NVO, vai zini, ko gribi?

Latvijā daudzas nevalstiskās organizācijas grib kaut ko darīt, nevis kaut ko sasniegt. Tas ir būtisks nevalstiskā sektora problēmu cēlonis.

Iesaki citiem:

Šogad radušās bažas par daudzu NVO nonākšanu uz izjukšanas sliekšņa — kādam sargsunim vairs nav naudas, kādam citam biroja izīrētājs divas reizes palielinājis īres maksu, vairākas jaunatnes organizācijas nav saņēmušas cerētā valsts finansējuma apjomus. Protams, rodas jautājums — kāpēc? Pašu NVO atbilde gluži paredzama —valsts nesekmē nevalstisko organizāciju darbu, trūkst naudas, nav attīstīta filantropija un tamlīdzīgi. Bet tas viss jau dzirdēts un nav nekas jauns. Laiks meklēt citus cēloņus un saskatīt iespējas turpmākajai darbībai. Es negribu sūdzēties, jo īpaši negribu neko pārmest mūsu valstij, bet paskatīties kritiski uz pašu Latvijas NVO sektoru, minēt dažus, manuprāt, labus NVO paraugus un sniegt dažus praktiskus padomus, kā grūtībās esošajiem NVO rīkoties šajos apstākļos.



Bez vīzijas

Latvijā kopumā ir vairāki simti NVO, bet mēs par tām gandrīz neko nezinām. Ir sajūta, ka daudzu 90.tajos gados izveidoto NVO jēga ir zudusi, bet tās cenšas par katru cenu izdzīvot. Mans personīgais priekšstats par daudzām Latvijas NVO, skatoties uz tām no malas — tajās darbojošies nav spējīgi pamatot savas darbības nepieciešamību, nepārzina konkrēto jomu, nav skaidrības, ko viņi grib panākt, un tam visam vēl klāt nāk zema projektu kvalitāte.

Pats jau otro gadu esmu kādas valsts aģentūras projektu izskatīšanas komisijā un esmu izlasījis desmitiem dažādu NVO projektu. Mans secinājums, ka daudzas NVO grib kaut ko darīt, bet nevēlas kaut ko sasniegt. Tas ir būtisks nevalstiskā sektora problēmu cēlonis. Organizācijas nav noteikušas savas darbības vīzijas un stratēģijas ilgākam laika posmam. Tās netiecas sasniegt noteiktus mērķus un risināt specifiskas problēmas kādā konkrētā jomā, tādēļ, manā skatījumā, liela daļa projektu notiek ārpus jēgpilna konteksta.

Tā rezultāta ir sastopamas arī pāris daudzpusīgas (sliktā šī vārda nozīmē) organizācijas, kas projektus rada, reaģējot uz kādu projektu konkursu, bet ne tādēļ, ka tās darbojas tajā vai citā jomā. Piemēram, organizācija, kas iepriekš organizējusi projektus vides aizsardzības jomā, pēkšņi pretendē uz līdzekļiem ar sportu saistītā projektu konkursā. Bieži rodas iespaids, ka projektu sagatavošanas mērķis ir vienkārši iegūt līdzekļus. Šajā kontekstā būtiski saprast, ka daudzās jomās attīstību un rezultātus iespējams panākt tikai pēc vairāku gadu neatlaidīga darba un fragmentāri NVO pienesumi neveicina konkrētu jomu attīstību. Te es gribētu minēt organizāciju Papardes zieds, kura, manuprāt, pateicoties savai ilgtermiņa izglītojošajai darbībai HIV un AIDS profilakses jomā, ir sekmējusi šo slimību izplatības ierobežošanu Latvijā.



NVO jāpozicionējas

Latvijas NVO pirmkārt ir jānopozicionējas (vai jāpārpozicionējas) tematiski, jāatrod sava joma un jākoncentrē spēki tās attīstībai. Būtībā jau NVO panākumi būs atkarīgi no biedru personīgās motivācijas saskaņas ar organizācijas mērķiem un izvēlēto jomu. Piemēram, biedrība Sniega klubs jau astoņus gadus nodarbojas tikai ar ziemas sporta veidu, īpaši snovborda popularizēšanu. Tika izveidota mājas lapa www.sniegaklubs.lv, kas vairākus gadus izglītoja par šo sporta veidu, piesaistot ievērojamu auditoriju un nostiprinot savu reputāciju. Attīstoties, 2008. gadā Sniega klubs uzsāka projektu „Drošais kalns”, kas cenšas sabiedrību izglītot par drošu braukšanu ar slēpēm un sniega dēli.

Laiki ir mainījušies. Nav vairs tādu NVO atbalsta programmu un finanšu instrumentu, kas paredzēti tikai un vienīgi dažādu NVO pastāvēšanas nodrošināšanai. Šobrīd finansējumu iespējams iegūt galvenokārt konkrētiem projektiem, kas palīdz kaut ko sasniegt noteiktās jomās. Šobrīd pašsaprotama ir situācija, ka finanšu instrumenti nenodrošina finansējumu pilnā apmērā, tādēļ NVO pašiem ir jānodrošina līdzfinansējums no saviem vai citiem avotiem. Turklāt daudzās jomās, kas tradicionāli it kā bijušas NVO sektora pārziņā, par finanšu resursiem jākonkurē ar biznesa uzņēmumiem un pat valsts pārvaldes iestādēm, kuru administratīvā kapacitāte ir ļoti konkurētspējīga. Ja runājam par ES fondiem — tur konkurence ir gana nopietna arī starp pašām NVO.

Ieteikumi Latvijas NVO

· Mēģiniet saprast un nodefinēt, ko jūs patiešām vēlaties sasniegt ar savu darbību, kas ir jūsu mērķi un līdzekļi

· Meklējiet tirgus iespējas, kas ļautu jums sasniegt jūsu mērķus

· Veiciet saimniecisko darbību pašfinansēšanai — sāciet kaut ko ražot un tirgot, piedāvājiet tirgū kādu pakalpojumu

· Iegūstiet sabiedriskā labuma organizācijas statusu — uzņēmumiem, kas atbalsta NVO ar šādu statusu, ir iespēja iegūt uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi 85% apmērā

· Izmantojiet savu mērķu sasniegšanai modernās tehnoloģijas — internets, blogi, mobilo telefonu saturs

· Administratīvo izmaksu optimizēšanai mans piedāvājums ir vairākām NVO apvienoties, piemēram, kopīgi īrējot biroju, dalot biroja tehnikas lietošanas izmaksas, uz maiņām lietojot konferenču telpu, dalīt izmaksas, algojot vienu grāmatvedi un juristu, slēgt korporatīvos līgumus un gūt atlaides banku, telekomunikāciju pakalpojumiem, servera uzturēšanas pakalpojumiem, u.c.

· Veidojiet savstarpējos konsorcijus, piedaloties Latvijas un Eiropas grantu projektu konkursos

· Veidojiet starptautiskos kontaktus un partnerības — sāciet ar internetu, meklējiet NVO tuvējās valstīs, kas darbojas līdzīgās jomās

· Pamēģiniet iesaistīt savas NVO darbā brīvprātīgos no Eiropas valstīm, kas nesīs jūsu NVO ikdienā jaunas vēsmas (tam iespējams iegūt finansējumu)

· Aktīvi paudiet savu viedokli publiskajā telpā


Nevalstiskais alus krogs

Domāju, ka organizācijām ir jāmeklē saimnieciskās darbības iespējas savas darbības nodrošināšanai. Latvijā tā pagaidām nav izplatīta prakse, taču esošā likumdošana ir labvēlīga šādu aktivitāšu veikšanai. Biedrība Avantis man šķiet labs piemērs šajā kontekstā. Līdzās savai pamatdarbībai, veicinot jauniešu aktīvu dzīvesveidu, Avantis pamanās uzņemt kādu dokumentālo filmu, kas nodrošina līdzekļus citām aktivitātēm. Avantis savulaik atklāja Rīgas pirmo skeitparku Grīziņkalnā.

Eiropā NVO saimnieciskā darbība ir ļoti izplatīta parādība. Gadu mijā biju ciemos pie saviem draugiem Beļģijā, kuri dibinājuši NVO, lai palīdzētu gūt līdzekļus dažādiem sociāliem projektiem. NVO apvienojušies daži alusmīļi — pēc profesijas galdnieki un mūrnieki. Viņi katru gadu no decembra vidus līdz nākamā gada janvārim organizē Ziemassvētku krogu vienas pilsētas galvenajā laukumā. Paši uzceļ koka ēku, uzmūrē iekšā krāsni, uzsit leti un galdus — viss kā parastā krogā, tikai darbinieki ir brīvprātīgie un gūtā peļņa tiek atdota vietējā rajona sociālajiem projektiem. Pats tur nostrādāju vienu vakaru — bija jautri.

NVO ir arī jādomā par taupību. Videi draudzīgām izpausmēm, manuprāt, pirmkārt ir jānāk no NVO. Latvijā bieži tas nav novērojams un dažkārt tieši NVO ir tās, kas iznieko naudu ar nevajadzīgu, saturiski vāju un vizuāli trūcīgu bukletu izdošanu lielās tirāžās. Vēl arvien šad un tad nākas nokļūt pie bagātīgi klāta furšeta galda, kas sarūpēts kāda NVO projekta ietvaros. Ar to gribu teikt, ka ir jātaupa un jākļūst radošiem. Piemēram, bukletam kā metodei ir zems efektivitātes koeficients. Izvēloties efektīvākas un radošākas metodes, organizācijas varēs ietaupīt savus laika un darba resursus.

Vēl viens būtisks aspekts, kas var sekmēt NVO darbību, ir to pārstāvju ikdienas uzvedības saskaņa ar organizācijas oficiāli deklarētajām vērtībām. Jāsaprot, ka īpaši radītas komunikācijas aktivitātes nepārspēs labo vai slikto NVO pārstāvju uzvedības vēstījumu. Ideālajā gadījumā paustā pārliecība pilnībā saskanēs ar ikdienas rīcību.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Saistītie raksti

Sniega klubs sniegaklubs.lv

AVANTIS avantis.lv

Papardes zieds papardeszieds.lv

Glen Latvija glen.lv