Atslēgvārdi:

Par aunpierīgumu un cilvēciskas attieksmes trūkumu ierēdņos -- leikēmija un Tora 15

Labrīt, lasītāji!

Šodien Dienā ir šausmu stāsts par leikēmiju. Izrādās, mūsu valsts ir teju vienīgā visā Eiropas Savienībā, kurā attiecībā pret šīs briesmīgās sērgas upuriem valsts (vai, pareizāk sakot, Veselības ministrija) izturas nevienlīdzīgi. Pastāvot kvotas, kuru ietvaros valsts nauda pacientu ārstēšanai nonāk līdz dažiem, bet nebūt ne visiem pacientiem. Kāds ministrijas pārstāvis esot pat atļāvies vienam no nelaimīgajiem leikēmijas upuriem pavēstīt, ka par viena leikēmijas pacienta ārstēšanu izdoto naudu varot apārstēt 180 ļautiņus ar acīmredzot mazāk sarežģītām slimībām. Par kvotu sistēmas trūkumiem norādījis ij Tiesībsargs, ij Saeimas Cilvēka tiesību komisija, bet Veselības ministrija (laikam tomēr vārdiņš "Veselības" šajā gadījumā būtu jāliek pēdiņās) pasaka ni un ni.

Iesaki citiem:

Te nāk prātā pāris domas. Pirmām kārtām, neģēlīgi grūti saprast, cik lielā mērā valsti var turēt atbildīgu par visu apslimušo cilvēku ārstēšanu. Tas bija pavisam nesen, kad visi dzirdējām par nabaga četrus gadus veco Gustavu, kurš vienīgais valstī sirgst ar nopietno un arī ļoti, ļoti dārgi ārstējamo Gošē slimību. Te varētu sākties vecā dziesma. Ja reiz valsts apmaksā ārstēšanu Gošē slimības pacientam, tad kāpēc ne šim te leikēmijas vai plaušu vēža pacientam? Ja reiz visiem leikēmijas pacientiem, tad kāpēc ne visiem diabēta pacientiem, u.tml. Taču šajā gadījumā divas lietas ir skaidras. Pirmkārt, ministrijā kāds uzvedas kā riktīga aunapiere. Ir skaidrs, ka sistēma ir neadekvāta, bet ministrija tam nepievērsīs nekādas uzmanības, lai iet leikēmijas pacienti ieskrieties un tas nekas, ka citur Eiropā ir atrasta cita, labāka sistēma. Otrkārt, kā atzīmēts materiālā, Latvijā veselības budžets ir tālu zem Eiropas (un pat Krievijas) normas, un pilnīgi noteikti (un nožēlojamā kārtā) tas nepieaugs paredzamajā nākotnē, jo valdība taču ir izstrādājusi taupīgu budžetu, bet Latvijas bankas prezidents šodien Dienas Biznesā brēc, ka tam jābūt vēl daudzreiz taupīgākam.

Domājot par leikēmijas un cita veida pacientiem, nāk prātā arī otra doma, proti -- veselība mūsdienās ļoti nepatīkamā kārtā ir kļuvusi par komercpreci. Leikēmijas pacienta ārstēšanai ir vajadzīgi 25 tūkstoši latu gadā. Kāpēc? Labākās zāles pret leikēmiju saucas Glivec, un tās ražo firma Novartis, kurai pagājušais gads ir bijis ar jauktiem rezultātiem. Pozitīvā ziņa -- Novartis peļņa 2007. gadā bija 12 miljardi dolāru. Sliktā -- tā gada Davosas konferencē nevalstiskā organizācija Pro Natura firmu Novartis atzina par gada bezatbildīgāko uzņēmumu tāpēc, ka firma nikni cīnās pret centieniem citur pasaulē, un it īpaši Indijā, izveidot Glivec ģenērisko versiju, lai ļautu ārstēt trūcīgus vēža pacientus daudz, daudz lētāk.

Protams, nevar teikt, ka 12 miljardi dolāru nozīmē, ka firmai būtu jākļūst bezatbildīgai pašai pret sevi. Jaunu medikamentu izstrādāšana un aprobēšana nav lēts process, un loģiski, ka firmas akcionāri vēlas atgūt šo naudu. Taču tas ir vājš mierinājums leikēmijas pacientam Latvijā, kā arī Indijā. Internetā bez jebkādām problēmām var atrast Glivec piedāvājumu arī ģenēriskā versijā, tiesa, manis atrastajā variantā 200 kapsulas maksā 1600 ASV dolāru, arī tā vidējam latvietim nav sasniedzama summa, taču tānoteikti ir krietni zemāka par 25000 latiem gadā. Diez vai valsts oficiāli var mēģināt apiet Novartis patentu, bet cilvēcīga attieksme veselības aprūpē nav neiespējama. Vajag tikai mazāk aunpierīgus ierēdņus.

Par aunpierīgumu ierēdņos, starp citu, man liek domāt arī kas cits, ko nesen lasīju. Pērn sanāca tā, ka valsts obligātais eksāmens 9. klases skolēniem matemātikā tika piedāvāts dienā, kad ebreji atzīmē Toras dāvināšanas svētkus. Rīgas ebreju skola jau ļoti ilgi pirms šīs dienas par to paziņoja Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņiem, jo Toras dāvināšanas svētkos ebreji nedrīkst strādāt. Arī šajā lietā iesaistītās Tiesībsargs un Saeimas Cilvēka tiesību komisija. Varat trīsreiz minēt, ko pateica Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņi. Jā, pareizi. Ebreju bērni un viņu aizstāvji var iet ieskrieties. Arī šajā gadījumā jāatzīst, ka nevaru jau visu ko pārkārtot visu tautu un reliģiju svētku kontekstā, galu galā mūsējā ir valsts, kura arī neatzīst neko no Pareizticīgo baznīcas kalendāra. Bet tomēr. Arī šeit gribas domāt par cilvēciskumu un aunpierīgumu.

Jauku visiem dienu!

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (15) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gatis 10.10.2008 12:42
Ja runā par par iespējām sarunāt, pakonsultējoties arī ar pārējiem skolniekiem un to vecākiem, tad to atrisināt būtu visvieglāk un demokrātiski.

Ja tomēr kautkādu iemeslu dēļ nav izdevies atrisināt mierīgā ceļā, tad gribot negribot atsevišķu indivīdu cilvēktiesības pretnostatīsies vairākuma sabiedrības interesēm.
Es lielā mērā attīstīju šo diskusiju, lai saprastu, kur ir tā smalkā robeža starp viena indivīda vēlmi un sabiedrības vēlmēm. Un bieži vien lasot presē un medijos rakstus var novērot šo sadursmi starp sabiedrības interesēm un indivīda brīvību. Tas ir kā sports, kur individuālisti velk striķi uz indivīda vērtību pusi (tā bieži vien izcīnot pat privilēģijas uz pārējās sabiedrības fona), bet sabiedrība velk uz demokrātijas un vairākuma ideju pusi (piespiežot indivīdu piezemēties savā brīvībā, tā, lai vismaz nepieļautu vairākuma ļaužu apspiešanu par labu, kāda indivīda privilēģijām).

Atzīšu, ka neesmu filosofijas, cilvēktiesību vai demokrātijas speciālists, tāpēc labprāt izglītošos šajās tēmās, palasot vispāratzītus darbus par šīm tēmām.

Vai varat man ieteikt literatūru?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kārlis Streips 10.10.2008 08:35
Gati un Komunār, paldies par diskusiju. Manuprāt, te nav runa par attiecīgo konfesiju lielumu vai mazumu, te ir vienkārši jautājums par elementāru un cilvēcīgu pretimnākšanu. Ja vienā skolā eksāmenu nevar uztaisīt trešdien tāpēc, ka trešdien skolēniem ir reliģiski atzīmējama diena, tad kāpēc ne ceturtdien? Jā, tas vienam vai diviem ierēdņiem liks mazliet pārkārtoties, mape ar jautājumiem seifā būs jāglabā vienu dienu ilgāk un uz skolu jāaizved nevis trešdien, bet gan ceturtdien. Šajā gadījumā ministrija paziņoja, ka eksāmenu atkārtot varot ... 14. jūlijā, tātad, jau dziļi iekšā vasaras brīvdienās, kad būtībā nāksies skolu atvērt pavisam un uz vienu dienu, turklāt visām attiecīgajām ģimenēm nāksies pārkārtot vasaras plānus. Lūk, kāpēc es te saskatu aunpierīgumu. Pateikt "nevar" ir ļoti viegli. Pateikt "paga, paskatīsimies, vai nevaram kaut ko izdomāt" ir sarežģītāk, toties cilvēcīgāk.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gatis 09.10.2008 20:56
Lai runā skaitļi.
Visu konfesiju biedru skaits kopā ir 1'266'788 no kuriem tikai 667 ir jūdaisti;

Iedomājies referendumu un šādu situāciju, kurā dominē reālie konfesiju biedru skaits:
1) 1'000'000 dažādu konfesiju pārstāvji vēlās eksāmenus kārtot noteiktā datumā.
2) Vēl ir grupa konfesiju pārstāvji ar 266'121 indivīdiem, kuriem ir vienalga, kurā datumā notiek eksāmeni.
3) 667 jūdaisti negrib eksāmenus konkrētajā dienā, bet grib kādā citā dienā, vēlams (piemēram) 2 nedēļu laikā pirms vai pēc konkrētā datuma.

Visi nobalso. Beigās uzvar 667 jūdaisti, jo viņiem ir sena un vispāratzīta konfesija pasaulē un cilvēktiesību eksperti atzinuši, ka jūdaistu cilvēktiesības ir pārkāptas ar to, ka valsts nav pieskaņojusi eksāmenu datumu 667 šīs reliģijas pārstāvjiem.

Mans jautājums: Vai cilvēktiesības neattiecās uz to 1'000'000 konfesiju pārstāvjiem, kuri dažādu iemeslu dēļ varbūt cits laiks šķiet nepiemērots eksāmenam?

P.S Šajā gadījumā problēma ir tajā apstāklī, ka jūdaistu draudzes biedru skaits Latvijā ir par mazu, lai izmainītu izglītības ministrijas iemīto taciņu un tāpēc loģiska izeja no situācijas bija saukt palīgā citu konfesiju pārstāvjus, jo bez viņiem demokrātija nav iespējama.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Komunaars 09.10.2008 19:54
Gati tu manipulee ar jeedzieniem

kaa tad es varu izmantot savu apzinjas un religjijas briiviibu ja kompetentaa valsts iestaade pasaka ka man buus jaaliek eksaamens un cauri pat ja tas nesakriit ar Valstii atziitas un ljoti senas konfesijas sveetkiem? Interesanti kas tad ir shajaa gadiijumaa paarkaapts ja ne cilveektiesiibasm konkreet iapzinjas un religjijas briiviiba?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gatis 09.10.2008 19:19
Piekrītu, ka cilvēktiesībām ar demokrātiju ir cieša saikne. Tomēr šajā gadījumā cilvēktiesības nav īsti korekti pieminēt, jo neviens pat negrasās tās ierobežot.
Un viennozīmīgi demokrātija nav tad, ja 0,5% sabiedrības no vienas konfesijas var panākt izmaiņas valstī nepakonsultējoties ar atlikušajiem 99,5% sabiedrības daļu no pārējām konfesijām.
Man nav nekas pretī, ja šis eksāmena datums tiek pārcelts uz dienu, kas izdevīga ne tikai mazākumam, bet arī pārējiem 99,5%.
Lūk tā būtu demokrātija manā izpratnē. Gāz to, kā vēlies, bet cilvēktiesības šeit nav apdraudētas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Komunaars 09.10.2008 19:05
Gati tev vnk neaiziet liidz centriem... Demokraatija nav vairaakuma vara, demokraatija noziimee arii elementaaru cilveektiesiibu un briiviibu ieveeroshanu piemeeram apzinjas un religjisko briiviibu, tas noziimee ka ja muusu valsts ir demokraatiska tad es varu sagaidiit ka tiks respekteetas manas tiesiibas uz apzinjas briivibu neatkariigi no taa ko izlemj vairaakums, Vispqqr ja mees pietureetos pie taa ko tu aizstaavi tad mees vareeetu ar 3 par un 1 pret un 1 atturaas "demokraatiski" izlemt ka gatim no riitdienas buus jaastaigaa ar zalji kraasotiem matiem vai taa ir demokraatija???

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gatis 09.10.2008 17:15
Savu sacīto varu pamatot ar statistiku.
http://www.bibelesbiedriba.lv/religiju-enciklopedija/statist...

Ja cilvēkam elementārās aritmētikas iemaņas darbojās, tad ir viegli saprast, ka līdz 2007. gada 1. janvārim jūdaisti pret visu veidu katoļiem un luterāņiem un pareizticīgajiem ir mazāk par 0.5%

Tad jau baptisti, metodisti, jaunapustuļi, jehovas liecinieki, septītās dienas adventisti, pentakosti un citas draudzes ir pat tiesīgākas veikt izmaiņas un pieskaņot Latvijas Republiku ar tās likumiem un svētku dienām savām draudzes vajadzībām.
Katrā no šīm draudzēm taču ir vairāk biedru nekā jūdaistu draudzē.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

maimai 09.10.2008 16:59
24. juunija ir Jana Kristitaja diena un seno latviesu Zalu diena.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gatis -> Komunaars 09.10.2008 16:47
Vēlreiz atgādināšu, ka lielais, nospiedošais vairums cilvēku piedzima kristietībā un nevis hinduismā, islamā, budismā vai jūdaismā.
Un tāpēc, ja cilvēku vairākums atbalsta lieldienu un ziemassvētku brīvdienas, tad tas ir tikai demokrātiski.
Nedemokrātiski kļūst tad, ja maza saujiņa sabiedrība var dominēt pār lielo sabiedrības masu. Pie tam, ja vairums Latvijas iedzīvotāju gribētu atgriezties pagānismā, tad valdībai nevajadzētu būt tiesībām aizliegt televīzijā rādīt attiecīga satura materiālus, jo tas būtu nedemokrātiski.
Tāpēc es Jūs aicinu vēlreiz izvērtēt pašam savu pretenziju pret demokrātiskā ceļā ieviestām brīvdienām Latvijā un citās kristietības valstīs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

x 09.10.2008 16:18
komunaar, kas pa kristieshu sveetkiem ir 24.juunijaa? :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Komunaars 09.10.2008 15:49
Nav dzirdēts, ka valdība izrādītu arī ckādu īpašu pretīmnākšanu skaitliski daudz lielākām reliģijām, piemēram, kristietība.

Gati tu tieshaam esi neapteests

Vai tad Ziemaassveetkos un Lieldienaas nav oficiaalas briivdienas???
Tie varbuut nav kristieshu sveetki??? Vai tu iedomaajies likt baigaako eksaamenu piem 24 juunijaaa???
Ielikt Toras dienaa eksaamenu ir tieshi taada attieksme kaa padomju laikaa kad bija jaastraadaa zizmassveetkos plus jaanjos par lieldienaam nerunaajot

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gatis 09.10.2008 14:00
Es gan neredzu saikni politikai ar sabiedriskajos medijos pārraidītajiem dievkalpojumiem. Mediji gan tiek dēvēta par trešo varu valstī, bet katrā ziņā tas nav tas pats, kas politika un valsts pārvalde. Turklāt jāņem vērā, ka nospiedoši lielākā daļa mūsu sabiedrības ir katoļi, luterāņi un pareizticīgie un citi kristieši, tāpēc arī sabiedriskajā televīzijā pārraidītie kristīgie raidījumi ir saskaņā ar demokrātijas principiem.

Dace, taisnība jau ir, ka LPP/LC izceļās šajā ziņā. Tāpēc LPP/LC pēc manām domām ir partija, kas jādabū ir ārā no Saeimas divu iemeslu dēļ:
1) par daudz nekrietni izrādījušies un nav attaisnojuši sevi koalīcijā;
2) nekautrējās izmantot reliģiju un maldināt ticīgos cilvēkus, lai realizētu savus laicīgos mērķus;

Kas attiecās uz to, kā notiek pasaulē...
Uzskatu, ka mums nav jāskatās nedz uz Krieviju nedz arī uz ASV, kur notiek atklāts ebreju lobijs. Kaut vai tāpēc, ka šīs abas valstis pašas šobrīd ir pasaules lielākās iekarotāju nācijas un cilvēktiesību pārkāpējas.

Vienīgi Eiropas Savienība vēl joprojām spēj ieturēt kautcik apmierinošu kompromisu un principus šajos demokrātijas/miera/cilvēktiesību/reliģijas jautājumos. Tomēr, kad runa ir par monetāro politiku un ekonomiku, tad joprojām var novērot dažas dīvainības, kas šad tad nav īsti savietojamas ar labklājības celšanu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA 09.10.2008 12:50
Gatim - piemēri, ka kristietību valsts "ceļ saulītē" ir daudzi! Kaut vai tas, ka garīdznieku padome izravē iecietības stratēģiju, sabiedriskajos medijos pārraida kristiešu dievkalpojumus, utt... tāpēc, tai skaitā šajos blogos, ir bijušas vairākas diskusijas par valsts it kā oficiālo atstatumu no baznīcas, kas praktiski - īpaši ar LPP/LC valdošajā koalīcijā - tā nav.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gatis 09.10.2008 11:01
Nav dzirdēts, ka valdība izrādītu arī ckādu īpašu pretīmnākšanu skaitliski daudz lielākām reliģijām, piemēram, kristietība. Varbūt es kļūdos, bet tādā gadījumā gribētos dzirdēt par šiem gadījumiem, kad kāda ministrija kādā īpašā veidā atbalstīja kristietību, bet neatbalstīja jūdaismu. Ja tādu gadījumu nav, tad es pat teiktu, ka tiek ievērota zināma konsekvence starp reliģijām, jo valda visiem viena taisnība/netaisnība.
Ja neviens, tad neviens un par to nav vērts šķendēties. Manuprāt ir pat labi un veselīgi, ja valsts ministriju lēmumus neietekmē reliģiskie aspekti.
Visi taču reiz nonācām pie secinājuma, reliģija ir jātur tālāk no politiķu un ierēdņu lēmumiem, jo tikai tad ir iespējama visiem viena taisnība.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

x 09.10.2008 10:56
zhetons par leetaaku zaalju atrashanu. malacis :)))

Citi autora darbi
Streips 165x152

Skumja pašdarbība 16 Autors:Kārlis Streips

Streips 165x152

Grimstošais kuģis 3 Autors:Kārlis Streips

Streips 165x152

Privātpersona Nils 1 Autors:Kārlis Streips