Oksimorons* – enerģētikas labākais draugs 6

* Epitets, kas nostājas jēdzieniski loģiskā pretstatā iepretī apzīmējamam vārdam, piem., sāļš cukurs, sauss ūdens.

Trīs lietas piesaistīja uzmanību 27. martā notikušajā Dienas biznesa (@dblv) atjaunojamo energoresursu forumā – tehnoloģiskā neitralitāte, energoresursu cenu svārstības un elektrības patēriņa prognozes. Protams, tas viss mijiedarbībā ar elektrības ražošanu un jautājumu, kāda loma tajā visā ir tirgum un tehnoloģijām?

Iesaki citiem:
000769780024a
Foto:R.Ā.

Oksimorons Nr. 1: Tehnoloģiski neitrāls atbalsts

No Ekonomikas ministrijas (@EM_gov_lv) līdz šim daudz izskanējusi un diemžēl arī Enerģētikas stratēģijā 2030 palikusi tehnoloģiskā neitralitāte. Pirmajā brīdī varētu šķist, ka nav nekā nevainīgāka par tehnoloģisko neitralitāti. Neitralitātes jēdziens ir simpātisks pats par sevi. Neitralitāte ir laba, jo tā rada miera un stabilitātes sajūtu, neviens netiek ierauts karadarbībā. Nav aktīvi jāpieņem lēmumi, neviens nav jāatbalsta, tikai jāatkārto – neiejaucamies.

Miera un kara un alianšu veidošanas kontekstā tas patiešām izklausās un pārsvarā arī ir labi. Taču enerģētikā ir mazliet citādi. Teikt, ka valsts atbalsts enerģijas ražošanai būs tehnoloģiski neitrāls, ir teikt, ka valsts neuzņemas nekādu atbildību par lietu virzību un attīstību nākotnē. Atbalsta jēga ir tieši pretēja neitralitātes jēdziena būtībai. Tehnoloģiski neitrāls atbalsts enerģētikā ir klasisks oksimorona piemērs. Ekonomikas ministrija stūrgalvīgi turpina uzstāt, ka atbalsts būs, bet nebūs. AER forumā to kārtējo reizi visiem atgādināja EM valsts sekretāra vietnieks Gatis Ābele.

Atbalsta mērķis ir gauži konkrēts – atbalstīt vienus tehnoloģiskos risinājumus iepretim citiem, kam atbalsta nav vai tas ir mazāks. Atbalsta mērķis ir, aktīvi rīkojoties, panākt izmaiņas tehnoloģiju attīstībā, pielietojamībā un pielietojumā, izplatībā, pieņemšanā, mainīt izmešu apjomu, aktivizēt vietējo ekonomiku, mainīt izmaksu struktūru un pārstrukturēt enerģijas ražošanas portfeli par labu vieniem vai otriem tehnoloģiskajiem risinājumiem un energoresursiem. Publiski stāstīt, ka Latvijā turpmāk būs tehnoloģiski neitrāls atbalsts AER, nozīmē teikt nozares komersantiem, ka Latvijai ekonomikā ir citas prioritātes un Igaunijā biznesam klāsies labāk. Komercbankas Latvijā uz šiem signāliem jau ir reaģējušas un AER komersantiem atbalstu nesniedz.

Atbalsta mērķis ir gauži konkrēts – atbalstīt vienus tehnoloģiskos risinājumus iepretim citiem, kam atbalsta nav vai tas ir mazāks.



Oksimorons Nr. 2: Lēta gāze

AER forumā daudzi runātāji, ieskaitot Ekonomikas ministrijas pārstāvjus, atzina, ka līdzšinējais atbalsts enerģētikas sektoram Latvijā ir bijis dāsns ne tikai atjaunojamos, bet arī fosilos energoresursus izmantojošajiem komersantiem. Biogāzei un mazajiem HESiem ir maksāts labi, bet nebūt ne sliktāku atbalstu valsts paredzējusi arī dabasgāzei. To apstiprina arī skaitļi. tomēr izskanēja dažas replikas, kas aicināja noticēt brīnumam – lētai dabasgāzei.

Samērā veiksmīgā farmācijas uzņēmuma OlainFarm (@OlainFarm) galvenais enerģētiķis Aleksandrs Petrovs aizrautīgi vēstīja, ka elektrības cena kopš 2005. gada augusi 2,5 reizes, kamēr dabasgāzes cena mazāk. Ja ko tādu stāsta nopietna uzņēmuma enerģētiķis, tad patiešām ļoti gribās noticēt nepamanītajam brīnumam. Diemžēl brīnuma nav, jo Petrova kungs nav pamanījis, ka dabasgāzes cena kopš 2005. gada augusi 4,2 reizes (no 97 līdz 413 USD par 1000 m3). Bet tā jau tikai tāda maznozīmīga niansīte, kam nav nekāda sakara ar enerģētiku.

Rīgas TEC-2 pirmās kārtas rekonstrukcija tika pabeigta 2008. gadā. Dabasgāzes cena 2007. gadā bija 197 USD/1000m3, bet 2008. gadā 473 USD/1000m3. Ekonomikas ministrija piekrita līguma slēgšanai par TEC-2 otrās kārtas rekonstrukciju 2010. gadā, kad dabasgāzes cena bija 332 USD/1000m3, bet rekonstrukcijas otrā kārta tiks pabeigta 2013. gadā, kad gāzes cena plašākai publikai vēl nav zināma, bet ir zināms, ka 2012. gadā bez atlaidēm tā bija 486 USD, bet ar atlaidēm 413 USD par tūkstoš kubikmetriem. Un ir AS Latvijas gāze norādes, ka, neatliekot gāzes tirgus liberalizāciju, gāzes cena varētu kāpt pat par 20% (tātad līdz apm. 495 USD/1000m3 atlaižu piemērošanas gadījumā). Lai gan – kurš gan var pateikt, kas īsti ir gāzes cenas atlaide un kurš, kā un ar kādiem noteikumiem nosaka tās apjomu?

Kurš gan var pateikt, kas īsti ir gāzes cenas atlaide un kurš, kā un ar kādiem noteikumiem nosaka tās apjomu?



Oksimorons Nr. 3: Lejupejoša izaugsme

Elektroenerģijas patēriņš un tā prognozes teorētiski ir tie parametri, kas pārvades sistēmas operatoram (Latvijā – AS Augstsprieguma tīkls) dod iespēju modelēt nākotnē nepieciešamās elektrības ražošanas jaudas un izdarīt secinājumus, vai jābūvē jaunas elektrostacijas. Ekonomiskās lejupslīdes laikā prognozes par patēriņa pieaugumu tika būtiski koriģētas, piemērojot konservatīvu attīstības scenāriju – patēriņa pieaugums būs, taču ļoti pakāpenisks un mērens. No 2005. līdz 2008. gadam elektrības patēriņam bija augšupejoša tendence, 2005. gadā tērējot 7 teravatstundas (TWh), bet 2008. gadā gandrīz 7,8 TWh. Savukārt 2009. gadā patēriņš nokritās gandrīz līdz 2005. gada līmenim, sasniedzot 7,2 TWh. 2010. gadā patēriņš pakāpās līdz 7,5 TWh, 2011. gadā atkal kritās līdz 7,3 TWh.

Acīmredzot 2010. gadā, pieņemot lēmumu par TEC-2 otrās kārtas būvniecību, tomēr bija optimistisks noskaņojums par elektroenerģijas patēriņa pieaugumu, kas 2009. gadā uzrādīja kritumu. 27. martā AER forumā izskanēja vairākas tēzes par to, kas varētu palielināt elektrības patēriņu. Jau iepriekš minētais kungs Petrovs pauda, ka dzelzceļa elektrifikācija palielinātu elektrības patēriņu līdz 20% no kopējā. Tas ir ļoti ievērojams skaitlis, kas var raisīt nopietnas cerības elektrības ražotājiem. Tomēr ticami, ka patēriņa pieaugums būtu krietni mazāks.

2011. gadā pēc Ārvalstu investoru padomes Latvijā Transporta darba grupas lūguma veikta izpēte ļāva izdarīt dažus secinājumus, kas tika darīti zināmi arī Latvijas valdībai ĀIP un valdības gadskārtējās sarunās. Transporta sektors Latvijā 2010. gadā patērēja 1,7% no kopējā elektrības patēriņa. Īstenojot vērienīgu transporta sektora elektrifikāciju, patēriņš varētu augt līdz 5% no kopējā elektroenerģijas patēriņa Latvijā.

Dzelzceļa elektrifikācija radītu papildu patēriņu aptuveni 300 GWh apmērā. Šāds patēriņa pieaugums nedaudz pārsniedz pusi no Rīgas TEC–2 rekonstrukcijas pirmās kārtas elektriskās jaudas pieauguma. Ja visus transportlīdzekļus, ko Latvijā darbina ar fosilo kurināmo, apmainītu pret elektriskajiem, patēriņam varētu pievienot aptuveni 1 TWh elektrības. Lai šādu patēriņa pieaugumu apmierinātu, būtu vajadzīga aptuveni 130 MW elektroenerģijas ražošanas jaudas, kas darbotos 8000 stundas gadā.

Īstenojot vērienīgu transporta sektora elektrifikāciju, patēriņš varētu augt līdz 5% no kopējā elektroenerģijas patēriņa Latvijā.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (6) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Ilmārs

3. Gan „lejupejoša izaugsme”, gan „augšupejošs kritums”.
Nedaudz no statistikas, publiski pieejamas informācijas:
• elektroenerģijas galapatēriņš Latvijā 2012. gadā ir tomēr ievērojami pieaudzis - par 8,2% http://l-adm-7.energo.lv:7778/pls/portal/docs/PAGE/LATVENERGO_NEWS/ZET/LV_FEB_MAR_2013.PDF;
• elektriskā slodze valstī pēc „krīzes iekrituma” pieaug http://www.em.gov.lv/images/modules/items/PSO_zinojums_2011(1).pdf 5.tabula;
• gāzes cena augšā, lejā un šajā gadā ir tomēr nedaudz samazinājusies (-10%) http://www.lg.lv/uploads/filedir/File/Jaunumi/Par_tarifiem/Tarifu_prognozes.pdf sk.6.lpp.;
• kaimiņi Lietuvā pēc IAES slēgšanas ir nonākuši būtiskā efektīvu jaudu deficītā importējot jaudas/elektrību vairāk kā 70% apmērā http://www.litgrid.eu/go.php/eng/System_generation_consumption_import/_ex/9/21 ;
• Igaunijas degakmens staciju jaudas, kas būvētas 50-70-tos (izņemot 2 atjaunotos no vēl ekspluatācijā esošiem 12 energoblokiem) neatbilst ekoloģiskām prasībām un ir jāslēdz/jārekonstruē, vai jāaizvieto ar jauniem (4 vecie bloki tiek papildināti ar SO2 attīrīšanas ietaisēm, vienu energobloku būvē jaunu), jo no 2016. gada būs jāslēdz ekoloģiski neatbilstošās jaudas, kā rezultātā pazemināsies arī Igaunijas elektrisko „lēto” degakmens jaudu potenciāls https://www.energia.ee/en/polevkivist-elektri-tootmine#page4 ;
• krājumi Skandināvijas ūdens krātuvēs turpina strauji samazināties http://wwwdynamic.nordpoolspot.com/marketinfo/rescontent/area/rescontent.cgi ;
• elektrības cenas NordPool salīdzinājumā ar pagājušo 2012. gadu 13.nedēļā ir gandrīz dubultojušās (http://www.nordpoolspot.com/Market-data1/Elspot/Area-Prices/ALL1/Hourly/# sk. SYS, weekly);

Reinis 004bw
Reinis Āboltiņš

Ilmār, paldies par šo un arī iepriekšējiem komentāriem.
Domāju, ka lasītājiem ir dota laba iespēja skatīt tematu dziļāk un izdarīt pašiem savus secinājumus.
TECu efektivitāte bija jāuzlabo, vecās iekārtas bija neefektīvas. Blogā rakstu par to, ka gāzes cenu dinamika nav bijusi labvēlīga nevienā no abām TEC-2 rekonstrukcijas kārtām. Lēmumi pieņemti vienā situācijā un rekonstruētās iekārtas darbu uzsāk pavisam citos faktiskajos apstākļos.
Par gāzes lomu prognozējama interesanta diskusija 25. aprīlī 13:00-16:00 Albert Hotel, aicinu apmeklēt.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Ilmārs

Paldies par uzaicinājumu.
Attiecībā par minēto saistībā ar TEC-2 un gāzi, ja vērīgāk iedziļināsies šajās enerģētikas finesēs, tad sapratīsi, ka ne jau rekonstrukcijas rezultātā izdaudzinātā TEC-2 ir nonākusi nelabvēlīgā situācijā, kas izriet no gāzes cenu dinamikas (lasi – cenas pieauguma), bet gan pati gāze ir nonākusi šajās sava biznesa problēmās, jo lielākajā daļā Latvijā izmantojamās gāzes (un ne tikai, arī citās valstīs, kur ir visai lielas gāzi izmantojošas elektrostacijas, piem. Vācija,...) jau tiek piegādāta/izmantota konkurences apstākļos, tikai šī konkurence nav radusies vienkāršotā izpratnē caur citu gāzes vadu/piegādātāju/termināli ..., bet tā ir izveidojusies caur elektrības tirgu, kad pilnībā darbojas šie konkurences izpaudumi - paaugstinoties gāzes cenai tādā līmenī, kad elektroenerģijas ģenerēšanai mainīgās izmaksas pat visaugstākās efektivitātes CC energoblokos, kādi ir RTEC energobloki (gāze + CO2 kvotas), sāk pārsniegt pieejamo elektroenerģijas cenu tirgū, elektrība netiek ražota/gāze netiek izmantota.
Gāzes ieguvējiem, piegādātājiem šķiet ir pienācis laiks šajās niansēs iedziļināties un izdarīt secinājumus (faktiski tas jau tiek darīts), savādāk tās milzīgās miljardu investīcijas, kas tiek veiktas šajā industrijā lai savu biznesu ne tikai noturētu, bet lai to vēl paplašinātu, var izrādīties pazaudētas, jo procesi, kas notiek enerģētikā, kas parasti notiek lēni (primāri tie saistīti ar lielu kapitālietilpību), bet tad kad tie notiek, neteiksim neatgriezeniski, bet gan noved pie ilglaicīgām izmaiņām. Un tas ir visai skaidri iezīmējies ar šo gāzes biznesu, - tajos gadījumos, kad cena ir „piesaistīta” mistiskām, kā mūsu gadījumā naftas produktu cenām Rietumeiropas biržās (Roterdama), kas to „rausta” un pamatā uz augšu, kam nav praktiski gandrīz nekāda sakara ar Baltiju, Skandināviju ... tad jau drīzāk bija jāpiesaista ogļu cenām, kas šajā reģionā enerģētikā izpaužas daudz vairāk ...

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Ilmārs

2. viss vairāk, vai mazāk ir relatīvs. Arī te minētā „Lētā gāze”.
2.sadaļā , kā noprotu, pamatā nav diskusija par mazajām koģenerācijas stacijām, bet gan par veikto rekonstrukciju Rīgas TEC-os un gāzes cenu.
Varbūt vēl reizi pamēģināsim tikt skaidrībā ar šiem visai „mulsinošiem”, pa laikam neprecīzi „tulkotiem” datiem, kas laiku pa laikam tiek izmantoti „sabiedrības baidīšanai” …
Kas ir RTEC-u rekonstrukcija ? Tā ir vecu, mazefektīvu, ekoloģiski nederīgu jaudu nomaiņa ar modernām, efektīvām, ekoloģiskām, ar zemākām ekspluatācijas izmaksām. Šīs rekonstrukcijas veids, t.sk. tehnoloģiju izvēle realizēta ierobežotu finanšu līdzekļu apstākļos. Tā risina arī siltuma jaudu optimizāciju atbilstoši sagaidāmai samazinātai slodzei pilsētā (koģenerācijas siltuma jauda samazināta turpat 2 reizes). Tai pat laikā rekonstrukcijas rezultātā, izmantojot efektīvākās tehnoloģijas ir būtiski paaugstināta elektriskā un kopējā efektivitāte, pieaudzēta attiecība elektrība/siltums, rezultātā palielināt elektriskās jaudas koģenerācijā, kas ir svarīgi Latvijai, kurai hroniski trūkst elektriskās bāzes jaudas. Rekonstrukcijas rezultātā koģenerācijas siltuma jaudas samazinātas no 1157 uz 689 MWth, elektriskās - no 519 tehnoloģiski palielinātas līdz 977 MWel., kopējā efektivitāte no 74% līdz 89%.
Varbūt nebija jāveic šī rekonstrukcija? Tā tomēr izmaksāja milzīgu naudu – kopumā ap 650 milj.EUR!?
Tas atkal vairāk, vai mazāk ir relatīvs lielums. Ja sarēķinām, ka būs izbūvētas jaudas 977 MWel. apjomā, sanāk ap 650 EUR/kW, kas izrādās ir mazs cipars. Tas norāda, ka ir izbūvētas relatīvi iespējami lētākās jaudas (atpaliekot tikai no „mono GT” energoblokiem ar zemu efektivitāti). Ja būvētu Latvijai nepieciešamo bāzes elektrostaciju savādāk, kas izmanto ogles, tas izmaksātu ap 1.600, atomu – ap 3.000, biokurināmo – ap 3.000-5.000 EUR/kW!, vai 3-7 reizes dārgāk!
Ņemot vērā energoresursu augošās cenas, nerekonstruēt un turpināt mazefektīvi „dedzināt” dārgus kurināmā resursus – mūsdienās tas, šķiet gan varētu būt klasificējams pat kā „noziegums”.
Un vēl viena, varbūt pati būtiskākā nianse, kas diemžēl ir „paslīdējusi garām” nesadzirdēti.
Rekonstruējot RTEC, nemainot kurināmā veidu, uzstādot efektīvākas iekārtas ir radīta iespēja ģenerēt enerģiju ar mazāku kurināmā patēriņu, kuru var izmantot elektrības izstrādei, bet ... var arī neizmantot elektrības izstrādei, ja tā ir pieejama un lēta ... Rezultātā ir samazināta atkarība no gāzes. Tai pat laikā valsts vismaz minimālā apjomā ir nodrošināta ar savām elektriskām jaudām ( sk. „Elektrības tirgus likuma” p.15.(4), „Enerģētikas pamatnostādnes” , „Informatīvais ziņojums par Enerģētikas attīstības pamatnostādnēs 2007. - 2016.gadam noteikto uzdevumu izpildi” 02.02.10. 20., 21. lpp.) ar/par iespējami zemākām izmaksām, kas rada elektroapgādes drošumu, stabilitāti.
Realitātē šī jauda ir/būs pieejama tad, kad tā ir nepieciešama un darbināta tiek/tiks atbilstoši „tirgus situācijai”, kad kurināmais relatīvi lēts, bet elektrība tirgū „dārga”.
Rezultātā Latvijā (un ne tikai, piemēram arī Vācijā, Lietuvā, …) gāzes piegādātāji ir nonākuši tirgus konkurences apstākļos, tikai jau caur elektrības tirgu, kad gāze tiek lietota tad, kad tā šajā elektrības tirgū ir konkurētspējīga.
… Rīgas TEC-os praktiski netiek ģenerēta elektrība, ja tā ir dārgāka par nopērkamo tirgū un līdz ar to sabiedrība nepārmaksā par šo elektrību, nepārmaksā par gāzi ja tā ir dārga ...
Sabiedrība maksā par uzstādītām elektriskām jaudām, bez kurām, kā rakstīts augstāk, nevar būt nodrošināta valsts stabila elektroapgāde. Bet šo jaudu izveidošana, pie pašreizējām elektrības cenām tirgū – diemžēl, tikai ar retiem izņēmumiem ir rentabla un realizējama bez atbalsta (piemēram, kaimiņos Lietuvā, kura ir nonākusi līdzīgā situācijā ar el. jaudām – Elektrēnos ir izbūvēts /līdzīgs TEC-2/ CC valsts dotēts kondensācijas energobloks.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Ilmārs

1. Pirms „ejam tālāk”, der atgriezties pie pirmsākumiem.
Ne jau primārais un galvenais mērķis ir/bija enerģētikas tehnoloģijas, to ieviešana.
Tas ir tikai līdzeklis, kuru izmantojot sasniegt mērķi – novērst, samazināt cilvēka negatīvo ietekmi uz klimata pārmaiņām (pasaulē).
Latvijai, kas šajā ziņā ir ar „vismazāko grēku”, kura ir viena no „zaļākām” valstīm ES, censties izpildīt tai uzlikto pienākumu sasniegt AER īpatsvaru enerģijas patēriņa „grozā” 2020.g. 40% - divas reizes augstāku rādītāju, kā tas ir ES, nav viegls uzdevums, kurš arī nav jāsasniedz, neskatoties cik kas, ko maksā.
Un ja jau šāds „grūts” uzdevums Latvijai ir no Briseles dots, tad būtu jāmēģina šo mērķi sasniegt vismaz ar visaugstāko ekonomisko, sociālo ieguvumu valstij, tās sabiedrībai, ar visaugstāko konkurētspēju, tehnisko, investīciju, ekonomisko atdevi, ar iespējami mazāku kaitējumu videi, vietējo resursu optimālu izmantošanas mobilizāciju valsts enerģētiskās atkarības mazināšanai.
Ja ieskatāmies rakstā, tad tajā drīzāk var saskatīt citu Oksimoronu Nr. 1, ko varētu apzīmēt apmēram tā – „Vissaldākās mokas” , tikai vai tiek piedāvātas „vissaldākās” !?
… piedāvājot risināt šo AER īpatsvara problēmu, neatkarīgi no tā cik kas maksā, kādu ekonomisko, sociālo, … slogu/labumu tas var uzkraut/dot uzņēmumiem, sabiedrībai, valstij kopumā.
AER īpatsvara risinājums (40% 2020.) vismaz primāri Latvijai nemaz nav meklējams elektroenerģētikā (arī Brisele to neprasa), kas šī mērķa sasniegšanai ir pats dārgākais, tehniski vissarežģītākais, investīciju ziņā visapjomīgākais risinājums un pats galvenais – neatrisina un nevar atrisināt Latvijas problēmas elektroenerģētikā; šādā veidā, diemžēl, tikai ar viszemāko efektivitāti var „apēst/izniekot” šo vietējo resursu, kuru tomēr būtu jāizmanto kā „gādīgiem un rūpīgiem saimniekiem” savā valstī ...
Diezin` ir vērts „par katru cenu” , piemēram, atbalstīt saules elektrostaciju būvi Latvijā, ja ir zināms, ka radiācija pie mums ir vismaz 2 reizes mazāka, kā ES dienvidos pieejamā, ka tehnoloģijas, iekārtas tiek importētas (80% no el. cenas), iegūtā elektrība pagaidām pat ļoti dārga, enerģijas avots nepastāvīgs, neprognozējams, gada visaugstāko el. slodžu periodā (ziemā) nepieejams, nerisina valsts elektroapgādi, kas ir jārezervē vēl ar citām el. jaudām. Ja būs tuvākā/tālākā nākotnē pieejamas „lētas” SES iekārtas, vai tiks izgatavotas Latvijā – paspēsim uzbūvēt/ieviest, neko nenokavēsim. Nav nekāda vajadzība „skriet … pa priekšu” un vēl dārgi par to maksāt.
Un tagad par citu resursu, kura izmantošana nenoliedzami ir jāpaplašina Latvijā – enerģētisko koksni.
Koksnes resursu, kas Latvijai ir no AER „visapjomīgākais”, nebūtu „prāta darbs” neapdomīgi izniekot ar zemu efektivitāti, kur gala rezultātā sabiedrībai, uzņēmumiem vēl arī dārgi jāmaksā …
Šos resursus, šo mūsu „bagātību” racionāli, ar visaugstāko tehnisko un ekonomisko efektivitāti, ar visaugstāko sociālo ieguvumu, … Latvijā pieejamā apjomā var pilnībā izmantot lokālā, individuālā un kur nav jau uzbūvētas koģenerācijas stacijas, vēl arī centralizētā siltuma apgādē. To var izmantot arī ražojot produktu ar augstu pievienoto vērtību (granulas, briketes, biodegvielu, ...) un izmantot gan vietējā tirgū, gan plaši eksportēt, kur pieprasījums milzīgs, nepiepildāms … Te ar vismazāko atbalstu, visaugstāko ekonomisko, tehnisko, sociālo ieguvumu – konkurētspējīgs produkts, relatīvi lēta siltumenerģija, uzlabota eksporta/importa bilance …
Protams AER īpatsvara palielināšana ir risināma visos enerģētikas segmentos/jomās – siltumā, transportā, elektrībā. Šādas iespējas ir daudz, tikai bez selekcijas te neiztikt, konkrētu šo iespēju atlasi un attīstību primāri un pamatā ir jānosaka ieguvumiem sabiedrībai, uzņēmumiem, to konkurētspējai un ne tikai konkrēta segmenta ietvarā, bet kopumā enerģētikā.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
iesvaidītais

Labi paskaidrots, ka kaķis maisā nozīmē - neitrāls atbalsts AER komersantiem. :)) OlainFarm galvenā enerģētiķa Aleksandra Petrova piemērs parāda, ka sliktas matemātikas zināšanas attaisno dabasgāzes cenu kāpumu pēc TEC-2 būvniecības, maz kas tur dubultojas vai trīskāršojas. Tikai gribās paprasīt kam lejupslīdošā izaugsme jeb vērienīgā transporta sektora elektrifikācija papildinās kabatu, kam patukšos. Viens no labākajiem un trāpīgākajiem politika.lv tekstiem par enerģētiku.

Citi autora darbi