Atslēgvārdi:

Pakts par kopā-dzīvošanu 14

Šodien gribu rakstīt par pilsonisko aktivitāti un Latvijā šķiet nepastāvošu visas sabiedrības vienošanos par kopā dzīvošanu šajā vidē. Domu izraisītājs šoreiz nav viens notikums. Drīzāk vairāki nelieli notikumi aktualizējuši tēmu, par ko jau ilgi esmu domājusi. Nu laikam ir pienācis laiks, ka tā jāuzliek uz papīra.

Iesaki citiem:

Sākumā vairāki novērojumi par mūsu vidi plašākajā kontekstā:

Taksometra šoferis sāk smēķēt, nepavaicājot, vai pasažierim nav iebildumu.
Kaimiņš aizcērt dzelzs sētas durvis.
Taksometra šoferis uzliek drošības jostu, kad mana policijas mašīnu.
Veikala stendos stāvošam sieram jau beidzies derīguma termiņš.
Garām gājējam izkrīt cigarešu paciņa, apkārtējie noskatās.
Cilvēku pārpildītā trolejbusā vidus daļā ir daudz vietas, bet daži pasažieri paliek uz ielas, jo pa durvīm neizdodas iespraukties.
Atkritumi uz ielām un mežos.
Lavierēšana uz ietves, lai neiekāptu spļaudekļos.
Pārvietošanās sabiedriskās vietās tā, it kā viens būtu svarīgāks par pārējiem, nedodot priekšroku viens otram, bet gan sagaidot, ka sev – kundziņam – visi pārējie dod zaļo gaismu un pielāgojas mūsu rīcībai.
Mobilo tālruņu neizslēgšana teātros, kino, lidmašīnās.
Ielas šķērsošana pie sarkanās gaismas.
Nodokļu nemaksāšana.
Neatvainošanās, ja gadās iebraukt cita cilvēka personiskajā zonā – uzkāpt uz kājas, nejauši (ja šoferis strauji bremzē, vai kāds cits pasažieris pagrūž) iedunkāt vai pieskarties svešiniekam.
Paldies nepateikšana veikalniekam, šoferim, oficiantei, skolotājam, utt.
Kautiņi un uzbrukumi publiskās vietās, kur ir apkārtējie, kas noskatās.
Sabiedrība, kurā daudziem negatīvas ziņas par politiku ir apgrūtinājums, bet savs ieguldījums politikas procesos izpaužas tikai balsojumā Saeimas vēlēšanās.
Sabiedrība, kurā daudziem šķiet, ka te nepastāv rasisms, neiecietība, homofobija…

Man liekas, ka liela daļa šo mūsu sabiedrības realitāšu ir izskaidrojamas ar to, ka ļoti daudz šīs sabiedrības locekļu nav pievienojušies nerakstītam kopā-dzīvošanas paktam ar pārējo sabiedrību par to, ka šajā vidē dzīvojam un to veidojam kopā, apzinoties, ka ikviena mūsu darbība sabiedriskās vietās – gan negatīva, gan pozitīva darbība - ietekmē citus sabiedrības locekļus, ikvienu, kas šeit dzīvo. Viena spļaudīšanās otram rada sliktu dūšu un citiem liek lavierēt pa ietvēm, lai spļaudekļos neiekāptu. Bet viena palīdzība, piemēram, norādot, ka izkritusi cigarešu paciņa, vai, ka sieram ir izbeidzies derīguma termiņš, dod labumu citiem sabiedrības locekļiem – smēķētājs būs laimīgs, ka nebūs jāpērk jaunas cigaretes, bet citi pircēji, kas varbūt tik rūpīgi nelasa produkta informāciju un paļaujas, ka veikals to ir pārbaudījis, nenopirks vecu mocarellas sieru. Durvju pievēršana, nevis aizciršana, nerada troksni, kas arī ir vides piesārņojums, jo traucē apkārtējos. Atkritumu izmešana tiem paredzētās vietās nozīmē, ka nevienam citam tie nebūs jāsavāc, jo pēc sevis savākt ir mūsu pašu uzvedums. Bet, ja aptuveni 25% Latvijā strādājošo ir nelegāli nodarbināti – bez rakstiska līguma vai daļu algu saņem aploksnēs – tad šie cilvēki ir free-riders jeb sabiedrības zaķi, kas dzīvo vidē, par kuras veidošanu un uzturēšanu daudz vairāk maksā tie, kas neizvairās no nodokļu maksāšanas.

Vērojot iepriekšminētās situācijas, rodas daudz jautājumi. Piemēram, ja paši esam egoistiski un patmīlīgi, atbalstām vai neiebilstam pret egoismu un nepareizībām, kas izpaužas sabiedriskā vidē, ja paši pārkāpjam un noskatāmies kā citi pārkāpj noteikumus, piemēram, satiksmes noteikumus, tad, vai esam pārliecināti, ka mēs rīkosimies pareizi krīzes situācijās? Vai kundziņi, kas domā, ka noteikumi un likumi ir domāti citiem, piemēram, taksometra šoferis, kas drošības jostas uzskata par dekorācijām, krīzes situācijā palīdzēs apkārtējiem? Vai tiešām mēs gribam dzīvot sabiedrībā, kur uzvar spēcīgais un populārais, bet šķietami atšķirīgais tiek apmētāts ar dubļiem, atgrūsts? Kā varam ar mierīgu sirdsapziņu noskatīties, kā vienu piekauj? Ja nu tādā situācijā kādu dienu nonāksim paši? Ja vienā dienā mēs kļūstam par šķietami atšķirīgo? Ja mēs paši Īrijā, Lielbritānijā un citās ES valstīs sagaidām, ka pret mums attiecas kā pret līdzvērtīgiem sabiedrības locekļiem, tad vai mums nav jāuzņemas arī sava atbildība, lai pēc iespējas pozitīvāku un iekļaujošu vidi radītu visiem tiem, kas dzīvo šeit, tai skaitā imigrantiem?

Lai mēģinātu mainīt pasauli ap sevi, gan savā darbā, gan privāti es mēģinu tiešā veidā to uzlabot ar savu pilsonisko aktivitāti. Iebilstu pret nepareizībām, adresējot iebildumus un rekomendācijas tiešajiem atbildīgajiem (ne tikai “cepoties” šeit blogos vai sevī), mēģinu būt pēc iespējas izpalīdzīga, saku paldies, finansiāli neatbalstu vietas, kurās acīmredzami tiek atbalstītas citas vērtības, un brīdinu, ja pati grasos ietekmēt apkārtējo vidi, piemēram, brīdinu kaimiņus, ka gaidāma dzimšanas dienas pasākumā skaļāk skanoša mūzika līdz nakts vidum. Zinu, ka ir daudzi, kas rīkojas līdzīgi, plašāk un labāk. Turpināsim, lai vairotu to mūsu sabiedrības locekļu rindu, kas ir parakstījuši kopā-dzīvošanas (nevis eksistēšanas) paktu un uzlabotu vidi, kurā visi dzīvojam!

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (14) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA 08.05.2008 18:18
Dacei - es nesaprotu Jūsu komentāru? Vai Jūs gribat teikt, ka nesakārtotās veselības aprūpes sistēmas dēļ nav vērts maksāt nodokļus?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Dace 03.05.2008 21:46
Neuzskatu, ka obligāti jāmaksā nodokļi. Cilvēkam no savas algas mēnesī saskaitot visu kopā valstij sanāk samaksāt apmēram 70%(darbs,alga, veikali). Visu mūžu maksā Pēkšņi kājas atņirdzās. Jāgaida četri gadi operācija. Ja nemaksātu nodokļus, tad varbūt tā naudiņa būtu iekrāta un jau pēc neilga laika kā stirniņa atkal uz darbu skrietu.(Es par draudzenes mammu) un ko?????

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Avo 23.04.2008 11:18
Pausaulē vispār kaut kas kust uz priekšu tikai tad, ja kāds dara kaut ko vairāk, nekā no viņa prasa. Mazās lietas, ko mēs darām par velti - uzsmaidam, palīdzam iecelt bērnu ratiņus trolejbusā, utt., dara ikdienu pozitīvāku.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

MK 09.04.2008 16:04
Paldies Dace par reakciju. Nu šādos gadījumos (kad skrien zem mašīnām) varētu uzskatīt, ka šie cilvēki nav saprātīgas būtnes (es savā komentārā uzskatīju, ka cilvēki tādi ir).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA 09.04.2008 10:41
MK - paldies par komentāru. Es piekrītu Jūsu skatījumam par sarkano gaismu, arī nestāvu pie sarkanās gaismas naktī, kad nevienas mašīnas apkārt nav. Bet es te runāju par Valdemāra ielu dienas laikā, kad, piemēram, posmā no Lāčplēša līdz Stabu ielai, ir tik daudz cilvēku, kas ielu šķērso, lavierējot starp mašīnām, kas brauc abos virzienos. Piekritīsiet taču, ka šī ir cita situācija. Laimīgā kārtā ne visi ielas šķērsojumi beidzas sāpīgi - ar negadījumiem - bet noteikti arī šoferiem ir izbīlis, lielāks stress, jo pēkšņi uz ielas ir cilvēks. Uzreiz arī atceros neseno ziņu par trolejbusa notriektu sievieti, kas bija skrējusi pāri pie sarkanās gaismas... Drausmīgi taču, un iedomājieties, kā tam trolejbusa šoferim un pasažieriem ap dūšu, tādu gadījumu piedzīvojot?... Kā es saku - visām rīcībām ārpus mājām ir sekas, kādu tas ietekmē.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

MK 09.04.2008 09:16
Piekrītu DaceiA. Pozitīvisms mūsu straujajā un merkantīlajā sabiedrībā par ļaunu nenāks. Zinu, ka Latvijā ir daudz cilvēku, kuriem ir augstas vērtības, bet diemžēl redzamajā mūsu dzīves daļā (šovi, dārgās mašīnas, žurnāli, un pat ziņas un runas) dominē "stiprākais (krutākais) izdzīvo".

PS Vienīgais punkts, no Daces saraksta, par kuru es varētu strīdēties ir ielas šķērsošana pie sarkanās gaismas (gājējiem ekskluzīvi). Uzskatu, ka cilvēks ir saprātīga būtne un var izvērtēt, vai atsevišķas normas dažreiz nekļūst "smieklīgas" (piem. stāvēšana pie sarkanās gaismas nakts vidū pie pilnīgi tukšas ielas).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

nite to Dzesija 08.04.2008 10:18
Pozitīvisms nenozīmē aklumu. Un diemžēl ir lietas, kas jāpamana, bet diez vai var tā uz sitiena mainīt. Mani, piemēram, pārsteidz, ka tūkstošiem cilvēku Rīgā nezina elementāras lietas: ejot iekšā ēkā, vispirms ir jāpalaiž laukā nācēji (un tas ir ne tikai pieklājības, bet arī drošības jautājums), gājējiem arī jāievēro satiksmes noteikumi, tajā skaitā, jācenšas iet pa ietves labo pusi, bet, ja gadās iet pa vidu, pamanīt tos, kas grib iet ātrāk. Nesmēķēt pūlī. Nesarunāties teātra vai kino zālē. Tādi mazi sīkumi, kurus vientulīgi vari pildīt, izstiepies un sarāvies, bet nevari nepamanīt lielas ļaužu masas totālu ignoranci pret tiem (sīkumiem).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA 07.04.2008 18:36
Dzesijai - paldies par komentāru. Bet man liekas, ka savā blogā jau nu šoreiz biju tik mierīgi pozitīva, ka pašai pārsteigums. Varbūt ir vērts izlasīt vēlreiz, īpaši beigas, kur es pasaku, ka pati cenšos ikdienā piedalīties un pozitīvi izpausties, tai skaitā pateikt, ka (pilna) cigarešu paciņa nokritusi, ka mocarellas siers ir vecs, pateikt paldies par pavērtām durvīm un labu apkalpošanu (ar paldies un dzeramnaudu 10% apmērā), palaist zem lietussarga cilvēku, kuram nav (reiz pat aizgāju līdz autoostai ar kādu, kurš uz autobusu gāja un nebija no Ventspils paņēmis lietussargu līdz), vai arī nosūtīt bildes darba inspekcijai, ja man rodas aizdomas, ka tur nav ievēroti darba drošības noteikumi, vai norādīt, ka Melnkalnes karte Baltic Outlook nopublicēta nepareizi... Vienu vārdu sakot, es ik dienu kaut ko daru un daru pozitīvi, nevis ar ļaunumu vai agresiju, bet gan, lai uzlabotu vidi, kurā dzīvoju, lai es justos tā, ka notiekošais ir harmonijā ar maniem principiem (vismaz, ka es nerūcu par kaut ko iekšienē, sēžot rokas salikusi klēpī, neko nedarot tiešā veidā). Līdzīgi un plašāk, labāk darbojas daudzi apkārt, taču ne vairākums, vismaz, ja raugās, kas notiek sabiedriskās vietās. Žēl, ja jūs sapratāt manu domu negatīvi, vai kā tikai slikto piemēru uzskaitījumu. Ir labie piemēri, ir, bet - kā jau teicu - ne tik daudz kā gribētos redzēt. Piekritīsiet taču, vai ne?
Par pozitīvajiem piemēriem - centīšos tos uzsvērt vairāk citos blogos.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Dzesija 07.04.2008 18:11
Ai, cik DacesA dzīve ir drūma un baisa - neiecietība, nevērība, nesadzīvošana, vecs siers un nelieši, nelieši vien apkārt... Ak, jā, vēl spļāvieni un tamlīdzīgas "kakas". Esot tāds likums - Law of Attraction laikam - kura galvenā ideja ir - līdzīgs pievelk līdzīgi. Ja manī ir ļaunums un agresija (ne jau apzināta - mēs taču visi esam civilizēti inteliģenti!!!), tad es arī pievilkšu tādus cilvēkus. Pasarg Dies, es negribu teikt, ka DaceA ir neliete vai kaut kas tamlīdzīgs, pēc blogiem un bildes spriežot - jauna, aktīva, gudra un visādi citādi augstu vērtējama būtne. Bet kaut kā uz tām negācijām orientēta. Varbūt jāsāk ar sevi. Tas viens.
Otrs - es labāk gribētu redzēt sarakstītus labos pārsteigumus. Varu sākt listi - katru reizi, kad ar sabiedrisko transportu braucu ar bērnu ratiem esmu nobažījusies bez gala, kā tikšu iekšā, kā ietilpsim, kā izgrozīsimies. Un katru reizi - katru! - man palīdz, ieceļ, izceļ, palaiž utt. Tas mani vienmēr aizkustina, taču mans "paldies" parasti izskan tukšā gaisā, jo izpalīdzīgie cilvēki aši aizsteidzas.
Un trešs. Kaut kad pirms kāda laika atradu internetā šādu http://www.forbetterlife.org/ - fiksējam darbības, kuras ir saskaņā ar mūsu vērtībām, pat vismazākās un stāstām par tām tālāk. Tur kādreiz bija tādas mini-kampaņas, piemēram - ja līst lietus, aiciniet zem sava lietussarga kādu salijušo, pasveiciniet kaimiņu - ar domu - šādus mazus pozitīvu darbību vīrusus sējot, visiem dzīve kļūs labāka. Varbūt vajag ko tādu Latvijā? (ja vien "pozitīvisma" jēdzienam nebūtu tik sasodīti aptraipīta reputācija...)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA 07.04.2008 13:38
Aleksim - mana attieksme pret migrācijas politiku ir visai skaidra: esmu par liberālāku pieeju, jo esmu par cilvēktiesībām, tai skaitā tiesībām pašam lemt, kur dzīvot un kā uzlabot savu dzīves kvalitāti. Uzskatu, ka daudzveidība ir liela vērtība un katrs cilvēks dod pievienoto vērtību ekonomikā, vidē, utt. Kāda ir Latvijas sabiedriskā doma par migrāciju, mums visiem ir zināms. Esam viena no visnegatīvāk noskaņotajām valstīm ES. Manuprāt, tas ir saistīts ar mūsu pieredzi ar krievvalodīgo integrāciju, proti, daudzi pieņem, ka imigranti no trešajām valstīm pieņems tādu pat uzvedības modeli kā daudzi krievvalodīgie, kas nemācījās latviešu valodu utt, jo valsts politika pret viņiem ne vienmēr bijusi godīga: apsola pilsonību un pēc tam nedod, regulāri ar paziņojumiem un darbībām rada sajūtu, ka viņi nav te vēlami gaidīti, bet šī valsts ir arī viņu mājas. Liela daļa šo kļūdu ir labojamas ar valsts politiku, ko nosakām mēs paši, nevis cilvēki, kas šeit iebrauc.
Par Putnama pētījuma rezultātiem - varu piekrist, ka daudzās daudzveidīgās vidēs ir tāda situācija, taču būtu interesanti, vai Putnams ir arī pētījis valsts politiku šajā jomā, piemēram, vai ir aktīvi strādāts, lai sabiedrībā radītu atvērtāku attieksmi, lai labāk apzinātos daudzveidības plusus, lai apkarotu aizdomas, utt? Ja tas nav pētīts, tas noteikti ir elements, kas ietekmē situāciju. Protams, ka aizdomas var rasties jebkuram par jebkuru, bet man liekas, ka tās rodas aizvērtas (nevis atvērtas) attieksmes dēļ, kad mēs dzīvojam pēc stereotipiem un aizspriedumiem, nevis ar atvērtu skatu iesaistāmies vidē, kuru veidojam mēs visi. Tāpēc šobrīd daudz valstīs notiek īpašas awareness raising kampaņas, lai dotu pašai vietējai sabiedrībai un arī iebraucējiem vairāk spēka būt mazāk aizdomīgai, izskaust rasismu, utt.

Skeptiķei - dziļāki aprakstītās uzvedības iemesli, manuprāt, ir tieši šī neapzināšanās, ka dzīvojam vidē, kuru paši veidojam kopā. Tā ir pēcpadomju sabiedrība, kuras liela daļa dzīvojusi vidē, kur visiem piederēja viss un tajā pat laikā nekas. Tāpēc arī daudzi dzīvo pēc vieniem likumiem savās mājās, un pavisam citiem - ārpus tām: kur nekas nevienam it kā nepieder, lai gan patiesībā pieder gan, jo ir mūsu visu kopīgā vide.
Par nodokļu maksāšanas jēgu - es varu saprast tādas argumentācijas pamatu, proti, ja jau 'lielie šiškas' apiet likumus un izmanto shēmas saviem labumiem, tad kāpēc ierindas pilsonim būtu jāmaksā nodokļi, lai to atbalstītu. Bet šādai domāšanai ir bīstamas sekas - kā jau es teicu, nodokļu nemaksātāji uzliek lielāku slogu par vides uzturēšanu uz tiem, kas nodokļus maksā, un paši vidi izmanto 'pa brīvo'. Kādas tiesības tad šiem 25% strādājošo, kam nav rakstiska darba līguma vai daļa algas tiek maksāta aploksnē, tad ir sūdzēties par nesalabotajiem ceļiem, nesakārtoto sabiedrisko transportu sistēmu, utt, kur tiek izmantota nodokļu maksātāju nauda?

Pēterim - paldies! Tieši to arī gribēju uzsvērt, ka līdzīgi domājoši Latvijā ir daudzi, un viena labklājības saliņa noteikti ir arī blogu autori un komentētāji :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

taa pati skeptike 07.04.2008 10:43
Domaaju, kaa jaapdomaa par dzilaakiem aprakstiitas uzvediibas iemesliem un vainiigi ne tikai cilveeki, kuri taa riikojas, bet kopumaa kaapeec sabiedriiba taa riikojas, kaapeec sabiedriibai ir taads domaashanas veids (arii man) Kaapeec?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

skeptike 07.04.2008 10:41
Kaapeec ir jaamaksaa nodokli, ja nezinam, kur tie izlietojas, kaadaam vajadziibaam, pie tam ja ir atklaatas daudzas sheemas, ka par maksaatiem nodokliem iereedni taisa labu biznesinu, korupcija tur klaat nestaav :))

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris 07.04.2008 02:40
Lai mēģinātu mainīt pasauli ap sevi, gan savā darbā, gan privāti es mēģinu tiešā veidā to uzlabot ar savu pilsonisko aktivitāti. Iebilstu pret nepareizībām, adresējot iebildumus un rekomendācijas tiešajiem atbildīgajiem (ne tikai “cepoties” šeit blogos vai sevī), mēģinu būt pēc iespējas izpalīdzīga, saku paldies, finansiāli neatbalstu vietas, kurās acīmredzami tiek atbalstītas citas vērtības, un brīdinu, ja pati grasos ietekmēt apkārtējo vidi, piemēram, brīdinu kaimiņus, ka gaidāma dzimšanas dienas pasākumā skaļāk skanoša mūzika līdz nakts vidum. Zinu, ka ir daudzi, kas rīkojas līdzīgi, plašāk un labāk. Turpināsim, lai vairotu to mūsu sabiedrības locekļu rindu, kas ir parakstījuši kopā-dzīvošanas (nevis eksistēšanas) paktu un uzlabotu vidi, kurā visi dzīvojam!
---
Pilnīgi pievienojos! Dažreiz ir iespējams ar viena cilvēka iniciatīvu radīt sniegapikas efektu, kā rezultātā ir novērotas "labklājības saliņu" viedošanās, lēni, bet balstoties uz savstarpēju cieņu un uzticību, visai pamatīgi. Tā tikai turpināt, pat ja sākumā neizdodas piedzīvot "brīnumus"!
PS Dace nebūt nav vieīgā ar šādiem uzskatiem. Latvijā ir padaudz cilvēku, kuri savulaik kā apmaiņas studenti vai citādi ir dzīvojuši sakoptā, draudzīgā un uzticības pilnā vidē un labprāt gribētu veidot kaut ko līdzīgu arī tajās Latvijas daļās, kur tādu apstākļu vēl nav.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 06.04.2008 19:03
Ja mēs paši Īrijā, Lielbritānijā un citās ES valstīs sagaidām, ka pret mums attiecas kā pret līdzvērtīgiem sabiedrības locekļiem, tad vai mums nav jāuzņemas arī sava atbildība, lai pēc iespējas pozitīvāku un iekļaujošu vidi radītu visiem tiem, kas dzīvo šeit, tai skaitā imigrantiem?
=======

Kāda īsti ir autores attieksme pret imigrāciju? Kā tad ir ar mūsu attieksmi pret jauniem imigrantiem no ne-ES valstīm? Jo daudzveidība (diversity) no vienas puses un kopdzīves normu ievērošana, pilsonisks miers, aktīva tuvākmīlestība un sabiedrības locekļu solidaritāte (social capital) no otras puses ir 2 nesavienojamas vērtības:

"Diversity does not produce ‘bad race relations’ or ethnically-defined group hostility, our findings suggest. Rather, inhabitants of diverse communities tend to withdraw from collective life, to distrust their neighbours, regardless of the colour of their skin, to withdraw even from close friends, to expect the worst from their community and its leaders, to volunteer less, give less to charity and work on community projects less often, to register to vote less, to agitate for social reform more, but have less faith that they can actually make a difference, and to huddle unhappily in front of the television. Note that this pattern encompasses attitudes and behavior, bridging and bonding social capital, public and private connections. Diversity, at least in the short run, seems to bring out the turtle in all of us. (Putnam 2007)" (sal. http://www.blackwell-synergy.com/doi/full/10.1111/j.1467-947... .)

Ņemot vērā to, ka Rīga jau tagad ir neiedomājami daudzveidīga, atliek piekrist Putnamam - dzīvojot kopā latviešu nacionālistiem, Krievijas patriotiem, padomju nostaļģijas cienītājiem, globalizētiem starptautisko uzņēmumu nomadiem, un visiem citiem - ir saprotami, ka mūsos bieži gūst virsroku bruņurupuču mentalitāte: neuzticēties kaimiņam, lai kas viņš arī nebūtu.

Citi autora darbi
7595930098 1188c7be29 z

Life with Donald Trump 1 Autors:Dace Akule

Uzticesanas vienna konference

Par uzticēšanos 66 Autors:Dace Akule

Peru akmeni

Par globāli būtisko 1 Autors:Dace Akule

Kaleidoskops 1

Par sarežģīto pasauli 1 Autors:Dace Akule

Bilde peru

Par Peru 5 Autors:Dace Akule

11825959 10153434773260306 6968551125438830656 n

Par AirBaltic 17 Autors:Dace Akule