Par 1968. gada maija franču studentu dumpjiem 15

Atbildot pārmetumiem, ka es banalizējot 1968. gada maija franču studentu dumpju nozīmi, gribēju pamatot, kādēļ esmu nācis pie negatīva sprieduma.

Iesaki citiem:

Žurnāla „More Intelligent Life” rakstā „1968” norāda, ka viens no pamatā esošajiem cēloņiem bija seksuālas dabas radīta frustrācija: studenti nedrīkstēja apmeklēt pretējā dzimuma kopmītnes. Tomēr konflikta sākums bija daudz frivolāks nekā represētas seksuālās dziņas. To ierosināja visai nepatīkama vārdu apmaiņa kāda Nanteras Universitātes studenta un Francijas Jaunatnes lietu ministra vidū:

„The often cited cassus belli was a bizarre confrontation between a student, Daniel Cohn-Bendit, and the Gaullist youth minister, Francois Missoffe, who had come to Nanterre to open a swimming pool. Cohn-Bendit complained that nowhere in the ministry’s long report on youth was there a mention of sexual problems. „No wonder, with a face like yours, you have these problems: I suggest you take a dip in the pool.””

(More Intelligent Life. 2007. Volume 1 Issue 2 – p. 74)

Žurnāla „Time” 1968. gada 14. jūnija izlaidumā var lasīt tikai nelielu aplēsi par to, kādas bija dumpju ekonomiskās sekas:

„Blue-uniformed mailmen made their appointed rounds for the first time in weeks. Trains and subways rumbled once more; the whine of jetliners echoed again at the airports. By the millions, French workers trooped back to their factories. Though there were still some pockets of holdouts, notably the university students and the strikers at the state-owned radio and television stations and the Renault auto plants, France last week was returning to normal after a month of economic paralysis and chaotic civil disorder.

It was none too soon for France's badly shaken economy. French economists reckoned that the tie-ups had cost France's industries some $6 billion in lost production. Much of that amount could be made up by accelerated output in the months ahead, but the loss of exports and the flight of francs had already forced the government to spend $307 million of its $6 billion in cash and gold reserves. As a result, for the first time since 1959, the French drew $745 million from the International Monetary Fund to help tide the country over the present crisis.”

http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,900120,00.html

Tomēr pēc 14. jūnija nemieri atsākās un žurnāla „Time” 1968. gada 21. jūnija izlaidumā lasām, ka ekonomiskās problēmas radīja risku valsts drošībai:

„The renewed rioting took a heavy toll of the French economy, stalling the back-to-work movement at a time when 500,000 workers still had not returned to their plants. In his new role as Finance Minister, Maurice Couve de Murville conceded that France not only faced a budgetary deficit of $2 billion this year but might also be forced to sell some of its $5 billion gold reserves in order to meet a looming gap in its balance of payments. It all meant, explained Foreign Minister Michel Debré, that (Quelle horreur!) France would have to cut back on De Gaulle's prized nuclear strike force.”

http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,900195-1,00.html

Lai nu ko, bet es nekad nesaukšu „Vive la révolution” 1968. gada dumpju sakarā.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (15) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta Kažoka 02.02.2008 18:04
Dažas piebildes Pēterim, izlasot diskusiju.

1) Vai, tavuprāt, liberālisms nevar būt konservatīvs? Protams, ka var un attiecībā uz laissez-faire ekonomikas jautājumiem tas jau sen tāds ir! Republikāņi ASV un konservatīvie Lielbritānijā attiecībā uz ekonomikas jautājumiem ir liberālas partijas - par veco labo brīvo tirgu ... :)

2) "Tādēļ neuzskatu, ka neesmu konsekvents savos spriedumos - protams, ka korumpanti ir jātiesā un korupcija ir jāizskauž. " Kādēļ? Mani interesē Tava atbilde, jo es neredzu, no kurienes izaug šī Tava pārliecība. Piemēram, vai Tu nosodīsi kādu uzņēmēju par to, ka viņš piekukuļo politiķus, lai politiķi nodod privatizācijai kādu valsts uzņēmumu? No kapitālisma perspektīvas pašas par sevi tas taču ir vēlams process - brīvais tirgus paplašinās ...

3) "Bet es nekad neaicinātu uz revolūciju, dumpjiem, nekārtībām. Ja kaut kas tiek mainīts, tam ir jānotiek likumos un Satversmē paredzētajā kārtībā. "

Un ko darīt gadījumā, ja likumi neparedz REĀLI izmantojamas iespējas kaut ko mainīt? Piemēram, galvaspilsētā ir aizliegts organizēt protesta demonstrācijas un nav instances, kas šo aizliegumu varētu atcelt? Vai (dzīvei pietuvinātāks piemērs) protesta akcijās piedalās ļoti maz cilvēku, tādēļ, ka tos, kas ir visvairāk ieinteresēti pārmaiņās, darba laikā uz pasākumu nelaiž, bet pēc darba laika un brīvdienās pasākuma rīkošanai nav efekta? Tas, ko es gribu teikt: likums ne vienmēr ir neitrāls attiecībā uz iespējām mainīt status quo (pat vairāk - parasti tas NAV neitrāls, neskatopties uz it kā neitrālajiem formulējumiem).

4) Par Miltonu Frīdmanu un politics of fear. Nē, viņš neaizstāvēja ideju, ka vajag apzināti izveidot krīzi, lai atbrīvotu tirgu (tas ienāca prātā viņa sekotājiem). Tas, ko Frīdmans gan aizstāvēja: uzskats, ka krīze ir vispareizākais brīdis, kad viņa idejas iedarbināt (proti, nākt ar "šoka" pasākumiem, par kuriem cilvēki vēlēšanās nekad nebūtu balsojuši). Kāda ir šo pasākumu ietekme uz dzīviem cilvēkiem un ar kādiem līdzekļiem valdība, kas izšķiras tā rīkoties, nodrošina paklausību no iedzīvotāju puses (represijas, demonstrāciju aizliegumi, spīdzināšanas, politisko pretinieku nogalināšana), viņu daudz neinteresēja. Tas arī izskaidro viņa ilggadējās labās attiecības ar Pinočetu. Es domāju, ka viņš arī nomira ar pārliecību, ka ekonomika ir tikai tehnisks jautājums un nekādas sakarības starp "šoka pasākumu" sāpīgumu un režīma brutalitāti pret katru, kas pret šiejm pasākumiem iebilst, nav.

5) "Bet ja Jums tiešām liekas, ka tēze par šoka izmantošanu kā politisko iespēju logu, lai spēlētos ar dažādām ekonomiskām politikām, gribētu atgādināt, ka "New Deal" politika, kura lika pamatus ASV labklājības sistēmai, tika radīta pēc līdzīga "šoka" - Lielās Depresijas. "

Ideja, ko aizstāv Tevis nonicinātā Naomi Klein - nu jau apmnēram, 30 gadus šis logs darbojas tikai saskaņā ar Čikāgas skolas idejām. New Deal vairs nav iespējams. Krīzē nonākušo valstu valdības tiek spiestas izmantot šo krīzi, lai atvērtu tirgu, privatizētu valsts uzņēmumus un līdz absolūtam minimumam samazinātu valsts izdevumus (pretējā gadījumā riskējot nesaņemt aizdevumus no SVF un lielajām valstīm). Tas ir apzināti uztiepts kā vienīgā pareizā rīcība - turklāt, pēdējo gadu laikā šī taktika tiek izmantota īpaši ciniskā veidā (Irākas piemērs). Tas, kas ir izdarīts Naomi Klein grāmatā - parādīts, ar kādiem paņēmieniem tas tiek panākts un vērtēti šādas "terapijas" rezultāti (jā, pārsvarā attiecībā uz valstīm, kur pāreju pavadīja īpaši liela brutalitāte vai kur tā neizdevās, bet, manuprāt, to arī ir svarīgi zināt).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Iveta Kažoka 02.02.2008 17:23
piedošanu - ar sīkajiem noziegumiem biju domājusi zaglēnus :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Iveta Kažoka 02.02.2008 17:22
Nu vai zini! Ja vārdam "banalizācija" vispār ir kāda jēga, tad Tava attieksme pret 1968.gada notikumiem ir tās labākais raksturojums :)

(1) Konsekventi pieturoties pie Tavas pieejas, streiki arī nevar notikt. Jo tas taču ekonomikai rada tādus zaudējumus ...
TV3 pagājušā gada akcija par papildus brīvdienu gadījumā, ja 18.novembris iekrīt svētdienā, tad arī ir jāuztver kā visīstākā kaitniecība.
Un arī par piketiem jādomā, jo galu galā tas traucē plicijai veikt savu pamatpienākumu - ķert sīkos noziegumus. Saeimas piketa gadījumā tur taču kādi 50 policisti tika vairākas stundas atrauti uz šī pasākuma kontroli, tā vietā, kad viņi varēja, teiksim, patrolēt lielveikalos, ķerot mazos zaglēnus, kas ekonomikai taču būtu vērtīgāk.

2) Par seksuālo frustrāciju. Vai Tu nevarētu šo izskaidrot tuvāk? Šobrīd man šķiet smieklīgi izskaidrot iemeslus kustībai, kas pārņēma Franciju, Vāciju, ASV, Itāliju, Japānu, ar aizliegumu franču studentiem apmeklēt pretējā dzimuma kopmītnes. Tas būtu apmēram līdzvērtīgi kā ja kāds mēģinātu izskaidrot Atmodu ar ierēdņa X strīdu ar ierēdni Y. Tas vien, cik daudzi cilvēki piedalījās 1968.gada notikumos un kādas prasības viņi izvirzīja, parāda, ka šāds "kaidrojums" patiesībā nevis izskaidro, bet gan apzināti trivilizē vēsturi.

(3) Arguments par valsts/sabiedrības drošību mani nepārliecina. JEBĀKADA iemesla dēļ izcēlusies akonomikas krīze var likt valstij piebremzēt ar tās atomtehnoloģiju izstrādi - un es neuzskatu streiku kā iemeslu krīzei par "vairāk kaitīgu" , nekā kapitālisma cikliskās svārstības. Turklāt pārāk bieži valsts/sabiedrības drošības argumenti tikuši izmantoti, lai liegtu cilvēkiem viņu leģitīmās tiesības - piemēram, pulcēties (vienalga - vai praidā vai 16.martā vai par godu 2.pk. beigām).

Un, ja jau tika citēts piemērs par atomenerģiju, bail pat iedomāties, ko 1968.gada "Time" teiktu par Greenpeace aktivīstu praksi pieķēdēties pie sliedēm, kad tiek transportēti tokisiskie atkritumi. Loģika taču tā pati: vilciens stāv, zaudējumi ekonomikai aug....

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Arnolds 02.02.2008 13:37
Yip, vaarda briiviiba un demokraatiskas tiesiibas atljauj arii kaadam staigaat apkaart un visu laiku teikt - koks, koks, koks. Jautaajums ir vai shis cilveeks lietojot tikai sho vaardu sasniegs savu meerkji. Protams, ja vinja meerkjis ir staigaat apkaart un visu laiku teikt vaardu koks vinsh to sasniegs. Ja vinja meerkjis ir, piemeeram, izmainiit politisko sisteemu, tad es personiigi domaaju, ka vajadzeetu pieskanjot savus uzskatus, savu sakaamo un rakstaamo sho meerkju sasniegshanai.

Ja 68.gada nosaukshana par frivolas seksuaalas frustaacijas gadu nav banalizeeshana. Es nezinu, kas ir banalizeeshana.

Es veel joprojaam nepiekriitu, ka izdarot secinaajumu par kaadu fenomenu var izvairiities no pozitiivo aspektu piemineeshanas, bet pat ja mees pienjemam, ka var un ka var koncentreeties tikai uz vienu vieniigu cilveeka eksistences aspektu, tobish, ekonomiku es nedomaaju, ka ir ljoti praatiigi un intelegjenti izdariit secinaajumu par kaadu notikumu analizeejot tikai shii notikuma iisterminja efektus, t.i. ietekmi un gada pieprasiijumu. Domaaju, ka lai izdariitu praatiigu secinjaajumu buutu nepiecieshams izanalizeet kaa 68.gads ietekmeeja franchu ekonomikas long term growth. Ko tas izdariija sabiedriibas vienotiibai, izgliitiibas sisteemai, kultuurai un kaa tas izmainiija sabiedriibu un galu galaa kaa tas ietekmeeja franchu ekonomikas ilgterminja izaugsmi. Ja tas buutu izdariits, man nebuutu nekaadu probleemu ar sho rakstu. Diemzheel, shis raksts ir apm. taads. Studenti izgaaja ielaas, straadnieki saaka streiktu, franchu ekonomika pakaasa 6 mljrd. franku.

Viena muusu politikja strateegjija kaa atbildeet uz jautaajumiem:
1) Izvairiities no atbildes runaajot par citu teemu;
2) Izlikties par paarcilveeku un atstaat iespaidu, ka paareejie sho lietu tik un taa nesapratiis;
3) Apvainoties un saakt raudaat!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Pēteris - Arnolds 01.02.2008 23:36
Bet, protams, ka es izklāstu savu viedokli par '68 gada notikumiem, ja Jums šķiet, ka izsakos pārāk skarbi - nu, jāuzaudzē biezāka āda un jāmēģina pierast, ka ne visi domā līdzīgi.Es ne vienu brīdi neesmu teicis, ka esmu labāks par kādu. Man ir savi ideāli, savas vērtības un savi uzskati par to, kā mani ideāli ir jāīsteno. Jā, tie ir ļoti atšķirīgi no studentu-dumpinieku uzskatiem.Protams, ka es drīkstu gan kritizēt, gan izteikties nievājoši un tanī pašā laikā sapņot par Latviju kā tiesisku valsti. To man atļauj gan vārda brīvība, gan mūsu valsts demokrātiskās vērtības. Es uzskatu, ka ir pilnīgi greizi nostatīt līdzās korumpētu valsti un seksuāli frustrētu jauniešu uzskatus, kādai būt Francijas sabiedrībai. Manuprāt, prezidents de Golls un korumpētā Latvijas kliķe ir pilnīgi divas dažādas lietas, vienā gadījumā ir runa par paaudžu attiecību krīzi - otrā par nelegālu vai neētisku politisku rīcību (politisko korupciju). Laipot pa vidu? Vēlreiz - šīs lietas nav salīdzināmas - ja Jūs pielīdzinat korupciju paaudžu nesapratnei, tad man liekas, ka Jūs dziļi banalizējat Latvijas situāciju. Ja Jūs šeit saredzat vel joprojām liekulību - nu ko, tad Jums ir plaša iztēle. Neapskaužu.Un vēlreiz - man ir savi uzskati, tai skaitā arī par "zālīti". Ja Jūs tiem nepiekrītat, neko darīt, bet es pats nekad to nelietotu un negribētu to legalizēt. Neesmu dzirdējis neko par kaut kādām "manifactured crisis", vēlreiz Frīdmans nekad neko tamlīdzīgu nav rekomendējis, turklāt Jūs runājāt par ekonomisku politiku īstenošanu, nevis par īstenu vai radītu ekonomisko krīzi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Arnolds 01.02.2008 22:38
Iesaakumaa, good point, par Hajeku. Man vienmeer ir licies, ka vinsh ir normaals dzheks. Bet ne jau par to bija runa, runa bija par cilveeku, kursh, es atvainojos, uzbrauca 68.gada notikumiem.

Man veel joprojaam shkjiet, ka tu diemzheel centies pievilkt notikumus saviem veelamajiem uzskatiem. Meegjinaashu izklaastiit savu argumentu skaidri.

Taatad 68.gadaa franchu jaunieshi meegjinaaja izmainiit pasauli savaa veelamajaa virzienaa. Vinji to dariija nedaudz vardarbiigi - kaavaas ar policiju, utt, bet nekas paaraak ljauns nenotika.

Tu arii gribi izmainiit pasauli jeb Latviju konkreetaak, tachu apgalvo, ka esi labaaks par 68.gada jaunieshiem ar to, ka tu to gribi izdariit rule of law ietvaros. Un es tev patiesibaa piekriitu, ka tas ir pareizaak, bet...

...bet, ja mees paskatamies uz to visu varbuut ne no cilveeka, bet citplaneetiesha redzesloka, tad tas, ko tu gribi izdariit ir tieshi tas pats, ko meegjinaaja izdariit 68.gada jaunieshi, tobish sagraut(vai preciizaak izmainiit) sisteemu. Ja izdosies tas ko tu gribi sasniegt, tad diezgan daudz cilveeku zaudees ienaakumus, vairaak uznjeemumi bankrotees, jo gluzhi dabiigi ir neefektiivi. Veel pie tam daudzi cilveeki zaudees izdomaatus saukljus vai veertiibas(liideris, labs saimnieks, gjimenes veertiibas, izdomaata droshiiba). Protams, tas atshkjiraas no 68.gada, bet peec buutiibas taa ir veelme sagraut sisteemu. Un tieshi taadi notikumi, kaa 68.gads ljauj mums par to sapnjot, jo gan tad, gan tev ir ljoti apsveicamas veertiibas. Taadeelj es uzskatu, ka vai nu tu nedriiskti nievaajoshi izteikties par 68.gadu, kritizeet gan protams driiksti, vai nu arii tu nedriiskti pieprasiit pilniigi nekaadas izmainjas esoshajaa Latvijas sisteemaa. Te es redzu liekuliibu.

Zaales arguments tikai pastiprina dzilji konservatiiva cilveeka iespaidu un saliidzinaat Lielo depresiju ar manufactured crisis ir bishkji taakaa nevietaa...

Es, protams, atvainjos, ja ir notikusi kaut kaada apvainoshanaa vai kaut kas liidziigs, bet man 68.gada notikumi ir ljoti tuvi un svariigi. Vienkaarshi man liekas, ka vajag skatiities uz lietaam peec buutiibas nevis censties laipot pa vidu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Pēteris - Arnolds 01.02.2008 21:19
Man, protams, gribētos Jūs pārliecināt, ka es neesmu nekāds liekulis, par ko Jūs mani netieši nosaucāt. Tomēr mums ir ārkārtīgi atšķirīgi izejas punkti, jo es neuzskatu, ka lai radītu kaut ko jaunu, vecais ir "jāsaplēš", kā Jūs rakstāt. Simpatizēju ar Bērku, kurš par izeju uzskatīja attīstību, bet ne asiņainu revolūciju. Tādēļ neuzskatu, ka neesmu konsekvents savos spriedumos - protams, ka korumpanti ir jātiesā un korupcija ir jāizskauž. Protesti oktobrī bija lieliska iespēja atgādināt varas nesējiem viņu atbildību tautas priekšā. Bet es nekad neaicinātu uz revolūciju, dumpjiem, nekārtībām. Ja kaut kas tiek mainīts, tam ir jānotiek likumos un Satversmē paredzētajā kārtībā. Tādēļ alūzijas uz revolūciju (pat ja tā tiek nosaukti '68 gada dumpji) ir, manā skatījumā, liekas. Kas Latvijā trūkst ir tiesiskums jeb "rule of law", bet ar revolūciju jau to neiedibinās. Tiesiskums ir ilgstošas valsts attīstības rezultāts.

Nekad neesmu dzirdējis, ka Miltons Frīdmans būtu licis priekšā šādu ideju (vai vēl vairāk - politikas rekomendāciju), uz kuru Jūs atsaucaties. Ja Jūs atsaucaties uz Naomi Klein idée fix, tad esmu jau izteicies par to iepriekš un šeit ielieku linku uz manuprāt diezgan daudznozīmīgu recenziju http://www.nysun.com/article/63867?page_no=1

Bet ja Jums tiešām liekas, ka tēze par šoka izmantošanu kā politisko iespēju logu, lai spēlētos ar dažādām ekonomiskām politikām, gribētu atgādināt, ka "New Deal" politika, kura lika pamatus ASV labklājības sistēmai, tika radīta pēc līdzīga "šoka" - Lielās Depresijas. Tas pats attiecas uz Zviedriju. Lielbritānijā pamati labklājības valstij arī tika likti "šoka" stāvoklī, kad Eiropā plosījās karš. Neesmu dzirdējis, ka Naomi Klein par to būtu īpaši sūdzējusies, lai arī klasiskā labklājības valsts kā sistēma atstāj daudz ko vēlēties. Piemēram, individuālo brīvību.

Atsaucoties uz Jūsu iepriekšējo komentāru, ka it kā neoliberālisms un Hajeks ir vienlīdzīgs ar dziļu konservatīvismu, esmu neizpratnē - Hajeks pat uzrakstīja garu un plašu rakstu "Kādēļ es neesmu konservatīvais" - iesaku izlasīt, varbūt ļoti apgaismojošs. Tāpat Miltons Frīdmans ir tālu no konservatīvā ideāla, jo, piemēram, aizstāvēja tiesības smēķēt "zālīti" (kas man šķiet pilnīgi nepieņemami).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Arnolds 01.02.2008 20:17
Savaa zinjaa protams var piekrist tam, ka kaut kas destruktiivs nav veerteejams paaraak labi. Bet tajaa pashaa laikaa arii ir jaapiekriit tam, ka kaut ko nesagraujot nevar uzbuuveet kaut ko jaunu. Stulbs piemeers, piemeeram, ja mes visi latvijaa tagad sanjemtos un sagrautu pastaavosho konservatiivi/korumpeeto iekaartu. Daudziem arii buutu par ko zheeloties - pazustu iespeejas iedziivoties uz valsts reekjina, daudzi cilveeki, kas bija savu dziivi taa sakaartojushi un arii cilveeki, kas to plaanoja taa sakaartot, justos viilushies. Pazustu liidera un "lielo cilveeku" pieluugsmes kults, kas vienaa interpretaacijaa ir ljoti slikta lieta, otraa dzilji romantiska un nomierinosha. Visticamaak, izgliitiibas sisteema amerikanizeetos vai rietumizeetos, kas atkal daudiem nepatiktu. Nevareetu arii katru dienu TV dzirdeet vaardus gjimenes veertiibas, kas vismaz dazhiem, bet iespeejams daudziem, liekas ljoti svariigi un iedvesmojoshi, utt. Savaa zinjaa shaads scenaarijs buutu taapati 68.gada revoluucija - kaut kas tiktu sapleests un kaut kas jauns uztaisiits. Vajdzeetu buut diezgan lielam liekulim, lai apgalvotu, ka to Latvijaa nevajadzeetu dariit. Peec tava raksta par 68.gadu sanaak, ka to tomeer nevajadzeetu dariit gan. Jo visticamaak tad franchu jaunieshiem vajadzeeja sadoties rokaas (nezinu vai meitenes un zeeni nepreceejushies to driiksteetu dariit), ieinvesteet visu savu naudu birzhaa, nodziedaat marseljeezu, izveeleet izpildkomiteju, uzrakstiit dokumentu un iesniegt to de Golam. Ja,taa tad kaapeec es tavos rakstos varu izlasiit, ka mums Latvijaa vajag dariit ko vairaak? Consistency is the name of the game!

Ja nopietni, tad es uzskatu, ka 68.gads ir veerteejams aarkaartiigi pozitiivi. Protams, vinji varbuut nekodaudz nesasniedza un daudz ko saardiija, bet ir ljoti svariigi neaizmirst, ka shaada veida izleecieni kljuust par simboliem naakamajaam un naakamajaam paaudzeem, kas nodod taam savas veertiibas un vinju veertiibas manupraat bija ljoti iedvesmojoshas.

Miltonam Friidmanam bija man liekas politics of fear ideja. Ka vajag sataisiit suudus(karu) vai ar kaut ko sabaidiit(68.gada revoluuciju) un tad masas neieveeros to,kaa tu policymeikers izdari radikaalas briivaa tirgus ekonomikas reformas:)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Pēteris - Arnolds 01.02.2008 15:50
Dīvaini, bet šī ir pirmā reize, kad esmu nokategorizēts par "dziļi konservatīvu cilvēku". Pats vienmēr esmu ticējis, ka esmu klasisks liberālis. Nedomāju, ka esot tādam nesaprotu dumpju kulturālo nozīmi, tomēr gribu vēlreiz norādīt, ka manuprāt būtu jāmēģina apskatīt šo notikumu daudz plašākā kontekstā, nesajūsminoties vienpusīgi par dumpju "lielo nozīmi".

Stokholmā studenti 1968. gadā arī mēģināja taisīt revolūciju - viņi ieņēma Studentu padomes ēku, lai to atdotu, kad toreizējais izglītības ministrs Ulofs Palme ieradās, lai vestu dumpiniekus pie prāta. Tanī pašā laikā - par spīti, ka Zviedrijā nenotika nekādi ekonomiku un sirdi plosoši dumpji, sabiedrība ir kļuvusi daudz kreisāka un postmateriālistiskāka nekā Francija. Runā par dumpja lielo nozīmi!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


1968-2008 01.02.2008 11:51
Latvijai jāiedzen iekavētais! Skatoties Šmitam (un ne tikai) sejā, es labrāt citētu Beditu. :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


arnolds 01.02.2008 11:46
Es domāju, ka tu šo rakstu varēji arī nerakstīt, jo viss jau ir noprotams pēc tava "Par autoru" apraksta - darbošanās draudzē, neoliberālisms, Frīdmans, Hajeks. Protams, ka dziļi konservatīvi cilvēki, nekad nesauks Vive la révolution 1968.gada sakarā. Un tikpat, protams, dziļi konservatīvi cilvēki arī nesapratīs šo notikumu kulturālo, sociālo un simbolisko nozīmi gan tajā laikā gan tagad... 1968.gads nedeva mānīgu drošības sajūtu, tas laikam ir arī šī gada lielākais noziegums!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


stalins 31.01.2008 20:47
Un sakara ar lielo politiku protams nekaada:)))
generaalja de Golla politika vienam otram arzemees taa kaa nepatika... ak jaa sazverestiibu teorija:))

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris - Marija 31.01.2008 17:37
Es pieļauju, ka tas bija retorisks jautājums. Es nezinu, kā es būtu reaģējis dzīvojot sešdesmito gadu beigās. Tomēr man šķiet, ka studentu dumpji bija daudz sarežģītāks notikums nekā mēģinājums atbrīvoties no "vecuma un birokrātijas diktatūras", jo tam bija arī ekonomiska dimensija, kuru mēģināju ilustrēt šeit ar citātiem no TIME. Un es nedomāju, ka nabadzīgie cilvēki bija ieguvēji pēc šiem dumpjiem...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Sandra 31.01.2008 16:47
Vēl viens no iemesliem šim dumpim bija komunistisko un anarhistisko ideju milzīgā popularitāte Francijā, kas joprojām tā īsti vēl nav aprimusi. Viens no dumpja vadoņiem Sarkanais Denijs jeb Daniels Kon-Bendits, kurš tagad ir Eiropas parlamenta deputāts, ir sarakstījis tik daudz grāmatu par labo komunismu un tā idejām, ka diez vai kāds no mūsu t.s.zinātniskā komunisma pasniedzējiem turētu līdzi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Marija 31.01.2008 16:06
Vai tad ekonomika ir svarīgāka par jaunu cilvēku tiesībām būt brīviem no vecuma un birokrātijas diktatūras?

Citi autora darbi