Foto: Duglass Ratzens; Foto - S. Akuraters

Daudzas valstis jau ir sapratušas, cik svarīgi ir atbalstīt nevalstiskās organizācijas. Piemēram, Ungārijā 1% no strādājošo nodokļiem tiek novirzīts sabiedriskā labuma organizācijām. Tā bijusi Finansu ministrijas ideja.

Intervija ar Starptautiskā bezpeļņas likumu centra vecāko viceprezidentu
Duglasu Ratzenu (Douglas Rutzen)

Jūsu organizācija ar Latviju sadarbojas jau kopš 1994.gada. Tad jau tieši laikā būtu jautājums, kā šajā laikā ir mainījusies situācija nevalstisko organizāciju jomā?

Jā, mēs strādājam nevalstisko organizāciju (NVO) izglītošanas un likumu izveides un īstenošanas jomā, fokusējoties tieši uz juridisko aspektu un, ja runā par Latviju, tad jāteic – diemžēl, situācija, salīdzinot ar deviņdesmito gadu vidu, nav īpaši mainījusies. Citas Centrālās un Austrumeiropas valstis ir modernizējušas savu NVO likumdošanu, un nu tajā iekļautās normas līdzinās Rietumeiropai raksturīgajiem principiem, diemžēl Latvijas likums par sabiedriskajām organizācijām ir novecojis. Labi, ka Latvijā patlaban jau ir sagatavota vesela NVO likumprojektu pakete, kas gan vēl joprojām nav pieņemta.

Ar kādām problēmām saskaras NVO, eksistējot vecajam likumam?

Agrīnā likumdošana sevi pierādījusi kā problemātisku. Piemēram, vecajā likumā tiek ierobežota organizāciju ekonomiskā aktivitāte, liedzot tām palielināt ienākumus un bremzējot NVO radošās aktivitātes. Vēl kā problēmu uzskatu pašreizējo likuma normu, kas paredz, ka NVO drīkst dibināt ne mazāk kā desmit cilvēku. Šāds nosacījums rada problēmas reģionos, jo laukos grūti sapulcināt desmit cilvēkus, kuiem būtu līdzīgs viedoklis par dažādiem jautājumiem. Daži mani kolēģi atzīmējuši, ka pašreizējais likums ir arī mazliet pretrunīgs un neskaidrs, tādēļ tas jāharmonizē un jāpadara visiem saprotams.

Jūs esat iepazinies ar izstrādātajiem likumprojektiem. Kā Jūs tos vērtētu no juridiskā viedokļa?

Likumprojektu pakete, kurā ietilpst Sabiedriskā labuma organizāciju un Biedrību un nodibinājumu likumprojekts, kā arī vairāki grozījumi jau esošajos ar nodokļiem saistītajos likumos, ir plaša, visaptveroša un progresīva. Kopumā tā līdzinās Rietumeiropas, Centrāleiropas un Austrumeiropas likumdošanai NVO jomā.

Latvijas likumprojektos ir daudz labu lietu, taču īpaši es vēlētos izcelt Sabiedriskā labuma organizāciju likumprojektu. Līdz ar šo likumprojektu Latvija saskaras ar vienu no izaicinājumiem, ko pieredzējusi vai katra valsts, – mēģinājumu noteikt, kurām organizācijām piešķirt priekšrocības, tās atbrīvojot no nodokļiem. Tas nozīmē – noteikt, kurām organizācijām pašām pienākas nodokļu atlaides un kurām ziedojot, nodokļu atlaides iegūst arī uzņēmēji, tā rosinot attīstīt filantropiju. Taču jāprot atšķirt, vai organizācijas biedri strādā savu privāto un komerciālo interešu labā, vai arī tie savu darbu veltī sabiedriskajām interesēm, sabiedriskajam labumam. Lai organizācija iegūtu šo īpašo statusu, ļoti svarīgs ir caurspīdīgums – gan darbā, gan finansēs.

Ja jau īpašā statusa piešķiršana organizācijām ir tik svarīgs un reizē arī sarežģīts process, kam, Jūsuprāt, šī izšķiršanās jāuztic?

Centrālajā un Austrumeiropā ir dažādi nodokļu atlaižu piešķiršanas mehānisma modeļi. Pirmais – tradicionālais un klasiskais – ir tāds, kāds jums jau ir patlaban, kad Finansu ministrija nosaka, kurām organizācijām pienākas nodokļu atvieglojumi. Taču šis modelis rada problēmas, kas jau novērotas daudzās valstīs. Finansu ministrija ir ieinteresēta pēc iespējas vairāk palielināt ieņēmumus valsts budžetā, tādēļ šeit rodas pretruna – ministrija ir ieinteresēta iekasēt pēc iespējas vairāk naudas no nodokļiem, bet, no otras puses, – tai jālemj par nodokļu atlaidēm, kas varbūt ir svarīgi valdībai kopumā, taču var iedragāt pašas ministrijas mandātu.

Kā tad šī problēma tiek risināta citās valstīs?

Dažas valstis ir izlēmušas šo izšķiršanās funkciju uzticēt profesionāliem ierēdņiem konkrētās ministrijas robežās, taču minētie ierēdņi ir nošķirti no valsts ieņēmumu pārraudzīšanas. Daudzas valstis savukārt ir paziņojušas, ka šāds modelis vairs nestrādā un tādēļ sākušas meklēt alternatīvas iespējas nodokļu atvieglojumu noteikšanas mehānismam. Viena iespēja, kas guvusi popularitāti Austrumeiropas un Centrāleiropas reģionā, ir komisija, kura valdībai palīdzētu izlemt, kuras NVO pelnījušas nodokļu atlaides. Šis variants ir aizgūts no Anglijas. Mūs, pēdējā laikā tiekoties ar reģiona valdības pārstāvjiem un NVO ekspertiem, izbrīna, ka tieši šis tā saucamais komisijas modelis gūst priekšroku daudzās valstīs, kuras to arī cenšas iedzīvināt. Jāteic, valdības ir ļoti ieinteresētas šī procesa veicināšanā, un iemesls tam ir bažas, vai Finansu ministrijām, kam līdz šim bijusi noteicošā loma, ir pietiekami daudz informācijas par norisēm konkrētās organizācijas darbības lauciņā. Ministrijas parasti mēģina gūt papildu informāciju no NVO sektora un citiem ekspertiem.

Latvijā, kā saprotu, šis jautājums vēl nav izlemts. Likumprojektā gan ir priekšlikums nodokļu atvieglojumu noteikšanu piešķirt īpašai komisijai, taču esmu arī sapratis, ka par šo jautājumu vēl gaidāmas diskusijas.

Vai jaunie likumi veicinās filantropiju un finansējuma piesaistīšanu NVO?

Filantropija ir sarežģīts jautājums. Es domāju, nodokļu atlaides ir nepieciešamas, taču tās nav izšķirošais plaša mēroga filantropijai. Tomēr esmu pārliecināts, ka īpaši Sabiedriskā labuma organizāciju likumprojekts, kad tas tiks pieņemts, palīdzēs veicināt filantropiju un naudas plūsmu uz NVO. NVO centrā bija sanāksme, kur pulcējās potenciālie naudas devēji — uzņēmēji, un, šķiet, viņiem tagad ir daudz vairāk zināšanu par korporatīvo filantropiju.

Kādi ir mūsu likumprojekti salīdzinājumā ar citu Austrumeiropas valstu NVO sfēru regulējošajiem likumiem?

Latvijas likumprojekti ir brīnišķīgi izstrādāti un ļoti progresīvi. Ja tie tiks pieņemti, Latvija “peldēs” priekšgalā pārējām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, un Jūsu valsts NVO likumi varētu kalpot par modeli citiem. Taču aktuāls ir jautājums, kad tie tiks pieņemti. Protams, labāk būtu, ja tie sāktu darboties pēc iespējas ātrāk. Slikti būtu, ja valdība mēģinātu likumprojektu paketi “saskaldīt” un likumprojektus pieņemt pa vienam. Ja visi tiesībaktu projekti netiek uzreiz akceptēti, tad tiem vispār zūd jēga.

Ja likumprojekti tiktu novilcināti, vai tas varētu izrādīties nāvējoši mūsu NVO?

Nē, tās izdzīvos, esot spēkā arī pašreizējam likumam, taču tad tas nozīmētu braukšanu Porsche ar neatbrīvotu rokas bremzi. Jā, uz priekšu tu kusties, taču ne tik ātri, kā vēlētos un varētu. Savukārt, ja likumprojekti tiks pieņemti, NVO jutīsies vairāk atbalstītas un finansiāli spēcinātas, jo finansiālā palīdzība no ārvalstu fondiem mazinās.

Daudzas valstis jau ir sapratušas, cik svarīgi ir atbalstīt NVO. Piemēram, Ungārijā 1% no strādājošo nodokļiem tiek novirzīts sabiedriskā labuma organizācijām. Kad jautāju Ungārijas NVO pārstāvei, kā šāds solis tika panākts, viņa teica – tā bijusi Finansu ministrijas ideja. Savukārt Finansu ministrijā man paskaidroja – dodot naudu, mēs stimulējam sabiedrisko organizāciju attīstību, jo uzskatām – NVO ir ļoti svarīgas mūsu valsts ekonomikas attīstībai.