Pētījums sniedz informāciju par politiku un praksi sadarbībai starp NVO un valsti dažādās Austrum un Rietumeiropas valstīs. Pētījums tiks izmantots izstrādājot Latvijas pilsoniskās sabiedrības politikas pamatnostādnes un valsts programmu pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai.

ANOTĀCIJA

Pirmajā sadaļā aprakstītas sadarbības formas starp NVO un parlamentiem, valdībām, ministrijām, pašvaldībām un citām valsts institūcijām. Otrā sadaļā aprakstīti tiešie finansējuma mehānismi un netiešā atbalsta veidi, ar kādiem valstis un pašvaldības stiprina nevalstisko organizāciju sektoru. Trešajā sadaļā Ungārijas pētnieki analizē dažādus NVO un valsts sadarbību reglamentējošos dokumentus, tai skaitā dokumentus, kas tapuši pēc pašvaldību iniciatīvas, lai noteiktu pašvaldību un NVO lomu sabiedrības dzīves uzlabošanā. Ceturtā sadaļa analizē jauno ES dalībvalstu politiku un praksi, lai nodrošinātu savu NVO pilnvērtīgu līdzdalību Eiropas Savienības pilsoniskās sabiedrības dzīvē.

Lai gan valsts atbalsts NVO sektoram Eiropā ir ļoti atšķirīgs, tomēr visās valstīs ir izstrādātas sadarbības formas. Pilsoniskā sabiedrība tikai nesen atzīta par vienu sektoru, tāpēc prakse tās stiprināšanai ir dažāda. Pētījums dod iespēju, veidojot Latvijas pilsoniskās sabiedrības politiku, ieskatīties Eiropas pieredzes daudzveidībā, lai rastu optimālo risinājumu Latvijas apstākļiem.

Analīze veikta Phare projekta “Pilsoniskās sabiedrības attīstības stratēģijas izstrāde” ietvaros Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta (ĪUMSILS) uzdevumā.

NVO un valsts sadarbības politika un prakse Eiropā: salīdzinošā analīze

(latviski, PDF, 603 KBpdf) (angliski, PDF, 441 KBpdf)