Par drošību - ar tukšiem saukļiem

Portāls politika.lv turpina analizēt partiju priekšvēlēšanu programmas Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Šoreiz — par Tautas partijas un TB/LNNK solījumiem.

Iesaki citiem:

Tautas partija (TP) un apvienība TB/LNNK savas priekšvēlēšanu programmas balsta uz latviešu interešu aizstāvību, taču saukļiem piebārstītajos solījumos grūti saprast, kādu darbību no šo partiju Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem ievēlēšanas gadījumā piecu gadu laika varēsim sagaidīt.

Gan TP, gan TB/LNNK jau ir ievērojama pieredze Eiropas Parlamenta darbā. 2004.gada Eiroparlamenta vēlēšanās TB/LNNK ieguva 4, bet TP — 1 deputāta vietu. Līdz šī sasaukuma beigām TB/LNNK Eiroparlamentā gan ir palicis tikai viens deputāts, jo pārējie partiju ir pametuši.izvērtēt vēlētājs.


Latviskā identitāte — briesmās

Abas partijas savas vēlēšanu programmas balsta uz to, ka ir jānovērš apdraudējumi latviešu, Latvijas un Eiropas nākotnei. Abas partijas vēlētājus biedē ar dažādiem draudiem — ar cilvēka pārmērīgu iejaukšanos dabā, autoritāro režīmu Krievijā, musulmaņu fundamentālismu, kristīgo vērtību aizstāšanu ar liberālu ideoloģiju, dzimstības samazināšanos. Bez jau minētā TB/LNNK kritizē arī atvērtību pret imigrantiem, savukārt TP satraucas par vērtību krīzi, kuras laikā tiek aizmirsts par ģimeni kā sabiedrības pamatu. Taču ko partijas ievēlēšanas gadījumā plāno darīt, lai izvestu Latviju un Eiropu no krīzes, īsti skaidrs nekļūst.

Līdzīgi kā iepriekšējās EP vēlēšanās, arī gaidāmajās abas partijas būtisku uzsvaru vēlēšanu programmās liek uz latviskās identitātes un latviešu valodas un kultūras aizstāvību. Gan TP, gan TB/LNNK sola, ka EP turpinās darbu pie Latvijas vēsturiskās situācijas skaidrošanas, okupācijas seku novēršanas, kā arī latviešu kultūras un valodas popularizēšanas. TB/LNNK plāno turpināt vērsties pret mēģinājumiem aicināt pielīdzināt Latvijas nepilsoņus diskriminētajām iedzīvotāju grupām, savukārt TP ir par latviskās identitātes nosargāšanu ES. Te būtiski atgādināt, ka vēl pirms pusgada par identitātes apdraudējumu bija satraukti tikai 0,9% Latvijas iedzīvotāju, kas uzskatīja, ka ES ir drauds latviešu nacionālajai identitātei un kultūrai[ 1 ]. Tāpat jāatgādina, ka abu minēto partiju deputātiem jau bijuši pieci gadi laika, lai EP skaidrotu Latvijas vēsturi. Šajā jomā, protams, daudz ir izdarīts, tāpēc partijām būtu jāapsver, vai nav pienācis laiks pievērsties citiem, iespējams, šobrīd daudz svarīgākiem jautājumiem.

Abas partijas savās programmās vērš uzmanību uz vairākām svarīgām aktualitātēm, īpaši — ekonomikas un finanšu jomā. TB/LNNK ir pret protekcionismu vietējā tirgū, un arī TP aicina panākt stingrāku ES regulējumu kredītiestādēm. Antiprotekcionisma ideja, kā arī finanšu sistēmas regulācija apstākļos, kad bankas jau sen kā pārkāpušas nacionālās robežas, šobrīd ES ir vieni no aktuālākajiem jautājumiem. Taču TB/LNNK aicinājums pielietot visus likumīgos atbalsta mehānismus, ko lieto Eiropas valstis savu ražotāju atbalstam, cerams, nenozīmē pretimnākšanu protekcionismam, bet gan tik nepieciešamajai ekonomikas attīstībai Latvijā. Priekšvēlēšanu programmā skaidrāk šī ideja par atbalstu savējiem nav izvērsta, tāpēc gribētos redzēt piemērus no citu valstu pieredzes — kādus mehānismus savējo atbalstam tās izmanto, kuri no tiem varētu labi darboties Latvijā un kuru ieviešanu varētu veicināt EP deputāti.

Partijas aicina ar ES atbalstu attīstīt izglītību un inovatīvu produktu ražošanu, kā arī piekrīt, ka ir jāmazina birokrātija ES finansējuma piešķiršanā. Šajā jomā daudz ko var darīt šeit, Latvijā, ar valdības atbalstu. Būtiski arī, lai, mazinot birokrātiju, nemazinātos caurspīdīgums struktūrfondu apguvē. TP norāda, ka fondus nepieciešams novirzīt eksportam un nacionālo produktu ražošanai, taču gribētos no partijas priekšvēlēšanu programmas uzzināt, par kādiem nacionālajiem produktiem ir runa un kas vispār ir Latvijas nacionālie produkti.

Tāpat abas partijas aicina Latviju pēc iespējas ātrāk pievienoties eirozonai. TP solījums panākt eiro ieviešanu Latvijā līdz 2011.gadam gan izklausās pārlieku optimistiski, ņemot vērā ne tikai to, ka šobrīd nekas neliecina par ES vēlmi mainīt Māstrihtas kritērijus, bet arī to, ka lielākā daļa uzdevumu, lai eiro ieviestu, ir veicama tieši Latvijā.


Sākt no Rīgas, ne Briseles

Eiro ieviešana nav vienīgā joma, kurā TP sola darīt darbus, kuri ir citu institūciju, nevis EP atbildībā. Piemēram, partija sola panākt ES aizdevuma līdzekļu novirzīšanu vairākām jomām, lai attīstītu Latvijas konkurētspēju. Šis ir Latvijas valdības darbības jautājums. Tāpat partija sola pārskatīt Latvijas nacionālo pozīciju formulēšanas kārtību, lai palielinātu ministru un ierēdņu atbildību. Kaut arī noteikti varētu vēlēties lielāku atbildību un ministru iesaisti ES darbā, šo kārtību apstiprina Ministru kabinets[ 2 ], nevis EP deputāti. Jāatgādina, ka partijas Eiroparlamentā pārstāv savu vēlētāju intereses, bet ministri ES Padomē — nacionālās intereses, kas formulētas nacionālajās pozīcijās. Protams, šīs intereses var sakrist, bet iespējamas arī pretrunas. Pēdējie labojumi šajā kārtībā ir apstiprināti šī gada februārī, un šajā laikā ārlietu ministrs bija (un arī patlaban ir) TP pārstāvis. Tā nu rodas jautājums — kāpēc EP deputātiem būtu jāpārskata kārtība, kāda veidā noteikumi var palielināt ministru atbildību, un kāpēc partija to nav jau izdarījusi līdz šim.

Apsveicami, ka TP vēlas, lai ES palielinātos ne tikai deputātu, bet arī uzņēmēju asociāciju un sociālo partneru interešu aizstāvība. Vismaz nevalstiskajā sektorā par to droši vien vairs nav jāpārliecina, taču gribētos dzirdēt, kā deputāti sadarbosies ar interešu pārstāvjiem un kādu EP deputātu atbalstu viņi varētu iegūt. Tas ir tikpat svarīgi kā tas, ka Latvijas intereses nav jāaizstāv tikai Briselē, kā savā programmā min TP, jo EP darbojas vairākās vietās, bet arī citās ES dalībvalstu galvaspilsētās un, iespējams, pat tepat Rīgā, meklējot plašākas sadarbības iespējas starp valsts pārvaldi, EP deputātiem un nevalstisko sektoru. Nav arī skaidrs, ko partija vēlas pateikt ar apgalvojumu, ka “katrs latvietis ir Latvijas neformālais vēstnieks”, un tāpat neatbildēts paliek jautājums, kā EP deputāti “izskaudīs eirožargonu”, ko sola TP. Līdz ar to, izlasot TP programmu, nekļūst skaidrs, ko partija sagaida no ierindas latvieša un ko tā pati gatavojas darīt latviskuma veicināšanā. Līdzīgi no partijas programmas netop skaidrs, kādus tiesību aktus ES ir jāpieņem, lai veiksmīgi aizstāvētu Latvijas pilsoņu intereses strīdos par bērnu aizbildnību[ 3 ].

Abas partijas aicina stiprināt ES vienotību enerģētikas politikā, attīstot drošāku energoapgādi, vienotu enerģētikas tirgu, elektrības un gāzes tīklu savienošanu, izmantojot zaļākas tehnoloģijas, kā arī turpinot liberalizēt gāzes un elektrības tirgu un veicinot energoefektivitāti. Enerģētikas jautājumu risināšana ir TB/LNNK vienīgais nosauktais rīks Latvijas nacionālās drošības stiprināšanai veltītajā partijas programmas sadaļā. Enerģētikas un klimata politikas jomā EP ir bijis ļoti aktīvs, un gaidāmi arī vairāki būtiski lēmumi vēl šajā gadā, īpaši gatavojoties jaunam starptautiskam nolīgumam cīņai pret klimata pārmaiņām, par ko paredzēts vienoties decembrī Kopenhāgenā. Taču, vai ir arī citas iespējas, kā stiprināt Latvijas nacionālo drošību, partija nemin.

TP drošības jautājumā papildus enerģētikai piemin stingrāku migrācijas politiku, vien nav skaidrs, kas ar to tiek domāts. Savukārt ārpolitikā partija aprobežojas ar attiecību pilnveidošanu ar ASV un NATO. Tāpat TP sola, ka EP tā darbosies pie vienādu Eiropas maksājumu nodrošināšanas zemniekiem. Kopējās lauksaimniecības politikas reforma, protams, būs ļoti būtisks jautājums, gatavojoties nākamajam ES budžeta periodam. Tāpēc savlaicīgi būtu jānāk klajā ar idejām, kas konkrēti norāda ne tikai to, par kādiem maksājumiem ir runa, bet arī to, kādu kopējo lauksaimniecības politiku nākotnē TP atbalsta. Jo ar saukli “Latvijas zemnieku diskriminācija jābeidz!” EP var izrādīties par maz, un tas arī nedod iespēju vēlētājam saprast, ko tieši partija konkrētajā jomā gatavojas darīt.

Abas partijas savās priekšvēlēšanu programmās skopi iezīmē to, kādu Eiropu un kādu pasauli pēckrīzes periodā vajadzētu veidot. Partijas vien aicina uz lielāku solidaritāti starp valstīm un plaisas mazināšanu starp bagātajiem un nabagajiem. TP vēlēšanu programma parāda, ka liela daļa Latvijas problēmu nav atrisināmas pašu spēkiem. Taču, šķiet, daudzi no programmā minētajiem jautājumiem ir vismaz daļēji risināmi tepat uz vietas, tāpēc nevajadzētu tos pārlikt uz Eiropas pleciem, bet ļaut EP nodarboties ar Eiropas projekta pilnveidi.[ 4 ]

Negribētos ticēt, ka partijām ar pieredzi iepriekšējā EP sasaukuma darbā nav ideju, kas un kā būtu darāms vēlētāju interešu aizstāvībai arī nākamajā sasaukumā. Kāpēc tas netiek atklāts vēlētājiem — to no partiju priekšvēlēšanu programmām neizdodas izlobīt.


________________________

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Saistītie raksti

Vienoti populismā politika.lv

Izmantojamam Eiropu! politika.lv

Citi autora darbi
Sakumlapa 255x203

Pabarot visus 2 Autors:Linda Jākobsone