Atslēgvārdi:

Oļiņietes garā ēna. Par kristīgās izglītības projekta dzīvotspēju 9

“Kristīgās ētikas” nemitīgā piesaukšana liek domāt par ētikas un kristīgās mācības sapludināšanu, un tas ir neadekvāti, anahroniski un bīstami. Modernā ētika ir mācība par cilvēka atbildīgu rīcību sarežģītā un mainīgā pasaulē, kurā nav pēdējās instances vai autoritātes, uz kuru atsaukties.

Iesaki citiem:

Lai nu kā – vīzija ir skaidra. Ministrs Šadurskis un viņa domubiedri savos plānos ir nonākuši pie nepieciešamības padarīt kristīgo mācību par neatņemamu pamatskolas izglītības sastāvdaļu. Lai gan jautājumi par ministra motīviem un ieinteresētajiem spēkiem paši par sevi ir interesanti, tomēr ne mazāk pārdomu vērta ir pati ideja. Jaunais izglītības standarts ar savu izteikti teoloģisko piesitienu kādam gan var likties pievilcīgs – kā nekā frāzes “augstākas atskaites sistēmas” un “kristīgās izglītības valstiskā nozīmība” ir pārāk labskanīgas kritiskam aplūkojumam. Visi Latvijas 1.-4. klašu skolnieki draudzīgi mācīsies, kurš vienīgais izglābies no iedzimtā grēka un kā met krustu – lai pēc tam kristīgi, godīgi un nesavtīgi darbotos dažādās tautsaimniecības sfērās. Tomēr īstenībā te runa ir par kādu līdz galam nepārdomātu projektu, kurš Latvijas izglītības sistēmai visdrīzāk nesīs krietni daudz vairāk ļaunuma kā labuma.

Viens no šās koncepcijas pamatotākajiem izvērsumiem bija lasāms 4. augusta “Dienā”, kur Kristīgās akadēmijas cienījamā rektore Gūtmanes kundze iestājas par bibliskās teoloģijas un sociālo zinātņu dialoga nepieciešamību pamatskolas mācību programmās: “lai uzvarētu nevis trulā pasaule un nauda, bet dvēsele”. Varētu bez minstināšanās piekrist, ka “trulās pasaules un naudas” dominante mūsdienu Latvijas mentalitātē ir vienīgā vērā ņemamā, tomēr, ko tad īsti šeit spētu līdzēt pastiprināta un valsts sankcionēta kristīgā mācība skolās? Vai tā būtu iecerēta kā mēģinājums masveidā un neprasot pašiem apmācāmajiem, pievērst viņus “patiesajai” atskaites sistēmai? Vai varbūt tā būs kāda teoloģiski indoktrinēta pedagoģija, kura vienmēr un jebkurā kontekstā atsauksies uz Radītāju un skaidros sarežģītos modernās sabiedrības fenomenus ar Dieva gribu? Nerunāsim nemaz par to, ka jebkurš no šādiem modeļiem ir absurds savā iecerē – ticība nevar tikt iemācīta, savukārt ticības pārdzīvojuma trūkums pielīdzinās jauno “integratīvo” pieeju vēl nesen skolās dziedātajām dziesmām par mūžam dzīvo Ļeņinu. Ne mazāk grūti ir iedomāties, kā tie vispār varētu tikt īstenoti ilgtermiņā. Latvija līdzās Igaunijai ir vissekulārākā no ES kandidātvalstīm, un es gan gribētu redzēt tos daudzos vecākus, kuri būs ar mieru saviem bērniem vakara pasaciņas vietā skaitīt tēvreizi – saskaņā ar skolas programmu.

Ne mazāk jocīga šķiet projekta aizstāvju vēlme, lai “apklustu banālais – Baznīca ir šķirta no valsts.” Tas, kas Gūtmanes kundzei šķiet esam banalitāte, ir viens no būtiskākajiem demokrātiskas valsts sakārtas principiem, turklāt tā jēga nebūt nav vienīgi šauri politiska. Atgādināšu vispārzināmo, ka Eiropā ieilgušos reliģiskos konfliktus vispār varēja izbeigt vienīgi ar šā principa palīdzību – nevis piešķirot kādai konkrētai konfesijai prioritāti un valsts atbalstu, bet gan nošķirot valsts īstenoto publisko varu no privātās ticības sfēras un atstājot reliģiskas pārliecības jautājumus paša indivīda izvēlei. Tādējādi privātu ideālu vārdā īstenota iejaukšanās publiskajā izglītības sfērā visdrīzāk nozīmē soli atpakaļ – pie tiem nesenajiem laikiem, kad valsts vara uzņēmās autoritāti spriest, kurš pasaules uzskats ir morāli augstvērtīgāks. Jautājums, vai šeit atkal jārunā par kādu “smagu mantojumu”, varētu arī palikt atklāts. Jebkurā gadījumā ir jaušams, ka Izglītības un zinātnes ministrijas iniciatīva vēlreiz norāda uz Latvijas sabiedrībā stipri izplūdušo robežu starp publisko un privāto. Un, lai gan arī šī robeža kādam varētu likties banāla un nevajadzīga, tā joprojām veido pamatu modernai demokrātiskai sabiedrībai – sabiedrībai, kura vairs neatsaucas uz teocentrisku pasaules uzskatu un “augstākām instancēm”, bet gan pati veido savu sakārtojumu autonomu indivīdu brīvā komunikācijā.

Protams, dezorientētais un jebkādus nemateriālas dabas ideālus zaudējušais Latvijas sabiedrības vairākums patiesi dod iemeslu nopietnām bažām par mūsu nākotni – gan Eiropā, gan, nedod Dievs, ārpus tās. Tomēr kristīgi ievirzītas pamatskolas izglītības projekts nav panaceja. Tas drīzāk ir neizprotams mēģinājums uz ātru roku un ar “viņpasaulīgiem” līdzekļiem vērst par labu to, kas īstenībā prasa daudz sarežģītāku, ilgāku un zemei uzticīgāku risinājumu. Proti, runa ir par cilvēkiem un viņu spēju orientēties pasaulē. Ļoti daudziem pietrūkst garīgu orientieru, un vēl vairākiem nepatīk, ka dažs labs no mūsu “veiksmīgajiem biznesmeņiem” ir gatavs pārdot savu vecmāmiņu par divdesmit santīmiem – tomēr risinājums nekādi nav meklējams valsts atbalstā vienai reliģijai skolu mācību programmās. Gribētos vēlreiz atgādināt: modernā sabiedrībā valsts nav aizbildnis vai guvernante indivīdu vērtīborientācijām. Protams, ir grūti samierināties ar vērtību plurālismu – faktu, ka mūsdienās vērtības ir vērtības vienīgi citu vērtību kontekstā. Tomēr tieši tas ir nepieciešams, ja nevēlamies nonākt klajā pretrunā ar savu laiku un priekšstatiem par demokrātisku sabiedrību.

Izglītības projektu plānotājiem lieti noderētu nedaudz kritiskāka attieksme pret vārdiem “garīgās vērtības”, “eksistences noslēpums” un līdzīgiem jau sākotnēji teoloģiski piesātinātiem konceptiem. Pirms apstiprināt kādu vispārēji saistošu projektu, vispirms būtu jāvaicā: ko tad īsti šo pacilājošo lozungu gaismā skolēniem mācīs? Cik noprotu no Gūtmanes kundzes rakstītā, runa ir par mēģinājumu novērst topošos sabiedrības locekļus no netīrās “rubuļa” sfēras, lai ar kristīgās teoloģijas palīdzību sētu viņos labo, cēlo un mūžīgo. Tomēr praksē tas visdrīzāk izpaudīsies kā “rubuļa” (proti, praktisko sociāli ekonomisko darbību) jomas morāla devalvēšana. Rezultātā tas, kurš jau bērna gados būs iemācīts meklēt taisnīgumu vienīgi Dievā, diez vai vēlāk mēģinās to īstenot konkrētajā sabiedriskās dzīves ikdienā un cilvēku saskarsmē. Iespējams, uz kaut ko līdzīgu norāda arī fakts, ka dažam labam no mūsu kristīgo ideālu politiskajiem aizstāvjiem nav nekas pretī pašeftēt pa rubuļa sfēru ar tādām metodēm, ka visiem mutes paliek vaļā. Tā teikt, ja jau kādam ir jādarbojas arī tajā “netīrajā” sfērā, kālab lai tie nebūtu mēs, sirdsšķīsti cilvēki “ar Dieva vārdu mutē”? Aizmirsts tiek vienīgi tas, ka tā rubuļa joma ir tieši tik netīra, cik netīru mēs viņu izveidojam.

Visbeidzot – par to pašu. Par ētiku. Jau zināmu laiku kristīgā mācība skolu programmās tiek sapārota ar ētikas nodarbībām. Jautājums, vai tas ir pareizi, prasītu plašu un kompetentu diskusiju – kura, protams, atkal īsti nav notikusi. Tomēr šeit gribētos norādīt uz kādu tālejošāku tendenci. “Kristīgās ētikas” nemitīgā piesaukšana un Saeimas izglītības komisijas nesen paustais viedoklis liek domāt par ētikas un kristīgās mācības sapludināšanu, un tas ir neadekvāti, anahroniski un bīstami gan no teorijas, gan no veselā saprāta viedokļa. Tamdēļ būtu jāpaskaidro: modernā ētika ir mācība par cilvēka atbildīgu rīcību sarežģītā un mainīgā pasaulē, kurā nav pēdējās instances vai autoritātes, uz kuru atsaukties. Mūsdienu ētika pirmām kārtām pastāv starp cilvēkiem – un neko citu. Tieši šeit tad arī slēpjas lielākais izaicinājums šodienas ētiskajai domai – kā pamatot ētiskas rīcības iespējamību tur, kur lielās reliģiskās un metafiziskās doktrīnas ir zaudējušas savu pašsaprotamību un vispārējo atbalstu. Tamdēļ būtiskākais ir jautājums, kā šādā heterogēnā sabiedrībā var tikt iedibināta tolerance, taisnīgums un solidaritāte – nevis kā varētu indivīdam iepotēt visiem pieņemamas vērtīborientācijas. Līdz ar to šodienas ētika pirmām un galvenām kārtām ir sekulāra – ne tajā nozīmē, ka tā noliegtu ticības patiesības, bet gan tamdēļ, ka tā izvairās padarīt šīs patiesības par ētiskas izvēles priekšnoteikumu un kritēriju. Labi zinot, ar ko tas varētu beigties.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (9) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Arvids Kalme 21.11.2003 18:13
Vai tiešām bērniem skolās tagad mācīs pasaciņas par "Ad;ama ribu", "nevainīgo ieņemšanu", "augšamcelšanos un debesbraukšanu" u,tml. !? Prātin, nāc mājās ! Vai tiešām tik daudzi it kā domājoši un gudri cilvēki ir "galvas saspieduši' ?

Jā, ētiskā audzināšana ir vitāli nepieciešama jau no pirmsskolas vecuma un sistemātiski atbilstoši bērna vecumam un attīstības pakāpei. Ja par ētiku gudri filozofiskā stilā (līdzīgi kā autora pārgudrais, piedodiet, grabējums) škas runāt kautkur 8. klasē, tad jau sen būs par vēlu, būs jau apgūti dubultās morāles standarti un izveidojies kārtējais ētiskais liekulis.

Un vai vispār ir kāda jēdzīga bērniem saprotamā valodā rakstīta literatūra (izņemot naivos un smieklīgos bībelstāstiņus) un skolotāji, kas to sakarīgi varētu mācīt ?

No mana redzes viedokļa pamatskolas izglītības saturu vajadzētu radikāli mainīt. Pamatskolas galvenais uzdevums lai būtu formēt jaunā cilvēka ētiskās un pilsoniskās īpašības un lai attiecīgās kvalitātes (individu saskarsmes kultūra un elementārai pienākumi kaut to pašu 10 baušļu līmenī) būtu jau automātisma līmenī. Tur ir jāsākas garīgai un patriotiskai audzināšanai, jāattīsta pienākuma apziņa, jāiemāca mācīties, sakarīgi spriet un domāt. Visam pārejam ir jābūt pakārtotam. Atstājot pašplūsmā (gan jau dzīve izmācīs...), tad arī rodas daudzi pat augsti titulēti ētiski pitekantropi !...

Radikāli jāizrevidē mācību programmas, atbrīvojoties no sīkumiem un detalizācijas. Pusaudzim ir jāiegust priekšstats par galvenajām cilvēces zinību jomām. Iedziļināšanās lai notiek izglītības tālākajos posmos jau attiecīgi specializējoties.

Jaunie cilvēki tādi vai citādi līdz pilngadībai (kamēr pāriet kumeļa gadi un teļa prāts) ir jānotur skolas solā, lai nepapildinātu mazgadīgo noziedznieku kontingentu, kura pieaugums jau kļūst par sabiedrībai bīstamu problēmu.

Tos, kuri pēc pamatskolas kādu iemeslu dēļ mācības tomēr neturpina, savā vaļā nedrīkstētu atstāt. Manupŗat varētu izveidot tādu kā "sabiedrisko iesaukumu" - kazarmju režīms, valsts apgādība, sabiedriskie darbi un pamatskolas kursa atkārtojums (jo šis kontingents parasti ir bijis no nesekmīgajiem).

Un protams, būtiski jāmaina skolotāja statuss - to atalgojumā un tiesībās pielīdzinot valsts ierēdņa statusam.

Jūs visu to nosauksiet par fantastiku ? Bet, kas tad ir jādara lai tauta nedegradētos, bet gan plauktu un attīstītos ne tik materiālo labumu jomā vien ? Vai pakļausimies tikai pat;er;et;ajsabiedrības ideāliem un morālei ? Nekāda kādas formāls konfesijas liekulīgās mācības, kā to pierāda dzīve, neko labu diemžēl nesniedz.

Un tomēr - vai tiešām bērniem borēsim par "nevainīgo ieņemšanu"?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AnneBLDean 27.08.2003 14:36
"Atgādināšu vispārzināmo, ka Eiropā ieilgušos reliģiskos konfliktus vispār varēja izbeigt vienīgi ar šā principa palīdzību – nevis piešķirot kādai konkrētai konfesijai prioritāti un valsts atbalstu, .."



"Attieciibaa uz konstituucijaam - te nu gan mani patiesi var vainot nepreciizaa izteiksmee, tomeer ne melos. Es netiku rakstiijis, ka neviena no Eiropas konstituucijaam nesatur noraades uz to konfesiju, kuraam attieciigaa valdiiba dod priekshroku "



Tomēr šķiet, ka vārdi "plūst un mainās".

Lasot citētās valstu konstitūcijas redzam, ka valstis piešķir kādai konkrētai konfesijai prioritāti un valsts atbalstu un tās min tādus jēdzienus kā "supported by the State", "prevailing religion", "State Church". Latviski secībā: "valsts atbalstīta (baznīca)", "dominējošā reliģija", "valsts baznīca".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

dzidra 26.08.2003 11:07
Nekas jau nav atcelts. ministrs savā intervijā radio raidījumā "Monoplā ceļā un mājās" Skaidri un gaiši pateica, ka kristīgo mācību iekļaus sociālo zinībi blokā. Tas faktiski nozīmē obligātu kristīgo mācību visiem skolēniem visās klasēs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ijabs 25.08.2003 17:59
Sveiki!

Sniegshu lai gan noveelotu, bet tomeer atbildi. Nu ko - "patronaazhas" mekleejumi aciim redzot neljauj dazham labam ieklausiities argumentos. Tiesa gan - tolerances mums visiem nekad nebuus par daudz.

Attieciibaa uz konstituucijaam - te nu gan mani patiesi var vainot nepreciizaa izteiksmee, tomeer ne melos. Es netiku rakstiijis, ka neviena no Eiropas konstituucijaam nesatur noraades uz to konfesiju, kuraam attieciigaa valdiiba dod priekshroku cermoniaalu un kulturaalu norishu sakaraa. Bazniicas shkjirtiiba no valsts noziimee pirmkaart to, ka valsts ir neitraala attieciibaa pret savu pilsonju pasaules uzskatu - un tas attiecas gan uz Somiju un Norveegjiju, gan uz paareejaam replikaa mineetajaam valstiim. Tamdeelj man naaktos sevi pielabot sekojoshi - bazniicas shkjirtiiba no valsts veesturiski ir bijusi Rietumu demokraatiju pamatakmens (sk, piem., "Virginia Bill of Rights", Franchu revoluucijas konstituuciju u.c.), un taa joprojaam ir konstitutiiva Eiropas pilsoniskaas sabiedriibas mentalitaatei. Protams, buutu muljkjiigi apgalvot, ka manaa rakstaa skartaa religjijas "privatizaacija" Eiropaa ir veerteejama viennoziimiigi pozitiivi - tomeer taa ir demokraatijas fundamentaala realitaate, ar kuru jaareekjinaas.

Starp citu, ir interesanti, ka vaacu intelektuaalji galvenokaart suudzas nevis par to, ka pie vinjiem valsts buutu skjirta no bazniicas, bet gan par to, ka par spiiti shai shkjirtiibai, religjiski motiivi joprojaam paaraak smagi ietekmee VFR politiku. Un tas vinjiem liekas absoluuti nepienjemami no demokraatijas uztureeshanas viedoklja - neskatoties uz to, ka bazniica peec kara bija vieniigaa moraalaa autoritaate shajaa valstii! Varbuut arii sheit varam mekleet kaadas paraleeles?

Jaa, neapstiprinaatajaa IZM projektaa mineetais apmaacaamo vecums ir par mazu, un arii pasniedzeeji vareetu buut viens no klupshanas akmenjiem. Iedomaajieties - kristiigaas maaciibas UN eetikas skolotaajs, kursh, kaa jau pie mums pienjemts, maaciis 8-10 stundas dienaa! Cik liela ir varbuutiiba, ka vinjsh savaas stundaas spees noshkjirt vienu priekshmetu no otra?

Katraa gadiijumaa ir skaidrs, ka ministra pienjemtais leemums atlikt un apsmadzenjot sho projektu ir visai sapraatiigs, un muusu valdiiba shoreiz ir izvairiijusies no neligjitiimas un sasteigtas varas iistenoshanas. Ar ko arii vinjus apsveicam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

haota 20.08.2003 17:12
Liidz shim kaut kaa nebiju pamaniijusi, ka projekts attiecas uz saakumskolas skoleeniem... man nebija shaubu, ka ja jau tik ljoti tiek uzsveerta IZVEELE starp kristiigo maaciibu un eetiku, tad jau noteikti shie priekshmeti tiks piedaavaati taadiem skoleeniem, kas speej sho izveeli izdariit. Tagad saprotu, ka izveele ir piedaavaata nevis pashiem beerniem, bet gan vinju vecaakiem. Taatad skoleeniem taa tiks uzspiesta. Nevaru saprast: vai tieshaam nav skaidrs, ka uzspiesta religjiskaa izveele LJOTI BIEZHI veelaak atspeeleejas ar pastiprinaatu naidu pret visu, kas saistiits ar sho religjiju? Man, piemeeram, atminjas par netalantiigi un dogmatiski novadiitajaam obligaatajaam kristiigaas ticiibas stundaam pamatskolaa veel aizvien izraisa riebumu pret katolju bazniicu.

Piekriitu raksta autoram, ka eetika ir jaashkjir no kristietiibas, tachu uzskatu, ka Latvijas skolaas nav tik daudz labu skolotaaju, kas buutu speejiigi vadiit eetikas stundas bez atsauceem uz augstaakajaam autoritaateem. Pie tam, vai pat principaa ir iespeejams maaciit "moderno eetiku" 6-10 gadus veciem beerniem? Pashas buutiskaakaas lietas (nezagt, nemociit dziivniekus) beerns iemaacaas liidz shim vecumam, kameer ar sarezhgjiitaakaam moraalaam dilemmaam skoleeni parasti saprot un ar taam sastopas, kad ir jau vecaaki par 10 gadiem un patstaaviigi lasa vairs ne beernu literatuuru. Domaaju, ka agraakais, kad vareetu skoleeniem piedaavaat maaciities eetiku ( pie tam - TIKAI diskusiju veidaa), ir kaada 8.-9. klase.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jepifanijs Slavineck 20.08.2003 12:06
Ne mazāk jocīga šķiet projekta aizstāvju vēlme, lai “apklustu banālais – Baznīca ir šķirta no valsts.” Tas, kas Gūtmanes kundzei šķiet esam banalitāte, ir viens no būtiskākajiem demokrātiskas valsts sakārtas principiem, turklāt tā jēga nebūt nav vienīgi šauri politiska. Atgādināšu vispārzināmo, ka Eiropā ieilgušos reliģiskos konfliktus vispār varēja izbeigt vienīgi ar šā principa palīdzību – nevis piešķirot kādai konkrētai konfesijai prioritāti un valsts atbalstu……….

Tikai nevajag, ludzu, melot !

DANIJAS KONSTITUCIJA

Section 4 [State Church]
The Evangelical Lutheran Church shall be the Established Church of Denmark, and, as such, it shall be supported by the State.

Section 6 [Member of the State Church]
The King shall be a member of the Evangelical Lutheran Church.

Section 66 [Church Constitution]
The constitution of the Established Church shall be laid down by Statute.

GRIEKIJAS KONSTITUCIJA

Article 3

1. The prevailing religion in Greece is that of the Eastern Orthodox Church of Christ. The Orthodox Church of Greece, acknowledging our Lord Jesus Christ as its head, is inseparably united in doctrine with the Great Church of Christ in Constantinople and with every other Church of Christ of the same doctrine, observing unwaveringly, as they do, the holy apostolic and synodal canons and sacred traditions. It is autocephalous and is administered by the Holy Synod of serving Bishops and the Permanent Holy Synod originating thereof and assembled as specified by the Statutory Charter of the Church in compliance with the provisions of the Patriarchal Tome of June 29, 1850 and the Synodal Act of September 4, 1928.
2. The ecclesiastical regime existing in certain districts of the State shall not be deemed contrary to the provisions of the preceding paragraph.
3. The text of the Holy Scripture shall be maintained unaltered. Official translation of the text into any other form of language, without prior sanction by the Autocephalous Church of Greece and the Great Church of Christ in Constantinople, is prohibited.

Article 14

…………………………………………
3. The seizure of newspapers and other publications before or after circulation is prohibited.
Seizure by order of the public prosecutor shall be allowed exceptionally after circulation and in case of: a) an offence against the Christian or any other known religion. …………………..

Article 16

…………………..

2. Education constitutes a basic mission for the State and shall aim at the moral, intellectual, professional and physical training of Greeks, the development of national and religious consciousness and at their formation as free and responsible citizens.

ISLANDES KONSTITUCIJA

Article 62

The Evangelical Lutheran Church shall be the State Church in Iceland and, as such, it shall be supported and protected by the State.

This may be amended by law.



LIHTENSTEINAS KOSTITUCIJA

Art. 37

1) Freedom of belief and conscience are guaranteed for all persons.

2) The Roman Catholic Church is the State Church and as such enjoys full protection of the State; other confessions shall be entitled to practise their creeds and to hold religious services to the extent consistent with morality and public order.



Art. 15

The State shall devote particular attention to education and schooling. This must be so ordered and administered that, from the co-operation of the family, the school and the Church, the younger generation may be imbued with religious and moral principles and patriotic sentiments and may be fitted for their future occupations.

Art. 16

1) The whole field of education and schooling shall be under the supervision of the State, without prejudice to the inviolability of the doctrine of the Church.

……………………………………………………………………………..

4) Religious instruction shall be given by the Church authorities.

MALTAS KONSTITUCIJA

Section 2 [State Religion]
(1) The religion of Malta is the Roman Catholic Apostolic Religion.
(2) The authorities of the Roman Catholic Apostolic Church have the duty and the right to teach which principles are right and which are wrong.
(3) Religious teaching of the Roman Catholic Apostolic Faith shall be provided in all State schools as part of compulsory education.

NORVEGIJAS KONSTITUCIJA

Article 2

All inhabitants of the Realm shall have the right to free exercise of their religion.

The Evangelical-Lutheran religion shall remain the official religion of the State. The inhabitants professing it are bound to bring up their children in the same.

Article 4

The King shall at all times profess the Evangelical-Lutheran religion, and uphold and protect the same.

Article 12

The King himself chooses a Council from among Norwegian citizens who are entitled to vote. This Council shall consist of a Prime Minister and at least seven other Members.

More than half the number of the Members of the Council of State shall profess the official religion of the State.

………………………………………………………………………………………….

Article 16

The King ordains all public church services and public worship, all meetings and assemblies dealing with religious matters, and ensures that public teachers of religion follow the norms prescribed for them.

Article 27

………………………………….

A Member of the Council of State who does not profess the official religion of the State shall not take part in proceedings on matters which concern the State Church.

Un vel :

SOMIJAS KONSTITUCIJA

Section 76 The Church Act

(1) Provisions on the organisation and administration of the Evangelic Lutheran Church are laid down in the Church Act.
(2) The legislative procedure for enactment of the Church Act and the right to submit legislative proposals relating to the Church Act are governed by the specific provisions in that Code.

BELGIJAS KONSTITUCIJA

Article 24 [Education]
………….

(1.3) The Community organizes neutral education. Neutrality implies notably the respect of the philosophical, ideological, or religious conceptions of parents and pupils.
(1.4) The schools organized by the public authorities offer, until the end of mandatory schooling, the choice between the teaching of one of the recognized religions and non-denominational moral teaching.
……………………………………………………..

Article 181 [Remuneration of Religious and Moral Leaders]
(1) The State awards remuneration and pensions to religious leaders; those amounts required are included in the budget on an annual basis.
……………….

Kura no sim Eiropas valstim butu nedemokratiska ?

Grecigais Jepifanijs

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

dzidra 20.08.2003 11:58
Ļoti labs raksts, it īpasi uzsverot uzskatu plurālismu. Kristīgās mācības ieviešana radīs priekšnoteikumus šī plurālisma nonivelēšanai. Tomēr reālā dzīvē cilvēkiem ir jāprot līdzāspastāvēt un sadarboties ar dažādu ticību un dažādu uzskatu cilvēkiem, kamēr šadurska piedāvātais modelis paredz nostatīt kristiešus pret citiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

polemos 20.08.2003 11:31
Alūzija par ēnu un aizbildnes/guvernantes tēls spoguļskatījumā atklāj Skaidrītes Lasmanes patronāžu rakstam un parakstītajam amatam.

Ja izmantojam tās pašas zvaigznītes vai ābolus, tad raksts izstrādātības un korektuma ziņā vērtējams ar pieci, tolerance – divi, bet vēstījums – viens ar pusi. To pusaci es dodu par to, kā kopējā uzbrukuma ainā izvēles brīvībai neviltoti un nesamāksloti atklāta bezspēcība.

Saistītie raksti
Parm izgl 255x203

Pārmaiņas Latvijas izglītībā: izaicinājums sistēmas vadībai. Pārskats par izglītību Latvijā 2001./2002. gadā 0 Autors: Jānis Eglītis, Ilvija Vule, Līga Krastiņa, Brigita Zepa, Līga Liepiņa, Valentīna Sūniņa, Valda Reķe, Inese Didže, Brigita Tivča, Rita Nīkrence, Andrejs Geske, Andris Grinfelds, Andris Kangro, Juris Zaķis, Mārīte Seile, Rita Kaša, Aleksejs Šņitņikovs, Ilz

Citi autora darbi
12727110013 5c69a8acc9 z

Daudzveidīgās un mainīgās Latvijas identitātes 13 Autors:Ivars Ījabs, Toms Rostoks et al

Vraks

Vai nesodītais nav blēdis? 8 Autors:Ivars Ījabs, Skaidrīte Lasmane

5785939392 53fd8b0e0a

Miers un Bērziņš 1 Autors:Ivars Ījabs

Puks

Bet rūgtumiņš palika 2 Autors:Ivars Ījabs