Raksts

NVO priekšlikumi valdības deklarācijai


Datums:
29. oktobris, 2002


Autori

Providus


Lai sekmētu pilsoniskās sabiedrības līdzdalību politiku veidošanā, portāls politika.lv aicinājis 12 ietekmīgas nevalstiskās organizācijas iesniegt savus priekšlikumus topošās valdības deklarācijai, tādējādi veicinot organizāciju pārstāvēto interešu pārstāvību. Papildus jau aptaujātajām, pēc savas iniciatīvas priekšlikumus valdības deklarācijai mums ir atsūtījušas arī citas NVO. Ar šiem priekšlikumiem iepazīstināti valdības koalīcijas pārstāvji.

2002.gada 1.novembrī politika.lv rīkoja nevalstisko organizāciju tikšanos ar topošās valdības veidotājiem no Jaunā laika, TB/LNNK un Latvijas Pirmās partijas, kur apsprieda organizāciju sagatavotos priekšlikumus valdības deklarācijai kā arī varas un sabiedrības dialoga kvalitāti. Šīs tikšanās laikā tika panākta vienošanās par konkrētiem soļiem valsts dialoga ar sabiedrību veicināšanai:

  • Visu NVO priekšlikumi, kas iesniegti valdības veidotājiem un publiski pieejami politika.lv, tiks izskatīti deklarācijas izstrādes darba grupu tuvākajās sēdēs un tiks vērtēti līdzvērtīgi koalīcijas partneru ierosinājumiem. Priekšlikumus iesniegušās organizācijas ir uzaicinātas piedalīties šajās sanāksmēs, lai konkrēti apspriestu visus ierosinājumus. Organizāciju kooordinēšanu apņēmies veikt NVO centrs, kas aicina nevalstiskās organizācijas izteikt savus vai pievienoties NVO centra izstrādātajiem priekšlikumiem valdības deklarācijai un tos nosūtīt: uz e-pastu : birojs@jaunaislaiks.lv un info@ngo.org.lv ; faksu 7205473 vai pastu (adrese: Jēkaba kazarmas, Torņa iela 4-3b, Rīga, LV-1050).
  • Valdības deklarācijā tiks iekļauta jauna sadaļa “Valsts un sabiedrība”, kur dialoga veidošana starp nevalstisko sektoru un valsti būs definēta kā nozīmīga valdības prioritāte, paredzot šī dialoga veidošanai arī finansējumu. Konkrētu sadarbības mehānismu izvērtēšana un nepieciešamās izmaiņas tiks apspriestas turpmākajās sarunās, kurās NVO centrs piekritis uzņemties koordinētāja lomu
  • Veicinot atklātību un informācijas pieejamību, tiks panākta valsts finansēto lietišķo pētījumu publicēšana internetā.
  • Šī 13 ietekmīgu NVO pārstāvju tikšanās, lai valdības deklarācijas tapšanas laikā ar politiķiem apspriestu tajā izvirzāmos mērķus un sabiedrības līdzdalību politikas veidošanā, ir pirmā šāda veida saruna, par kuru gandarījumu izteica gan nevalstiskā sektora pārstāvji, gan valdības veidotāji.

    No NVO pārstāvjiem sanāksmē piedalījās Kaija Gertnere-Ozola (NVO Centrs), Nils Muižnieks (Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centrs), Inguna Ebela (Glābiet Bērnus), Juris Radzevičs (Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība), Ieva Jaunzeme (Latvijas Darba devēju konfederācija), Aina Verze (Latvijas pensionāru federācija), Māris Slokenbergs (Eiropas Kustība Latvijā), Ojārs Kalniņš (LATO), Kristīne Ante (Latvijas Studentu apvienība), Ivars Balodis (Apeirons), Valters Bruss (Zemnieku Saeima), Mārīte Seile (Skolu atbalsta centrs), Inese Voika (Delna).

    NVO priekšlikumi

    Nevalstisko organizāciju centra izvirzītie priekšlikumi valdības deklarācijai

    Rīgā, 2002.gada 31.oktobris

    Ņemot vērā, ka tiek veidota valdība un tuvākajā laikā tai būs jāizstrādā rīcības plāns, Nevalstisko organizāciju centrs izvirza valdībai sekojošas prioritātes jaunās valdības deklarācijai:

    1. Apņemties izstrādāt un ieviest vienotus noteikumus valsts budžeta līdzekļu piešķiršanai sabiedriskā labuma organizācijām:

    1) definējot līdzfinansējuma ieguves iespējas un noteikumus;

    2) izstrādājot noteikumus, kā valsts iestādes var piešķirt finansējumu NVO, atbilstoši vienlīdzības un atklātības principiem (tas ir, balstoties uz vienlīdzīgiem konkursa noteikumiem un publiskojot informāciju par konkursa rezultātiem).

    2. Apņemties veicināt NVO labvēlīgas likumdošanas pieņemšanu un iedzīvināšanu, nodrošinot:

    1) vienlīdzīgus un atklātus darbības principus visam NVO sektoram;

    2) nodokļu atvieglojumu piešķiršanas mehānismu sektoram un sabiedriskā labuma organizācijām;

    3) sociāli atbildīgas uzņēmējdarbības veicināšanu;

    4) priekšnoteikumus privātpersonu ziedošanas iniciatīvai.

    3. Apņemties ieviest atvērtu un atklātu mehānismu sabiedrības līdzdalībai visos politikas veidošanas posmos ministrijās un nodrošināt šo mehānismu darbību:

    1) nodrošinot sabiedrībai regulāru informācijas ieguvi par ministriju darba plāniem un līdzdarbības iespējām, tai skaitā – nodrošinot regulāru ministriju un to sfērā darbojošos NVO tikšanās;

    2) nodrošinot konsultāciju mehānismu ministriju līmenī nevalstiskajām organizācijām, paredzot finansējumu šīs darbības nodrošināšanai;

    3) īstenojot politiskās gribas stiprināšanu ministriju līmenī sadarbībai ar nevalstisko sektoru.

    NVO centrs uzskata, ka viens no mehānismiem šo principu ieviešanai būs NVO sektoru regulējošo likumprojektu:

    “Biedrību un nodibinājumu likums”, “Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likums ”, “Sabiedriskā labuma organizāciju likums”

    un no tiem izrietošo nodokļu likumu grozījumu:

    “Par nekustamā īpašuma nodokli”, “Par pievienotās vērtības nodokli”, “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, “Par uzņēmuma ienākuma nodokli”, “Par humānās palīdzības sūtījumiem” pieņemšana Saeimā,

    kā arī Ministru kabineta noteikumu par Sabiedriskā labuma komisiju izstrāde un pieņemšana.

    Kaija Gertnere-Ozola,
    NVO centra direktore

    NVO centra priekšlikumi valdības deklarācijas sadaļai “Valsts un sabiedrība”

    Valdības veidotāju un NVO tikšanās laikā 1. novembrī tika pieņemts lēmums topošās valdības deklarācijā veidot īpašu sadaļu “Valsts un sabiedrība”. Publicējam NVO Centra priekšlikumu šajā sadaļā iekļaut apakšsadaļu “Pilsoniskā sabiedrība”:

    Ieviesīsim atvērtus un atklātus mehānismus sabiedrības līdzdalībai visos politikas veidošanas posmos, nodrošinot:

  • regulāru informāciju sabiedrībai par ministriju un pašvaldību darba plāniem un līdzdalības iespējām;
  • konsultāciju mehānismus politikas formulēšanas posmā, paredzot finansējumu sabiedrības iesaistei;
  • funkciju deleģēšanu politikas īstenošanas posmā, paredzot atbilstošo finansējumu funkcijas veikšanai.
  • Pieņemsim un iedzīvināsim pilsoniskās sabiedrības attīstībai labvēlīgu likumdošanu, nodrošinot:

  • vienlīdzīgus un atklātus darbības principus visam NVO sektoram;
  • nodokļu atvieglojumu piešķiršanas mehānismu sektoram un sabiedriskā labuma organizācijām;
  • sociāli atbildīgas uzņēmējdarbības veicināšanu;
  • priekšnoteikumus privātpersonu ziedošanas iniciatīvai.
  • Izstrādāsim un ieviesīsim vienotus noteikumus kā nevalstiskās organizācijas varētu pretendēt.

    Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšlikumi valdības deklarācijai

    1) Efektīvas un savlaicīgas savstarpējas konsultācijas un informācijas apmaiņa jautājumos, kas skar valsts iedzīvotāju darba un sociālo tiesību aizsardzību.
    2) Sociālā dialoga principu atzīšana un ievērošana visos līmeņos, atzīstot, ka darbiniekus pārstāv LBAS, uzņēmējus kā darba devējus – Latvijas Darba devēju konfederācija, kā arī atbalstot sociālā dialoga veidošanos uzņēmumos starp darba devējiem un darbinieku arodbiedrību, darba koplīgumu noslēgšanu.
    3) Strādājošo tiesības uz taisnīgu atalgojumu, kas nodrošinātu viņiem un viņu ģimenēm cilvēka cienīgus dzīves apstākļus, minimālās darba algas paaugstināšanu līdz iztikas minimuma līmenim, vienotas darba samaksas sistēmas no valsts un pašvaldību budžetiem finansētajās iestādēs un uzņēmumos izveidošanu, ar iedzīvotāju ienākuma nodokļu neapliekamā minimuma pielīdzināšanu minimālajai darba algai.
    4) Sociālās apdrošināšanas pakalpojumu nodrošināšana visām personām, kas ir reģistrējušās kā sociāli apdrošinātas personas, bez jebkādiem ierobežojumiem saistībā ar budžeta deficītu.
    5) Priekšlaicīgas pensionēšanās iespēju saglabāšana; jau noteiktā pensijas vecuma nepaaugstināšana; darbinieku, kuri strādā īpašos darba apstākļos, tiesību uz atvieglotiem noteikumiem atjaunošana.
    6) Darbinieku prasījumu apmierināšanu uzņēmuma (uzņēmēja) maksātnespējas gadījumā, izveidojot attiecīgu garantiju institūciju bez darbinieku iemaksām.
    7) Sociālās palīdzības kritēriju un apmēru noteikšana visiem valsts iedzīvotājiem, kuri viņiem ļautu nodrošināt iztiku un mājokli.
    8) Valsts ģimeņu pabalstu un bērnu kopšanas pabalstu palielināšanu.
    9) Dažādu termiņu tautsaimniecības ekonomiskās attīstības izstrādāšana un īstenošana.
    10) Augstāka nodarbinātības līmeņa valstī sasniegšana un uzturēšana, pievēršot lielāku uzmanību rajoniem ar īpaši augstu bezdarba līmeni, apstākļu nodrošināšana jaunu darba vietu radīšanai.
    11) Profesionālās izglītības standartu izstrādāšana un tās kvalitātes uzlabošana.
    12) Ierobežojumu atcelšana sociālās apdrošināšanas jomā, kas saistīti ar speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta deficītu.
    13) Pilnvērtīgas darba aizsardzības sistēmas nostiprināšana, veselīgu un drošu darba apstākļu nodrošināšana un darba humanizācija.
    14) Nepieciešamo līdzekļu piešķiršana laikmetīgas izglītības (tajā skaitā, mūžizglītības), zinātnes, veselības aprūpes un kultūras attīstībai.

    J.Radzevičs
    LBAS priekšsēdētājs

    Sabiedrības par atklātību – Delna ieteikumi ieteikumi valdības deklarācijai

    1. Veikt izmaiņas informācijas atklātības likumā, kas nodrošinātu iedzīvotājiem visas starptautiskos standartos garantētās tiesības uz brīvu pieeju informācijai, kā arī – gan finansiāli, gan administratīvi nodrošināt likuma vispārēju izpildi visos valsts pārvaldes līmeņos.

    2. Ieviest visaptverošu korupcijas novēršanas programmu, kas balstītos uz valstiska godaprāta sistēmu un iesaistītu plašas varas un sabiedrības daļas tās īstenošanā. Tai skaitā visneatliekamākās jomās:

  • finansiāli un stratēģiski atbalstīt KNAB izveidi un darbību;
  • nodrošināt tiesisku aizsardzību trauksmes cēlājiem (wistleblowers) par nekārtībām valsts un pašvaldību iestādēs;
  • nodrošināt budžeta neatkarību institūcijām, kas nodrošina kontroli pār valsts varu un atsevišķām tās funkcijām; – īpaši tiesu varai, Valsts Kontrolei un KNAB;
  • korupcijas novēršanas sistēmās iekļaut veselības aprūpes, izglītības un vides aizsardzības jomas;
  • nodrošināt tiesībsargājošo iestāžu (īpaši policijas un prokuratūras) kapacitāti un profesionalitāti amata noziegumu izmeklēšanā, īpaši attiecībā uz Interešu konflikta likumu un sabiedriskajiem iepirkumiem;
  • pakļaut valsts civildienesta normām un standartiem pašvaldību institūcijās strādājošos.
  • 3. Vērsties pret nopietnāko korupcijas veidu Latvijā – politisko korupciju, tai skaitā:

  • panākt likumdošanas lobēšanas un citu ietekmes sfēru atklātību un pārskatāmību sabiedrībai;
  • ieviest Saeimas ētikas kodeksu;
  • turpināt reformas politisko partiju finansēšanas jomā.
  • 4. Plaši iesaistīt sabiedrību valsts pārvaldē, tai skaitā – dažādu politiski un finansiāli jūtīgu procesu novērošanā, īpaši veicināt konsultatīvu un pārraudzības padomju darbību ar sabiedrības pārstāvju līdzdalību, tai skaitā – arī tādās ar korupcijas novēršanu saistītās institūcijās kā KNAB.

    Inese Voika,
    Sabiedrības par atklātību – Delna
    valdes priekšsēdētāja

    2002.gada 1.novembrī

    Invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons mērķi valdības deklarācijai

    1. Skaidri izveidota un sakārtota likumdošana cilvēku ar invaliditāti jomā. Noteiktas atbildības un pienākumi gan no valsts un pašvaldību institūciju puses, gan no cilvēku ar invaliditāti puses.
    2. Integrēta izglītība. Bērniem ar invaliditāti ir radītas iespējas mācīties vispārizglītojošās skolās, augstskolās.
    3. Vides pieejamība. Tiek izveidoti un ievēroti vides pieejamības standarti. Kā arī izstrādāts kontroles un sankciju mehānisms.
    4. Agrīnā diagnostika.
    5. Specializētas nodarbinātības programmas, kas veicina cilvēku ar invaliditāti iekļaušanos darba tirgū.
    6. Paplašinātas rehabilitācijas iespējas reģionos, tuvāk dzīvesvietai.
    7. Kvalitatīvi tehniskie palīglīdzekļi, cilvēkiem savlaicīgi pieejami un speciāli pielāgoti.
    8. Paplašināts rehabilitācijas skaidrojums ar dažādām iespējām.
    9. Cilvēku ar invaliditāti līdzdalības nodrošinājums dažādu līmeņu lēmumu pieņemšanā.
    10. Interešu aizsardzības institūcijas izveidošana.

    Apvienības vadītājs Ivars Balodis.

    Latvijas Darba devēju konfederācijas priekšlikumi valdības deklarācijai

    4. Veicināt Latvijas Darba devēju konfederācijas organizatorisko attīstību ar mērķi maksimāli izmantot likumā “Par darba devēju organizācijām un to apvienībām” piešķirtās tiesības.

    Latvijas Transatlantiskās Organizācijas 6 principi valdības deklarācijai

    LATO valde vēlas, lai Latvijas valdība turpinātu iepriekšējo valdību iesāktās ekonomikas reformas, kā arī neatgriezenisku integrāciju NATO un Eiropas Savienībā (ES). Valdības politikai pamatā būtu jānodrošina valsts kopprodukta pieaugums un iedzīvotāju reālo ienākumu pieaugums. LATO vēlas, lai Latvijas Ministru kabineta deklarācijā tiktu ietverti un īstenoti sekojoši politikas principi:

    Tādu lēmumu pieņemšana, kas netraucētu Latvijas iestāšanās procesu NATO līdz dalībvalsts statusa ratifikācijai visos NATO valstu parlamentos;
    Atbildīgas NATO dalībvalsts rīcība – turpinot NBS attīstību, nodrošinot ikgadējus valsts aizsardzības izdevumus 2% apmērā no IKP, aktīvu dalību NATO kopējās aktivitātēs;
    Sabiedrības un NVO iesaistīšana politikas lēmumu pieņemšanā, t.sk., par nacionālo ārpolitiku un aizsardzības politiku;
    Korupcijas likuma izpilde, kas nodrošinātu praktiskus rezultātus un atklātību valsts iestāžu darbā jau līdz 2004.gada 1.janvārim;
    Pieaugošs valsts finansiāls atbalsts sabiedrības integrācijas procesam, t.sk., latviešu valodas apmācībai nelatviešiem;
    Mācību materiāla par NATO un ES izstrāde un ieviešana latviešu un krievu valodas plūsmas vispārizglītojošās skolās Latvijā.

    LATO valdes vārdā,
    Ojārs Kalniņš,
    LATO valdes priekšsēdētājs

    Latvijas Pensionāru federācijas prasības 8.Saeimai

    Saeimas, Ministru kabineta un pašvaldību svarīgākais uzdevums ir nabadzības samazināšanas reālas programmas īstenošana, sākot ar 2003.gadu.
    Balstoties uz Labklājības ministrijas izstrādāto “Koncepciju par minimālo algu”, pieņemt likumu par kritēriju noteikšanu minimālās algas aprēķināšanai.
    Ar 2003.gadu līdz ar minimālās algas palielinājumu jābūt automātiskai pensiju indeksācijai katru gadu, šim nolūkam paredzot līdzekļus valsts budžetā.
    Ar likumu noteikt valsts sociālā pabalsta lielumu vismaz 50% apmērā no minimālās algas, nodrošinot valsts sociālā pabalsta palielinājumu adekvāti minimālās algas paaugstinājumam.
    Maznodrošināto pensionāru un invalīdu obligāto veselības apdrošināšanu veikt par valsts budžeta līdzekļiem.
    Pensionāriem un invalīdiem, kuri saņem pensiju mazāku par iztikas minimumu, piešķirt maznodrošinātās personas statusu.
    Pārskatīt iztikas minimuma groza vērtību pēc 2002.gada decembra cenām, jo tā pašreizējā vērtība Ls 84,68 noteikta 2000.gada decembra cenās.
    Pārskatīt algu sistēmu valstī, nosakot minimālo algu sabiedriskajā sektorā 10 minimālo algu līmenī.
    Pārskatīt likumus par nodokļiem un nodevām, ieviešot diferencēto un progresīvo nodokļu principus.
    Palielināt Darba inspekcijas un Ekonomiskās policijas kontroli pār darba samaksas legalizēšanu un darba ņēmēju aizsardzību saskaņā ar attiecīgo likumu normām.
    Sociālā budžeta deficīta segšanai veikto aizņēmumu no Valsts kases neaplikt ar procentiem par sociālā nodokļa atlikto maksājumu summu.
    Veselības aprūpes budžetu palielināt līdz 7% no iekšzemes kopprodukta.
    Noteikt, ka pensija netiek iekļauta ienākumu aprēķinā uz vienu ģimenes locekli garantētā ienākuma – Ls 21 – nodrošināšanai.

    Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja vietniece
    Aina Verze

    Skolu atbalsta centra ieteikumi izglītības politikas veidošanai vispārējās izglītības sistēmā

    Daudzas Latvijas izglītības sistēmā uzsāktās reformas ir izrādījušās neveiksmīgas, jo tās nav bijušas saistītas ar valsts izglītības sistēmas ilgtermiņa attīstību, nav bijušas pamatotas pētījumos un praksē, nav bijis paredzēts mērķtiecīgs ieviešanas process, vai arī ir bijuši sasteigti termiņi. Līdz ar to ar neveiksmēm un nevajadzīgu pretestību ir sastapušās pat sākotnēji labi iecerētas reformas. Līdz ar to ir nepieciešams:

    Izstrādāt izglītības sistēmas attīstības vīziju un izvirzīt prioritātes darbībai.
    Lēmumu pieņemšanas procesu balstīt Latvijā un ārzemēs veiktos pētījumos, pieredzē un praksē, tādējādi nodrošinot pamatotu, nesasteigtu, īstenojamu lēmumu pieņemšanu.
    Nodrošināt pietiekamu pārejas laiku un nepieciešamo atbalstu iesaistītajām pusēm pirms lēmumu stāšanās spēkā.

    Ir saprotams, ka katrai jaunai valdībai ir savas darbības prioritātes. Tomēr nav pieļaujama nepamatota un sasteigta rīcības programmas maiņa, neņemot vērā pēctecību. Katrā eksperimentā izglītības sistēmā ir iesaistīti desmiti tūkstoši cilvēku, uz daudziem no kuriem reformas var atstāt ilglaicīgu un nozīmīgu ietekmi. Katrs nepārdomāts lēmums rada negatīvu atbalsi milzīgā sabiedrības daļā – skolotājos, skolēnos, vecākos. Tas grauj arī Latvijas izglītības sistēmas prestižu. Līdz ar to nepieciešams:

    Nodrošināt valdības lēmumu pēctecību.

    Konkurētspējīgu jauno paaudzi var veidot tikai konkurētspējīga izglītības vide – profesionāli skolotāji, pieeja mūsdienīgiem mācību resursiem. Diemžēl nav pamata cerēt, ka skolotāju profesiju izvēlēsies spējīgākie jaunieši, ja viņiem nebūs garantēts konkurētspējīgs atalgojums.
    Jau tagad pētījumos vērojama tendence, ka lauku skolas vidēji uzrāda sliktākus mācību rezultātus nekā pilsētu skolas. To veicina arī ierobežotāka pieeja ārpusskolas izglītojošajai videi – mūsdienu tehnoloģijām, kultūras un mākslas pasākumiem, iespējai ceļot. Līdz ar to nepieciešams:

    Nodrošināt Izglītības likumā paredzētās vienlīdzīgās tiesības iegūt izglītību neatkarīgi no dzīvesvietas.
    Būtiski palielināt pedagogu algas.
    Nodrošināt visu skolēnu reālu pieeju kvalitatīviem mūsdienu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pakalpojumiem.

    Latvijā nepietiekama uzmanība tiek veltīta darbam ar bērniem ar īpašām vajadzībām. Šī kategorija ir definēta ļoti šauri, tajā nav iekļauti, piemēram, ne bērni ar dažādām mācīšanās grūtībām, ne apdāvināti bērni. Joprojām ievērojami līdzekļi tiek ieguldīti speciālo skolu uzturēšanai, neveicinot pasaules attīstītākajās pasaules valstīs populāro iekļaujošo skolu virzienu. Līdz ar to:
    – netiek ievērotas vienas bērnu daļas Izglītības likumā noteiktās tiesības izvēlēties skolu, t.sk., vispārizglītojošo skolu, nevis speciālo,
    – netiek pilnvērtīgi izmantots lielas bērnu daļas potenciāls, un zaudētājs ir Latvijas sabiedrība.

    Līdz ar to nepieciešams:

    Uzsākt pakāpenisku un pārdomātu bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšanu Latvijas vispārizglītojošajās skolās.
    Nodrošināt katram skolēnam pilnvērtīgas izaugsmes iespējas skolā atbilstoši viņa spējām un vajadzībām.
    Nodrošināt principa “nauda seko skolēnam” īstenošanu ne tikai attiecībā uz valsts un pašvaldību skolām, bet arī privātskolām.

    Nav iespējams nodrošināt pilnvērtīgas izaugsmes iespējas skolēniem, ja šādas izglītības iespējas nav nodrošinātas skolotājiem. Ņemot vērā Latvijas situāciju, ka skolās ienāk ļoti neliels jauno pedagogu skaits, ir nepieciešams nopietnu uzmanību pievērst pedagogu tālākizglītības sistēmas pilnveidei, kas nodrošinātu elastīgu un efektīvu atbalstu strādājošajiem skolotājiem. Tādēļ ir nepieciešams:

    Ievērojamu daļu no pedagogu tālākizglītībai paredzētajiem līdzekļiem novirzīt uz skolām, jo pētījumi liecina, ka tālākizglītībā izmantotie līdzekļi ir visefektīvāk izmantoti, ja tie ir mērķtiecīgi ieguldīti skolai aktuālo vajadzību risināšanā.

    Šobrīd pedagogu profesionālās pilnveides pasākumi bieži vien ir daudz progresīvāki un mūsdienīgāki par pedagoģiskajās augstskolās piedāvāto programmu. Daudzi studenti atzīst, ka pedagoģiskajās augstskolās viņi iegūst diplomu, bet īsto sapratni par pedagoga darbu gūst, uzsākot darbu skolās. Tādēļ nepieciešams:

    Kardināli uzlabot topošo pedagogu sagatavošanu pedagoģiskajās studiju programmās, būtiski palielinot prakses iespējas un likvidējot teorijas un prakses atrautību. Nodrošināt pedagoģisko augstskolu programmās mūsdienīgas teorijas un prakses saikni. Veicināt pedagoģisko augstskolu sadarbību ar praktiķiem – skolām, nevalstiskajām organizācijām.
    Ieviest “jaunā pedagoga” kategoriju, kura ir uzskatāma par pārejas periodu, lai iegūtu pedagoga kvalifikāciju, kā arī šajā laikā tiek sniegts īpašs atbalsts un pārraudzība.

    Milzīgs procents pedagoģisko programmu absolventu, kuri pie tam ir studējuši valsts budžeta apmaksātajās vietās, par savu tālāko darba vietu neizvēlas skolu, tādējādi valsts līdzekļi tiek tērēti nemērķtiecīgi.

    Paredzēt mehānismus, kas nodrošina par valsts līdzekļiem studējošo programmu studentu mērķtiecīgu nodarbinātību atbilstoši apgūtajai programmai.

    Mārīte Seile, Skolu atbalsta centra direktore

    Sabiedriskā organizācija Zemnieku saeima

    Zemnieku saeima (ZSA) ir lauksaimnieku organizācija, kuras biedri ir lauku saimnieki un saimnieces, kas nodarbojas ar lauksaimniecību profesionālā līmenī un kuri vēlas darboties šajā nozarē arī turpmāk. Tie ir cilvēki, kuri spītējot visām grūtībām, visus šos gadus ir attīstījuši savas saimniecības, radījuši jaunas darbavietas laukos, maksājot nodokļus devuši savu ieguldījumu Latvijas valsts attīstībā.

    Uzskatām, ka nākamajai valdībai ir jāturpina radīt tādus apstākļus, kas veicinātu Latvijas lauksaimniecības konkurētspējas paaugstināšanos. Latvijā ir jābūt spēcīgai, patstāvīgai un konkurētspējīgai lauksaimnieciskajai ražošanai.

    Politikai jābūt vērstai uz lauksaimnieciskās ražošanas attīstību, investīciju piesaisti nozarē, jaunu darbavietu radīšanu.

    Lai sakārtotu lauksaimniecisko ražošanu atbilstoši Eiropas Savienības (ES) prasībām tuvākajos gados ir jāveic lielas investīcijas ražošanā, tādēļ uzskatām par nepieciešamu palielināt valsts atbalstu lauksaimniecībai līdz 5 % no valsts budžeta.

    Subsīdiju galvenais uzdevums mūsu izpratnē ir lauksaimnieciskās ražošanas attīstība un tādējādi arī konkurētspējas palielināšana nākotnes ES koptirgū.

    Ņemot vērā lauksaimnieciskās darbības lēno naudas apriti, ir jānodrošina lētu kredītresursu pieejamība.

    Lai palielinātu Latvijas pārtikas produktu konkurētspēju jāveicina maksimāli liela pievienotās vērtības radīšana Latvijas pārtikas produktiem.

    Valstī jāizstrādā stratēģija, lai palielinātu vietējo pārtikas produktu īpatsvaru tirgū.

    Jāizmanto visi starptautiski atļautie mehānismi eksporta veicināšanai.

    Jārada labvēlīgi apstākļi kooperācijas attīstībai, tādējādi palielinot saimniecību konkurētspēju iekšējā un ārējā tirgū. Kooperācijas attīstība ļautu attīstīties arī nelieliem ražotājiem, kuri pašlaik nespēj veiksmīgi konkurēt tirgū.

    Rīgā, 29.10.2002.

  • Eiropas Kustības Latvijā prioritātes jaunās valdības deklarācijai
  • Ņemot vērā Eiropas Kustības Latvijā mērķus –

    pirmkārt, sagatavot pilsonisko sabiedrību visā Latvijā – gan Rīgā, gan novados – tautas nobalsošanai par valsts iestāšanos Eiropas Savienībā, uzņemoties koordinatora un dialoga foruma lomu nevalstisko organizāciju vidē un veidojot argumentētu diskusiju ar eiroskeptiķiem, lai iegūtu sabiedrības atbalstu demokrātiskai Eiropas apvienošanai un Latvijas līdzdalībai Eiropas Savienībā, kā arī radot priekšstatu, kādā virzienā vēlamies attīstīt paplašināto Eiropas Savienību un ko no tās sagaidām;

    otrkārt, sekmēt kopīgas vienotās Eiropas identitātes un šīs identitātes apziņas veidošanos Eiropas Savienības dalībvalstu un kandidātvalstu sabiedrībā un it īpaši Latvijas atpazīstamību un atzīšanu par šīs identitātes neatņemamu sastāvdaļu, izmantojot starptautiskās Eiropas Kustības sadarbības tīklu, –

    prasām pēc 8. Saeimas vēlēšanām izveidotās jaunās Latvijas valdības deklarācijā apstiprināt šādus prioritārus centienus:

  • panākt Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai paplašināšanās pirmajā kārtā 2004. gadā;
  • noslēgt Latvijas iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību līdz 2002. gada decembrim, pēc iestāšanās ievērojot Eiropas Savienības tradicionālo solidaritātes principu iepretī nelielām valstīm un atpalikušiem reģioniem, kā arī vienādus konkurences nosacījumus vienotā Eiropas Savienības lauksaimniecības ražojumu tirgū;
  • noteikt tautas nobalsošanas datumu par Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai uz 2003. gada septembra beigām, nekavējoties izstrādāt Rīcības plānu valdības komunikācijas stratēģijai pirms iestāšanās referenduma un īstenot to, sākot ar 2003. gada janvāri, lai panāktu vismaz 60% vēlētāju atbalstu, piešķirot šai informācijas kampaņai līdzekļus 2003. gada valsts budžetā vismaz 500 000 latu apjomā, trešo daļu no tiem konkursa kārtībā paredzot dažādu nevalstisko organizāciju informācijas un diskusijas projektiem;
  • tūlīt uzsākt mērķtiecīgu, saskaņotu un pārliecinošu valdības reģionālās attīstības politiku, izmantojot Eiropas Savienības finansiālo atbalstu un iesaistot tās īstenošanā reģionus, pašvaldības un nevalstiskās organizācijas, lai it īpaši lauku un mazpilsētu iedzīvotājiem un mazajiem un vidējiem uzņēmējiem pēc iespējas individuāli parādītu viņu perspektīvu pēc pievienošanās Eiropas Savienībai;
  • Latvijas valdības pārstāvjiem debatēs un lēmumos par Eiropas Savienības nākotni pārstāvēt ne vien Latvijas nacionālās, bet arī Eiropas kopējās intereses, attīstot Eiropas Savienību kā nacionālo valstu savienību ar spēcīgām federatīvām iezīmēm – spēcīgām kopīgām politikām, it īpaši ārlietās un drošībā, iekšlietās un tieslietās, kā arī lauksaimniecībā, pēdējo reformējot izmaksu samazināšanas un brīva tirgus virzienā, un spēcīgām kopīgām institūcijām, it īpaši Eiropas Komisiju, kurā panākt Latvijas tāpat kā visu dalībvalstu pārstāvību komisāra līmenī;
  • turpināt Latvijas Nacionālā konventa par Eiropas nākotni darbu sadarbībā ar Eiropas Kustību Latvijā un dialogu ar Sabiedrisko Eiropas integrācijas padomi;
  • izveidot Pilsoniskās sabiedrības fondu, no kura konkursa kārtībā finansēt nevalstisko organizāciju projektus, it īpaši līdzdalībai Eiropas mēroga organizācijās, lai tur pārstāvētu Latvijas nacionālās intereses.
  • Ainārs Dimants, Eiropas Kustības Latvijā prezidents

    29.10.2002

    Organizācijas “Glābiet bērnus” priekšlikumi valdības deklarācijai bērnu tiesību jomā

    Latvijai kā vienai no kandidātvalstīm, kas tuvākajā laikā vēlas iestāties ES un kas pievienojusies ANO Bērna tiesību Konvencijai, vispirms jādeklarē, ka bērns un ģimene ir mūsu valsts prioritāte.

    Pats galvenais – ir jāizpilda visas ANO Bērnu tiesību komitejas Rekomendācijas Latvijas valdībai (2001) bērnu tiesību nodrošināšanai valstī.

    Šo Rekomendāciju realizēšanai dzīvē jāparedz finansu nodrošinājums valsts budžetā vistuvākajā laikā.

    Latvijas organizācija “Glābiet bērnus” kā Nacionālais bērnu tiesību pārstāvis 27 Austrumeiropas un Centrālās Eiropas valstu NVO tīklā Ženēvā kopā ar saviem partneriem no Bērnu Tiesību Koalīcijas vistuvākajā laikā, pēc jaunās valdības apstiprināšanas iesniegs priekšlikumus un ieteikumus jaunajai valdībai bērnu un ģimeņu stāvokļa uzlabošanai valstī.

    Vēstulei pielikumā pievienojam ANO Rekomendācijas Latvijas valdībai 2001.g. Šīs Rekomendācijas jebkurā laikā pieejamas organizācijas “Glābiet bērnus” birojā.

    Patiesā cieņā,

    Valentīna Eihenberga,
    direktore

    Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra tēzes valdības deklarācijai par sabiedrības integrāciju

  • Izveidot Īpašo uzdevumu ministra amatu sabiedrības integrācijas un tautību lietās, kas pārraudzīs Sabiedrības integrācijas departamentu, jaunveidojamo Tautību lietu departamentu un veicinās integrācijas politikas koordināciju ar citām ministrijām.
  • Tautību lietu departaments pārrauga ar mazākumtautībām saistīto likumdošanas pilnveidošanu un īstenošanu.
  • Īpašo uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas un tautību lietās ieņem Sabiedrības integrācijas fonda padomes priekšsēdētāja amatu.
  • Palielināt valsts finansējumu Sabiedrības integrācijas fondam.
  • Šī ministra vadībā dibināt jaunus un iedzīvināt esošus mazākumtautību – valdības dialoga mehānismus.
  • Kultūras ministrijas ietvaros dibināt mazākumtautību kultūras departamentu.
  • Palielināt finansējumu Latviešu valodas apguves valsts programmai, paplašinot tās mērķauditoriju uz pilsonības pretendentiem, ieslodzītājiem, bezdarbniekiem un citām mazaizsargātām iedzīvotāju grupām.
  • Palielināt valsts finansējumu latviešu valodas pētniecībai un attīstībai, īpašu uzsvaru liekot uz latviešu valodas nostiprināšanu internetā.
  • Ratificēt Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par mazākumtautību aizsardzību.
  • Pieņemt jaunu mūsdienīgu likumu par mazākumtautību tiesībām, lai atvietotu morāli novecojušo un deklaratīvo 1991. gada likumu “Par Latvijas nacionālu un etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām uz kultūras autonomiju”.
  • Pilnveidot izglītības likumu, paredzot iespēju arī pēc 2004. gada iegūt vidējo izglītību valsts un pašvaldību vidējās izglītības iestādēs bilingvāli vai dzimtajā valodā ar nosacījumu, ka šo skolu skolotāji un beidzēji spēj nolikt latviešu valodas prasmes pārbaudi visaugstākajā pakāpē.
  • Paplašināt Izglītības un zinātnes ministrijas Vispārējās izglītības departamenta Sabiedrības integrācijas nodaļu, nostiprinot tās dialogu ar mazākumtautībām.
  • Nils Muižnieks, Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra direktors

    Latvijas Studentu apvienības priekšlikumi valdības deklarācijai

  • Panākt reālu akadēmiskās vides atjaunošanos augstskolās – veidojot Latviju kā Ziemeļeiropas augstākās izglītības un zinātnes centru.
  • Nodrošināt 25 – 30% jauniešu no attiecīgā gadagājuma studijas par valsts budžeta līdzekļiem. 2006. gadā sasniegt, ka 30 – 35% jauniešu no gadagājuma iegūst augstāko izglītību.
  • Nodrošināt reālu studenta sociālā stāvokļa uzlabošanu – dienesta viesnīcās, stipendijās un 50% atlaidēs starppilsētu transportā.
  • Ieviest 100% valsts galvotu kredītu studējošiem, kā arī stimulējošu kredītu dzēšanas sistēmu daudzsološajiem absolventiem.
  • Ēriks Samulis, Latvijas Studentu apvienības prezidents

    Latvijas Jaunatnes padomes priekšlikumi Valdības deklarācijai

    Veicināt jaunatnes politikas izstrādāšanu un īstenošanu, lai nodrošinātu neformālās izglītības un darba ar jaunatni attīstību Latvijā, kā arī sekmētu jauniešu pilsonisko aktivitāti un līdzdalību sabiedrisko politiskajos procesos valstī.

    Izveidot koordinētu, profesionālu, sabiedrības un jauniešu interesēm atbilstošu jaunatnes politikas ilgtermiņa stratēģiju, kas nodrošinātu jaunatnes sabiedrisko organizāciju attīstību un darbības ilgtspēju, lai palielinātu darba ar jaunatni efektivitāti un veicinātu preventīvo darbu Latvijā.

  • Likumdošanā skaidri definēt valsts jaunatnes politikas mērķus, uzdevumus, principus un prioritātes.
  • Izstrādāt un pilnveidot valsts jaunatnes politikas normatīvo aktu bāzi, noteikt valsts un pašvaldību institūciju un sabiedrisko organizāciju kompetenci neformālās izglītības un darba ar jaunatni īstenošanā.
  • Noteikt ikgadējas valsts mērķdotācijas jaunatnes sabiedrisko organizāciju attīstības sekmēšanai un darbības atbalstam.
  • Izstrādāt neformālās izglītības un darba ar jaunatni funkciju deleģēšanas un finansēšanas mehānismu jaunatnes sabiedriskajām organizācijām.
  • Laura Gulbe,
    LJP prezidente


    Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

    Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!