Labrīt, lasītāji!

Kā esmu teicis arī citreiz, nav jau tā, ka laikrakstā Atkarīgā viss būtu tikai briesmīgi. Kultūras aprises tiek aprakstītas saistoši un interesanti, pielikumi "Mēs" u.c. ir ļoti lasāmi. Un arī laikraksta 2. lappusē, kuras dēļ es šo avīzi jau sen saucu par Atkarīgo, pavīd pa labai domai, it īpaši, ja raksta kolēģe Anita Daukšte. Tā šodien viņa ir apcerējusi to, kādā veidā rietumu pasaulei būtu jāreaģē uz Krievijas agresiju Gruzijā. Viena iespēja, tā A. Daukšte -- vērsties pret Krievijas biznesa eliti, iesaldēt bankas kontus, agresīvāk vērsties pret naudas atmazgāšanu rietumu bankās, liegt atpūtas un izklaides iespējas. A. Daukšte tā neteica, bet es vēl pieliktu klāt līguma par bezvīzu ceļošanu atcelšanu. Būs visiem krieviem atkal jāstāv garās rindās pēc vīzām, tas noteikti radīs neapmierinātību un, kā raksta kolēģe, šķelšanos Krievijas sabiedrībā attiecībā uz to, kas pastrādāts Gruzijā. Piekrītu autorei arī domā -- nekāda Pasaules Tirdzniecības organizācija, nekādas Olimpiskās spēles Sočos.

Taču diemžēl jāatzīst arī tas, ka nemaz neesmu pārliecināts, ka A. Daukštes paģērētie un manis atbalstītie principi varētu būt efektīvi. Krievijas miljardierim, protams, Londona ir ļoti interesanta, bet viņu ar pilnīgi atplestām rokām gaida arī Dubaja, kurā vienīgā ir viesnīca, kura sevi ir pasludinājusi pat par septiņu zvaigznīšu viesnīcu. (Intereses pēc paskatījos -- lētākais variants manis izvēlētajos datumos bija numurs par 670 latiem diennaktī). Bērnus izglītot droši vien pie arābiem negribas sūtīt, bet to varbūt vēl var pieciest. Tāpat pasaulē netrūkst valstu, kuras ar vislielāko prieku apkalpos krievu jaunbagātnieku finanšu līdzekļus. Tiesa, pasaule ir iemācījusies ar finanšu noziegumiem tikt galā globālākā veidā, pat allaž noslēpumainā Šveice, Lihtenšteina, Luksemburga bijusi spiesta atvērt savus dokumentus. Tas bijis saistībā ar amerikāņu prezidenta "karu pret terorismu," bet naudas atmazgāšana ar neskaitāmu ofšoru palīdzību arī ir terorisms, turklāt terorisms, kurā ir iesaistīti arī atsevišķi mūsu valsts censoņi. Taču izskausta šī lieta nav joprojām.

Un jā, par mūsu valsti. Anita komentārā pareizi raksta, ka varas un diplomātijas aprindās ir rūpīgi jādomā par ekonomiskām svirām, kādas varētu būt mūsu rīcībā. Vien baidos, ka varas atteiksmi pret šo jautājumu skaisti ilustrē bilde, kura šodien ir meklējama Dienā -- omulīgi smaidošais "stabilitātes garants" Kalvītis, kurš turpina kalt plānus par hokeju, kuri patiesībā ir plāni par Krievijas gāzes monopolu Gazprom, kurš patiesībā tā pati Krievijas valsts vien ir. Biznesam kaut kādi tur starptautiski principi ir pilnīgi pie pakaļas. Es tikai priecāšos, ja civilizētā pasaule Krievijas barbariem piegriezīs naudas vadu. Taču pietiekami daudzos gadījumos tas nozīmēs nozāģēt zaru, uz kura tup arī rietumu pasaules biznesa haizivis. Baidos, ka nesanāks.

Jauku visiem dienu!