NVO ieteikumi valdībai sabiedrības līdzdalības uzlabošanai strukturālo fondu programmēšanā, ieviešanā un uzraudzībā 0

Pieņemti seminārā "NVO loma un līdzdalības iespējas Eiropas Savienības strukturālo fondu izmantošanas plānošanā un uzraudzībā" 2003.gada 14.maijā

Iesaki citiem:

Eiropas Savienība veicina plašu un efektīvu partnerību starp atbildīgajām institūcijām un sociālajiem un citiem partneriem, tai skaitā nevalstiskajām sabiedriskajām organizācijām, strukturālo fondu ieviešanas atbalstam reģionālā un nacionālā līmenī. Šai partnerībai ir jānotiek Vienoto programmdokumentu (Attīstības plānu) sagatavošanas, finansēšanas, uzraudzības un novērtēšanas stadijās. Arī Orhūsas konvencija[1] paredz efektīvas sabiedrības līdzdalības nepieciešamību ar vides aizsardzību saistīto plānu, programmu un politiku sagatavošanā.

Sabiedrības līdzdalība ir galvenā komponente, lai celtu programmēšanas dokumentu kvalitāti un nodrošinātu tiem sabiedrības atbalstu. Nevalstiskās organizācijas (NVO), kas pārstāv dažādu daudzveidīgu sabiedrības grupu viedokli, var sniegt savu ieguldījumu šajā procesā piedāvājot savu ekspertīzi, zināšanas un sadarbības tīklus nacionālajā un starptautiskajā līmenī.

Vienotā programmdokumenta (Attīstības plāna) programmēšanas periods Latvijā tuvojas nobeigumam, un drīzumā sāksies plāna ieviešanas un uzraudzības stadija, kā arī tuvojas jaunais programmēšanas periods. Tādēļ Latvijas NVO aicina Latvijas valdību operatīvi rīkoties, lai nodrošinātu efektīvu partnerības principa ievērošanu ES strukturālo fondu programmēšanā, ieviešanā un uzraudzībā:



1. NVO līdzdalība plānošanas procesā.

Lai nodrošinātu uz partnerību balstītu plānošanas procesu valdībai ir nepieciešams:

  • atvēlēt vismaz 30 dienas laika NVO komentāru izteikšanai par visiem dokumentu projektiem, kas saistīti ar ES strukturālo fondu finansējuma plānošanu;

  • nodrošināt vienota informācijas centra (vienas pieturas aģentūra) darbību, kas nodarbotos ar informācijas aktīvu un pasīvu izplatīšanu;

  • informēt sabiedrību par programmēšanas procesu, tā soļiem un laika grafiku;

  • sagatavot un publiskot visus programmēšanas dokumentus jau to sagatavošanas stadijā un to novērtēšanas ziņojumus, un tos aktīvi izplatīt NVO sektorā un plašākai sabiedrībai;

  • publiskot Eiropas Komisijas komentārus par programmēšanas dokumentiem un konsultēties ar NVO par izmaiņām tajos;

  • nodrošināt iespēju NVO piedalīties Vienotā programmdokumenta (Attīstības plāna) un tā papildinājuma, tai skaitā Informācijas stratēģijas, sagatavošanas Vadības grupā, īstenot pienācīgu sabiedrības līdzdalības procesu un paredzēt pietiekamu laukulaiku.




2. NVO līdzdalība, pieņemot lēmumus, par projektu finansēšanu, uzraudzību un novērtēšanu.

Lai nodrošinātu caurskatāmu, demokrātisku un ilgtspējīgu ES fondu izmantošanu, Latvijas valdībai vajadzētu:

  • nodrošināt sabiedrību ar savlaicīgu un pilnīgu informāciju par ES strukturālo fondu darbībām;

  • nodrošinot nodrošināt NVO pārstāvju dalību Vadības, Novērtēšanas un Uzraudzības komiteju darbā, ļaujot pašāmrespektējot organizācijāmorganizāciju/to apvienībām apvienību izvēlēties neatkarību, izvēloties savus pārstāvjus tajās;

  • nodrošināt to, ka visiem komiteju locekļiem, tai skaita NVO pārstāvjiem, ir vienādas lemšanas tiesības un lēmumi tiek pieņemti izmantojot konsensusa principu;

  • radīt mehānismu, kas nodrošinātu iespēju iesniegtajiem projektiem pēc nepieciešamības veikt vides un dzimumu līdztiesības novērtējumus, iesaistot kompetentās NVO.




3. NVO kapacitātes celšana.

Valdībai ir jāparedz nacionālie resursi un ES strukturālo fondu tehniskās palīdzības finansējums, lai nodrošinātu NVO efektīvu līdzdalību:

  • informācijas par ES reģionālo un strukturālo politiku izplatīšanā;

  • strukturālo fondu programmēšanas, vadības, uzraudzības un novērtēšanas stadijās.





4. Partnerība projektu sagatavošanas, ieviešanas un novērtēšanas stadijās.

Latvijas valdībai vajadzētu:

  • celt NVO kapacitātiprasmes un iemaņas, tās apmācot, konsultējot un finansiāli atbalstot strukturālo fondu projektu sagatavošanā;

  • izveidot finansu un administratīvos mehānismus, lai NVO nodrošinātu iespējas iesniegt un realizēt projektus, kas finansēti no ES strukturāliem fondiem;

  • noteikt vairāku partneru sadarbību (īpaši ar NVO), kā vienu no projektu atlases kritērijiem.





5. Sabiedrības līdzdalības likumdošanas bāzes stiprināšana.

  • valdībai ir jāizstrādā normatīvo aktu bāze, kas veicinātu un nodrošinātu sabiedrības līdzdalību reģionālās un strukturālās politikas plānošanā un ieviešanā;

  • valdībai ir jāizstrādāt Ministru Kabineta noteikumus par sabiedrības informēšanu un tās līdzdalību plānošanas dokumentu izstrādē, ieviešanā un uzraudzībā. Noteikumu izstrādes procesā ir jāveic konsultācijas ar NVO.




_______________

[1] ANO EEK konvencija “Par pieeju informācijai, sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā un tiesībām vērsties tiesībsargājošās iestādēs par vides jautājumiem”. Latvija šo konvenciju parakstīja 1998.g. un tā tika ratificēta 2002.g. sākumā.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (0) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Citi autora darbi