Oglekļa pēdas Tavā dzīvē 17

Lai samazinātu savu ietekmi uz klimatu, svarīgi ir dzīvot nosiltinātā mājā un enerģijas ieguvē neizmantot fosilo enerģiju. Svarīgi privātās automašīnas vietā ikdienā izmantot sabiedrisko transportu un pēc iespējas mazāk lidot, īpaši jau tur, kur var nokļūt ar vilcienu un autobusu.

Iesaki citiem:
Turtles2 255x203
Foto:Isado

Par klimata izmaiņām tagad runā daudz. Tas ir gan tāpēc, ka klimata izmaiņas ir kļuvušas par politikas sastāvdaļu un to regulēšanai tiek pieņemtas starptautiskas konvencijas un vietēja līmeņa normatīvi, gan arī tāpēc, ka šīs izmaiņas klimatā mēs jau varam novērot paši, jo mainās gadalaiku izpausmes un nokrišņi, mainās daba.

Arī zinātne ir nonākusi pie konsensusa, ka klimata izmaiņas ir realitāte un ka pie tā vainojama tieši cilvēku rīcība, tāpēc arī mūsu atbildība ir darīt visu iespējamo, lai planētas klimats iegūtu sākotnējo līdzsvaru. Lai to nodrošinātu, vidēji viens pasaules iedzīvotājs gada laikā nedrīkst radīt vairāk nekā 3,7 tonnas siltumnīcas efekta gāzu (SEG) jeb CO2 un katru gadu šis rādītājs ir jāsamazina par 9%.

Aprēķini par Latviju rāda, ka mēs šo robežu pārsniedzam un vidējais Latvijas iedzīvotājs 2006. gadā bija atbildīgs par 4,1 tonnām CO2. Vislielāko kopējo CO2 emisiju apjomu sastāda mājoklis — 1,53 tonnas CO2 uz cilvēku gadā. Tam seko transports (1,05 tonnas CO2 uz cilvēku gadā) un pārtikas produkti (1,03 tonnas CO2 uz cilvēku gadā). Savukārt rūpnieciskās preces (358 kg CO2 uz vienu iedzīvotāju) un pakalpojumi (133 kg CO2 uz vienu iedzīvotāju) kopā rada tikai 12% no vidējā latvieša SEG emisijām. Ja pēdējo desmit gadu laikā SEG emisijas no pārtikas ražošanas ir palikušas nemainīgas un mājokļa radītās emisijas pat samazinājušās, tad transporta radīto SEG emisiju apjomi ir tikai auguši.

Lai noskaidrotu, cik daudz CO2 emisiju rada katrs no mums, Pasaules Dabas fonds ir izveidojis klimata kalkulatoru. Atbildot uz vairākiem jautājumiem par saviem ikdienas ieradumiem, varat noskaidrot, kā jūsu uzturs, transporta lietošana, mājokļa apkure un dzīvesveids vispār ietekmē vidi un klimata izmaiņas.


Mājoklis

Latvijā ir 26,5 kvadrātmetri dzīvojamās platības uz vienu vidējo latvieti. Vidējais latvietis savā mājoklī izmanto visdažādākos enerģijas veidus. Tā kā energoefektivitāte vēl joprojām nav populāra, uz vienu kvadrātmetru dzīvojamās platības vidēji tiek tērēti 310 kWh enerģijas. Lielākā daļa šīs enerģijas tiek patērēta dzīvojamo platību apsildīšanai, bet pārējais — ūdens sildīšanai, ēst gatavošanai un elektroierīču darbināšanai. Māju apsildei šobrīd Latvijā lieto koksni, dabas gāzi, cietos un šķidros fosilos un citus kurināmos. Elektroenerģijas īpatsvars kopējā mājokļa enerģijas patēriņā pēdējo desmit gadu laikā ir palielinājies uz pusi — no 8% līdz 16%, jo elektroenerģija šobrīd tiek izmantota ne tikai apgaismojumam un elektroiekārtu darbināšanai, bet arī telpu atvēsināšanai, ēst gatavošanai un izklaidei. Turpretī centrālapkures īpatsvars turpina nedaudz samazināties. Ja 1996.gadā tā sastādīja 74% no visām SEG emisijām, tad 2006. gadā tie bija vairs tikai 58%.


Transports

Mašīnu skaits Latvijā ar katru gadu pieaug. Pašlaik uz katriem četriem pieciem cilvēkiem ir viena tehniskā kārtībā esoša vieglā automašīna. Un šī mašīna gadā nobrauc vidēji 16 500 kilometru ar vidējo degvielas patēriņu 8,9 litri uz 100 kilometriem, tā radot 3 tonnas CO2 jeb 190 gramu CO2 uz 100 kilometriem. Uz vienu cilvēku radītās CO2 emisijas ir atkarīgas arī no tā, cik daudz cilvēku mašīnā brauc. Tā kā Latvijā šis rādītājs ir vidēji 1,3 cilvēki, tad sanāk, ka vidējais latvietis, nobraucot vienu kilometru ar automašīnu, rada 150 gramus CO2.

Taču vidējais latvietis pārvietojas arī ar autobusu, vilcienu un lidmašīnu. Ar autobusu vidējais latvietis nobrauc 1200 kilometrus, bet ar vilcienu — nepilnus 400 kilometrus gadā. Tā kā sabiedriskajā transportā brauc vairāki cilvēki reizē, tad par spīti lielākam degvielas patēriņam, kas autobusam ir 20—40 litri uz 100 kilometriem, sabiedriskais transports ir videi daudz nekaitīgāks pārvietošanās veids. Ar starppilsētu autobusu nobrauktais 1 kilometrs rada tikai 30 gramu CO2, bet 1 kilometrs vilcienā — 40 gramus CO2. Pēdējā laikā esam sākuši arī intensīvi lidot. Lai gan 76% Latvijas iedzīvotāju nekad nav lidojuši ar lidmašīnu, tie, kuri lido, dara to ne vienu reizi vien. Kopā sanāk, ka vidējais latvietis gadā nolido 1175 kilometrus, tādējādi radot vēl papildus 260 kilogramu CO2 katru gadu.


Pārtika

Vidējais latvietis gada laikā apēd 40 kilogramus liellopa gaļas, 20 kilogramus cūkgaļas, 12,5 kilogramus zivju un 9 kilogramus vistas gaļas. Tāpat notiesā 207 olas un 108 kilogramus dārzeņu, priekšroku dodot kartupeļiem, kam seko tomāti un gurķi.. Tajā pašā laikā viņš izdzer 75 litrus piena, 7 litrus alus un 20 litrus minerālūdens. Kopumā vidējais latvietis vidēji vienā dienā uzņem 2600 kilokalorijas. Taču pārtikas ražošana ir intensīvs process. Bieži pārtikas ražošanā tiek ieguldīts vairāk enerģijas, nekā, uzņemot pārtiku, mēs saņemam pretī.


Lielākā daļa — 370 kilogrami — pārtikas klimata ietekmju saistās ar gaļas patēriņu, otrajā vietā ar 140 kilogramiem CO2 gadā ir piena produkti, kam seko dārzeņi (140 kilogramu CO2) un saldumi (90 kilogramu CO2). Savukārt maize „ir atbildīga” par nepilniem 40 kilogramiem CO2, apēstās 207 olas rada 57 kilogramus CO2, bet tik ļoti iemīļotie kartupeļi — tikai 16 kilogramus CO2.


Recepte diētai

Lai arī Latvijas klimata ietekme nav tik liela kā bagātajās attīstītajās valstīs, arī mums ir iespējas šo ietekmi samazināt. Un tas būtu jādara ne tikai tāpēc lai paglābtu dabu no krasām klimatiskajām izmaiņām, kurām daudzi nespēs pielāgoties, bet arī tāpēc, lai paglābtu mūsu ekonomiku no ievērojamām izmaksām, kas saistās ar investīcijām klimata izmaiņu radīto seku novēršanai un likvidēšanai.

Lai samazinātu savu ietekmi uz klimatu, svarīgi ir dzīvot nosiltinātā mājā un enerģijas ieguvē neizmantot fosilo enerģiju. Tāpat svarīgi ir pirkt tikai energoefektīvas elektroierīces un privātās automašīnas vietā ikdienā izmantot sabiedrisko transportu. Pēc iespējas mazāk lidot, īpaši jau tur, kur var nokļūt ar vilcienu un autobusu. Bet uzturā lietot mazāk dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu un izvairīties no saldētiem produktiem.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (17) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Ina 09.09.2009 11:10
Ha, ha, ha!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Berluskonijs 07.09.2009 11:24
Pilsētnieka domāšana atkal iedomājusies kā turpināt pieregulēt dabu. Piejaucam klāt kristietības iedomu, ka cilvēkiem (liela daļa no kuriem ir neskoloti) pēc Dieva ieteikumiem pār dabu jāvalda un jānosaka ko un kā, un rezultātā pasaulē ienāk 6.8 miljardi iedzīvotāji (no kuriem vismaz 4.8 miljardi ir lieki).

Problēma nav fosiļu enerģijas lietošana, bet kā pārtraukt neatbildīgo pišanos (nevēlos to saukt par kopošanos, bet vārds "tusiņš" tam jau turpat kā sinonīms) pilsētu un priekšpilsētu rajonos. Esmu dzirdējis, ka plānētu piemeklē vīrus no Romas. Saucās Berluskonijs. Tomēr tas pats sen pazīstamais (tomēr senāk visai retais) priapisms vien ir.

Katru dienu SPAMs man sūta dažādus piedāvājumus, ka lētāk tikt pie Viagras, Cialis--kā viņam, tā viņai. Gandrīz katra reklāma piedāvā kliedzošu orgasmu. Tas nemaz nav nejauši, ka šodien sekss ir sava veida izmisīgs meklējums pēc mīļuma, kā to reiz Kazanova darījis 14x vienā naktī--un neatrada. Nez vai Berluskonijam izdosies labāk.

Esmu dzirdējis, ka zinātne nodarbojas ar dažādām tehnikām (īpaši smadzeņu implantiem tur pat "spēļu zālē") ar kuru palīdzību seks varētu kļūt par virtuālu piedzīvojumu. Nezinu kā to izprast (masturbācija?), bet iedomājos, ka tāda seksa tehnika varētu pilsētniekus novest pie "orgasmus histericus" (lasītājs lai piedod manu latiņu valodu), t.i., histeriskas orgasma pārpildītas katatonijas.

Tikai ar tiem lauciniekiem problēmas joprojām turpināsies. Malenieki joprojām vēlās tikt atpakaļ pie zirgiem un arkla un pašiztikas ekonomikas, bet pilsētnieku rījība prasa lietot traktorus--un, saprotams, nededzināt malku.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Brizga 05.09.2009 22:40
Latvijas sabiedrība ir ļoti segmentēta un, ja vidējās emisijas uz vienu iedzīvotāju ir 4 t CO2 gadā, tad lielākajai daļai sabiedrības šīs emisijas ir daudz zem šī līmeņa un viņiem noteikti ir būtu negodīgi pārmest pārlieku izšķērdīgu dzīvi. Taču ļoti daudz ir tādu, kuru klimata ietekme ir mērāma 5, 10 un pat 20 t CO2 gadā. Šiem cilvēkiem noteikti vajadzētu ievērot klimata diētu, ja ne klimata dēļ, tad vismaz viņu pašu labklājībai.

Manuprāt stingra klimata politika Latvijai ir pat ļoti izdevīga. Tā ir mūsu salīdzinošā priekšrocība, jo mūsu emisijas ir salīdzinoši nelielas. Bez tam Latvija ar saviem mežiem absorbē vairām CO2 kā emitē. Mēs jau tagad esam saņēmuši ievērojamus līdzekļus mūsu zemo emisiju dēļ. Mums būtu jācīnās visiem spēkiem, lai ekosistēmu pakalpojumi - http://www.politika.lv/temas/16605/ - (klimata kontrole ir viens no tiem) tiktu integrēti preču un pakalpojumu cenās. Starptautiskā līmenī pie tā jau vairākus gadus strādā gan Pasaules Banka, gan ANO.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis - agd 05.09.2009 14:30
Biomasas izmantošanas tehnoloģijām vismaz ir jābūt pie mums apgūtām - jo Latvija tomēr ir reti apdzīvota valsts priekš Eiropas mērogiem - un mums šādas degvielas allaž ir bijis gana. Pat vācu laikā bija visādas ierīces, kurus varēja darbināt ar koksni. Protams, fosilais kurināmais pašreizējos apstākļos ir lētāks - bet ja cena mazutam/gāzei pieaugs vēl divas vai trīs reizes, tad jau būs jēga sākt domāt. Varbūt kādam jau tagad ir izdevīgi kurināt ar biomasu vai pat ģenerēt strāvu. Neesmu arī viennozīmīgi pret vēju/sauli - daudzveidība un tehnoloģiju pārzināšana nav slikta lieta - vienīgi maldīgi iedomāties, ka tas spēs mums nosegt vairāk nekā 1-2% no enerģijas vajadzībām. Galarezultāts gan jau būs tāds pats kā ar mazajiem HES - problēmu daudz, labuma maz.

Atomenerģijai, protams, arī piekrītu - un uzskatu to par tik drošu, ka varu dzīvot kaut vai blakus šādai stacijai. Krievijas lobijs, protams, baidīs mūs ar kodolatkritumu problēmām - bet jau minētās Millera lekcijas (fizika nākotnes prezidentiem - Bērklija universitātē) demonstrē ar kopsaliktu kodolsabrukšanas līkni logaritmiskā skalā, ka atkritumu droša glabāšana ir apmēram 300 gadu laikā būtiska problēma. Pēc tam - arī ja 1-2% no atkritumiem noplūst - nekāds liels risks tas nav. T.i. nav pat vajadzīga superdroši konteineri šiem atkritumiem. Pietiek ar to, kas normāli iztur dažus simtus gadu. Kodolenerģijas loma, protams, pieaugs.

Un enerģijas taupīšana (mājsaimniecībās, transportā) arī nav slikta lieta. Ko nevar saražot, to var ietaupīt. Atcerēsimies kā 80-tajos gados tika sagrauta PSRS. Pasaules naftas cena 1986.gadā nokrita apmēram trīskārt, jo tolaik arī parādījās visas siltumoptimizācijas tehnoloģijas, taupīgāki auto (un Ronalds Reigans spēja vienoties ar Saudi Arābiju par naftas ieguves būtisku palielināšanu). Gorbačovam valūtas ieņēmumi tūlīt saruka, jo Krievijas naftu iegūt ir dārgāk nekā Saudi Arābijā. Un turpmākais bija vairs tikai diplomātijas un bruņošanās sacensības jautājums - kā pareizi boļševiku ļaunuma impērijai izgriezt rokas.

Eko-aktīvisti izvirza ne gluži īstās prioritātes. Galvenais ir - pareizi signāli enerģijas tirgū, lai piebremzētu Krievijas hipertrofētās ambīcijas te latvijā. CO2 emisijas un kvotas ir Eiropas realitāte, ar ko jārēķinās drusku ir, bet Latvijas ieguldījums pasaules CO2 emisijās ir niecīgs iepretim Ķīnai, ASV, Rietumeiropai un Indijai. Mēs neesam lielākie emitētāji - pat pārrēķinot uz 1 iedzīvotāju. Tātad CO2-moralizēšana jāliek pie malas. Jādara tas, kas ir izdevīgi mūsu valstij.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

agd - Kalvim 05.09.2009 11:54
Energoneatkarības konceptam piekrītu pilnībā. Taču to vislabāk panākt ar savām ražošanas jaudām, nevis ar mākslīgu taupīšanu. Cerība, ka šīs jaudas nu tik nāks no biomasas, vēja vai saules - tās, vismaz pagaidām (un ar pagaidām es šajā gadījumā domāju vismaz 50 tuvākos gadus), ir utopijas. Tā vietā jāceļ AES, jo urānu varam iegādāties no daudzām vietām pasaulē un transportēšanas izmaksas šim materiālam ir relatīvi lētas (pret materiāla cenu).

Starp citu, no CO2 viedokļa AES ir vislabākais no nosauktajiem variantiem. Plus - tehnoloģijas šobrīd jau ir ļoti, ļoti labas. Vai kāds brīnums, ka Somijā ir tik daudz AES un tiek celta vēl viena jauna?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

agd - BrizgaJ 05.09.2009 11:49
Būtiski ir tas, ka, pretēji IPCC "komandas" un atbalstītāju klāstītājam, nav pārliecinošu pazīmju, ka "mūsu kuģis" būtu uzskrējis aisbergam. Vai vēl precīzāka līdzība - kuģis peld pa aisbergiem pilnu jūru un kapteiņa komanda saka pasažieriem, ka viņiem visiem jādedzina sērkociņi, jo tādā veidā izkausēsim aisbergus un būsim drošībā.

Saprātīga rīcība vides aizsardzības nodrošināšanai (piemēram, tā pati siltināšana un standartu noteikšana rūpnieciskajai ražošanai) ir apsveicama nevis tāpēc, ka tā it kā kavēs klimata pārmaiņas, bet gan tāpēc, ka tas uzlabos dzīves vidi ilgtermiņā.

Taču ierosinājumi bezmērķīgi ievērojami pasliktināt cilvēku dzīves apstākļus (piemēram, atteikties no dzīvnieku izcelsmes proteīnu uzņemšanas, atteikties no ceļošanas un pat (dažu ekstrēmistu piedāvājumā) atteikšanās no sugas turpināšanas, jo, lūk, cilvēce ir Zemes vēzis) ir ne tikai murgi, bet pat atklāta kaitniecība. It īpaši, kad ar to nodarbojas personas, kas apjauš to, cik vāji argumentēti ir pamatojumi šādai rīcībai.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


BrizgaJ 04.09.2009 23:19
Nesen skatījos vienu dokumentālo filmu, kur viens soms (filmas režisors) gadu centās samazināt samazināt savas ģimenes CO2 emisijas. Izdevās samazināt uz pusi līdz kādām 10 tonnām (2 pieaugušie un 2 bērni). Filma bija diezgan smieklīga un pilna ar visādām muļķībām, piemēram, plastmasas trauku savākšana un izmešana, lai atbrīvotos no visa “sliktā”. Bet bija arī labas lietas. Vienā epizodē režisors citēja pētījumus par slīkstošu kuģu pasažieru uzvedību: cilvēki pēc iespējas ilgāk cenšas palikt uz klāja un nekāpj glābšanas laivās, bet gaida, ka kapteinis kādā brīnumainā kārtā izglābs kuģi vai sūci izdosies aizlāpīt. Tas tiek skaidrots ar to, ka cilvēki dod priekšroku ierastai un zināmai videi un izvairās no pārmaiņām. Cilvēku izvēles ir ne tik daudz loģiskas, kā psiholoģiskas. Ar šo fenomenu ir skaidrojamas arī daudzas cilvēces problēmas.

Vēl viens uzjautrinošs materiāls, ko pirms kāda laika lasīju bija nācis no viena ASV zinātnieka, kurš apgalvoja, ka braukt ar automašīnu ASV ir videi draudzīgāk kā iet kājām. Ejot kājām mēs stundas laikā patērējam vidēji 300 kcal. Sēžot patērējam vidēji 80 kcal. Tātad ejot tiek patērētas 220 kcal. Stundā mēs varam noiet kādus 5 km. Ja mēs braucam ar mašīnu 5 km mēs radam 755 g CO2 emisiju (ieskaitot degvielā un automašīnā iegultās emisijas, pie vidējā Latvijas degvielas patēriņa 8,9 l/100 km). Savukārt, ja mēs patērētās 220 kcal organismā kompensējam ar liellopa steiku, CO2 emisiju apjoms, kas radies kamēr šis steiks līdz mums nonācis, būs aptuveni 3040 g (31 % emisiju saistās ar fosilās enerģijas izmantošanu lopbarības ieguvē, dzīvnieka dzīves laikā un gaļas pārstrādē un sagatavošanā, bet pārējās ir gremošanas trakta radītās metāna emisijas).

Šie aprēķini ir visdažādākie un atkarībā no pieņēmumiem mēs nonākam pie cita, taču līdzīga, rezultāta. Te vēl viens piemērs - http://www.pacinst.org/topics/integrity_of_science/case_stud...

Te var palasīt vairāk par dzīvnieku izcelsmes produktu vides ietekmēm - http://ipts.jrc.ec.europa.eu/publications/pub.cfm?id=1721

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis - agd 04.09.2009 22:56
Neesmu "alarmists". Mana pozīcija ir mērenāka - kā atzīst respektabli pētnieki, pastāv kādu 90% varbūtība, ka novērotajām vidējās temperatūras izmaiņām pasaulē ir saistība ar cilvēka radītajām CO2 emisijām. Ir diezgan naivi iedomāties, ka Latvija tur var kaut ko iespaidot - jo lielākie emitētāji ir tādas valstis kā Ķīna, ASV, Indija, u.c. http://webcast.berkeley.edu/course_details.php?seriesid=1906... - sk. "Global Warming; Greenhouse Effect"

No otras puses, mēs jau arī saskaramies ar sekām - ir emisiju kvotu tirgus (kuras zināmā mērā atgādina sēra dioksīda kvotas, kuras ASV elektrostacijām ieviesa jau agrāk - un panāca efektīvu SO2 un t.s. "skābo lietu" samazinājumu). Tirgošanās ar šīm lietām ir tas veids, kā tas acīmredzot tiks risināts Eiropas Savienībā. Galu galā tas iespaido arī mūs.

Ir viens būtiskāks iemesls, kādēļ man patīk dzīvokļu siltināšana un energoefektivitāte konkrēti Latvijā. Tas mazina Latvijas atkarību no Krievijas. Ķīna un ASV ir pietiekami varenas valstis - viņām dominē ekonomiskie apsvērumi. Bet Latvija nedrīkst nonākt situācijā, kad mūsu ekonomisko politiku diktē Krievija ar savu gāzes u.c. izejvielu importu. Protams, vienas pašas CO2 emisijas šinī ziņā ir slikts padomdevējs, jo metāna gāze skaitās daudz "tīrāks" kurināmais no šī viedokļa, nekā akmeņogles (metānam sadegot rodas divas ūdens molekulas un viena CO2 molekula, nevis kā akmeņoglēm - tikai CO2 - plus vēl melni dūmi un sēra (IV) oksīds). Bet Latvijā es labāk gribētu akmeņogļu spēkstaciju, jo akmeņogles var nopirkt un atvest ar kuģi no kurienes vien vajag. Bet gāze ir jāpērk no Krievijas trubas.

Tātad - esmu par energoefektivitāti un par ekonomiskiem stimuliem tās sasniegšanai. Ar zināmu izpratni raugos arī uz klimata izmaiņām. Bet neatbalstu eko-aktīvistu moralizēšanu un stulbus kalkulatorus. Jo katrs "kalkulators" balstās uz vienkāršojošiem pieņēmumiem - par kuriem mēs nemaz droši nezinām, vai tie atbilst Latvijas apstākļiem. (Piemēram, Latvijā autobusā braucošais vidējais pasažieru skaits un degvielas patēriņš var nesakrist ar amerikāņu/rietumeiropiešu autobusu.)

Cilvēku uzvedību un ekonomisko motivāciju galu galā nosaka tikai viens kritērijs - nauda. Nevis sēra dioksīds, oglekļa dioksīds, hlororganiskie savienojumi, augsnes piesārņojums, dzīvsudraba noplūdes, hipotēzes par klimata izmaiņām, un citi pigori. Es kā patērētājs nemaz nevaru un negribu visus šos neskaitāmos vides faktorus ņemt vērā. Es gribu, lai tie tiktu ierēķināti produkta cenā. (Un bīstamo atkritumu gadījumā - lai būtu ērta iespēja nodot nolietotos produktus un saņemt pretī ķīlas naudu). Un tad es pats izvēlos, piemēram, vai ērtība lidot ar lidmašīnu atsver "externality" cenu, vai tomēr neatsver.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

agd - Kalvim 04.09.2009 22:22
Vai Jūs tiešām tiešām domājat, ka, samazinot CO2 emisijas, beigs mainīties klimats? Klimats ir bijis un būs mūžam mainīga parādība, kurai ir tūkstošiem ietekmējoši faktori.

Dīvainākais, ka "alarmistu" ietekmē esam sākuši ticēt tam, ka jebkādas izmaiņas nu ir saistāmas ar CO2 emisijām. Paliek siltāk (līdz 1998. gadam) - vainīgs CO2, paliek augstāk (pēc 1998. gada) - vainīgs CO2. Pieaug tuksneši (dažās pasaules vietās) - vainīgs CO2, sāk zaļot tuksneši (dažās pasaules vietās) - vainīgs CO2.

Vai tas nesāk atgādināt pirmsrenesanses reliģiskos priekšstatus? Un jebkuri iebildumi tiek (1) ignorēti, bet kad to vairs nevar atļauties, tad (2) apsmieti un tad, kad arī tas vairs neiedarbojas (3) to izteicēji tiek apvainoti korupcijā un visbeidzot atkal (4) ignorēti, saprotot, ka "alarmistu" kliegšanas spēks ir ievērojami lielāks. Vai tas neizklausās pārāk līdzīgi jebkurai totalitārai sektai?

Nepatīkamais ir tas, ka šajā masveida apmātībā (ar nepārbaudītiem, zinātniski apšaubāmā veidā iegūtiem datiem tiek veidoti zinātniski nekorekti modeļi, kas tiek pasludināti par vienīgo patiesību) esam iesaistīti mēs visi un nu tik sekojam "alarmistu" sociālistiskajai dienaskārtībai - samazināt ražošanu, atmest tiekšanos pēc labklājības utt. Sekojot Tečeres teiktajam - sociālistu mērķis ir panākt, lai visi būtu nabagāki, jo tas ir vienīgais veids kā panākt, ka visi būs vienlīdz nabagi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

agd - BrizgaJ 04.09.2009 22:11
Cienītais kungs, Jūs noteikti nelasāt zinātniskos rakstus kllimatoloģijā, ja apgalvojat tādas muļķības kā "Tikai diemžēl nevienā citētā zinātniskā žurnālā viņu vārdi nav atrodami". Visnozīmīgākie zinātniskie žurnāli (kā Science, American Journal of Physics utt.) ir pilni ar dažādu "skeptiķu" rakstiem. Galvenokārt tiek sistēmiski apgāzti visi IPCC izslavētie datormodeļi, kas tiek izmantoti tautas baidīšanai ar pilnīgiem ārprātiem un nejēdzībām. Saules plankumu teorijai arī ir trūkumi, taču mazāk nekā antropogēni izraisīto klimata pārmaiņu teorijai. Patiesība droši vien ir vēl kaut kur citur, taču saceltā ažiotāža un politiski organizētā zinātniskās domas cenzūra neļauj attīstīties pētniecībai, kas to atklātu. Tā vietā tiek veicināta pseidozinātne - proti, tāda pētniecība, kas tikai atražo jau iepriekš par kļūdainām atzītas pieejas (piemēram, to pašu datormodelēšanu, kuru atkal masveidā ir pasūtījusi IPCC, kaut iepriekš smagi kritizēta par metožu izvēli).

Starp citu, interesanti, kādā veidā tieši pāreja uz mazāku gaļas patēriņu samazinātu resursu noplicināšanu Latvijā?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 04.09.2009 20:44
Klimata izmaiņu novēršana (t.sk. elektroenerģijas taupīšana, oglekļa emisiju samazināšana), arī bīstamo atkritumu apstrāde - tas viss prasa, lai cilvēkiem būtu pareizie pamudinājumi kaut ko darīt. Šīm ekonomiskām problēmām ir vajadzīgi ekonomikas līmeņa risinājumi. Pretējā gadījumā mēs varam tikai tā "stilīgi" atdarināt kaut ko tādu, ko noskatījušies tūristi vai NVO pārstāvji Vācijā vai vēl nezkur - bet nekādas reālas darbības masveidā nesāksies.

Autora rakstā par pamudinājumiem nav ne vēsts - kalkulatori un citi brīnumi ir noderīgi, lai iepazīstinātu cilvēkus ar problēmu. Es šo klimata izmaiņu problēmu labi apzinos jau 10 gadus - nu un tad? Vai tādēļ man ir kļuvis vienkāršāk siltināt savu dzīvokli? Šķirot atkritumus? Par izdevīgu cenu iegādāties videi draudzīgu auto? Noparkot kaut kur Rīgas centrā velosipēdu un mierīgi doties darīšanās, lai dienas beigās šo velosipēdu atkal savāktu? Nekā tamlīdzīga!

Nekādi tirgus mehānismi nedarbojas - un ir gaužām veltīgi skaidrot, ko un kāpēc dara "vidējais latvietis". Ja cilvēkam vajag braukt ar auto vai lidot ar lidmašīnu - kādēļ viņam to nedarīt? Vienkārši viņam ir jādod iespēja pareizi izrēķināt "ārējā blakusefekta" (externality) izmaksas un par tām taisnīgi norēķināties. Tad lietas beidzot izkustēsies no vietas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

BrizgaJ 04.09.2009 15:20
Ir jau protams zinātnieki, kas vēl joprojām uzskata, ka klimata izmaiņas ir saules plankumu rezultāts. Nesen Eiropas vides ministru sanāksmē ar tādiem lielijās Serbijas prezidents. Droši vien tādi ir arī Latvijā un citās valstīs. Tikai diemžēl nevienā citētā zinātniskā žurnālā viņu vārdi nav atrodami. Bet tam, ka klimata modeļi nedarbojas, noteikti var piekrist. Šķiet ka cilvēks vēl par maz zina par pasauli, lai tik kompleksas sistēmas spētu veiksmīgi modelēt. Taču, ja mēs nevaram precīzi pateikt, kā klimats mainīsies, nenozīmē, ka nekas nav darāms. Arī ekonomisti prognozē, ka bezdarbība šodien, nākotnē var izmaksāt ļoti dārģi. Klimats protams nav vienīgā un galvenā vides problēma Latvijā. Taču darbības klimata izmaiņu samazināšanai ļoti bieži samazina arī citas vides slodzes. Pētījumi par mājsaimniecību vides slodzēm viennozīmīgi parāda, ka jāuzlabo mājokļu energoefektivitāte, sāpāriet uz sabiedrisko transportu un jāsamazina gaļas (liellopa un cūkgaļas) patēriņš. Tas samazinātu ne tikai klimata izmaiņas, bet arī resursu noplicināšanu, gaisa piesārņojumu un eitrofikāciju. Kalkulātorā savukārt par pamatu ir ņemtas vidējais Latvijas iedzīvotājs un pēc tā arī tiek rēķināts. Protams, ka ne jau visi iepērkas lielveikalos un ne visi brauc ar ūdeņraža dzinējiem. Sabiedrība ir tik daudzveidīga. Tāpēc kalkulātors ir vienkāršots aprēķina modelis, kas dod vispārīgu ieskatu problemātikā. Un tur neko nevar darīt ka lopi emitē metānu. Dzīves cikla pētījumi rāda, ka bioloģiskajā lauksaimniecībā audzētiem liellopiem CO2 emisijas uz 1 kg var būt pat lielākas kā intensīvā lauksaimniecībā. Apgaismojums patiesībā vairs nav galvenais CO2 emisiju avots, taču Latvijā ir elektrības deficīts. Tāpēc lai Latvijā neuzbūvētu ogļu elektrostaciju mums būtu jāpūpējas arī par elektroenerģijas patēriņa samazināsānu. Diodes droši vien ir efektīvākais apgaismojums. Vienu tādu pirms gada nopirku un tā tērēt tikai 0,7 W, bet ir salīdzinoši dārga un arī apgaismojums ļoti balts. Par spuldžu dzīvescikla enerģijas patēriņu atradu tikai faktus par sliktu kvēlspūldzēm:http://www.thewatt.com/node/175 http://www.rmi.org/images/PDFs/Climate/C08-02_CFL_LCA.pdf http://www.treehugger.com/files/2009/08/led-lights-vs-cfl-li... Bet fluroscento spuldžu savākšanas sistēma būtu nekavējoties jāievieš līdzīgi kā baterejām un citiem bīstamajiem atkritumiem – jānodod veikalos, kas tās tirgo.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pilsone 04.09.2009 15:10
Mani savukārt skumdina tas, ka tiek rīkotas dažādas dārgas kampaņas, lai popularizētu dabai draudzīgu uzvedību, it īpaši atkritumu šķirošanu, tā vietā, lai to pašu naudu ieguldītu adekvātā atkritumu savākšanas infrastruktūrā. Parasti atbildīgie aizbildinās, ar to, ka cilvēki ir neizglītoti un negribēs piedalīties, bet tā vienkārši nav taisnība. Varētu pat teikt, ka Latvijā atkritumu šķirošana turpinās tikai muļķīga entuziasma dēļ, jo tas ir neērti, maz savākšanas punktu, konteineri ir pārkrauti līdz malām, atkritumi tāpat tiek vēl "pāršķiroti". Sistēma ir vnk smieklīga!

Piemēram, mums darbā bija sakrājušās kartona kastes. Izdomājām piezvanīt uz Hoetika', kuri apsaimnieko mūsu teritoriju, piedāvājām nākamreiz, kad brauks izvest atkritumus, atsevišķā konteinerā aizvest šīs kastes. Interesantā kārtā, viņi pierasīja diezgan lielu ārpuskārtas samaksu par šo pakalpojumu, neskatoties uz to, ka mēs jau tāpat viņiem par atkritumu savākšanu maksājam konstantu summu. Mēs šīs kastes izmetām kopā ar pārējiem atkritumiem, jo par to jāpiemaksā nav. Kāda vēl dabas saudzēšana?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Howdy 03.09.2009 23:20
Konsensuss tas laikam būtu "kopējs viedoklis" latviešu valodā, bet tas tā - lūgums anglicismus lietot, ja tie uzlabo domu. Tas konsensuss jau ir stipri teikts, piemēram nesen GEO-4 pateica, ka ANO IPCC ir pārāk rožains skats uz dzīvi. To apliecina arī faktiskais SEG līmenis un dinamika.

Tomēr ir viena problēma ar Pasaules dabas fonda kalkulatoru - latvieši līdzīgi citiem austrumeiropiešim pārtiku audzē paši. Turklāt nevis tā pa vienam, bet saskaņā ar vairākiem pētījumiem austrumeiropā šis pašu audzētās pārtikas daudzums ir 60-80%.

Un tas ir labi un tas ir pareizi, jo ir pilnīgi skaidrs, ka ja man laukos pirmpienes nograuž zāli, tas ir daudz ekoloģiskāk nekā pļaut to ar traktoru un saņemt subsīdiju. Proti, kalkulators pieņem to ka Latvijas iedzīvotāji, līdzīgi kā Rotbergs un Brizga pērk paiku lielveikalā nevis paši piepūlās izaudzēt (un samazina SEG emisijas procesā).

Par pārējo autoram vairāk vai mazāk laikam var piekrist izņemot par t.s. "energoefektīvajām spuldzēm" - dzīvsudraba spuldzes dzīves laikā patērē vairāk elektrības nekā parastās kvēlspuldzes. Tas notiek tieši ražošanas procesā. Jaunzēlande jau ir atcēlusi kvēlspuldžu aizliegumu. Ja vēl pieskaita dzīvsudraba reciklēšanu, ko gan Latvijā īpaši sevi neapgrūtina lampām laukos kur vispār pat ledusskapjus maz reciklē, tad sanāk tāds paaplams tas pdf kalkulators, IMHO. Autoram jautājums cik dzīvsudraba spuldžu Latvijā reciklējas 2008.gada pirmajā pusgadā, cik otrajā un cik 2009.? Procentos no visām importētajām vai pārdotajām. Kaut apmēram, 5% būs? Un kur laukos lai liek to spuldzi, ja sabiedriskais "uz centru" iet 2x dienā? Nevajag jau smieklīgiem palikt...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

agd - Kalvim 02.09.2009 16:55
Par sektantismu - kā maizi ēdi, tā dziesmu dziedi. Tas stipri attiecas uz J.Brizgas daiļradi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 02.09.2009 11:06
Aicināt, protams, ir labi. Bet ir vajadzīgi ekonomiski pamudinājumi (incentives). Ņemot vērā cilvēka radītos klimata izmaiņu riskus - var likt cilvēkiem tieši vai netieši maksāt par CO2 emisijām. Pagaidām - ja aitas gaļa ir par pieejamu cenu un man labi garšo - es neredzu nekādu jēgu no tās atteikties.

Oglekļa emisijas nepavisam nav vienīgais un galvenais vides risks šeit Latvijā. (Mūsu valsts, atšķirībā, teiksim, no subtropu Grieķijas vai subekvatoriālās Sudānas vai Čadas nepārvērtīsies par tuksnesi.) Es gribētu apgalvot, ka cilvēks, kurš savu automašīnu atbildīgi lieto lauku apstākļos, nodara videi (citu Latvijas iedzīvotāju veselībai un dzīvībai) daudz mazāku kaitējumu nekā tas, kurš ar to brauc pilsētā sastrēgumu stundās. Tas ir troksnis, neefektīvs degvielas patēriņš, izplūdes gāzu elpošana, ļoti lēna transporta kustība - t.sk. ļoti lēns sabiedriskais transports - jo trolejbusi, autobusi arī stāv sastrēgumos.

Protams, autovadītāji maksā akcīzes nodokli par degvielu. Bet šis nodoklis varbūt ir pietiekams, lai atturētu no auto izmantošanas trūcīgākos lauku iedzīvotājus, bet tas, acīmredzami, nemotivē pilsētniekus, kuri brauc sastrēgumstundās. Manuprāt, J.Brizgam būtu jāpiedāvā kāda asprātīga metode, kura apliktu ar nodokli tieši ielu izmantošanu sastrēgumu laikā. Dažas lietas ir izgudrojuši amerikāņi - piemēram nosacījumu, ka automašīnā jāsēž vismaz 3 cilvēkiem, lai tā drīkstētu braukt pāri kādam īpaši noslogotam ceļa posmam. Pretējā gadījumā - naudassods. Iespējams, arī tādēļ ASV ir populāri "car pools" (līdzbraucēju ņemšana savā auto).

Daži mani darba kolēģi, kuri strādā Rīgā un dzīvo ārpus Rīgas ir ievērojuši, ka sabiedriskā transporta izmantošana ir visai neizdevīga laika/ērtību/naudas ziņā. Piemēram, ja jābrauc ar trolejbusu līdz dzelzceļa stacijai un tur jāpārsēžas vilcienā uz Ogri - tad pēcpusdienā nekad nevar zināt, cik ilgi trolejbuss brauks līdz dzelzceļa stacijai - un vai nenāksies veselu stundu gaidīt nākamo vilcienu. Nemaz nerunājot par to, ka šie vilcieni bieži ir neērti, lēni un pārpildīti. Tādēļ ir jābrauc ar auto, kaut vai tikai vienam cilvēkam.

J.Brizga runā visai abstrakti - it kā visu cilvēku vienīgā rūpe būtu - optimizēt oglekļa apriti dabā. Vajag iedziļināties Latvijas situācijā un iemeslos, kādēļ cilvēki rīkojas tā, kā viņi rīkojas. Cilvēki parasti ir saprātīgi - un neviens ilgstoši nedara to, kas viņam nav izdevīgi. Ja ir "external costs" (ārējās izmaksas), tad tās ir jāapliek ar nodokli, kas atspoguļo šo izmaksu iespaidu uz Latvijas iedzīvotāju labklājību un tautsaimniecību - bet ne vairāk.

Es pilnīgi piekrītu Agd - dažiem cilvēkiem ticību un kalpošanu Dievam aizstājusi ticība un kalpošana klimata izmaiņām. Tas ir sektantisms. Latvijā uz 64 tūkstošiem kvadrātkilometru dzīvo 2.2 miljoni (Nīderlandē -pusotru reizi mazākā teritorijā - 16 miljoni). Latvijas ieguldījums oglekļa emisijās nemaz nav tik būtisks.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

agd 02.09.2009 09:45
Ne pie kaada konsensa zinaatne nav nonaakusi par klimata paarmainjaam un to ceeljonjiem. Joprojaam ir aciimredzama dazhaadiiba uzskatos par temperatuuras celshanaas iemesliem un to, kaapeec no 1998. gada videejaa temperatuura uz Zemes ne tikai nav ceelusies, bet ir pat kritusies.

Konsenss pastaav IPCC, kas ir politiski veidota organizaacija ar politisku leemumu pienjemshanas mehaanismu.

Starp citu, jau shobriid ir dati, kas apliecina IPCC saakotneejo secinaajumu un datormodelju aplamiibu un pat atklaatus viltojumus. Tachu IPCC kaa apmaati turpina publiceet jaunus un jaunus modeljus, kuri ir balstiiti tajos pashos kljuudainajos pienjeemumos (piemeeram - IPCC modelju pamatkategorijaas ir ietvertas lineaaras sakariibas, kas katram cilveekam, kam ir kaut nedaudz priekshtata par par klimatu, rada uzreiz shaubas - klimataa tikpat kaa vispaar nav lineaaru sakariibu, citaadaak vareetu pilniigi preciizi prognozeet laikapstaakljus gadu uz priekshu). Jaunu modelju publiceeshana ir pamatota nevis ar jauniem datiem, jaunaam metodeem, bet gan ar politisku vajadziibu uztureet klimata paarmainju "agendu" dziivu.

Beigu beigaas mees visi samaksaasim milziigu naudu par pasaakumiem, kuru jeega ir apshaubaama.

P.S. Atvainojos par rakstiibu - man pie shii datora nav pieejama latvieshu rakstiiba.

Saistītie raksti
Gazmaskas 255x203

Rijīgie palīgi 7 Autors:Jānis Brizga

Pienenite 255x203

Sāc ar spuldzīti! 5 Autors:Jānis Brizga

Zemene 255x203

Neēd zemeni ziemā 16 Autors:Jānis Brizga

Citi autora darbi
Paparde

Lai zemei sāpes nav Autors:Jānis Brizga

Janis brizga 165x152

attīstība vai izaugsme 15 Autors:Jānis Brizga

Janis brizga 165x152

Zemes stunda 5 Autors:Jānis Brizga