Atslēgvārdi:

Pakistānas karš pašai ar sevi 47

Tuvredzīgā radikālo islāmistu atbalsta politika veicinājusi Pakistānas sabiedrības šķelšanos, bremzējusi progresu un pārvērtusi valsti par džihādistu bāzi. Ja Bhuto nāve piespiedīs eliti atteikties no postošās politikas un vienoties cīņā pret ekstrēmismu, tad viņa nebūs kritusi velti.

Iesaki citiem:

Pēdējos 20 gados šīs sievietes seju būtu spējis atpazīt ikviens, kurš kaut cik interesējas par starptautisko politiku. Musulmaņu pasaules pirmā sieviete-ministru prezidente Benazira Bhuto (Benazir Bhutto) atgriezās Pakistānā, lai piedalītos parlamenta vēlēšanās un pēc prognozētās uzvaras izveidotu aliansi ar prezidentu Pervezu Mušarafu (Pervez Musharraf), kas palīdzētu stabilizēt valsti un pieteikt karu islāma ekstrēmistiem. Taču Bhuto tika nogalināta pēc priekšvēlēšanu mītiņa Ravalpindi pilsētā, kur atrodas Pakistānas militārās vadības galvenais sēdeklis. Saskaņā ar oficiālo versiju šo noziegumu izdarīja Al Kāida (Al Qaeda). Taču Bhuto neieredzēja ne tikai radikālie islāmisti, bet arī daļa no valdošā militārā aparāta.

Bhuto nogalināšana skarbi atmasko Pakistānas galveno problēmu — ciešās attiecības starp militāro un civilo eliti un radikālajiem islāmistiem. Pakistānas drošības struktūras un politiķi gadu desmitiem dāsni atbalstīja un izmantoja fundamentālistus saviem politiskajiem mērķiem. Rezultātā tika izaudzēts nekontrolējams, daudzgalvains monstrs, kas kļuva par drošības draudu pašai Pakistānai, reģionam un pasaulei. Apkarot šo draudu būtu iespējams tikai ar stingras, demokrātiski leģitīmas līderības palīdzību, kas baudītu Pakistānas un starptautiskās sabiedrības atbalstu. Neskatoties uz daudzajiem trūkumiem, to skaitā saistību ar korupcijas skandāliem un zināmu noslieci uz demagoģiju, tieši Bhuto — neapšaubāmi Pakistānas populārākā politiķe — šāda veida līderību varēja nodrošināt. Taču tieši tāpēc viņa bija neērta figūra ne tikai islāmistiem, bet arī tiem elementiem varas struktūrās, kas šos radikāļus cītīgi audzēja un atbalstīja.


Džihāda kultūra

Islāmistu aktīvās pielabināšanas politika sākās 70.gados. Līdz tam viņu ietekme Pakistānas politikā bija visai margināla un pirmajās brīvajās vēlēšanās 1970.gadā reliģiskās partijas cieta smagu sakāvi. Vēlēšanu uzvarētājs, kreisi-centriskās Pakistānas Tautas partijas (PPP) līderis un Benaziras tēvs Zulfikārs Alī Bhutto (Zulfiqar Ali Bhutto) ieguva milzīgu uzticības kapitālu, ko varēja izmantot progresīvu, sekulāru ideju un institūciju attīstīšanai. Taču tā vietā viņš ļāvās populisma kārdinājumam un mēģināja izdabāt visiem sabiedrības elementiem. Koķetēšana ar konservatīvi-reliģiskiem spēkiem ne tikai nenodrošināja viņu atbalstu progresīvām reformām, bet, gluži pretēji, palīdzēja rehabilitēt vēlēšanās sakauto reliģisko ekstrēmismu. Bhuto valdības laikā palielinājās reliģiskās izglītības apjoms skolās. Vēl svarīgāk, Bhuto piekāpās Saūda Arābijas un vietējo fundamentālistu prasībām pasludināt neortodoksālo musulmaņu ahmadītu sektu par islāmam nepiederošu[1]. Šis solis veicināja Pakistānas sabiedrības sašķelšanos.

Taču šie pasākumi vairs neapmierināja islāmistus, un tie 70.gadu beigās izvērsa intensīvu anti-Bhuto kampaņu. Lai savaldītu nemierus, Zulfikārs Alī Bhuto kļuva autoritārs, mainīja armijas vadību, nozīmējot par tās galvu ģenerāli Ziju ul-Haku (Ziah ul-Haq). Tas bija liktenīgs lēmums. Īsi pēc iecelšanas ģenerālis īstenoja militāro apvērsumu un pakāra savu labvēli.

Zijas ul-Haka nākšana pie varas iezīmēja jaunu posmu Pakistānas vēsturē. Zija ne tikai iedibināja autoritāru kārtību, bet arī izmantoja varu, lai veicinātu valsts un sabiedrības vispusīgu islamizāciju. To mēģināja panākt dažādos līmeņos — tika iedibinātas šariāta tiesas, kas risināja lietas saskaņā ar striktu islāma likumu interpretāciju. Ar atsevišķu likumu starpniecību valdība centās islamizēt arī ierēdniecību, masu medijus, izglītību un armiju. Pakistānas armija, kas tika veidota pēc britu principiem, bija kopumā sekulāra organizācija. Taču Zija tai piešķīra islāmisku orientāciju. Tūkstošiem pro-islāmiski noskaņotu virsnieku tika iepludināti vadošos amatos, bet sekulāristi tika nostumti malā. Reliģiskā indoktrinācija kļuva par obligāto militārās izglītības sastāvdaļu.

Cits islamizācijas instruments bija reliģiskās izglītības izplatīšana. Iekšzemes un ārzemju sponsori, pirmām kārtam Saūda Arābija, dāsni finansēja madrasas, īpaši tās, kurās pasniedza strikto, puritānisko islāma versiju — saūdu salafismu (Saudi Salafism) jeb vahābismu (Wahhabism) vai tā Dienvidāzijas analogu — deobandismu[2]. Madrasas studentiem mācīja dziļi reakcionāru pasaules uztveri, veidoja šķēršļus moderno zināšanu iegūšanai un radošai darbībai. Daudzas madrasas bija cieši saistītas ar reliģiskajām politiskajām partijām un arī teroristu organizācijām, kas īstenoja džihādu pret «islāma ienaidniekiem». Džihādu alkstošie madrasu audzēkņi bija ideāls «materiāls» Pakistānas specdienestu darbībai Kašmirā un Afganistānā. Pakistānas militārais izlūkdienests (Inter-Service Intelligence jeb ISI) tradicionāli izmantoja terorismu Kašmirā kā līdzekli «asimetriskajā karā» ar militāri spēcīgāko Indiju.

Džihāda kultūra Pakistānā īpaši uzplauka pēc padomju invāzijas Afganistānā. Zijas ul-Haka režīms pozicionēja sevi kā avangards cīņā pret komunismu. Tas ļāva caur Pakistānu ar ASV un Persijas līča arābu monarhiju palīdzību afgāņu «brīvības cīnītājiem» — modžahediem piegādāt naudu, ieročus, kā arī desmitiem tūkstošu brīvprātīgo džihādistu no visas musulmaņu pasaules. Viņu vidū bija arī saūdu jauneklis vārdā Osama bin Ladens. Sākoties Afganistānas karam Pakistānas reliģiskās partijas un madrasas ieguva milzīgu radikalizācijas impulsu. To skaits strauji palielinājās, īpaši ziemeļrietumu provincēs, kas robežojas ar Afganistānu, bet mullas ieguva līdz tam nepieredzētu ietekmi. Pakistānas mullas un spiegi sadalīja darbus — pirmie atbildēja par smadzeņu skalošanu, bet otrie iemācīja militārās iemaņas.

ASV netieši — un dažreiz arī tieši — veicināja džihāda kultūras uzplaukumu. Kā norāda pakistāniešu žurnālists Zahids Husains (Zahid Hussain) grāmatā Frontline Pakistan, ASV valdības palīdzības aģentūra USAID finansēja grāmatas, kas slavināja džihādiskās vērtības puštunu valodā, kurā runā aptuveni 20 miljoni puštunu Afganistānā un Pakistānā[3].

Islamizācija veicināja reliģisko naidu arī pret pašas Pakistānas minoritātēm. Sunnītu ortodoksijas uzspiešana valstī, kurā tradicionāli sadzīvoja vairākas ticības, noveda pie brutāliem vardarbības aktiem pret šiītiem, kas veido ap 20% no iedzīvotāju kopskaita, un pret Pakistānas skaita ziņā niecīgo kristiešu kopienu.

Pēc Afganistānas kara izbeigšanas pasaule zaudēja interesi par šo zemi. Taču to nevarētu teikt par Pakistānu. Tās domāšanu attiecībā pret Afganistānu tradicionāli iedvesmoja «stratēģiskā dziļuma» ideja, t.i. nepieciešamība nodrošināt draudzīgu valdību Afganistānā, kas ļautu izmantot tās teritoriju konfliktā ar Indiju un izolēt Irānu. 90.gadu vidū ultrakonservatīvā Taleban kustība, ko lielā mērā veidoja Pakistānas madrasu studenti, sāka pozicionēt sevi kā spēks, kas varētu nodrošināt mieru kara plosītajā Afganistānā. Islamabada nolēma atbalstīt talibus. Interesanti, ka šis lēmums tika pieņemts Benaziras Bhuto valdības laikā. Pakistāna to darīja nevis ideoloģisko apsvērumu dēļ, bet ticībā, kas tas palīdzēs nodrošināt valsts stratēģiskās un ekonomiskās intereses. Līdzīgi kā pret-padomju džihāda laikā Pakistānas specdienesti kļuva par galveno šīs politikas realizācijas instrumentu. Talibu panākumi Afganistānā veicināja tālāku radikalizāciju Pakistānas ziemeļrietumu provincēs, izraisot ļoti reālas bažas par Pakistānas «talibanizāciju». Ar ISI apmācīto vietējo islāmistu atbalstu visu veidu ārzemju džihādisti — arābi, čečeni, uzbeki un citi — guva patvērumu Pakistānā.

Tomēr jaunie Islamabadas «klienti» — talibi guva atbalstu arī no citiem avotiem. Pretpadomju džihāds mobilizēja tūkstošiem arābu salafītu (vahabītu) kaujinieku, kuri izveidoja Al Kāidas kodolu. Daudzi no viņiem palika dzīvot Afganistānā un Pakistānā. 90.gadu vidū no Sudānas izraidītais Bin Ladens pārcēlās uz Afganistānu un ar laiku, pateicoties finansiālajam un militārajam atbalstam, nodibināja ciešas attiecības ar talibu līderiem. Nodibinot aliansi ar Al Kāidu, talibi sāka atklāti izaicināt savus Pakistānas aizbildņus, piemēram, atteicās izdot anti-šiītu grautiņos Pakistānā iesaistītos teroristus, noraidīja aicinājumu nespridzināt Budas statujas un neiznīcināt Afganistānas bagāto pirms islāma mantojumu, ko talibu ekstrēmisti mērķtiecīgi darīja.


Pavērsiens

11.septembra terora akti iezīmēja radikālu pavērsienu Pakistānas politikā. Sekojot Vašingtonas prasībām, Islamabada vērsās pret saviem bijušajiem talibu klientiem un Al Kāida. Prezidents un armijas galva Pervezs Mušarafs, kuru The Economist 2000.gadā nosauca par «Pakistānas bezjēdzīgo diktatoru», starptautiskās sabiedrības acīs momentāni kļuva par vitāli nepieciešamu sabiedroto. Parādījās cerība, ka jauna ārpolitiskā orientācija ļaus risināt samilzušās reliģiskā ekstrēmisma problēmas arī pašā Pakistānā. Taču Mušarafa rīcība uzskatāmi parāda Pakistānas politikas fatālas pretrunas.

Nav šaubu, ka, atšķirībā no iepriekšējā militārā diktatora Zijas ul-Haka, Mušarafs nav islāma fundamentālists. Tieši otrādi, pēc valsts apvērsuma 1999.gadā Mušarafs iemiesoja sava veida "apgaismoto despotismu". Viņš ir Turcijas sekulārās republikas dibinātāja Mustafa Kemala Ataturka (Mustafa Kemal Atatürk) apjūsmotājs. Viens no iemesliem, kāpēc Mušarafs veica apvērsumu pret civilā premjerministra Navaza Šarifa (Nawaz Sharif) valdību, bija pārāk lielā piekāpšanās islāmistiem. Šarifs, kas tagad pasniedz sevi kā demokrātijas apustuli un «diktatūras upuri», nežēlīgi ekspluatēja reliģiju politisko mērķu sasniegšanai, apcietināja kritiski noskaņotos žurnālistus un plānoja papildināt konstitūciju ar labojumu, kas viņu pasludinātu par «visu musulmaņu vadoni». Turpretim Mušarafs, nākot pie varas, respektēja preses un vārda brīvību, kas pozitīvi ietekmēja sociālo gaisotni valstī. Pakistānas lielākajās pilsētās Karači un Lahorā visur redzamas reklāmas ar skaistām pakistāniešu fotomodelēm — bez islāmiskajām galvassegām. Vagīnas monologi tika rādīti Pakistānas teātros un izraisīja milzīgu publikas entuziasmu[4]. Mušarafs iecēla sievietes daudzos svarīgos posteņos valdībā, ieskaitot vēstnieka amatā Vašingtonā. Par premjerministru viņš aicināja bijušo Citibank darbinieku Šaukātu Azīzu (Shaukat Aziz), kura vadībā tika veiktas iespaidīgas reformas, kas nodrošināja vidēji 7% ekonomikas pieaugumu gadā.

Taču arī Mušarafa nostāja pret islāmistiem nav tik viennozīmīga. No vienas puses, tieši Pakistānā tika aizturēti līdz šim augstākā līmeņa Al Kāida darboņi — Halids Šeihs Mohameds (Khalid Sheikh Mohammed) un Ramzi bin al-Šibhs (Ramzi bin al-Shibh), kas bija tieši iesaistīti 11.septembra un citu terora aktu plānošanā. Bet no otras, gluži tāpat kā iepriekšējie Pakistānas līderi, varas nostiprināšanai Mušarafs pārāk bieži iesaistās šaubīgos darījumos ar vietējiem islāmistiem. Paradoksālā kārtā Mušarafa sabiedrotie parlamentā ir nevis liberālie spēki, bet reliģiskie fundamentālisti — partiju apvienība Muttahida Majlis-i-Amal. Šī apvienība, kas ideoloģiski ir cieši saistīta ar talibiem, valda ziemeļrietumu provincē (North Western Frontier Province jeb NWFP), kurā, pēc analītiķu domām, droši vien slēpjas Bin Ladens un viņa labā roka Aimans al-Zavahirī (Ayman al-Zawahiri). Arī talibi netraucēti izmanto šo teritoriju, lai uzbruktu Afganistānai. Grūti iedomāties, ka visas šīs darbības varētu notikt bez vietējo fundamentālistu un viņu sabiedroto drošības struktūrās atbalsta. Mušarafa centieni risināt šo problēmu, neskatoties uz masīvo ASV atbalstu, līdz šim bija nepietiekami. Nevar noliegt, ka tas ir milzīgs izaicinājums jebkuram līderim. Taču paliek atklāts jautājums, vai Mušarafam ir spēja un politiskā griba ķerties ne tikai pie Al Kāida teroristiem, bet arī pie vietējiem radikāļiem.

Pakāpeniski par Mušarafa galveno rūpi kļuva režīma izdzīvošana, kas izpaudās kā neskaitāmas piekāpšanās reliģiskajām partijām. Piemēram, tika pasludināta reliģisko skolu — džihādiskā fanātisma perēkļu reforma. Taču reforma tika īstenota kampaņveidīgi, bez jebkāda ilglaicīga efekta. Mušarafs centās mainīt dieva zaimošanas likumu, kurš tika pieņemts diktatora Zijas ul-Haka laikos. Saskaņā ar to jebkuru varēja apcietināt, tikai pamatojoties uz apsūdzību šajā noziegumā. Reliģisko aktīvistu uzkurināto protestu rezultātā jebkādi mēģinājumi reformēt šo odiozo likumu tika atmesti. 2004.gada decembrī parlaments pieņēma likumu par smagākiem sodiem vīriešiem, kas nogalina sievietes-radinieces aizdomās par «nepareizām» attiecībām ar pretējo dzimumu. Bet jaunā likumdošana neatcēla praksi, saskaņā ar kuru slepkava var nopirkt savu brīvību, izmaksājot kompensāciju upura ģimenei, vai arī izvairīties no soda, ja upura radi viņam «piedod». Ņemot vērā, ka vairākumā gadījumu noziedznieki paši ir upura radi, tad skaidrs, cik «efektīvs» šis likums var būt vardarbības pret sievietēm novēršanā. 2005.gadā, piekāpjoties islāmistiem, valdība papildināja pases ar reliģiskās piederības ierakstu. Jaunās pases atzīmē ne tikai Pakistānas pilsoņu reliģiju, bet arī viņu konkrēto sektu[5].

Gadu desmitiem Pakistānas militārās un civilās elites piekoptā tuvredzīgā radikālo islāmistu atbalsta politika veicināja Pakistānas sabiedrības reliģisko un etnisko šķelšanos, apturēja tās sociālo un kulturālo progresu, pārvērsa valsti par bāzi visu veidu ārzemju un vietējiem džihādistiem. Tas kļuva par akūtu drošības draudu reģionam, pasaulei un pašas Pakistānas izdzīvošanai. Benaziras Bhuto nogalināšana ir tikai pēdējā epizode šajā Pakistānas karā pašai ar sevi. Ja viņas nāve beidzot piespiedīs Pakistānas elites un sabiedrību pārvarēt domstarpības, atteikties no pagātnes postošās politikas un vienoties cīņā pret nāvējošo ekstrēmismu, tad Benazira nebūs kritusi velti.



* Rakstā paustas autora personīgās domas, tas nav Sociālistu grupas viedoklis.

_____________________
[1] Ahmadīti ir sekta, kas seko 19.gadsimta Pendžabas mācītāja Mirza Gulam Ahmeda (Mirza Gulam Ahmed) mācībai, kas apgalvoja, ka viņš guvis tiešās atklāsmes no Allaha. Tas ir pretrunā ar ortodoksālo islāmisko principu, ka Muhameds bija pēdējais pravietis.

[2] Deobandī kustība sākās 19.gadsimtā Indijā pēc reliģiskās skolas nodibināšanas Deobandas ciematā, netālu no Deli. Kustība sākotnēji parādījās kā sunnītu hanafītu islāma atzarojums (kura piekritēji ir vairākums Pakistānas un Indijas musulmaņu), taču ar laiku attīstījās kā mēģinājums apvienot visas islāmiskās mācības caur atgriešanos pie «tīrā» islāma un jelkādu jauninājumu noraidīšanu. Lai arī kustība ir Dienvidāzijas fenomens, teoloģiski tā ir visai tuvu Saūda Arābijas salafismam.

[3] Zahid Hussain, Frontline Pakistan. The Struggle with Militant Islam, p.80

[4] Beyond the Red Mosque, The New Yorker, July 23, 2007

[5] Zahid Hussain, Frontline Pakistan. The Struggle with Militant Islam, p.183

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (47) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmed 14.01.2008 17:40
Jāsaka, ka politkā.lv ir dīvaini neiecietības izpratnes kritēriji. To aņuku par mūsdienu situāciju izdzēsāt, bet ar lepnumu publicējat šādus sviestainus Islāma nīdēju rakstus...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

36,6 - Ahmed 11.01.2008 23:17
Es domāju kaut ko vairāk par masu kultūru.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


36,6 11.01.2008 13:12
"Vai tikai visādu CNN Katzu, IHT Hofmaņu un NYTimes Frīdmanu raksteļus?"
Ko Jūs vēl zināt par ASV:)?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmed 10.01.2008 00:35
Lielbritānijas brāļu versijas "brō", "broder" latviskojums.

"brother" - standarta inglišā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Muslims 09.01.2008 22:17
Ko nozīmē broders?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmed 09.01.2008 22:06
ikonofīli ir sliktie

--------

Mozus otrais bauslis.



Jautājums ir tagad pašu Latvijas musulmaņu rokās - vienkārši izteikt sabiedrisku nosodījumu šī sacerējuma autoram un portālam vai arī meklēt palīdzību LR Tiesībsarga birojā.

------------

Mēs esam atskatījušies šādus "islamologus" un viņu naidu. Pie tam vēl - brodera neveiksmīgais poētisms savu dusmju pakāpes paskaidrošanai, radītu tikai dažādas problēmas muslimu kopienai, ja šis jautājums tiktu pacelts.

Mēs arī neesam tā kopiena, kurai ir labi juristi, jo gadījums, kad drošā Taivāna melu un naida lieta tika neattīstīta, liecina, ka šādā, sarežģītākā gadījumā pat nav ko ķerties klāt.

Mamedovs sāks bīdīt, ka viņš to visu attiecīnājis tikai uz talebanistiem-vahabīnistiem(utt), bet ne uz Islāmu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmed 09.01.2008 22:00
Muslims 09.01.2008 21:42

Vēlos izlabot savu sacīto - manuprāt, Mamedova sacītais atbilst nevis ''asserting incorrect beliefs about God, bet pirmajai definīcijai - ricība jeb valoda, kura aizvaino vai disrespektē reliģiskos ticējumus.

-----------

Varbūt Islāma valstī un muslimu sabiedrībā ņirgāšanos par muslimiem un Islāmu var uztvert kā zaimus, bet es to vairāk uztveru kā prasto naidu. Man pietrūkst zināšanu par Islāma definīciju "zaimiem" (un nevis ingliša variantam), bet Islāma valstī var tikt sodīts šāds uzbrukums valstij un sabiedrības vērtībām.

Bet šis gadījums ir parastākais "hate speach", - Mamedovam nepatīk nedzerošie muslimi, par Islāmu viņš ir Ataturka domās, un tad nu izgāž savu naidu šajā sviestainajā propagandas rakstelī apzīmējot savu naida ojektu ar naidpilniem eifēmismiem..

Lai taču lamājas, vai tad tādi "Aigari Dāboliņi", "Leoni Taivāni", "Krišjāņi Kalnciemi" nav redzēti?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ahmed 09.01.2008 21:52
Rakstā neatrodu nevienu norādi uz to, ka pilnīgi visās mošejās katru piekdienu notiek "smadzeņu skalošana". Nav arī skaidrs, no kā Jūs secināt, ka teksts, kas attiecas uz dažām Pakistānas reliģiskajām skolām, ir patiesībā attiecināms uz visiem musulmaņiem.

---------

Es domāju, ka akadēmiski izglītots cilvēks nevar būt tik situāciju izprast nespējīgs, ka tiklīdz kā mošejā saka kaut ko, kam šis nepiekrīt, tā šis saka, ka tā ir "smadzeņu skalošana". "Smadzeņu skalošana" ir vai nu ļoti specifiskas psiholoģiskās apstrādes metode, vai nu pagalam lēts "Vakara ziņu" muļķīgs apmelojums.

Tāpēc, ka kaut kur tiek mācīts kas cits, kam nepiekrītat, un ir cilvēki, kuri piekrīt tam mācītajam, tāpēc nav jāapmelo šie cilvēki kā domātnespējīgi radījumi. Tas ir prasts rasisms. Varbūt ir iemesli kāpēc šie cilvēki piekrīt izteiktajām un mācītajām domām?

Un ja lieto šajā nejēdzīgajā nozīmē, tad vai tad dialogi.lv, politika.lv un Diena nenodarbojas ar "smadzeņu skalošanu"? Varbūt jūs paši esat bijuši pakļauti "smadzeņu skalošanai" no Rietumu mēdijiem un melīgām "akadēmiskām" grāmatām?

Jūsu skatījumā Islāms ir teju šausmīgākais murgs. Bet vai jūs zināt Islāma saturu? Un vai 'jūsu vērtējums ir godīgs?

Vai jūs paši neesat ar izskalotām smadzenēm? Es zinu gan politikas.lv (utt) piedāvājumu un Islāma piedāvājumu, Pakistānas medresē man nav skalojuši smadzenes, tomēr izvēlos Islāmu? Nereti cilvēki saka, ka tie Pakistānas medresu audzēkņi negūst citu informāciju par Rietumiem kā vien cau smadzeņskalotājiem. Bet vai jums ir cita informācija kā vien caur jūsu smadzeņskalotājiem? Vai jūs lasāt (īstu) muslimu skatījumu uz notiekošajiem procesiem? Vai tikai visādu CNN Katzu, IHT Hofmaņu un NYTimes Frīdmanu raksteļus?

Varbūt jūs paši esat "smadzeņu skalošanai" pakļauti?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Muslims 09.01.2008 21:42
Vēlos izlabot savu sacīto - manuprāt, Mamedova sacītais atbilst nevis ''asserting incorrect beliefs about God, bet pirmajai definīcijai - ricība jeb valoda, kura aizvaino vai disrespektē reliģiskos ticējumus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmed 09.01.2008 21:39
asserting incorrect beliefs about God.
---------

Teikt, ka Dievs ir cilvēks, kurš aiz krūmiem meklē tualeti, jo ēd (un visu sevī neuzkrāj) ir zaimi.

Bet šie zaimi ir daļa no trīsvienīgās kristietības un tāpēc ir atļauti un ir Islāma valsts aizsardzībā, ja tos izsaka trīsvienīgais kristietis kā daļu savu kļūdaino reliģisko uzskatu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmed 09.01.2008 21:36
Vai Jums padomā ir alternatīvs apzīmējums cilvēkiem, kuri aicina uz vardarbību it kā islāma vārdā?

--------------------

Cilvēkam, kura izglītība nebeidzas ar vakara ziņām, vajadzētu saprasta, ka vārds "vardabība" ir attiecināma arī uz tādām valsts darbībām kā likuma varas nodrošināšana utt.

'Vardarbība reliģijas vārdā? Dialogu.lv reliģija sastāv no viņu pašu izdomātajām vērtībām. Tāpēc viņi aicina ziņot par cilvēkiem, kuri negatīvi izsakās par "homoseksuālistiem" un "geju kultūru". Viņi aicina un norāda, ka "naida kurināšana" ir kriminālsodāms akts.

Tā dialogi.lv savas reliģijas vārdā novēl citiem valsts vardarbību.

Lai gan pirms 100 gadiem kaut kāds Times aicināja uz valsts vardarbību pret geju kultūru.

Valsts, kura mobilizē kareivjus, arī viņus aicina uz vardarbību, tikai šajā gadījumā, to neattaisno ar aicinājumu pretoties tirānijai, bet gan dēļ kaut kādām muļķīgām nacionālajām interesēm un parasts imperiālisma.

Izraēlas sekulāri-reliģiskā šizofrēniskā ideoloģija savā ziņā pamatojas jūdaisma interpretācijā kā "Dieva bērnu" pret "gojiem" skatījumā, kurš droši attaisno slepkavošanu un vardarbību pret miljoniem cilvēku.

Politikas.lv "Islāma eksperts" Mamedovs sajūsmināti atbalsta dažādus tirānus, kuri vēršas pret muslimiem, tos nobombardējot vai nospīdzinot...

Vārds "vardarbība" var būt tukšvārdība, jo arī Latvijas brīvības cīņas, franču zemnieku sacelšanās 1789.gadā, policijas cīņa pret laupītājiem vai iedzērušiem šoferiem, Sorosa grantēdāju aicinājumi valstij izmantot savu varu vēršoties pret geju nemīlētējiem, arī ir vardarbība.
Tāpēc svarīgs ir jautājums par saturu un leģitimitāti un nevis par Islāma ienaidnieku apzīmējumiem.

Amerikāņu 1776.gada ekonomiskie nemiernieki tika britu valdības paziņojumos dēvēti par teroristiem. Arī Nelsons Mandela tika dēvēts par teroristu.

Starpība ir tā, ka nemuslimi vienu dienu izdomā vienu apzīmējumu dēļ savām iegribām, citu dienu - citu. Muslimiem ir Dieva norādījumi, un tāpēc mēs paši varam izvērtēt, kurš ir rīkojies grēcīgi, kļūdaini, Islāmam neatbilstoši, un kurš vienkārši cīnās pret jūsu tirāniem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Muslims 09.01.2008 21:26
Pēc vienas no definīcijām zaimošana - ricība jeb valoda, kura aizvaino vai disrespektē reliģiskos ticējumus.

Vel viena definicija. Blasphemy - Swearing in the name of God, denying the existence of God, saying evil things about God, asserting incorrect beliefs about God.

Nevēlos strīdēties, bet, manuprāt, Mamedova sacītais atbilst ''asserting incorrect beliefs about God.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Muslims to Ahmed 09.01.2008 21:19
Tādā gadījumā ir jādefinē , kas ir ''zaimi'' un jānošķir no prastas muldēšanas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmed 09.01.2008 21:13
obskurantam

------

Ko nozīmē "obskurants"?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Ahmed 09.01.2008 21:05
salafi

-------

Salafi burtiski nozīmē "pēcteči". Ar salafi metodoloģiju apzīmē standarta Islāma izpratni, ka pirmās trīs paaudzes pēc Muhameda (saas) Šīs pirmās trīs paaudzes ir Muhameda (saas) līdzgaitnieki (cilvēki, kuri mācījās Islāmu no Muhameda (saas)) un viņu skolnieki.

Atbilstoši vienam Muhameda (saas) paredzējumam, vislabāk Islāmu sapratīs šīs trīs paaudzes. Tāpēc Islāms ir jāsaprot nevis tā kā kāda Iršada Mandži vai Eldars Memedovs 2007. gadā teiks par Islāmu (izmantojot vai neizmantojot Islāma avotus), bet gan tā, kā to saprata Muhameds (saas) un kā to vēlāk tālāk pasaulei nodeva viņa skolnieki. Viņi kopumā bija pareizi, un viņu interpretācija ir pareizā. Muhameda (saas) skolnieki ir Muhameda (saas) izpratnes tālāki nesēji un praktizētāji.

Tieši jaunas reliģijas izdomātāji vai Islāma ievērot negribošie un pravieša Muhameda (saas) izpratnes noliedzēji un ignorētāji ignorē un noliedz šo Muhameda (saas) skolnieku izpratni.

Tad lūk mūsdienās par "salafi" (salafītiem) sauc tos muslimus, kuri seko Muhameda (saas) Islāma izpratnei, kuru parādīja viņa skolnieki nākamajās trīs paaudzēs (salafi).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM 09.01.2008 21:01
Nu ja jau tie musulmaņi līdz šim nav nogatavojušies tai Islama valstij , tad kādas cerības ka kādreiz vispār nogatavosies. Manuprāt tās cerības brūk ar katru globalizācijas soli. Kā nekā , musulmaņi ar tādi paši grēcīgi cilvēki vien ir. Tā Ahmedam visprātīgākais būtu atmest tās cerības par to musulmaņu nogatavošanos tai Islama valsts utopijai. Islama valsts ir nereāla lieta , utopija , un musulmaņiem manuprāt būtu laiks nobriest kaut kam daudz reālākam - demokrātijai. Tā mūžīgā un maniakālā gatavošanās tai neiespējamībai , pasaulei kļūstot arvien šaurākai , manuprāt jau sāk traucēt pārējos.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmed 09.01.2008 20:49
Muslims 09.01.2008 13:14

Agresīvajiem komentētājiem - kurā vietā jūs saskatiet Islāma zaimošanu?! Autors taču nevis interpretē vai komentē reliģiju

Piemēram visādi ''radikālie islāmisti'' - nu nevar muslimus iedalīt kaut kādās muļķīgās kategorijās, jo visi Dieva priekšā ir vienlīdzīgi. Tad vēl tā pērle ar ''daudzgalvsino monstru''. Bet, manuprāt, kronis visam bija par to smadzeņu skalošanu - tātad viņš apvaino visus muslimus(t.sk arī mani). Tātad sanāk, ka ja es piektdienās apmeklēju mošeju, tad tur man ''skalo smadzenes''. Un mūsu tauta jau arī tic šiem islamologiem, ekspertiem...

-------------

Jā, bet vai tie ir zaimi? Prasta Islāma nīšana.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmed 09.01.2008 20:43
atspoguļo informāciju un analīzi, kas apkopota respektablos starptautiskos avotos, tādējādi sniedzot lasītājam Latvijā informāciju, kas citādi būtu paslīdējusi garām, jo mūsu mainstream mediji tam nepievērš lielu vērību.

----------

Ar ko gan šis Islāma nīšanas raksts atšķirās no Rietumu masu melu mēdiju Islāma nīšanas rakstiem? Šis ir tipisks mainstream raksts.

Ja vēlas palasīt ko (nemuslimu) rakstītu, bet ne mainstream par Āzijas politikas analīzi, tad, piemēram, šī lapa varētu noderīga:
www.atimes.com

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmed 09.01.2008 20:39
Agresīvajiem komentētājiem - kurā vietā jūs saskatiet Islāma zaimošanu?! Autors taču nevis interpretē vai komentē reliģiju

------------

Es arī domāju, ka autora izteiktais nav vērtējams kā zaimi, bet nevar teikt, ka viņš nekomentē reliģiju. Savos rakstos viņš cītīgi asociē Islāmu un Islāmu praktizējošos muslimus par stagnāciju, tumsonību, progresa trūkumu utt.

Tikai nevajag stāstīt, ka viņš runā tikai par "ekstrēmistu" (utt.) Islāmu. Viņam nav ne Islāma prakses, ne zināšanu, lai maz zinātu, kāds ir Muhameda (saas) Islāms, jo viņš dažkārt tieši kritizē Islāma daļu un slavina pretislamiskus procesus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmed 09.01.2008 20:26
The New Yorker un The Economist vai pakistāniešu žurnālista Zahida Husaina kompetenci

--------

Ņemot vērā kādu sviestu raksta par Islāmu "respektablie" Izraēlas lobiju žurnāli ASV, muslimiem nav respekta ne pret vienu no tiem žurnāliem. Prasts Islamā nīšanas sviests ir to standarta raksti.

Zahids Huseins ir pakistāniešu žurnālists, kurš uzrakstīja savu skatījumu un novēlējumu savā grāmatā. Un?

Šajā rakstā atsauce uz viņu ir lai pateiktu, ka ASV un Pakistāna agrāk atbalstīja afgāņus. Vai tās ir kādas jaunas ziņas? Pakistāna ir Pakistāna - 150 miljonu valsts, kura ir puslīdz karastāvoklī ar Indiju. Tai ir savas intereses un tajā politikā tur katrs (Pakistāna, Indija, Ķīna, ASV, Irāna, Krievija un pārējie) izmanto visdažādākās kārtis politikas spēlē. Pakistāna un ASV ieguva negaidītu rezultātu Afganistānā... Pakistāna ir tuvāk Afganistānai, tā ka Pakistānas spēlēšanās ir sarežģīta. Pakistāna ir šiziska valsts, kurā dzīvo vispretrunīgākās grupas. Nav brīnums, ka viņiem arī šizofrēniska politika - balansēšana un vēršanās pret visām grupām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmed 09.01.2008 20:01
Muslims to Ahmed 09.01.2008 12:17

Tomēr musulmaņu valstīs(šeit es nerunāju par islāma valsti) šādus rakstus uztvertu kā zaimus Islāmam un attiecigi arī sodītu, tādēļ šādi raksti ir jānosoda.

-------------

Es nepamanīju zaimus Islāmam. Ko definē kā "zaimus"?

Rakstā ir nekompetence/meli nosaucot Islāmu un Islāmu praktizējošos muslimus visādos vārdos un apzīmējumos, un nemuslimu nosaukšana par muslimiem, šādi noliedzot Islāma īsto saturu. Rakstā ir skaidri slavināta pretislāmiska rīciba, savukārt Islāms un muslimi nolamāti visādos vārdos un apzīmēti kā pretprogresaini, tumsonīgi, utt.

Es redzēju tūkstošiem reižu redzēto prasto Islāma nīšanu un tāpēc nolamāšanu. Vienīgais interesantais punkts ir tajā, ka autoram kaut kad senčos bijuši muslimi, tāpēc viņam uzvārds "Mamed-ov".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmed 09.01.2008 19:53
Runājot tieši par Pakistānu, tur situācijai ir sava specifika. Puštunu reģions faktiski ir daļa afganistānas, kura vienkārši administratīvi ir Pakistānā. Tad nu robeža neskaitās, bet otrpus "robežai" ir Rietumu tiešā okupācijā esoša valsts, kurā notiek karadarbība. Savukārt Pakistānas puštunu teritorija ir svarīga tā kara daļa, jo ir atbalsta teritorija.

Plus vēl Afganistāna ir neparasta zeme. To uz brīdi kontrolēja "studenti" ("taleban"), kuri lai arī cītīgi apmeloti, tomēr kā jau studenti bija pieļāvuši dažas kļūdas. Šis arī bija piemērs, ka kamēr tauta nav gatava, tikmēr Islāma valsts darbība būs problemātiska. Tomēr katram objektīvam novērotājam būtu jāatzīst, ka ņemot vērā to, ka Talibi bija joprojām karastāvoklī un pilnīgi bez resursiem (diez vai viņu budžets bija lielāks par Liepājas budžetu), viņi tomēr sasniedza lielus panākumus pilnīgi iznīcinātā valstī.

Tā vietā mēdiji koncentrējas uz visādiem sviestiem kā kanārijputniņi un gaisa pūķi.

Lai ar Bhuto slepkavību nav nekādas skaidrības, tomēr es sliecos domāt, ka daudz loģiskāk, ja viņu nogalināja Bušarafs, jo viņš iegūst visvairāk. Al Kaida tik pat kā neko neiegūst - kas tad tur - viena Bhuto vairāk vai mazāk. Bet Bušarafs tagad ir nonācis ērtā situācijā, ka Rietumiem nav alternatīvas ko atbalstīt. Ja Rietumiem džinsotā Bhuto labāk patika, tad tagad nav citas viņu biznesa interesām atbilstošas izvēles kā Bušarafs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmed 09.01.2008 19:34
(kāds ir alternatīvais skatījums uz situāciju Pakistānā).
-------

Pakistānā notiek tas, kas notiek lielākajā daļā muslimu pasaulē.

Tautā rūgsts dumpis pret Rietumu draugiem - tirāniem. Tomēr spēka lai nomestu tos ir vēl par maz, jo lielākā daļa ir viduvēji vārgulīgi muslimi, kuri vienkārši grib izdzīvot savu mietpilsonisko dzīvi un tāpēc ir bailīgi vai neaktīvi iedibāt Islāmu savā sabiedrībā. Labu muslimu proporcija sabiedrībā aug un tāpēc aizvien tuvojas punkts, kad režīmi gāzīsies. Nu un tad šāda stīvēšanās notiek. No vienas puses, muslimi cenšas izglītot viduvēji vārgās masas Islāmā un saukt tos uz Islāma praktizēšanas, tā bīdot sabiedrību uz to brīdi, kad tirāni nespēs vairs noturēties un pie varas nonāks tautas pārstāvji.

Tikmēr Rietumiem un viņu biznesam nav izdevīgs Islāms un tāpēc cenšas atbalstīt tos sekulāros tirānus un sabiedrības degradēšanos. Jo tieši sabiedrības degradēšanā balstās tirānu spēja noturēties. Viņiem ir nepieciešams, lai muslimu masu dzīvesvieds cauraužas ar pretislāmiskām praksēm, morālo degradēšanos un nevēlēšanos censties negrēkot un apgūt Dieva norādīto dzīvesveidu. Kad masas sasmērējas, tad tām pašām lai arī nepatīk tirāni, tomēr tās nav gatavas tikumīgai publiskajai telpai. Ja masas sasmērējas un pierod skatīties bolivudas filmas ar tās pliknēm vai smēķē, tad tāds ūsains pakistānietis apdomāsies, vai viņš paklusēs un liks mierā esošo stāvokli, kamēr tirāns neuzbrūk tieši viņam, vai arī ir gatavs sabiedrībai, kurā pornogrāfija, tabaka un alkohols ir pagrīdes preces.

Tāpēc reliģiskākie muslimi cenšas saukt masas pie Islāma, jo visi pārējie dzīvesveidi ir neveiksmīgi, tikmēr Rietumi un viņu atbalstītie diktatori cenšas turēt masas neizglītotas, nabadzīgas, nomocītas un aizņemtas ikdienas rūpēs, kuras tie sasmirdina ar tabaku, pornogrāfiju, azartspēlēm un visādiem citiem grēkiem, jo grēki atstāj iespaidu uz apziņu un pieradina pie slikta dzīvesveida.

Vienlaikus ir skaidrs, ka shortcut nav, un tāpēc kamēr masas pašas nebūs kārtīgi muslimi, tikmēr viņus pārvaldīs tirāni. Dievs ir informējis, ka tauta dabū tādus valdniekus, kādus tā ir pelnījusi. Ciešot no tirānijas tauta var tieši attīrīties no saviem grēkiem. Nevar būt shortcut, jo ja nomet sekulāros tirānus, un iedibina Islāma valsti, kurai muslimu masas nav gatavas, tad vairāku iemeslu dēļ būs problēmas. Pirmkārt, pārāk lielai tautas daļa nāksies būt neapmierinātai, ka nepārdodas vodka un šādi pārāk liela daļa būs neapmierināta ar Islāma valsti. Otrkārt, tik līdz kāda muslimu sabiedrība virzās uz Islāmu, tā tūlīt klāt ir ASV sankcijas un bumbvedēji. Sabiedrība, kura nav kārtīga muslimu sabiedrība, nespēs izturēt Rietumu demokrātiskos (nešķirojošos) bumbvedējus.

Tāpēc tiek taustīta situācija - vai ir jau pienācis tas brīdis, kad tirāni gāžas. Tirāni arī jūt, ka ar katru gadu, viņu režīmi ļodzās aizvien vairāk un tāpēc ir vēl nervozāki un vēl nežēlīgāki vajājot muslimus un nospīdzinot viņus.

Un šajā muslimu masu "islamizācijas" pakāpeniskajā procesā, ir uzradušies daži nepacietīgi indivīdi, kuri vēlas shortcut. Viņi vēlas ātri uzbrukt tirāniem un gāzt tos.

Viņi veic dažādas kļūdas un dažādos veidos pārkāpj Islāmu savā cīņā pret Rietumu okupāciju (tiešo vai netiešo). Tomēr Dievs ir Kurānā informējis, ka Dievs nemaina apstākļus, kamēr nemainās paši cilvēki. Tāpēc pareizā metodoloģija ir strādāt ar masām, un tas tiek aktīvi darīt. Kā tīri vizuālie piemēru "neredzajai" cīņai ir piemēram, mošejas kļūst pilnākas, smēķētāju kļūst mazāk, mazāk kļūst nepilnīgi apģērbušos vīriešu un sieviešu.

Pamazām notiek revolūcija, un tirāni ir satraukti. Vairs tauta netic viņu sekulārisma, autoritārisma, sociālisma, nacionālisma utt ideoloģijām. Tirāni meklē kā sabotēt šo procesu, un šajā sabotāžā, kura iekļauj slepkavības un spīdzināšanu rodas liels skaits indivīdu, kuru dusmas traucē viņiem darīt patieso revolūciju un viņi šaudās ar šiem režīmiem. Citviet kādos valsts reģionos ir labāki panākumi Islāma iedibināšanā, un valsts vēršanās pret šiem reģioniem vai tautām, arī izvērš militārus konfliktus.

Tā nu tas notiek, tautā atjaunojas Islāms, pamazām tiek atmestas neislāmiskās (bet par Islāmu kļūdaini uzskatītās) prakses un ticējumus, tirānu režīmi ļodzās, tirāni un Rietumu bizness nervozē, jo lai gan tauta vēl nav gatava sevi pārvarēt un kļūt par īstiem muslimiem, tomēr tas brīdis tuvojas... Un nemierīgās, nervozās situācijās visvisādas lietas tiek sadarītas...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmed 09.01.2008 18:49
Viktors Makarovs 09.01.2008 10:31

Lielisks raksts par svarigu temu.

--------

Ar ko lielisks? Ar to, ka nepiemin, ka par spīti kāda ar Al Kaidu saistīta grupējuma sākotnēju atbildības uzņemšanos par Bhuto nogalināšanu, Al Kaidas augstāka daļa pateica, ka viņi to nav darījuši?
Ar to lielisks, ka nepateica, ka Bhuto ģimene un atbalstītāji vaino Bušarafu kā slepkavu?

Ar to lielisks, ka nepateica kā nospīdzina pašu "aizdomās iekritušos" vai ASV piegādātos muslimus?
Tā ir viena ļoti nozīmīga iezīme. Visiem tiem lielajiem cilvēktiesību un tautas pārstāvniecības atbalstītājiem izmainās retorika attiecībā uz muslimu sabiedrībām, un tajās viņi atbalsta visšausmīgākos tirānus, slepkavas un nospīdzinātājus, kuri pārkāpj visas cilvēktiesības. Skatieties, kā viņi slavē Ataturku, kurš pārkāpa teju visu ko var pārkāpt.

Skatieties kā viņi klusē vai atbalsta visšausmīgākos tirānus muslimu valstīs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmed - Rita Ruduša 09.01.2008 18:34
portāls politika.lv arī turpmāk publicēs rakstus, kuros izsvērti un kompetenti tiek analizēti politiskie procesi valstīs, kurās lielākā daļa iedzīvotāju ir musulmaņi.

-----------

Vai jūs sirds dziļumos nejūtat, ka neesat taisnīgi? Eldars Mamedovs savos rakstos neraksta ne "izsvērti", ne "kompetenti". Gaužām otrādi.

"Izsvērtuma" vietā ir prasts naids pret "daudzgalvanu, nekontrolējamu mostru". Vai tas ir izsvērts izteikums? Jūs taču redzat, ka tas ir parasts islamfobijas raksts uzrakstīts padomju propagandas stilā.

Daži dzejas piemēri:

Madrasas studentiem mācīja dziļi reakcionāru pasaules uztveri, veidoja šķēršļus moderno zināšanu iegūšanai un radošai darbībai.

pirmie atbildēja par smadzeņu skalošanu

Tuvredzīgā radikālo islāmistu atbalsta politika veicinājusi Pakistānas sabiedrības šķelšanos, bremzējusi progresu un pārvērtusi valsti par džihādistu bāzi.



Tā kā esmu nogāzies no krēsla aiz smiekliem par "izsvērtuma" pieminēšanu, tad nav vairs kur zemāk krist smejoties par "kompetenci".

"Ekstrēmisms" ("radikālisms") ir bezjēdzīgs vārds, jo katrs pats definē ko tas nozīme atbilstoši viņa uzskatiem. Reliģijas socioloģijā patiešām uzmanās lietot šo vārdu nedefinētu.

Daudzi uzskata, ka Islāma obligātā reliģiskā prakse (piemēram, 5 obligātās lūgšanas dienā) ir ekstrēmisms. Islāmā ir definēts, kas ir ekstrēmisms. Islāmā ekstrēmisms ir definēts kā to muslimu prakse, kuri no atļautajām lietām vienmēr paņem galējo - visgrūtāko. Dieva pravietis (saas) aizliedza ekstrēmismu. Bet par ekstrēmismu nesauc obligāto Islāma daļu - vai tas attiecas uz lūgšanām, neapreibināšanos, vai ķermeņa kailuma apsegšanu.

Un tagad jautāsim jūsu dzejiskajam "analītiķim" - vai viņš izmantojot šo vārdu "ekstrēmisms" bija kompetents un izmantoja šo vārdu attiecībā uz muslimiem precīzi vai CNN vai Pravda propagandas valodā?

Šis ir jautrs izteikums:

"Vēl svarīgāk, Bhuto piekāpās Saūda Arābijas un vietējo fundamentālistu prasībām pasludināt neortodoksālo musulmaņu ahmadītu sektu par islāmam nepiederošu"

Islāma zinātniekiem ir konsensus (idžmā), ka ahmadijā nav muslimi. Viņu onka sevi pasludināja par Dieva pravieti, lai gan Kurānā un paša pēdējā pravieša (saas) vairākos izteikumos ir norādīts, ka Muhameds (saas) ir pēdējais Dieva pravietis.

Visi Islāma zinātnieki neuzskata, ka ahmadijā ir muslimi, toties politikai.lv ir izņēmums (Kompetentais eksperts), kurš nosoda vai nu miljoniem Islāma zinātnieku pašsaprotamo spriedumu, vai nu savā dižajā kompetencē izdomājis, ka ahmadijā ir muslimi.

Ja jau jūsu autors ir tik kompetents, tad lai viņš paskaidro (slepus neizmantojot izmantojot gūgli - :-)))), kāpēc viņš dažus muslimu reliģiskos uzskatus ir nosaucis par "vahābismu".

Ar ko atšķiras "vahābisms" no Muhameda (saas) Islāma? Ja vēlas, es viņam varu iedot palasīt slaveno Muhameda ibn Abdul-Wahāba grāmatu "Monoteisma grāmata" ("Kitab at-Tauhīd"). Muslimi neuzskata Islāma zinātniekus par nekļūdīgiem. Varbūt Eldars Mamedovs norādīs Islāma zinātnieku nepamanītās kļūdas un neatbilstību Kurānam un Sunnai

Es zinu, ka CNN un tamlīdzīgi Izraēlas lobiji ir attīstījuši vārdus "džihādisti", "islāmisti" utt. , un es zinu, ka viņi nereti tulko "mudžahedīn" (vienskaitlī - "mudžāhid") kā "freedom fighters".

Dažkārt pat grūti saprast, vai ta nav kaut kāda ironizēšana.

(Mamedovs: "«brīvības cīnītājiem» — modžahediem" ).

Jo pēc arābu valodas gramatikas likumiem, "mudžahedīn" precīzs tulkojums ir "džihādists", gluži tāpat kā "muezzin" ir "azānists" vai "muslim" ir "islāmists".

Galu galā, gribu vienkārši norādīt, ka šis raksts prasts daiļliteratūras darbs, kuru uzrakstījis Islāmu nīstošs nemuslims, kurš aktīvi propagandē pretislāmisku uzvedību un vispārēju degradēšanos. Tam ilustratīvs piemērs ir viņa atbalsts un prieks par no Islāma viedokļa negatīvām Pakistānas sabiedrības iezīmēm:

"Pakistānas lielākajās pilsētās Karači un Lahorā visur redzamas reklāmas ar skaistām pakistāniešu fotomodelēm — bez islāmiskajām galvassegām. Vagīnas monologi tika rādīti Pakistānas teātros un izraisīja milzīgu publikas entuziasmu[4]."

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmed - nevienam 09.01.2008 17:50
Ahmed, Jūsu komentāros nemanu nekādu argumentētu kritiku raksta autora viedoklim, vienīgi norādat neprecizitātes faktos. Pieņemu, ka Jūsu nepatika pret rakstu un autoru rodas, jo esat musulmanis, kurš dzīvo Latvijā un kā mēs zinām Latvijā populārs ne tas liberālākais Islama paveids, visticamāk Jūs personīgi Korānu un Sunas izprotat diezgan strikti un burtiski, no kā arī rodas Jūsu izpratnes atšķirība no raksta autora viedokļa.

=========

1. Autors savā rakstā nevirza nekādus vērā ņemamus faktus, tik vien savu attieksmi, ka Bhuto un Bušaravs ir Gaišie spēki, kas cīnās pret daudzgalvainu, nekontrolējamu monstru - ļaunajiem lūgšanu skaitītājiem - nedzērājiem.

Paskat kā autors slavina plikās sievietes plakātos. Jebkāda degradēšanās ir viņa "Gaisma".

Šo sviestu es nekritizēju sīkumos, jo neuzskatu autoru par muslimu. Viņa izteikumi ir pilni ar kufr (~"neticība") un tādiem, kuri apzināti izteikti izmet ārā no Islāma. Tāpēc šis raksts ir parasta nemuslima islamofobija, kurā viss, kas saistīts ar Islāmu ir ļaunie spēki, un katrs diktators un tirāns un spīdzināšanas lielmeistars, apspīlētās džinsās tērpusies valsts nolaupītāja, - viņi visi ir "Gaismas spēki", ja vien vēršas pret Islāma norādījumiem sabiedrības dzīvē.

Raksts ir tukša propaganda padomju stilā. Raksts pats ir bezargumentu, tāpēc metodoloģiski bezjēdzīgi ir to kritizēt.

2. Pareizā Islāma izpratne ir nevis tā, kuru vēlas nemuslimi, bet gan tā, kura bija Muhamedam (saas) un viņa skolniekiem (raa). Pēc tam nevajag bez zināšanām par Islāmu izcelties ar savās iegribās bāzētiem izteikumiem par Islāmu un noraidīt Muhameda (saas) izpranti par Islāmu kā "burtisku" vai "striktu".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 09.01.2008 16:20
R.Ruduša: Nav arī skaidrs, no kā Jūs secināt, ka teksts, kas attiecas uz dažām Pakistānas reliģiskajām skolām, ir patiesībā attiecināms uz visiem musulmaņiem.
=====
Ja E.Mamedova rakstā ir teikts, ka Salafī novirziens musulmaņiem ir "sliktais" un "reakcionārais", tad kuri gan ir "labie" novirzieni? Turklāt ir svarīgi, uz kādu islāma avotu (Korāna, haditu) bāzes autors izdara šādus secinājumus. Piemēram, salafisti (atšķirībā, piemēram, no šiītiem) noraida islāma mocekļu kapu pagodināšanu un citas vēlīnas reliģiskas prakses. Bet vai cilvēkiem ārpus islāma vispār ir jēga diskutēt par šādiem jautājumiem?

Piemēram, Bizantijas pareizticīgo kristiešu vidū bija ikonoklasti un ikonofili - vieni atzina svētbilžu godināšanu, otri to kategoriski noliedza kā neatbilstošu kristietības garam. Vai mēs nopietni raudzīsimies uz cilvēku bez atbilstošas teologjiskās sagatavotības, kurš teiks, ka ikonofīli ir sliktie (vai arī otrādi)? Lai par to varētu kompetenti spriest, ir vajadzīgas zināšanas un atsauces uz attiecīgo religjijas dogmatiku, tiesību praksi un vēsturisko kontekstu. E.Mamedovs ir pacēlis sarežgjītus jautājumus, kurus viņam pietrūcis kompetences normāli atrisināt. Toties aizvainot cilvēku grupu viņam ir izdevies, kā mēs to redzam šajā rakstā (t.i. ar pārsteidzīgiem vispārinājumiem apvainot miljoniem cilvēku slepkavnieciskās tieksmēs). Jautājums ir tagad pašu Latvijas musulmaņu rokās - vienkārši izteikt sabiedrisku nosodījumu šī sacerējuma autoram un portālam vai arī meklēt palīdzību LR Tiesībsarga birojā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rita Ruduša - Muslims 09.01.2008 14:18
visādi ''radikālie islāmisti'' - nu nevar muslimus iedalīt kaut kādās muļķīgās kategorijās

Vai Jums padomā ir alternatīvs apzīmējums cilvēkiem, kuri aicina uz vardarbību it kā islāma vārdā? Vienlīdzība Dieva priekšā nenozīmē, ka analītiskā sabiedriskās poltikas portālam rakstītā rakstā nedrīkst radikālismu saukt vārdā.

ja es piektdienās apmeklēju mošeju, tad tur man ''skalo smadzenes''

Rakstā neatrodu nevienu norādi uz to, ka pilnīgi visās mošejās katru piekdienu notiek "smadzeņu skalošana". Nav arī skaidrs, no kā Jūs secināt, ka teksts, kas attiecas uz dažām Pakistānas reliģiskajām skolām, ir patiesībā attiecināms uz visiem musulmaņiem.

Ja no Jūsu replikām būtu jāsecina, ka, Jūsuprāt, Latvijas publiskajā telpā nedrīkst parādīties neviens raksts/raidījums/diskusija, kurā tiek analizēta dažu islāma ticībai piederīgu cilvēku vai grupu rīcība vai kritizēta musulmaņu apdzīvotas valsts politiskās elites piekoptā politika, tad es teiktu, ka šādā nostājā ir saskatāmi draudi vārda brīvībai, kas ir viena no demokrātiskas valsts (tātad arī Latvijas) pamatvērtībām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 09.01.2008 14:13
E.Mamedovs: Cits islamizācijas instruments bija reliģiskās izglītības izplatīšana. Iekšzemes un ārzemju sponsori, pirmām kārtam Saūda Arābija, dāsni finansēja madrasas, īpaši tās, kurās pasniedza strikto, puritānisko islāma versiju — saūdu salafismu (Saudi Salafism) jeb vahābismu (Wahhabism) ... Madrasas studentiem mācīja dziļi reakcionāru pasaules uztveri, veidoja šķēršļus moderno zināšanu iegūšanai un radošai darbībai.

Tariq Ramadan (grāmatā "Western Muslims and the Future of Islam") uzskata salafi par vienu no 4 mūsdienu islāma domas galvenajiem novirzieniem - E.Mamedovs to raksturo it kā tas būtu kaut kas ārkārtējs un identificē ar vahābismu (t.i. ar vārdisku manipulāciju pielīdzina konservatīvu islāma traktējumu, kāds tas pastāv jau kopš seniem laikiem ar viena 18.gs. interpretatora un religjiska domātāja darbiem). Manuprāt, autoram ir labāk jāsaprot lietoto terminu precīzas robežas - citādi tā ir vienkārši lamāšanās.

Sk. http://en.wikipedia.org/wiki/Madrasah#Madrasahs_in_Pakistan - Madrasa arābiski nozīmē jebkura veida skolu; savukārt Pakistānā religjiskās skolas, ko sauc par madrasām, parasti ir vienīgais izglītības iestādes paveids, kas pieejams trūcīgiem jauniešiem. Manuprāt, labāk, ja cilvēks izglītojas, prot lasīt, apgūst svešvalodas, nevis paliek neizglītots. Ir jābūt obskurantam, lai saskatītu izglītībā, kurai Pakistānas lauku rajonos faktiski nav alternatīvas, "reakcionārismu" un "šķēršļus" moderno zināšanu iegūšanai. Arī Latvijā un citur Eiropā izglītības sistēmas pirmie soļi bija tādās skolās, kuras bija cieši integrētas ar religjiju. Mūsu vecvecāki mācījās latviski lasīt no dziesmu grāmatām, Bībeles, Fīrekera dzejoļiem un Manceļa sprediķiem.

No šādiem pārpratumiem varētu izvairīties, ja autors iepazītu daudzpusīgus viedokļus, kādus par Pakistānu var izlasīt gan angļu, gan arābu, gan urdu valodās . Nedomāju, ka ir vajadzīgs pārspīlēts politkorektums un pašcenzūra - E.Mamedovam ir tiesības rakstīt arī tendenciozus un vāji informētus rakstus par ko vien viņam gribas. Bet gluži kā antisemīti visās pasaules nelaimēs saskata ebreju ietekmes "pirkstu", tāpat arī E.Mamedovs pie visa vaino "islāma fundamentālistus". Pasaulē ir apmēram miljards musulmaņu un Pakistānā tādi ir iedzīvotāju absolūts vairākums, "nefundamentāli musulmaņi", manuprāt, būtu absurds jēdziens (musulmaņiem ir precīzi jāievēro savas ticības priekšraksti, tāpat kā ķirurgam pirms operācijas ir jāmazgā rokas). Varbūt tomēr autoram vajadzētu palūkoties uz to, vai viņa viedoklis ir līdzsvarots. Vēl jo vairāk tādēļ, ka musulmaņi, kurus viņš savā rakstā krāso ar resnu melnu pindzeli, nav abstrakti cilvēki tālās zemēs, bet arī mūsu līdzpilsoņi.

Mani, atklāti sakot, pārsteidz, ka Politika.lv, kura citur iestājas par politkorektumu, ļāva bez izmaiņām publicēt šo rakstu, kurš ir pilns ar konkrētu cilvēku grupu aizskarošiem ideologjiskiem štampiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Muslims 09.01.2008 13:14
Agresīvajiem komentētājiem - kurā vietā jūs saskatiet Islāma zaimošanu?! Autors taču nevis interpretē vai komentē reliģiju

Piemēram visādi ''radikālie islāmisti'' - nu nevar muslimus iedalīt kaut kādās muļķīgās kategorijās, jo visi Dieva priekšā ir vienlīdzīgi. Tad vēl tā pērle ar ''daudzgalvsino monstru''. Bet, manuprāt, kronis visam bija par to smadzeņu skalošanu - tātad viņš apvaino visus muslimus(t.sk arī mani). Tātad sanāk, ka ja es piektdienās apmeklēju mošeju, tad tur man ''skalo smadzenes''. Un mūsu tauta jau arī tic šiem islamologiem, ekspertiem...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Krista 09.01.2008 12:47
Paldies Eldaram par ļoti interesanto un informatīvo rakstu. Lasīju nesen IHT divus komentārus vienu otram blakus - viens bija kritisks par Bhuto valdīšanas laiku, uzsverot viņas lomu ekstrēmistu kultivēšanā, otrs - viņas atraitņa apjūsmojoša vēstule, sakot, ka politisko mantojumu turpinās dēls (biju drusku pārsteigta, ka IHT publicēja šo klaji neobjektīvo un emocionālo rakstu). Tavs raksts sniedz fona informāciju, par ko man un, es domāju, daudziem šajā valstī (diemžēl) ir maza nojausma.

Agresīvajiem komentētājiem - kurā vietā jūs saskatiet Islāma zaimošanu?! Autors taču nevis interpretē vai komentē reliģiju, bet analizē politiskos procesus Pakistānā, vai precīzāk - galvenokārt atspoguļo informāciju un analīzi, kas apkopota respektablos starptautiskos avotos, tādējādi sniedzot lasītājam Latvijā informāciju, kas citādi būtu paslīdējusi garām, jo mūsu mainstream mediji tam nepievērš lielu vērību. Ja jums ir cits skats uz šiem procesiem, lūdzu, izklāstiet savu versiju, lai visi var iepazīties. Draudi autoram NAV demokrātiskā sabiedrībā pieņemams argumentācijas līdzeklis!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Muslims 09.01.2008 12:30
Tātad šeit nedaudz par terminu džihāds: "Jihad" in Arabic

The Arabic word "jihad" is a noun. Its singular past tense verb is "jahada" (masculine) or "jahadat" (feminine). The singular active participle of "jihad" is "mujahid" (masculine) or "mujahida"(feminine). The root of the word "jihad" is "juhd" which means "effort." Another related word is "ijtihad"which means "working hard or diligently."

Jihad is simply the process of "exerting the best efforts," involving some form of "struggle" and "resistance," to achieve a particular goal. In other words, jihad is the struggle against, or resistance to, something for the sake of a goal. The meaning of the word is independent of the nature of the invested efforts or the sought goal.

Contrary to common belief, the word "jihad" does not necessarily imply any violent effort, let alone "war" and such instances of extreme violence. It is a general term that can mean violent as well as peaceful actions, depending on the context in which it is used, as we shall indeed see later. Similarly, "jihad" as a generic word can be used even when the sought goals are not Islamic, i.e. in non-religious contexts.

The Qur'an uses the verb of "jihad" in its generic meaning of "exerting the best efforts against something" in the following two verses:

And We have enjoined on man goodness to parents, but if they jahadaka (do jihad against you) to make you associate [a god] with Me, of which you have no knowledge [being a god], do not obey them. To Me is your return [O people!], so I shall inform you of your past deeds (29.8).

And We have enjoined on man to be good to his parents; his mother bears him in weakness upon weakness, and his weaning is in two years; and that [you must] be grateful to Me and to both your parents. To Me is the eventual coming (31.14). And if they jahadaka (do jihad against you) to make you associate [a god] with Me, of which you have no knowledge [being a god], do not obey them, but keep company with them in this world kindly; and follow the way of he who turns to Me. Then to Me is your [O people!] return, then I shall inform you of your past deeds (31.15).

Jihad in the verses above refers to actions taken by non-Muslim parents against their Muslim offspring to force them to worship other than Allah. This goal goes against the message of Islam which teaches the oneness of God, Allah; obviously this kind of jihad is not Islamic. The verses above also confirm the already mentioned fact that jihad is not necessarily an act of violence.

It is worth noting that the verses above command the Muslims to remain kind and caring toward their parents, but to resist any attempt by the latter to force them to give up the Islamic tenet of monotheism in favor of some polytheistic belief.

"Jihad" in the Qur'an

Aside from its use of the term "jihad" in its generic meaning in the two verses above, the Qur'an uses "jihad" in another twenty eight verses in a specific meaning. In this case, the phrase "fi sabili Allah", which means "in the way of Allah" or "for the sake of Allah", either follows "jihad," or one of its derivatives, explicitly, or is implied by the context. For reference, Appendix A lists all thirty verses that mention the term "jihad" or any of its variations.

Contrary to the common belief that is embodied in the misinterpretation of "jihad" as "holy war," Islamic jihad does not refer solely to fighting in the way of Allah. This, in fact, is a special case of jihad. The Qur'anic concept of jihad refers to exerting efforts, in the form of struggle against or resistance to something, for the sake of Allah. This effort can be fighting back armed aggression, but can also be resisting evil drives and desires in one's self. Even donating money to the needy is a form of jihad, as it involves struggling against one's selfishness and inner desire to keep one's money for one's own pleasures. Jihad can, therefore, be subdivided into armed jihad and peaceful jihad. Armed jihad, which is the subject of Chapter 4, is only temporary and is a response to armed aggression. Once the aggression has ceased, armed jihad comes to an end. Armed jihad, thus, can take place only when there is an aggressive, external enemy.

Causes of peaceful jihad, on the other hand, are always existent, which is why this form of jihad is permanent. One major form of peaceful jihad is the war of the Muslim against his "nafs," an Arabic term that may be translated as the "lower self," and which refers to the individual's inferior drives and evil motives. This most dangerous enemy never disappears, hence this war knows no end.

The other form of peaceful jihad involves every act of peaceful struggle undertaken by the Muslim against external sources of evil. Preaching the message of Islam in a hostile environment, opposing an evil act, and all such peaceful good actions are instances of jihad because they involve some form of resistance and struggle to achieve a good goal. For instance, the Prophet's patience at the accusations and abuse that the disbelievers directed at him for preaching the Qur'an was peaceful jihad:

Therefore [O Muhammad!] be patient with what they say, and glorify your Lord by praising Him before the rising of the sun and before its setting, and during hours of the night do also glorify [Him], and during parts of the day, that you may be well satisfied (20.130).

It is interesting to note how the terms "jihad" and "Islam" relate to each other in Arabic and in the Qur'anic sense. Linguistically, the general term "jihad," which refers to "struggle" and "resistance," has almost exactly the opposite meaning of the general term "Islam," which means "surrender" or "submission." The Qur'anic "jihad," however, which is about resisting the lower self and other sources and forms of evil, is the route that the individual must take to attain the state of Qur'anic "Islam" or "submission to Allah."

Although Islamic jihad is a Qur'anic concept, the Qur'an, in reality, is rarely consulted for understanding this concept. The widespread misunderstanding of jihad can only be attributed to an endemic neglect of the Qur'an, not only by non-Muslims, but by Muslims as well. The Qur'an has charged Muslims with the responsibility of educating others about its message and disseminating its teachings. Unfortunately, Muslims have had a big share in propagating the common misunderstanding that jihad is all about violence. Many Muslims think that "jihad" means "holy war." It is a sad but undeniable fact that many Muslims learn about Islamic practices and concepts, such as jihad, from secondary, often unreliable, sources. It is not uncommon even for cultural beliefs and narratives to be among those sources.

Those who misunderstand the Qur'anic term jihad as armed jihad only have totally failed to notice, among other things, this particularly important fact: in the majority of verses in which the Qur'an talks about fighting the enemy, it uses variations of the word "qital," which means "fighting." Here are some examples, and we will encounter more later on:

And qatilu (fight) [O you who believe!] in the way of Allah, and know that Allah is Hearing, Knowing (2.244).

Falyuqatil (then let) those who sell this world's life for the hereafter (fight) in the way of Allah. And whoever yuqatil (fights) in the way of Allah so he gets killed or turns victorious, We shall grant him a great reward (4.74).

Faqatil (then fight) [O Muhammad!] in the way of Allah; you are not held responsible but for yourself; and urge the believers [to fight]. May be Allah will restrain the might of the disbelievers; and Allah is greatest in might and greatest in punishment (4.84).

The term jihad actually refers to the more general concept of exerting efforts in the way of Allah, of which fighting the enemy, or armed jihad, is only one aspect. In Qur'anic terminology, it is wrong to equate the words "jihad" and "qital," as this reduces a broad concept to a more specific one.

Let's look at an example. The Qur'an refers in several verses to doing jihad with "one's properties and self," i.e. sacrificing one's properties and self in the cause of Islam, as in the following verse:

The believers are those who believe in Allah and His Messenger, then do not doubt [the verity of Islam], and jahadu (do jihad) with their properties and selves in the way of Allah; those are the truthful (49.15).

It is simply wrong to suggest that the verb jahadu (do jihad) in this verse is equivalent to the verb qatalu (fight). Doing jihad with one's properties and self in the way of Allah covers every effort that the person exerts to please Allah. Even when such efforts are in connection with a war, they would include more than the act of fighting. In other words, jihad is more than armed jihad, which itself is more than just fighting. Going to war means coping with the fear of getting killed or seriously injured, overcoming concerns over the family and properties that the person left behind, losing earnings for being out of work during that time, and all such testing sacrifices. Braving the heat of the desert sun when traveling to and from the battle field is one aspect of armed jihad that is different from fighting itself:

Those who were left behind were glad to stay home and not join the Messenger of Allah. They were averse to yujahidu (do jihad) with their properties and selves, and said [to other Muslims]: "Do not go forth in the heat." Say [O Muhammad!]: "The fire of hell is far hotter," if they understand (9.81).

The following verses make the point absolutely clear. They detail a number of different forms of hardship involved in armed jihad; the act of fighting itself is only one of those hardships:

It would not be fitting for the people of al-Madina and the Bedouin Arabs of the neighborhood to stay home and not join the Messenger of Allah, nor should they hold themselves back from doing what he wants them to do. That is because no thirst, fatigue, or hunger in the way of Allah afflicts them; no path they tread which angers the disbelievers; and no success they achieve against an enemy but a righteous deed is written down for them on account of it. Surely, Allah does not waste the reward of the doers of good (9.120). And they do not spend anything, small or great, or cut across a valley but it is written down for them [as a credit], that Allah may reward them according to the best of their past deeds (9.121).

Qital in the way of Allah is, thus, only one aspect of armed jihad. It is, however, the most prominent aspect and the climax of that form of jihad, which is why it is usually possible to use "qital in the way of Allah" and "armed jihad" interchangeably. Armed jihad in turn is one of two forms of jihad; the second is peaceful jihad.

So, one major aspect of the widespread misunderstanding of "jihad" is reducing it to "fighting in the way of Allah." What has made this confusion of "jihad" with "fighting" particularly disastrous is another serious misunderstanding, which is that of the characteristics of Islamic fighting, i.e. "fighting in the way of Allah." The erroneous view of the Qur'anic concept of fighting in the way of Allah has been extended to the Qur'anic concept of jihad. Thus, the true Qur'anic meanings of "jihad" and "fighting in the way of Allah" have both been distorted

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rita Ruduša - Muslims 09.01.2008 12:19
Atkārtošu vēlreiz -- es ļoti labprāt uzklausītu argumentētu alternatīvu skatījumu uz politiskajiem procesiem Pakistānā. Kas, Jūsuprāt, ir veicinājis vardarbību un radījis situāciju, kurā ir iespējama prominentas politiķes slepkavība? Un kas konkrēti Jums liek apšaubīt gan raksta autora, gan citēto avotu, piemēram, respektablo žurnālu The New Yorker un The Economist vai pakistāniešu žurnālista Zahida Husaina kompetenci?
Man grūti spriest, kādēļ Jūs nekad neesat dzirdējis terminu "ekstrēmists", kas būtu attiecināts uz jūdaistu. Ja Jūs, piemēram, palasītu publikācijas par atentātu pret Ichāku Rabīnu, Jūs droši vien tādam uzdurtos.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Muslims to Ahmed 09.01.2008 12:17
Tomēr musulmaņu valstīs(šeit es nerunāju par islāma valsti) šādus rakstus uztvertu kā zaimus Islāmam un attiecigi arī sodītu, tādēļ šādi raksti ir jānosoda.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

kastrolis - Muslims 09.01.2008 12:10
"Tādēļ nav nekāds brīnums, ka situācijā, kad kādu mēģinu aicināt Islāmā, tiek atbildēts, ka tā ir teroristu reliģija."
-> ieteikums: neuzbāzties citiem ar savu reliģiju! (to es teiktu kā musulmanim, tā jebkuras citas reliģijas piekritējam)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Muslims 09.01.2008 12:03
portāls politika.lv arī turpmāk publicēs rakstus, kuros izsvērti un kompetenti tiek analizēti politiskie procesi valstīs, kurās lielākā daļa iedzīvotāju ir musulmaņi.

Tad, lūdzu, kādi ir tie kompetences kritēriji? Saprotiet man nav vienalga, ka šis ''islāma eksperts'' liek iekšā savus melīgus rakstus slēpjoties aiz demokrātijas plīvura, tajā pašā laikā dezinformējot sabiedrību. Tādēļ nav nekāds brīnums, ka situācijā, kad kādu mēģinu aicināt Islāmā, tiek atbildēts, ka tā ir teroristu reliģija. Jūs vienkārši manipulējat ar sabiedrisko domu. Kāpēc es nekur neesmu dzirdējis terminus '' kristiešu teroristi'', ''ebreju ekstrēmisti''? Interesanti gan ne?

Un lai tas autors pierāda sava tekstā paustos apgalvojumus ar faktiem, no kompetentiem avotiem, nevis pārfrāzējot ''islamologu'' paustās nekrietnības.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rita Ruduša 09.01.2008 11:59
Pievienojos Ivetas Kažokas teiktajam. Patiešām būtu baisi nonākt situācijā, kad diskusijas par tēmu, kas tā vai citādi skar islāmu vai politiku valstīs, kurā dzīvo šīs ticības piederīgie, nevaretu notikt aiz bailēm no izrēķināšanās vai pāprasta politkorektuma. Ļoti labprāt uzklausītu alternatīvu skatījumu uz politiskajiem procesiem Pakistānā un to, vai/kā tie izskaidro prominentas politiķes nāvi. Taču skatījumam jābūt balstītam racionālos argumentos. "Muslima" komentāros es tādus neatradu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Iveta Kažoka 09.01.2008 11:06
Gandrīz neko nezinot par Pakistānu, man šis raksts šķita izglītojošs un ļoti līdzsvarots. Vienīgais, ko autoram varētu "pārmest": viņš neuzskata radikālākos islamistu virzienus par vēlamu parādību. Tā kā es ar aizdomām skatos uz radikālismu jebkurā reliģijā, tad sliecos viņam piekrist - vismaz tik ilgi, kamēr kāds man nepierāda, ka: 1) patiesībā autors maldās un tas, kas viņam šķiet radikāls, tāds nav; 2) vai ka radikālisms pats par sevi (vai konkrētajā valstī) ir kaut kas atbalstāms.

Ja rakstā ir kādi nepareizi fakti vai kontroversālas to interpretācijas - tad par tiem ir jārunā, tos maksimāli konkrēti argumentējot. Iepriekšējos komentāros šo konkrētību neredzu - ir tikai emocijas, kas man šobrīd nav saprotamas, jo nezinu, kas ir to pamatā (kāds ir alternatīvais skatījums uz situāciju Pakistānā).

Vissliktākais, kas var notikt, - ja Latvijā par šiem jautājumiem vispār nebūs iespējams runāt bez bailēm. Jo vienīgais risinājums, kā nepakļaut sevi riskam "aizskart Islāmu" un pēc tam satikt uz ielas politika.lv komentētāju "Muslimu" (ar visām no tā izrietošajām sekām), - vispār par šo reliģiju un ar to saistītajām valstīm nerunāt vai visus savus priekšstatus ar "Muslimu" iepriekš saskaņot. Jo nekad nevar zināt, par ko "Muslims" izlems piespriest nāvessodu.

Demokrātija ir ļoti trausls mehānisms un vārda brīvība ir viens no tā nedaudzajiem balstiem - tādēļ tik kaitīgi ir pat "emociju uzplūdā" tapuši draudi, kurus nav paredzēts realizēt. Tas gandrīz automātiski iedarbina pašcenzūru - sak, ja jautājums ir kontroversāls, tad labāk paklusēšu, jo ja nu "Muslims" apvainojas un sāk mani meklēt ielās?

Argumentācija ar reliģiskā naida kurināšanu ir muļķīga - reliģiskā naida kurināšana nozīmē aicinājumus doties "krusta karos" pret kādu reliģiju, ne jau politisko procesu analīze. Ja analīze nav kvalitatīva, tā ir argumentēti jāatspēko, nevis "no sirds" jādraud.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Viktors Makarovs 09.01.2008 10:31
Lielisks raksts par svarigu temu.

Autoram ir tiesibas izteikt kritisku viedokli par madrasam, ka ari par citiem ar islamu saistitiem aspektiem. Ta ir varda briviba, nevis kriminals parkapums. Si varda briviba man ir svarigaka par kadas ideologiskas grupas vai religiskas konfesijas tiesibam "netikt aizvainotiem".

"Muslim", ja Jums pietiek drosmes publiski draudet kadam ar piekausanu, vai pietiks drosmes to darit sava varda, neslepjoties aiz pseidonima? Un, Jusu zinasanai, "emociju uzpluds" neatbrivo no atbildibas par savu ricibu un vardiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rita Ruduša - Muslims 09.01.2008 09:34
Atbilde uz Jūsu 2.komentāra repliku -- portāls politika.lv arī turpmāk publicēs rakstus, kuros izsvērti un kompetenti tiek analizēti politiskie procesi valstīs, kurās lielākā daļa iedzīvotāju ir musulmaņi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Rita Ruduša - Muslims 09.01.2008 09:26
Jūsu komentārs tika izdzēsts, jo saturēja draudus un aizvainojošas replikas. Portāla politika.lv redakcija aicina lasītājus izvairīties no personiskiem verbāliem uzbrukumiem rakstu autoriem vai citiem lasītājiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Muslims 09.01.2008 08:13
Katrā ziņā varbūt pateicu pārāk bargi , bet no sirds. Nevis es, bet tas cilvēks izdara kriminālus pārkāpumus - proti viņš kurina reliģisko naidu. Tādi izteikumi '' madresēs skalo smadzenes'' jau vien ir ko vērti. Kādēļ tad politika.lv ļauj publicēt šādus rakstus, kas ir klaja provokācija. Es esmu lasījis daudz islamofobiskus rakstus, bet šiš jau nu bija bez aplinkiem, tiešs uzbrukums Islāma reliģijai.

Atzīstu, ka tas ''gribetu nosist tevi '' radās emociju uzplūdā, bet aicinu arī politika.lv redaktorus un administrāciju turpmāk neļaut publicēt atklātus, Islāmu aizskarošus rakstus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

no-one 09.01.2008 02:18
Manprāt, autors ļoti precīzi apraksta vēsturisko Pakistānas politisko attīstību un tās saistību ar Islamu.

Ahmed, Jūsu komentāros nemanu nekādu argumentētu kritiku raksta autora viedoklim, vienīgi norādat neprecizitātes faktos. Pieņemu, ka Jūsu nepatika pret rakstu un autoru rodas, jo esat musulmanis, kurš dzīvo Latvijā un kā mēs zinām Latvijā populārs ne tas liberālākais Islama paveids, visticamāk Jūs personīgi Korānu un Sunas izprotat diezgan strikti un burtiski, no kā arī rodas Jūsu izpratnes atšķirība no raksta autora viedokļa.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmed 09.01.2008 01:10
Varu tikai apdomāt, kurš broders šo uzrakstīju, bet gribu norādīt padomu par šo izteikumu:

Un vispār es tevi vēlētos satikt uz ielas un vienkārši nosist tevi.

Šis ir interpretējams nevis kā tava dusmu pakāpe. Tie ir draudi un tas ir kriminālnoziegums LR likumos un nelikumīgi arī pēc Islāma likumiem. Tev kā indivīdam nav tiesības kādu nosist vai draudēt kādu nosist.
Ja kādā teorētiskā situācijā (ne šajā) indivīds ir noziedzies noziegumā, kura sods var būt nāvessods, tad par to lemj spriedumu tiesa. Arī par nāvessoda izpildes procedūru spriež tiesa.

Šādi izteikumi var tikai kaitēt Latvijas muslimu sabiedrībai.
Pēdējais Dieva pravietis norādīja, ka spēcīgs nav tas muslims, kurš ir fiziski spēcīgs, bet gan tas, kurš kontrolē savas dusmas.

Dzīvojot Rietumu sabiedrībā ir jābūt stipram izturēt ikdienas Islāma nīšanu no visādiem kāfiriem (nemusliem - "nepateicīgie (Dievam)", "apsedzēji (savas sirdis no Patiesības)", "(Patiesības) noraidītāji"), munāfikiem (liekuļiem, "izlikteņiem", - tie, kuri būdami bez ticības izliekas par (diženiem) muslimiem) vai fāsikiem (ļoti vāji muslimi, kuri pārkāpj lielos grēkus, bet viņos ir kāds nieciņš ticības - "dumpinieki").
Rietumos ņirgāšanās un naids pret Islāmu un muslimiem ir akceptēts un kritizēta tieši tiek kāda ne negatīva attieksme pret "Islāmu" (pašu meliem vai nekompetencei par Islāmu).

Nejēdzību noraidīšana neiekļauj neapdomīgu emociju uzplaiksnījumu, kurā izteiktais rada problēmas muslimu kopienai.
Islāma zinātnieki ir norādījuši, ka pat atkritumi, kuri ņirgājas par muslimiem (ņirgājoties par pēdējo Dieva pravieti (saas)), nav nogalināmi. Jo:
1) tas ir jādara tiesai
2) tā nav muslimu sabiedrība vai Islāma valsts
3) tas rada vairāk problēmas kā labuma muslimu sabiedrībai.

P.S.
Katram forumam, portālam ir IP adrešu noteicējs, tāpēc, ja vēlas, tad var atrast rakstītāju. Grūtāk ir, ja tas ir ārzemēs vai interneta kafejnīcās, bet arī tad ir nesliktas iespējas atrast.

P.S. 2.0.

Un, protams, ka ir iespēja uzzināt salafītu-vahabītu-ekstrēmistu-galējistu-radikāļu-islāmistu-džihādistu-namazistu-hidžābistu-nikābistu (utt), gribēju teikt muslimu - Islāmu.
http://www.forum.islammuslim.lv/index.php

Diezgan smieklīgs ir mamedovistu izdomātais vārds "vahabīti". Tikai viņi nekad nepaskaidro, ar ko tieši "vahabītisms" atšķirās no Islāma. Ar ko tieši tas atšķiras no pravieša Muhameda (saas) Islāma. Kura tieši daļa ir nepamatota Kurānā un Sunnā.

Īstenībā mēs redzam, ka par vahabītiem sauc tos muslimus, kuri ievēro Islāmu. Bet tie paši saucēji, - tie neskaita lūgšanas, dzerstās, preļuboģejāņijās, un pārkāpj teju visu ko var pārkāpt. Vēl var redzēt, ka viņiem par Islāmu ir niecīgas zināšanas, un tajās niecīgajās zināšanās ievērojamākais sasniegums ir vārda "vahabītisti" izdomājums.
Vismaz Krievijā ar šo vārdu apzīmē muslimus, kuri nedzer, skaita lūgšanas, vīrieši neskuj bārdas un sievietes valkā hidžābu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Ahmed - Par poēmu "Muslimplēsis" 08.01.2008 20:14
Vai tiešām politikai.lv nerūp tajā publicēto rakstu kvalitāte?

Raksts izklausās kā izgriezums no 70.gadu "Cīņa" vai tamlīdzīgas sviestainas propagandas sadaļā "Ārzemēs".

Teju viss raksts ir viens liels piemērs, bet vien ko ir vērts, piemēram, šis:

"tika izaudzēts nekontrolējams, daudzgalvains monstrs,".

Autors tik ļoti ienīst Islāmu, ka gatavs slavināt katru kukuļos nogrimuši diktatoru, kurš vēršas pret muslimiem.

Ahmadijā nav muslimi atbilstoši pravietim Muhamedam (saas). Ja par "ortodoksālo" Islāmu sauc Muhameda (saas) Islāmu, tad problēma ir ar tiem, kuri pievieno vārdu "ortodoksālais".

Raksts bezjēdzīga un pat nekritizējama dzeja. Autors savā poēmā apraksta tumsas un gaismas cīņu, ļaunā un labā karu. Autors definējis lūgšanas skaitošos muslimus kā ļaunumu pret kuru cīnās apgaismotā džinsotā Bhuto un ar aknu ciriozi nomirušais Ataturks.. ptu... Bušarafs...

Saistītie raksti
Citi autora darbi
Article article 94e9b47eb53424413213ba7a20e3e78d4d93021a2a0496f22bd704797b55734b

Par nāvessodu 40 Autors:Eldars Mamedovs

Article article 94e9b47eb53424413213ba7a20e3e78d4d93021a2a0496f22bd704797b55734b

Vienotības grābekļi 23 Autors:Eldars Mamedovs