēmēja pienākums nepieļaut tā darbinieku interešu konflikta situācijas saistībā ar dāvinājuma (ziedojuma) izlietojumu”.

3. PROVIDUS kritiski vērtē likumprojektu sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju) 6. punktā (Iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība) norādīto „nav attiecināms”.

Ņemot vērā to, ka likumu grozījumi potenciāli skar plašu privāto institūciju loku, laba prakse būtu tamlīdzīgus normatīvo aktu grozījumu projektus apspriest ar potenciāli skartajām personām agrākajā iespējamajā stadijā, t.i. jau pirms izsludināšanas valsts sekretāru sanāksmē.

 

Sagatavoja Valts Kalniņš

 

Atzinums sagatavots projekta "Latvijas nevalstisko organizāciju kapacitātes stiprināšana interešu aizstāvības aktivitātēm" ietvaros.

Šis atzinums ir veidots ar Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda finansiālu atbalstu. Par atzinuma saturu atbild biedrība "Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS".

92,07% no Projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.

ESF-VK-SIF-ES-Krasains.png

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!