Raksts

Par budžetu, policiju un bērna argumentiem no ministra mutes — pārdomas trešdienā


Datums:
12. novembris, 2008


Autori

Kārlis Streips


Labrīt, lasītāji!Nemaz nejūtos nelaimīgs, ka man nav jāpiedalās 2009. gada valsts budžeta izstrādāšanā. Piekrītu vārda brāļa Leiškalna šodien Dienas Biznesa teiktajam -- procesā ir lietas, kuras es nesaprotu, ja es tās saprastu, tad es varētu būt premjerministrs, bet tas ir amats, kurā mani neviens negaida. Turklāt vārda brālis Leiškalns ir Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs un noteikti saprot vairāk, nekā vidēji aritmētiskais valsts iedzīvotājs.

Neizpratni rada tas, kā valdošā (elite/koalīcija/ļoti-jauko-un-vienmēr-godīgo-ļaužu-kuri-nekad-nedomā-ne-par-ko-citu-kā-vienīgi-un-tikai-un-ekskluzīvi-par-tautu-un-tās-interesēm grupa — izvēlēties vēlamo) ar budžeta lietām ir rīkojusies. Raugi, pie visa taupības budžeta ir izdevies sameklēt 200 miljonus latu, kurus atdot Pareksa bankai. Prieks par to. Banka ir glābta. Bet vai no tā izriet, ka nauda ir atņemta kaut kam citam, ja nu reiz tās nav daudz?

Uz šo domu uzvedina valdošās (…) paziņojums, ka nākamgad tiks likvidētas veselas 500 policijas štata vietas ar vēl dažām klāt. No vienas puses, Valsts policijas priekšnieks Aldis Lieljuksis ir piedāvājis pat ļoti sakarīgu problēmu sarakstu, kuru dēļ kādu no policijas varētu arī padzīt: “Pirmais — personai nav atbilstošas izglītības, un tā nemācās. Tas parāda, ka cilvēks necenšas sevi pilnveidot. Otrais: spēkā esošs disciplinārsods — neatbilstība ieņemamajam amatam. Trešais — novērtējuma kategorija C. Atstādināts no dienesta pienākumu pildīšanas. Faktiskās valodas zināšanas neatbilst prasībām.” Neizglītots, neieinteresēts, likumu un reglamentu neievērojošs, latviešu valodu neprotošs — jā, tās nav rakstura īpašības, kuras veido pašu labāko policistu (lai gan būtu pat ļoti jauki, ja valdošā (…) jēdzienu “disciplinārsods — neatbilstība ieņemajamam amatam” attiecinātu plašāk, tajā skaitā arī citās valsts iestādēs).

Taču no otras puses. Citējam daiļrunīgo iekšlietu ministru un “Tautas” partijas vadoni Segliņu, kurš nesen uzstājās televīzijas raidījumā “Degpunktā”: ” “Valstī ir pasliktinājusies sociālekonomiskā situācija. Liels bankrotu vilnis, ir liels atlaisto cilvēku skaits, ir pasliktinājusies kopējā situācija valstī, un ir cilvēki, kuri ienākumus vēlas gūt noziedzīgā ceļā. Noziedzības līmenis Latvijā šogad ir palielinājies par desmito tiesu. Veikali apzagti vairāk nekā 2000 reižu, nozagtas 1400 automašīnas. Uzradušies arī krāpnieki, kuri apmānījuši jau vairāk nekā 1000 cilvēku. Kopumā policisti reģistrējuši gandrīz 18 tūkstošus zādzību. Neizklausās iepriecinoši, vai ne? Turklāt izrādās – sava īpašuma sargāšanā bieži vien varam paļauties tikai paši uz sevi.”

Vai tie ir tie apstākļi, kuri ved pie domas, ka policistu skaitu vajadzētu samazināt? Nu, nē, taču nē. Pieļauju, ka katrs bloga lasītājs varētu pastāstīt par gadījumu, kurā policija neieradās gluži tik ātri, cik gribētos, lai risinātu dzīvokļa apzagšanu / tiktu galā ar ļaudīm, kuru spēkrati uz ceļa sadūrušies / meklētu laupītāju u.tml. Uzreiz gribu teikt, ka attiecībās ar mani policija vienmēr ir bijusi pieklājīga un profesionāla, reiz, kad man dzīvokli apzaga, pat speciāli piemeklēja kolēģi, kura prata latviešu valodu, jo zināja, ka krievu valodu es neprotu (tas bija sen — pagājušā gadsimta 90. gadu vidū). Taču pieklājība un korektums veidojas tad, kad policija ir ieradusies. Nu acīmredzot daudzviet Latvijā būs jāpagaida vēl ilgāk.

Tiesa, budžeta lietas mūsu valstī kārto ļaudis, kuri reizēm, cik var spriest, arī paši šo to nesaprot. Tā, piemēram, mūsu finanšu ministrs — tas pats, kurš budžeta veidošanas laikā pāris nedēļas pavadīja Štatos — ir nācis ar šādu paziņojumu: “Starptautiskās reitingu aģentūras pēdējo mēnešu laikā ir kļuvušas par ne pārāk konsekventu un atbildīgu ziņu avotu.” Finanšu ministrs ir kļūdījies. Ja nu reiz kas, tad konsekventas aģentūras ir bijušas gan — tās visas pēc kārtas ir samazinājušas Latvijas kredītreitingu un tas (to saprotu pat es, ja arī to nesaprot “Tautas” partiju pārstāvošais finanšu ministrs) tomēr ietekmē valsti un tās budžetu pa tiešo. Atkal citēšu Dienas Biznesu: “Slaktera apgalvojums zināmā mērā atgādina mazu bērnu prātojumus.”

Jauku visiem dienu!


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!