Par eiro bažām un joprojām (ne)iespējamo referendumu 22

Šodien uzrunāju vairāku nevalstisko organizāciju, kā arī ministru kabineta pārstāvjus, skaidrojot sabiedrības bažas par Eiro, ieskicējot veidus, kā bažas varētu kliedēt, un paanalizējot, kāpēc par eiro ieviešanu nevar rīkot referendumu. Dalos ar saviem apsvērumiem ar plašāku sabiedrību.

Bažu iemesli

Minēšu, manuprāt, būtiskākos sešus aspektus, no kuriem daļa ir pragmatiski, daļa emocionāli, daļa līdz galam neizdomāti vai nepateikti.

1. Bažas par ES un eiro zonas attīstību – grimstošais kuģis? Eiro zonas darbības pamatos bijušas būtiskas kļūdas – pieļautas atkāpes no fiskālās disciplīnas ievērošanas, to ir ignorējušas ‘lielās’ ES valstis, pamudinot arī citas domāt un rīkoties tāpat. Eiro zonas valstis solījās neveidot budžeta deficītu kalnus, bet pārkāpa solīto. Citas valstis ‘pievēra acis’ uz notiekošo, līdz situācija noveda pie tādām problēmām, kuras ES cenšas risināt pēdējos 2-3 gadus. Problēmu pamatā ir eiro zonas ‘mājas’ pamati, kas no iesākuma bijuši šķobīgi. Taču mācības ir gūtas, un eiro mājas pamati pamazām tiek sakārtoti – valstis no jauna apņēmušās ne tikai labi uzvesties, bet veicināt, lai labi uzvesties ir vieglāk un izdevīgāk, nekā pārkāpt noteikumus (fiskālās disciplīnas līgums, Eiropas stabilitātes mehānisms, lielāka nacionālo budžetu koordinācija, lai izvairītos no pārlieku lieliem budžeta deficītiem, kas nozīmē, ka samazinās iespēja, ka kāda valsts būs ‘jāglābj’, jo tai nepietiks līdzekļu savu izdevumu segšanai).

2. Solidaritātes problēma? Sabiedrībai bažas raisa fakts, ka, iestājoties Eiro zonā, nāksies dalīties ar citām valstīm, kurām radušās finansiālas problēmas un kuras tās nespēj jau vairākus gadus atrisināt, prasot arvien papildus palīdzību un īpašu attieksmi. Bet arī mums savulaik krīzē palīdzēja tieši citas ES valstis un Eiropas Komisija (lielākā daļa starptautiskā aizdevuma nāk tieši no šiem avotiem!), tāpēc mūsu iemaksas Eiropas stabilitātes mehānismā, kas var tikt izmantots valstu budžetu glābšanai, nozīmē – arī mēs dodam savu daļu solidaritātes dēļ.

Iemaksas Eiropas stabilitātes mehānismā ir arī kā apdrošināšanas polises izdevumi: ja iestāsies ‘apdrošināšanas gadījums’ (kādai valstij būs jāpalīdz), ES ir skaidrs, no kurienes un kādā procedūrā ņemt naudu.

Turklāt ir izstrādāts arī mehānisms, kas liek mehānismā iemaksāt soda naudas par slikto uzvedību valstīm, kas ilgāku laiku pārkāpj labās uzvedības kodeksu (budžeta deficītu noteiktos grieztus), tādējādi radot risku, ka kādu dienu viņu dēļ visai eiro zonai iestāsies ‘apdrošināšanas gadījums’. Tātad, ir padomāts arī par finansiālu mehānismu, kas motivētu eiro zonas valstis turēties pie labas uzvedības un pildīt solīto.

Es arī priecātos, ja mēs nevīpsnātu par Grieķijas un citu valstu nespēju atrisināt savas problēmas, bet tā vietā censtos saprast, kāpēc citās valstīs risinājumu atrašana prasa vairāk laika un finanses (ekonomikas struktūra; valsts iedzīvotāju skaits; dažādi lēmumi par to, kur investēt valsts budžetu, utt.). Turklāt tiem, kam sāp fakts, ka Grieķijai norakstīja daļu parādu, kamēr Latvija „pati ar visu tika galā”, aicinu padomāt - kāpēc tā (agrākais arguments, ka valstu situācijas atšķiras) un kādas sekas Latvijas uzticamībai un attīstībai būtu, ja parādus norakstītu arī Latvijai? Vēlreiz atgādināšu, ka Latvijai krīzes situācijā arī palīdzēja – sniedzot aizdevumu uz zemākām procentu likmēm, nekā mēs spētu iegūt finanšu tirgos (kur tobrīd mūsu spēju atdot aizdevumu pārāk augsti nevērtēja).

3. Ekonomiskie argumenti – vai Latvijas ekonomika ir gatava eiro, nevis tikai šobrīd izpilda eiro ieviešanas kritērijus? Vai, ieviešot eiro, Latvija netiks pārpludināta ar lētākām importa precēm, samazinot vietējo ražotāju konkurētspēju? Tātad, ir jāuzrunā arī sazvērestības teoriju piekritēju arguments, ka Eiropas Savienībai Latvija interesē tikai kā noieta tirgus? Es neesmu ekonomikas eksperte, bet, manuprāt, pietiek piemēru ar konkurētspējīgiem Latvijas uzņēmumiem, kā arī ir dati par eksporta sektora izaugsmi, īpaši pēdējos gados.

4. Nacionālā valūta kā nacionālas valsts simbols. Pragmatiski pieejot, tas ir jautājums par to, vai nacionāla valsts ir spēcīgāka un savu labklājību labāk var nodrošināt, ja valsts ir eiro zonā vai ārpus tās? Taču ir jāpasaka lietas līdz galam.

Nevar teikt, ka Latvijas lats ir kā nacionālā asinsrite, nepasakot, ka lats jau šobrīd ir piesaistīts eiro ar fiksēto kursu, tātad, lats ir daudz lielākas asinsrites – eiro - sastāvdaļa, tikai, formāli neesot eiro zonā, mēs nevaram piedalīties lēmumu pieņemšanā par eiro, tātad, ļaujam citiem lemt par sev svarīgiem jautājumiem bez mums!

Tas neliecina par neatkarību, bet tieši pretēji – par atkarību no citu lēmumiem.

5. Emocionālais – mums vairs nebūs skaistais lats. Jā, lats ir skaists, bet skaistas lietas var izmantot citādi - lata attēlus radošās industrijas var izmantot dizainā un modē (tapetēs, apģērbs), bet krājēji var veidot savas monētu kolekcijas.

6. Līdz galam nepateiktais. Valdošās koalīcijas partijas turas pie plāna par eiro ieviešanu, kas arī skaidri ir pateikts to priekšvēlēšanu programmās, kuras vairākums vēlētāju atbalstīja 2011.gada vēlēšanās. Tādēļ tiem, kas balsojuši par šiem politiskajiem spēkiem, nevajadzētu tagad sašust, ka valdība pieturas pie saviem solījumiem. Vai vēlētāji programmas nelasa?! Vai programmas netiek uzskatītas par nopietnu dokumentu? Manuprāt, partiju programmas (vismaz lielākajā daļā gadījumu) ir kā piedāvājums darba līgumam par konkrētu darbu izpildi: viena līguma parakstītāja puse (partijas) sola uzņemties pildīt konkrētu darbu, kamēr otra puse (vēlētāji, izvēloties, kuras partijas atbalstīt vēlēšanās) dod uzdevumu partijām pildīt konkrēto darbu (to, ko partijas solījušas)!

Acīmredzot eiro gadījumā vismaz viens no līguma parakstītājiem – koalīcijas partijas – līgumā ierakstīto „ņem nopietni”! Valdība ir strādājusi, cenšoties panākt, ka Latvija atbilst Māstrihtas kritērijiem un būtu gatava ieviest eiro 2014.gada 1.janvārī.

Jūtīgāko eiro ieviešanas gatavības „analīžu” kritēriju – inflāciju – izdevies ierobežot, bet, iespējams, ka, ekonomikai vairāk atlabstot, inflācija palielinās un Latvija eiro ieviešanas kritērijus vairs neizpilda. Ja nevēlamies ieslīgt matu skaldīšanā, kāpēc valdība pilda daļu solījumu un apņemšanos, un citus – atliek vai nespēj izpildīt, pēc būtības šis ir jautājums par to, kāpēc eiro ieviešam tieši tagad? Atkārtošos: partijas solīja, vēlētāji atbalstīja, turklāt tieši skaidru mērķa datumu eiro ieviešanai un tā nemainīšanu daudzus gadus pieprasīja uzņēmēji! Turēšanos pie noteikta kalendāra prasa arī visai sarežģītā procedūra, kādā ES vērtē Latvijas gatavību un pieņem lēmumu, vai varēsim ieviest eiro 2014.gada 1.janvārī.

Vēlreiz par referendumu

1. Satversme nedod tiesības referendumus organizēt par jautājumiem, kas skar ārvalstu (starptautiskos) līgumus. Tas secināms arī no vairākuma CVK iesniegto dažādu valsts institūciju, kā arī augstskolu atzinumu (par tiem sīkāk jau rakstīju). Būtība ir sekojošā - mēs jau 2003.gada referendumā par pievienošanos ES esam starptautiskā līgumā arī uzņēmušies saistības ieviest eiro, kad būsim gatavi.

Tas ir arī juridiskais arguments, kāpēc eiro ieviešanu nevar apturēt arī, ja vismaz 34 deputāti vai vismaz 30 tūkstoši vēlētāju lūgtu prezidentam neizsludināt eiro ieviešanas kārtības likumu.

Referendums par eiro ieviešanas datumu skar Latvijas starptautiskās saistības, bet Satversme neļauj par šādiem jautājumiem rīkot tautas nobalsošanu!

2. Referendums ir iespējams tikai tad, ja vismaz 50 Saeimas deputāts argumentē, ka tagadējā Eiro zona ir mainījusies tā, ka tas nozīmē „būtiskas izmaiņas Latvijas dalības ES noteikumos”, un par šādām izmaiņām ir jāprasa arī tautas viedoklis. Taču vakar, atbalstot Eiro ieviešanas kārtības likumu, 52 Saeimas deputāti oficiāli pateica, ka viņi Eiro ieviešanu neuzskata par būtiskām izmaiņām Latvijas dalības ES noteikumos. Citiem vārdiem, vismaz 52 deputātu uzskata, ka referendumu rīkot un atkāpties no mērķa – eiro ieviest 2014.gada 1.janvārī – nav pamata. Opozīcija saka, ka valdība baidās no tautas un nevēlas iesaistīties kvalitatīvās diskusijās.

Bet vai kvalitatīvas diskusijas sabiedrībā nav iespējams veicināt bez referenduma rīkošanas, turklāt situācijā, kad referendumu šobrīd nepieļauj Latvijas konstitūcija, kas galu galā ir dokuments, kurā esam vienojušies – kā mūsu sabiedrībā sadarboties, kādas ir valsts institūciju un vēlētāju tiesības, pilnvaras, pienākumi?


Protams, diskusijām ir jābūt kvalitatīvām un, manuprāt, tās kļūst arvien kvalitatīvākas – arī pateicoties opozīcijai un sabiedrības līdzdalībai, tai skaitā savu bažu izteikšanai! Bet mums katram ir jānes sava daļa ieguldījuma un atbildības, lai ne tikai diskutētu, bet arī sagatavotos Eiro ieviešanai. Nevajag sagaidīt visu informāciju no „vienas adreses” – valdības un Saeimas, jo mums katram ir jāizglītojas un jāsagatavojas! Netērēsim pārāk daudz laika, kas atlicis līdz 2014.gada janvārim, runājot par ieguvumiem un riskiem, bet diskutēsim par risinājumiem, kā varētu mazināt riskus un kā maksimizēt eiro ieviešanas ieguvumus. Vēlētāju vairākums savu „Jā” Eiro ieviešanai deva 2003.gadā, un atkal 2011.gadā - toreiz jau atbalstot Eiro ieviešanu 2014.gadā, noticot, ka Eiro ieviešana Latvijai palīdzēs attīstīties, celt iedzīvotāju labklājību, mazināt nevienlīdzību, un visādi citādi dos vairāk pozitīvu, nevis negatīvu seku cilvēkiem individuāli, bet arī sabiedrībai kopumā.

Creative commons Creative Commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu politika.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt politika.lv ar ziedojumu!

Komentāri (22) secība: augoša / dilstoša

Tmp author
Tmp author
Veiksmes stāsts

Ja, kāds, tāpat, kā Ījābs, Kažoka vai Akule iedomājas, ka nestāšanās euro zonā apdraud mūsu veiksmes stāstu, tad viņš nedraudzējas ar galvu vai ir paronoidāls IR komentētājs, no kuriem 99% ir paši IR žurnālisti, koalīcijas deputāti un viņu pakalpiņi. Pirmkārt jau mūsu veiksmes stāsts ir 400 tūkstoši no Latvijas padzītu cilvēku, kuru skaits pieaug aritmētiskā progresijā (iesaku apmeklēt lidpstu), par to var sajūsmināta es, tikai iepriekš minētās personas un vēl slimi neoliberāļi, kā Osis. 40.gadā jau arī sajūsminājās par aizbraukušajiem, slepkavām darba bija mazāk un vergu tāpat netrūka, gluži kā šodien. Starp citu dzimstība nepieaug. Tas pieaugums ir kārtējais statistikas šedevrs. Reāli sākot no jūlija ir katastrofāls dzimstības kritums, par vairāk kā 50%, skats dzimstību pa mēnešiem. Protams, daļai uzņēmēju un politiķu tas ir veiksmes stāsts. Tiem, tagad ir 400.000.00 vergu, no vēl neaizmukušajiem. Skats nabadzīgas un trūcīgo cilvēku skaitu pēc valsts statistikas. Reāli tie veiksmes stāsta vergi ir vēl divreiz vairāk. Tiem, kuriem ir vēl kaut kripatiņa saprāta, kuri nebarojās no siles - mūkat, kamēr vēl varat, kamēr vēl robežas ir vaļā. Visi tie 5 miljardi iedzīvotāju nesamaksājamie parādi, nesamaksājamais valsts parāds ar katastrofālie rūkošo iedzīvotāj skaitu un nu vēl arī euro zona. Vai tiešām vēl nav skaidrs?

Tmp author
Par Spāniju

Pagājušā gadā jūlijā ECB sadrukāja 200 miljardus (Latvijas IKP ir apmēram 20 miljardi) EURO, kas tika piešķirti Spānijas bankām tā brīža problēmu risināšanai, apmaiņā pret vēl lielāki Spānijas konsolidāciju. Uz to brīdi pasaules finanšu tirgi pēc šīs injekcijas nomierinājās.
---------------------------------------------
Šobrīd Spānijas bezdarbs ir 25% un ekonomika & IKP vēl tikai turpina krist.
---------------------------------------
Spānijā ir 5 miljoni nepārdotu nekustamo īpašumu vienību, kas ir patiesībā bankrotējušo banku bilancē. Nekustamo cenas no pīķa Spānijā ir nokritušas par 25%, mums nokrita 80%, kamēr apstājās kritums Rīgā, bet ārpus Rīgas un Jūrmalas vēl tikai krīt.
Protams, ka Spānijā pie esošās ES un Spānijas vadības politikas, gan nekustamo cenas, gan ekonomika vēl tikai kritīs un kritīs, ekonomika samazināsies un bezdarbs pieaugs.
-------------------------------
Šovasar Spānijas bankām jau vajadzēs 500 miljardus un nākamgad 5 triljonus. Arī mūsu bankas patiesībā vēl neko nav atrisinājušas un mūsu banku bilanču laika bumbas vēl tikai tikšķ un gaida brīdi, kad sprāgs.
----------------------------------------------
Ir smieklīgas runas par dienvidnieku slinkumu un mūsu čaklumu, par dienvidnieku izšķērdību un ziemeļnieku taupību. Neviena valsts nebija tik fiskāli disciplinēta kā Spānija, ne Somija, ne Igaunija, ne Vācija. Bet Spānijas finansiālā disciplīna pirms krīzes, neko nedod krīzes laikā. Agri vai vēlu Spānijai būs jāatsakās no EURO, jādevalvē / jāievieš atkal pesetas. Jānoraksta iedzīvotāju parādi, jānacionalizē bankas, jādrukā nauda un jāatjauno ekonomika, javien Spānija EURO vārdā nav izlēmusi iet bojā, labākajā gadījumā sadaloties pa sastāvdaļām (Katalonijas un citu reģionu prasībā pēc neatkarības), sliktākajā nonākot pilsoņu kara un / vai haosa stāvoklī.
Veiksmi EURO ieviesējiem.

Tmp author
PSRS

Latvijas Tautas saeimas Deklarācija par Latvijas iestāšanos PSRS sastāvā.
[1940.g. 21.jūlijā]"Tagad, kad Latvijas tauta ir gāzusi veco režīmu - apspiestības un beztiesības režīmu - un stājusies uz plaša un gaiša jaunas dzīves, jaunas valsts un sabiedriskās celtniecības ceļa, ir situsi lielā, vēsturiskā stunda, kad galīgi un uz visiem laikiem jānojauc visi žogi starp Latviju un Padomju Sociālistisko Republiku Savienību, kad likumīgā kārtā jānostiprina cieša, stabila Latvijas republikas savienība ar Padomju Sociālistisko Republiku Savienību.

Tagad sanākusī Latvijas Tautas saeima ir pārliecināta, ka tikai iestāšanās Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sastāvā nodrošina mūsu valsts īstenu suverenitāti, mūsu rūpniecības, mūsu lauksaimniecības, mūsu nacionālās kultūras patiesu uzplaukumu, spožu un varenu Latvijas tautas materiālās un kulturālās labklājības kāpinājumu, varenu mūsu mīļās dzimtenes attīstību un zelšanu.

Mūsu tautu ar brālīgajām Padomju Sociālistisko Republiku Savienības tautām saista ciešas saites, kas izveidojušās daudzajos revolucionārās cīņas gados pret carismu, pret kapitālistiem un muižniekiem, kuri apspieda krievu un Latvijas strādniekus un zemniekus.

Ir pienācis brīdis šīs saites nostiprināt uz visiem laikiem.

Latvijas tauta, iestājusies brālīgajā, lielajā sociālisma zemes laimīgo tautu saimē, izraisīs visus savus bagātīgos radošos spēkus un roku rokā ar Padomju Sociālistisko Republiku Savienības darbaļaudīm ies uz priekšu pa jaunās dzīves celtniecības ceļu.

Vienīgi Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sastāvā Latvijas tauta varēs sadziedēt brūces, ko viņai situši ilgie verdzības gadi. Vienīgi ar sava lielā drauga - Padomju Savienības palīdzību un kā līdztiesīgs brālīgās padomju republiku saimes loceklis Latvijas tauta spēs pacelt savu saimniecību, attīstīt savu nacionālo kultūru, nodrošināt nacionālo vienlīdzīgumu, nodrošināt mieru, maizi un Latvijas darbaļaužu patiesu brīvību.

Pamatojoties uz vienprātīgi izteikto Latvijas tautas gribu, Saeima nolemj:

Lūgt Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Augstāko Padomi uzņemt Latvijas Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sastāvā kā savienoto republiku uz tiem pašiem noteikumiem, uz kādiem Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā ietelp Ukrainas Padomju Sociālistiskā Republika, Baltkrievijas un citas savienotās padomju sociālistiskās republikas.

Lai dzīvo Padomju Latvija!

Lai dzīvo lielā Padomju Sociālistisko Republiku Savienība!

Tmp author
Komentārs no ir par euro

indulisri O, palasu komentārus un sāku domāt, ka mūsu valsts vara ir mafijas rokās!
Deputāts taču saskaņā ar Satversmi ir tautas priekšstāvis, tautas kalps!
Bet šeit, lasi un bŗīnies!
Tautas kalpiem paniski bail no tautas, no vairākuma lēmuma!
Tautas kalpi meklē visus iespējamos ceļus, kā apkrāpt vairākumu, savā plānprātīgajā cinismā gatavi iestāstīt, ka valsts pastāvēšanas pamats - naudas kalšana un pavairošana ir vispārekonomiska kategorija, par kuru var izteikties tikai šaura loka mafijas demagogi!
Tādi nekrietni tautas kalpi-manipulatori pārkāpj gan Satvesmi, gan tautai dotos solījumus, gan deputāta ētiku.
Ja tā, tad taču Latvijai vajadzīgs kārtīgs prezidents vai godīgs un uzticams Latvijas Herakls, kas izmēž šos Augeja staļļus!

Tmp author
Andis Vaičulis

Sāksim ar sīkumu, Latvijas eksporta dati uzlabojas, bet importa vel vairāk uzlabojas. Pagājušo gadu beidzām ar vienu miljardu mīnusā. Bet ja esam jau parādā 5 miljardus, no kurienes nauda, lai nopirktu vel preces par miljardu? Tieši tur ir autores 3. punkta problēma, no ekonomikas neko nesaprotu, bet gan jau būs labi. Tie paši ES pētījumi saka, ka labi nebūs, līdz šim neviena valsts, kas līdzīga Latvijai, kas iestājās eiro zonā tikai zaudēja neko neieguva. LB mitoloģija par ieguvumiem nav vērā ņemama, jo viņi strādā pēc pasūtījuma nevis neatkarīgi vērtē.

Par 2. punktu. Bet vai aizdevums ir atrisinājis Latvijas problēmu dzīvošanu pāri līdzekļiem? Nav atrisinājis, kā teicu importējam vairāk nekā eksportējam. Mēs atlikām problēmu, un par šo atlikšanu maksājam 150 - 200 miljonus gadā. Solidaritāte star citu nozīmē, ka "veiksmīgie" palīdz "neveiksmīgajiem". Latvija ir trešā nabadzīgākā valsts, bet vai mums palīdz. Nē. Neskatoties uz visiem ES fondiem Latvijai ir negatīvs tekošais konts, tas nozīmē, ka palīdzība ir nepietiekoša, lai mēs spētu sevi uzturēt. Uzturēt mēs sevi spējam tikai audzējot parādu. Bet ja pārstāsim to audzēt, tad autore var būt viena no pirmajām, kas pametīs šo valsti, kurā dzīves līmenis sāks kristies.

6. punkts ir vispār unikāls. Gribētu redzēt kaut vienu cilvēku, izņemot partijas biedrus, kas piekrīt visam programmā rakstītajam. Vēlētājs izvēlās partiju pēc tā, kas visvairāk pārstāvēs viņa intereses, bet tas nenozīmē, ka vēlētājs atsakās no iespējas izmantot savas tiesības un nebloķēs tos partijas darbus, kas viņam nepatīk. Izklausās aptuveni tā ievēlēji partiju, sēdi un gaidi četrus gadus un ja nepatiks ko dara vēlē par citiem. Domāju ka Latvijā cenšamies izveidot pilsonisko sabiedrību, kad cilvēki iesaistās politiskos procesos biežāk nekā reizi četros gados.

Padoms autorei. Pirms raksti apzinies savas vērtības, jo savādāk aizstāvot kādu pozīciju vari nonākt pretrunā ar savām vērtībām.

Image011
Dace Akule

Par 6.punkta kritiku - neuzskatu, ka tā iet pretrunā ar pilsoniskās līdzdalības vērtībām, jo līdzdalība, manuprāt, nenozīmē n-tās reizes pārprasīt sabiedrībai viedokli par vienu un to pašu jautājumu. Līdzdalība, manuprāt, arī nav diskutēšana un runāšana tik ilgi, ka laika darīšanai vairs neatliek. Esmu no tiem pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem, kuri ir orientēti nevis uz procesu, bet uz rezultātu. Tas arī izskaidro manu pozīciju Eiro ieviešanas jautājumā.

Tmp author
Spain's PM Mariano Rajoy

Spanish PM Mariano Rajoy has fiercely denied corruption allegations, pledging that Spain will see off its worst financial crisis in recent years.
He said his Popular Party (PP) was committed to reforms that would steer Spain away from the financial crisis.
Mr Rajoy rejected opposition calls for his resignation after a newspaper published images of documents allegedly showing secret payments to PP members.
Here's That Selloff In Europe People Were Expecting — Yields In Spain And Italy Jump

Tmp author
SPAIN'S PM FACES HUGE CORRUPTION SCANDAL

SPAIN'S PM FACES HUGE CORRUPTION SCANDAL — Internet Explodes With Mockery Over This Image

Suddenly, There Are Reasons To Worry About Europe Again...

Tmp author
former Prime Minister Berlusconi’s

former Prime Minister Berlusconi’s centre-right coalition is expected to continue eating away at the lead held by Mr Bersani’s centre-left coalition. Meanwhile, Mr Monti’s coalition has again lost third place to the Five Star Movement in the latest polls.
The Growing Political Risk That's Causing The Italian Stock Market To Get Slammed Today

Tmp author
Silvio Berlusconi

Silvio Berlusconi Made A $5.4 Billion Offer That Caused The Italian Market To Get Crushed Today

Tmp author
The Euro Is Getting Smoked Today

The euro has been the hottest currency in the world.
But today it's getting clobbered.
Between fears in Spain, Italy (and oh yeah, Cyprus), combined with this week's upcoming ECB meeting, folks have a reason to dump euros.

Tmp author
Greek Neo-Nazis Golden Dawn March To US Embassy

Members of Greek's Golden Dawn party, the notorious Greek neo-fascist party that did alarmingly well in last year's Greek election, held a large rally in Athens on Saturday night.
A video, posted by Golden Dawn supporter Panayiotis Iliopoulos, shows the scale of the march: http://www.youtube.com/watch?feature=player_embedded&v=X5umvqiHVFg

Tmp author
cilvēks, kurš orientēts uz rezultātu

Dace Akule, ja esat stulba vai nopirkta, tad nav jēgas diskusijai. Savukārt, ja esat vienkārši neoliberāli naiva, tad painteresējaties lūdzu nedaudz vairāk par to, kas patiesībā notiek un notiks D-Eiropā, kas patiesībā notiek ECB un, kas neizbēgami notiks ar EURO. Ceru, ka internets jums ir pieejams.

Tmp author
cilvēks, kurš orientēts uz rezultātu

Pastāv ļoti liela un droša iespēja, ka EURO un neoliberāļi novedīs lielu daļu Eiropas pie nacisma un otru daļu pie komunisma.
--------------------------------
Kaut gan pēc vakardienes Elertes izteikumiem un šodienas Ijaba raksta IR, rodas pamatotas šaubas par Latvijas Eurofīlu veselo saprātu. Tāda melu, pretīgas oponentu noliešanas ar zaņķi un apsaukāšana Latvijā sen nav redzēta. Dace Akule, protams, līdz Ījāba, līmenim nevelk. Vai mērķis attaisno līdzekļus? Un kāds, tad ir mērķis? Vai EURO, pēc Ījāba nesaturošās histērijas, kas arvien vairāk parādās IR redakcijas rakstos, liekas, ka mērķis ir cits.

Tmp author
Referendums būs

Jā un pēdējais. Pagājušā gadā mūsu ražotāji, ļoti labi eksportēja un nopelnīja, kad EURO kurss pret pasaules pārējām valūtām bija vēsturiskajos minimumos. Tas ir uz valstīm, kas nav EURO zonā. Nav svarīgi, kādā valūtā ir norēķini ir svarīgi, ka EURO vērtība un līdz ar to arī lata vērtība pret parējām pasaules valūtām saruka par 20-30% un par tik pieauga ražotāju konkurēt spēja un arī peļņa.
--------------------------------------------------
Šogad gads ir sācies ar ļoti agresīvu FED un BoJ darbību. Jēnas vērtība mēneša laikā ir kritusi par 30% pret EURO un par 20% pret parējām valūtām. EURO skrien debesīs, bet EURO zonas ražotāju peļņa pārvēršas zaudējumos, tai skaitā arī Latvijas, eksportējot uz ne EURO valstīm. Ja norēķini ir EURO un cenas netiek mainītas, tad pelņā vēl ir, bet šīs preces vairs Japānā par jēnām pārdot nevar, vai arī to pircējs cieš zaudējumus un preces tūlīt vairs nepirks. Tas ir elementāri un EURO kurss augs vēl. Tādas šobrīd ir ECB politika un tāda tā bija arī 2008.gadā, kad visas valstis jau likmes sen mazināja, bet ECB vēl pacēla.
------------------------------
Lūk, tā. Lai veicas EURO ieviesēji, jūs pat neapzināties, kādā ellē jūs ierausiet Latvijas ekonomiku. 2008.-2009.salīdzinot ar to bija tīrā pastaiga gar jūru.

Tmp author
Referendums būs

Par eksportu, tas ir vairāk kā skaidrs, ka vienā asinsritē esot mūsu vietējais un mazākais ražotājs tiks sakauts vienā setā. Pēdēja barjera bija valūta. Valdošo propagandisti patiesībā to nemaz nenoliedz, atšķirībā no Daces. Palasiet Kuļikovska bologu IR. Tur ir skaidri un gaiši pateikts. No importa nav jābaidās, pašiem nebūt nekas nav jāražo. Tā darot tikai Baltkrievija un Zimbabve. Pašiem esot jāspecializējas, lūk tā. Tā kā Latvijas ražotāji, kas strādā uz vietējo tirgu, sāciet specializēties, vienotā asinsritē esot, bez jebkādām barjerām un aizsardzības un palīdzības no valsts, pie, tam, kad visai R-Eiropai šī valsts palīdzība un aizsardzība ir, kaut vai zemnieku maksājumi, par pārējo nerunāsim. Tātad mūsu ražotāja iespējas konkurēt brīvā vienas valūtas tirgū ar neesošu valsts atbalstu, kad pretiniekam jauda miljons reiz lielāka, un atbalsts ar - šī iespēja ir bezcerīga.

Tmp author
Referendums būs

Nekas tāds nav iespējam ne ar Angliju, ne ar Japānu, ne ar ASV, kuru parādi un IKP situācija ir daudz sliktākas par Spānijas, bet šīs valstis nevar bankrotēt, tās var sadrukāt naudu tik cik vajag un ir nereāli pacelt to aizņemšanās izmaksas kosmosā.

Tmp author
Referendums būs

Pie kā mēs nonākam? Pie tā, ka EURO krīze ir sekas, tam, ka savienojot vienā valūtas asinsritē Vāciju ar Spāniju, Somiju ar Grieķiju un Itāliju ar Niderlandi šīm valstīm ir ļoti dažādas vajadzības attiecībā pret valūtu. Savukārt ECB darbība lielā mērā ir pakārtota Vācijas vajadzībām un vienotai valūtai nevar būt dažādas likmes. Līdz ar to zemie ECB kursi un vieglā aizņemšānas iznīcināja Dienvideiropas un Īrijas ekonomikas tās pārkarsējot, bet pēc tam padarīja atkopties nespējīgas tās fiskalizējot, atkal pēc Vācijas vajadzībām.
-----------------------------------------------
Savukārt starptautiskā finansu tirgus šakāļi, kuri to vien gaida, kad kādu saplosīt, krīzes laikā ieraugot, ka tādas milzīgas valstis, kā Spānija, Itālija, nerunājot par mazākām nav spējīgas neko izdarīt ar savām finansēm, jo to var tikai ECB, nekavējās ne mirkli, lai šīm valstīm uzbruktu, lai celtu to aizņemšanās izmaksas kosmosā un gūtu no tā milzu peļņu.

Tmp author
Referendums būs

Pavisam vienkārši, ekonomikai pārkarstot valūtas vērtība bija jāceļ un naudas ieplūšana un aizņemšanās jāaptur, bet ekonomikai atdziestot kursa vērtība bija jāsamazina. Kāpēc lata vērtība celšana apturētu aizņemšanos EURO un EURO ieplūšana? Pavisam vienkārši, latos būtu aizņemties izdevīgāk. Latvijas Banka izdarīja visu otrādi. Karsēja burbuli, 2004.gadā vai kurā tur gadā lata vērtību samazinot, bet, tad, kad 2008.vajadzēja devalvēt, tad dzelžaini turēja. Piet tam, ja 2004.būtu lata vērtība palielināta, tad 2008.mierīgi varētu samazināt.
Pie tam 2006. UN 2007.gadā, kad bija skaidrs, ka pasaules finanses iet uz krahu un LB vismaz kāds, ceru to zināja. Tad LB darīja visu, lai padarītu aizņemšanos neizdevīgu latos un tādejādi vēl vairāk spieda aizņemties EURO.

Tmp author
Referendums būs

Fakts, ka 2008.gada krīzes smagums, pārmērīgā kreditēšanās, nekustamo burbulis un tā sprāgšana, pie tā visa daudz vairāk ir atbildīga Latvijas Banka ar savu dzelžaino kursa piesaisti pie EURO ar valūtas instrumentu neizmantošanu, lai to visu nepieļautu. Latvijas Bankas rokās bija to visu nepieļaut un arī pēc pieļaušanas risināt daudz savādāk nekā tas tika izdarīts. Muļķa Kalvītim, kurš dzīvoja kaifā burbuļa virsotnē to visu saprast un pat saprotot apturēt iespēju bija daudz mazāk, nekā Latvijas Bankai. Ja vien viņš nevēlējās pārkāpt likumu par Latvijas Bankas neatkarību un tieši pārņemt Latvijas Bankas vadību.

Tmp author
Referendums būs

Tādas devalvācijas / revalvācijas (vērtības pieaugums), kādas lieto Latvijas eksperti un ne-eksperti pasaules vadošās valūtas nemaz nepielieto un nevar pielietot.
To kursi ir brīvi peldoši attiecībā pret pret visām pārējām valūtām un šos kursus pasaules valūtu tirgos nosaka pēc pavisam citiem kritērijiem un valūtas spekulantu interesēm, nekā Latvijā tiek stāstīts. Valūtas tirgus, tas ir forex un valūtas future tirgus. Valūtas spekulanti tas nebūt nav Soross vai kāds cits onka, bet lielākie spekulanti ir pasaules lielākās bankas un banku konsorciji no Volstrītas, Tokijas, Londonas un citiem pasaules finanšu centriem.
Līdz ar to EURO kursu pret citām pasaules valūtām ECB tieši nevar ietekmēt, bet var ietekmēt netieši ar refinansēšanās likmēm, ar dienakts limēm un protams kursu ietekmē arī valūtas pirktspēja attiecīgā valstī, makroekonomika un tml.faktori.
Pēdējā laikā valūtu kursus ietekmē kvantitatīvās mīkstināšanas vai vienkārši naudas mīkstināšanas pasākumi. To mērķis pēc 2008.gada krīzes ir stimulēt patēriņu, eksportu un novērst devlāciju, stimulēt inflāciju 1.5% robežās. Šos pasākumus pielieto visas lielākās pasaules valūtas ECB ieskaitot. Pie tam skatoties pēc ECB bilances, tad tieši visaktīvāk naudu drukāja ECB, nevis FED (ASV), BoJ (Japāna) vai BoE (Anglija). Savukārt Ķīna visu laiku savu valūtas kursu cenšas turēt zemāku par pārējo valstu valūtas kursiem, tādejādi stimulējot eksportu.
---------------------------------------------------------------------
Lai, ko Dace Akule un citi EURO fani, LB eksperti un citi stāstītu par ECB mājas pārbūvi un krīzes novēršanu EURO zonā, tad to nevar atrisināt savādāk, kā vien likvidējot EURO. Tās runas par to, ka lūk kāds nav ievērojis fiskālo disciplīnu un tāpēc ir krīze, bet tagad ievēros un krīzes nebūs ir seku jaukšana ar cēloņiem.
----------------------------------------------------
Fiskālās problēmas nav cēlonis tās ir sekas!!!
----------------------------------------------------
Tas tad arī jāliek EURO diskusijas pamatā, skats nākamo postu.

Tmp author
Kalvis Apsitis

Eiro ieviešanas oponenti manā partijā (NA) parasti min citu alternatīvu, kas nav starp Daces rakstā aplūkotajiem sešiem aspektiem - izstāšanos no ERM-II un peldošu lata kursu. Mērena lata devalvācija var reizēm dot papildu iespējas: piemēram, nemainot izmaksājamo pensiju nominālvērtību, samazināt to pirktspēju. Es gan nezinu, cik reāli ir izstāties no ERM-II jeb atteikties no fiksētā apmaiņas kursa. Bet ja gribam būt akurāti, tad būtu jāatbild arī uz šādiem jautājumiem.

Citi autora darbi