Atslēgvārdi:

Par biedrībām un nodibinājumiem

NVO forumā 2001, 2001. gada 26. oktobrī

Iesaki citiem:

Kā jau iepriekš tika teikts, likumprojekts paredz divus nevalstisko organizāciju veidus - biedrības un nodibinājumi.

Nodibinājums, kā to nosaka likumprojekts, ir mantas kopums, kurš nodalīts dibinātāja noteikta mērķa sasniegšanai un kam nav peļņas gūšanas rakstura.


Mazliet vairāk par terminu "nodibinājums"

Saeima 1937.gadā, pieņemot šobrīd spēkā esošo Civillikumu, noteica šo terminu saistībā ar testamentāriem nodibinājumiem. Tāpēc šī likumprojekta darba grupa izlēma turpināt lietot terminu "nodibinājumus", jo tas ir jau zināms termins un ir tam juridisks segums (Civillikums), un, neapšaubāmi, tas ir latviskāks nekā fondi. Fonds ir sinonīms terminam Nodibinājums, tāpēc drīkst lietot abus šos terminus. Vēl vairāk, likumprojekts nosaka, ka nodibinājuma nosaukumam jāsatur vārds "nodibinājums" vai "fonds".


Privātie un publiskie fondi

Pēc patreiz spēkā esošām tiesību normām un saskaņā ar tiesību teoriju, pastāv divi veidi fondu - publiskie un privātie fondi. Publiskie fondi ir tādi, kuru valsts izveido uz speciāla likuma pamata un tam netiek piemēroti mūsu sagatavotā likuma noteikumi. Publisks fonds ir Kultūrkapitāla fonds, Integrācijas fonds, u.tml. Privātie fondi ir tie, kas ir nodibinājumi, tātad nevalstiskās organizācijas, pie. Sorosa fonds - Latvija, Karalienes Juliānas fonds, un citi.

Likumprojekts paredz divu veidu nodibinājumus: dzīves laikā nodibinātie nodibinājumi un testamentārie nodibinājumi, jeb izveidoti saskaņā ar testamentu.


Testamentārie nodibinājumi

Kā to nosaka Civillikuma 494.pants "Mantojuma atstājējs var novēlēt visu savu mantu vai tās daļu, vai atsevišķus priekšmetus vispārnoderīgiem un labdarīgiem mērķiem".

Līdz ar šo likumprojektu, tiks piepildīta Civillikuma norma un būs iespējams pēc testatora nāves nodibināt ar tā atstāto mantu nodibinājumu un izpildīt testatora gribu. Dibinātāja pienākumus pildīs testamenta izpildītājs vai mantinieks, ja testators būs to tā paredzējis. Līdz šim nebija iespējams izveidot šādu juridisku personu, jo tās izveidi un darbību neparedzēja spēkā esošās tiesību normas. Līdz ar šo normu ieviešanu likumprojektā, esam mēģinājuši nodrošināt iespēju ikvienam nāves gadījumā atstāt savu mantu sabiedrībai. Tas nozīmē, ja kāds bagāts cilvēks ar testamentu savu naudu novēl, piemēram, ielas bērnu problēmas risināšanai, tad uz šī dokumenta pamata tiks izveidots nodibinājums, kurš arī tieši nodarbosies ar šīs problēmas risināšanu. Lielākie starptautiskie fondi ir nodibināti tieši uz šādu novēlējuma bāzes un jācer, ka mūsu likumprojekts mudinās arvien vairāk šādu nodibinājumu izveidi.


Dzīves laika nodibinājumi

Nodibinājumu var dibināt gan fiziskas, gan juridiskas personas. Izveidojot nodibinājumu, tā pamatā ir cilvēki, kuriem ir ideja un/vai nauda (arī manta). Dibinātāji sagatavo dibināšanas dokumentus, ieceļ valdi un piereģistrē nodibinājumu Biedrību un nodibinājumu reģistrā. Izveidojot nodibinājumu, ir svarīgi noteikt tā uzdevumus, mērķus un vadības institūcijas rotācijas modeļus, kā arī daudzus citus jautājumus, kurus nosaka likumprojekts (piem. vai valdes locekļiem ir tiesības saņemt atalgojumu par savu darbu, u.tml.) .


Dibinātāju aizsardzība nodibinājumā

Ļoti svarīgs ir jautājums par dibinātāju aizsardzību nodibinājumā, jo pēc nodibinājuma reģistrācijas dibinātājs nevar realizēt savas tiesības kā augstākā lēmējinstitūcija, jo nodibinājumā tā ir valde.

Tādejādi likumprojektā esam paredzējuši šādus dibinātāju aizsardzības veidus:

  1. tiesības pašiem būt nodibinājuma valdē un lemt visus jautājumus;

  2. tiesības iecelt un atcelt valdi;

  3. tiesības noteikt statūtos, ka valdei nav tiesības paplašināt nodibinājuma izveides mērķus un uzdevumus, vai grozīt kādus citus nodibinājuma statūtu noteikumus.





Biedrības un nodibinājumi - atšķirīgais un kopīgais

Atšķirīgais:

  • Atšķirībā no biedrībām, nodibinājumā nav biedri bet dibinātāji, kuri savas funkcijas pilda tikai līdz mirklim, kad nodibinājums ir reģistrēts biedrību un nodibinājumu reģistrā, un pārējās funkcijas- nodibinājuma operatīvo darbību, līdzekļi izmantošanu, papildus līdzekļu piesaisti, u.tml. - veic valde - nodibinājuma augstākā pārvaldes institūcija. Šis ir galvenais princips, kas atšķir nodibinājuma institucionālo struktūru no biedrības institucionālās struktūras, un tāds tas pastāv arī citās pasaules valstīs (piem. arī Igaunijā, Ungārijā, u.c.)

  • Biedrības ir atvērtas organizācijas. Biedri brīvi nāk un iet, bet fondos dibinātāji - kā pirmie - paliek visu mūžu un to sastāvs nekad nemainās. Nodibinājumos nevar tikt uzņemti dalībnieki. Visi, kas nodibinājumā iesaistās pēc tā nodibināšanas ir tikai sadarbības partneri vai ziedotāji.




Kopīgais:

  • Nav peļņas gūšanas rakstura;

  • Lai nodibinātu biedrību vai nodibinājumi, nav nepieciešami sākotnējie mantiskie ieguldījumi. Likumprojektā esam paredzējuši, ka pat izveidojot nodibinājumu, nav nepieciešams jau tā izveides procesā ieguldīt finanses, tās var tikt ieguldītas pēc reģistrācijas - pakāpeniski. Vispirms var būt arī tikai ideja. Piemēram, ir vēlēšanās cīnīties pret korupciju - sanāk dibinātāji, nolemj, kādā veidā nodibinājums darbosies - kādi ir tā mērķi un uzdevumi, paraksta dibināšanas dokumentus, ieceļ valdi un organizācija uzsāk darbu.


Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Citi autora darbi
5571593357 3022daa6c1 o

Developing legal systems to support social enterprise growth 18 Autors:Ekspertu grupa, t.sk. Agnese Lešinska