Kopš piektdienas ministra Eglīša (tiem, kas nevar paspēt izsekot līdzi valdības bālajām sejām - Eglītis atbild par veselības aprūpi) virsvadībā mēs nupat, nupat pieliksim punktu ārstu kukuļu pilnīgai legalizēšanai.

Ministrs visā nopietnībā izlēmis, ka ar savu “paldiesnaudiņu” pacientam jāiet uz kasi, jāpasaka, kuram “dakterītim” žēlastības dāvana deļ mazās aldziņas domāta, pārējo “nokārtošot” slimnīca. Šo ideju visā nopietnībā Eglītis vakar ar VID priekšnieku Jakānu apsprieda, kas to par labu esam nosauca, bet šodien, lai cik tas nebūtu ironiski, ar Valsts prezidentu apspriedīšot, kuram pašam tādas naudiņas pacienti deva un par kurām ne nodokļus maksāt, ne kuras atcerēties gribēja.

Lai tiktu no šī sava politiskā bluķa vaļā Valdis Zatlers, pirmkārt, gudri atzina, ka problēma jārisina, otrkārt, pats no spriešanas distancējās, veidojot un vadot publisku diskusiju šajā lietā. Notika forums, Veselības ministrija sāka no jauna apkopot viedokļus, izskatījās, ka lieta izkustēsies.

Taču jaunā vecā valdība, šķiet, i nedomā izdarīt secinājumus no Tautas sapulces prasībām un brauc un mauc pat vairs ne samiernieciski pret veselo saprātu un sabiedrības vajadzības pēc atvērtas un pieejamas veselības aprūpes.

Attiecībā uz Zatleru gan situācija ir vēl jūtīgāka, jo šobrīd rodas iespaids, ka visa virzība paša Zatlera pateicību ieņēmmus post factum veiksmīgi attaisnos. Taču tā ir tikai ilūzija, jo no šādas likumu piekārtošanas Zatleram viņa autoritāte tikai samazināsies un tā jau trauslā uzticība zudīs. Taču tikai šādā sabiedrības uzticība, ne valdības “puišos” var būt viņa spēks un ietekme ilglaicīgā perspektīvē.

Un beigās – ironiskā kārtā svētdienas vakarā Mežciema Sky lielveikalā biju spiests noklausīties telefonsarunu, kas pievērsa man savu uzmanību dzimtā Alūksnes dialekta dēļ. Saruna notika pie Merci konfekšu īpaša stenda ar milzīgu papīrā iesaiņotu ziedu vienā un telefonu otrā rokā: “Nu it kā viss jau iepriekš samaksāts, to nokārtojām, bet īsti jau nevar zināt, bet nu nopirkām vēl vienu orhideju un kaut kādas konfektes vēl jāpaskatās”. Tiem, kas nezina, Mežciemā atrodas Gaiļezera slimnīcu komplekss. Un vai tiešām šis izklausās pēc brīvprātīgas paldiesnaudiņas?

Līdz aizpagājušajai pirmdienai, kad notika kārtējā Veselības ministrijas darba grupa, es pat vēl biju tik naivs un man vēl likās, ka ārstiem pašiem neērti un kauns par šo naudas atmešanu no pacientu puses. Bet tad Ārstu biedrības Ozols un Slimnīcu asociācijas pārstāvji sāka stāstīt, cik viss “forši” – algas mazas, naudu gribas, jaunu ārstu (lasi- konkurences) nav. Bez mazākā neērtuma. Par to gan Ārstu biedrībai jau vasarā, kampaņu par Zatleru organizējot, nebija kauns.

Tagad vienīgais, kas ministru neapmierina, ir nosaukums. Jāizdomā kaut kas labāks. Paldiesnaudiņa, varbūt?

Kā tas var būt? Nu kā?! Un mūsu visu vārdā to dara mūsu valdība.