Nu, bet tad ko viņi īsti grib?! 5

Jānis Urbanovičs par Latviju, latviešiem un latviešu valodu runā dikti svētulīgi, bet viņa teiktajā ir manāma arī ļoti liela āža kāja.

Iesaki citiem:

Labdien, lasītāji!

Šodien Ventspils trubas avīzē ir gara intervija ar tā dēvētā Saskaņas centra Saeimas frakcijas vadītāju Jāni Urbanoviču. Diskusija cita starpā ir par to, kāpēc ļaudis atbalsta domu, ka krievu valodai būtu jākļūst par otru valsts valodu mūsu republikā. Un šajā sakarā cilvēks ir nācis ar lūk, kādu domu:

"Krievi grib atņemt Latvijai un latviešiem latviešu valodas valsts valodas statusu? Nē. Krievi grib, lai latviešu valoda iznīkst? Nē. Viņi grib nemācīties latviešu valodu? Nē. Viņi grib, lai viņu bērni nemācās latviešu valodu un nav konkurētspējīgi Latvijā? Nē." Un ko tad "krievi" grib? "Viņi grib būt šeit partneri. Viņi grib sajust, ka viņi ir šeit savējie, nevis valsts pamatu grāvēji, kā prezidents teica."

Lūk, kā. Pirmkārt, kādreizējais Biškekas piesolītājs te vienā maisā ir sabāzis veselu strīpu cilvēku. Jēdziens "krievi" nav attiecināms ne uz referenduma atbalstītājiem, ne arī uz tā pretiniekiem. Ne visi "krievi" domā tāpat, ne visi "krievi" tāpat rīkojas. Pats pazīstu vairākus krievu tautības cilvēkus, kuri referendumā balsos pret krievu valodas statusa paaugstināšanu. Piedevām, ja reiz referenduma lielie balsti ir "krievi," tad būtu jākonstatē, ka tā galvenais runasvīrs Lindermans ir ebrejs.

Bet tas te nav no nozīmes. Parunāsim labāk, pirmkārt, par apgalvojumu, ka "krievi" grib mācīties latviešu valodu. Ja tas tā ir un ir bijis jau sen, tad diez vai pie mums joprojām būtu tik daudz ļaužu, kuriem "labrīt" ir eksotisks svešvārds. Piedevām, ja visi "krievi" grib mācīties latviešu valodu, tad kāda būtu jēga krievu valodu padarīt par oficiālu valodu? Urbanovičs intervijā apgalvo, ka "patiesībā līdzšinējā integrācija ir bijusi slēptas asimilācijas mēģinājumi. To pierāda arī valdošās koalīcijas politiķu uzbrukumi nacionālo minoritāšu izglītībai." Ja nu reiz doma ir tāda, ka visi grib iemācīties latviešu valodu, tad nav nozīmes, vai vārds ir integrācija vai asimilācija, doma taču ir, ka visi apvienosimies uz valsts valodas pamata. Un, ja pašreizējā minoritāšu izglītības sistēma ir tāda, kāda tā ir tāpēc, ka "valdošās koalīcijas politiķi" tai ir uzbrukuši, tad ko grib pats Urbanovičs? Atgriezties pie sistēmas pirms reformām, kad pietiekami daudzās skolās latviešu valodu mācīja negribīgi vai vispār ne? Tā būtu viņa izpratne par "integrāciju"?

Un vēl par to partneru būšanu. Ir taisnība, ka krievu tautības cilvēki Ministru kabinetā laikā kopš valsts neatkarības atjaunošanas nav bijuši īpaši pārstāvēti, bet man jāsaka, ka man godīgi sakot ir tīri vienalga, vai ministrs ir latvietis, krievs, karēlis vai čukča ja tik darbu dara tā, kā tas ir vajadzīgs. Runājot par nekompetentiem ministriem, tādiem, kā Slakteris un Veldre, teikšu atkal, man nav no mazākās nozīmes tas, ka viņi ir latvieši. Toties, piemēram, Saeimā ir visai kupls pulks krievu tautības pārstāvju, Centrālā statistikas pārvalde vēstī, ka 11. Saeimā viņu ir 13, bet ir arī tas apstāklis, ka Centrālās vēlēšanu komisijas statistikā tautība nav obligāti jānorāda, tāpēc viņu ir vairāk. Eiropas Parlamentā Latviju pārstāv arī persona, kura sevi EP mājaslapā sauc "Alexander Mirsky" un kurš 9. Saeimas vēlēšanu veidlapā tautību nenorādīja, bet visticamāk arī viņš ir krievs (cits Mirskis, Sergejs, kurš patlaban ir Saeimas deputāts, apgalvo, ka esot vācietis). Rīgas pašvaldībā ir krievi, Daugavpils pašvaldībā ir krievi, daudzās pašvaldībās ir krievi. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs ir krievs un vaļsirdīgi atzīst, ka ģimenē valoda ir krievu valoda. Vienu vārdu sakot, te tomēr ir runa par gribēšanu piedalīties. Krievu tautības cilvēki strādā citur valsts pārvaldē, kā arī ļoti daudzās privātās struktūrās. Dažās latviešu valoda nav, bet ļoti daudz citās -- ir vajadzīga. Un tāpēc nav absolūti nekāda iemesla apgalvot, ka par "partneriem" grib būt tie, kuri valodas jautājumā ir iecirtušies. Viņi negrib būt partneri, viņi grib būt savrup. Un, lai arī kas netiktu apgalvots par to, ka cilvēki referendumā piedalīsies "pašcieņas" vai jebkura cita iemesla dēļ, fakts tomēr ir tāds, ka referendums nav par pašcieņu, par neapmierinošiem valdības lēmumiem vai par jebko citu, kā par krievu valodas statusa pacelšanu valsts valodas līmenī. Punkts un āmen.

Bet citā intervijas daļā Urbanovičam no maisa izsprūk āža kāja: "Es un mūsu vēlētāji [referendumu] uztver kā apvainojumu par mūsu rupjo atstumšanu, kā pēdējo pilienu, kādēļ viņi ir gatavi protestēt. Un tādi ir ļoti daudzi. Es domāju, ka šis ir referendums par atbalstu Saskaņas centram."

Ak tā gan! Nekas par to, ka SC patlaban nav valdošajā koalīcijā, nav "rupjš." SC koalīcijā nav pirmkārt tāpēc, ka tā līderi joprojām tik ļoti minstinās par Latvijas vēsturi, it īpaši okupācijas kontekstā, otrkārt tāpēc, ka partijai ir sadarbības līgums ar diktatoru partiju Krevijā un, treškārt un galvenokārt tāpēc, ka tās politiskie uzskati nesaskan ar pašreizējā Saeimas vairākuma uzskatiem. Lasītāji atcerēsies, ka laikā pēc 11. Saeimas vēlēšanām es rakstīju, ka varbūt SC tomēr vajadzētu uzņemt koalīcijā, lai rāda, vai prot būt konstruktīvs un nevis destruktīvs spēks. Taču kārtis izrādījās citādi saliktas, un parlamentārā iekārtā tomēr tas ir pilnīgi normāli, ka ir pozīcija un opozīcija. Un, ja partija visu laiku un nepārtraukti ir bijusi opozīcijā, tad tai vajag paskatīties spogulī un nolemt, kāpēc tā. Otra alternatīva -- darboties tā, lai nākamajās Saeimas vēlēšanās iegūtu 50%+1 balsi. Tad par opozīciju vairs nebūtu runas. Bet kas to dos? SC pašreizējā veidola elektorāts ir tāds, kāds tas ir, nav nekāda īpaša iemesla domāt, ka tas piepeši varētu izplesties līdz vairākumam. Protams, ja izdotos visiem Latvijas nepilsoņiem momentā piešķirt automātisku pilsonību, kā to paredz petīcija, kuru patlaban naski cirkulē vēstures mēslainē pa lielam ieslaucītais PCTVL, situācija būtu citāda, bet tas ir apmēram tikpat ticami, kā doma, ka rīt saule ausīs rietumos, un tāpēc joprojām elektorāts ir un paliks tāds, kāds tas ir.

Ja SC nudien vēlas integrāciju, tad lai tas darbos pierāda to, kas ir rakstīts partijas programmā -- ka valsts valoda Latvijā ir tikai viena vienīga. Lai mudina tos, kuri varētu būt tās elektorāts, iemācīties latviešu valodu un kļūt par pilsoņiem. Lai vairs neizvirza kandidātus, kuri latviešu valodu vispār neprot, kā tas pagājušajā Saeimā bija ar deputātu Kravcovu. "Es pūlos, lai šajā referendumā tie, kas balsos par grozījumiem, to nedarītu ar domu rīkoties pret Latviju, pret latviešiem un latviešu valodu" -- tik svētulīgs ir Urbanoviča apgalvojums minētajā intervijā. Bet vai tiešām?

Jauku visiem dienu!

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (5) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Jānis Gavars

Tas ir raksts no Latvijas avīzes ar komentāru:
Lai cik pretdabisks būtu šis referendums, tomēr tā ir arī priekšdienām derīga mācība
19.01.2012 Kārlis Šadurskis (2)

Foto - LETA
Piekrītu Latvijas plašsaziņas līdzekļos paustajam viedoklim par uzsāktās Satver¬smes grozījumu referenduma procedūras antikonstitucionālo būtību. Šeit pievērsīšos tikai referenduma ierosināšanas procedūras politiskajiem un valsts drošības aspektiem ar galveno mērķi saprast, kādas mācības no šīs riskantās pieredzes mēs varam gūt priekšdienām.

Pirmkārt, īsta diskusija juristu vidē, valdībā, Saeimā un medijos sākās tikai pēc tam, kad Centrālā vēlēšanu komisija bija jau uzsākusi vienas desmitās daļas pilsoņu parakstu vākšanu un valdība bija tam piešķīrusi līdzekļus. Kāpēc tā? Izskatās, ka ne CVK, ne valdība nebija šiem jautājumiem jau iepriekš gatava.
Latvija ir demokrātiska republika, kuras valsts pamatu pamats ir Latvijas pilsoņu kopums, Latvijas teritorija un latviešu valoda. Šie ir četri pamatelementi, kas nosaka, ka mūsu valsts ir Latvija – tāda, kādu to mūsu tēvu tēvi ir radījuši, ar savām asinīm aizstāvējuši un kuru mūsu paaudze ir atjaunojusi, lai turpinātu Saules mūžu. Kaut vienu no šiem valsts stūrakmeņiem deformējot, mēs zaudējam savu valsti. Ikviens Latvijai lojāls cilvēks to saprot. Neiedomājami, ka par valsts eksistenci notiks tautas nobalsošana! Un tomēr tā notiks.

Tāpēc mans pirmais jautājums ir par Latvijas drošības dienestiem, kuru pamatuzdevums ir nacionālā drošība, Satversmes aizsardzība. Kāpēc nenosargāja? Ne man, ne jums, cienījamie lasītāji, nav jāzina, kā tas īsti notiek, bet mums ir vajadzīgs rezultāts.

Kāpēc CVK un valdības rīcībā jau ilgi pirms nepieciešamības lemt, ko darīt ar ekstrēmistu saujiņas savāktajiem desmit tūkstošiem parakstu, nebija izvērstas valsts apdraudējuma risku analīzes, nemaz jau nerunājot par šo risku novēršanu ar visiem specdienestu rīcībā esošajiem likumīgajiem līdzekļiem? Kāpēc CVK rīcībā jau laikus nebija precīzi juridiski argumentēta slēdziena, ka par šo absurdo jautājumu nav jārīko referendums? Kāpēc valdības rīcībā nebija argumentācijas, ka tam nav jāpiešķir nauda? Faktiski visas diskusijas un analīze sakās tikai jau post factum.
Otrs jautājums ir par šīs pret Latviju vērstās politiskās kampaņas finansējuma avotiem. Daudz tiek runāts par referendumu kampaņu finansējuma normatīvā regulējuma trūkumu, un tā ir taisnība. Taču šis nav tas gadījums! Operatīvās darbības pamats ir sekot pretvalstisku grupu finansējuma avotiem. Es varu tikai paust izbrīnu un nožēlu par bezspēcīgo roku platīšanu – sak, nav mums tādu likumu, lai izpētītu, kas finansē Latvijai naidīgus spēkus, un nocirstu šīs naudas saknes.

Lai cik pretdabisks būtu šis referendums, kurā bezatbildīgi riskam tiek pakļauta valsts pastāvēšana, tomēr tā ir arī priekšdienām derīga mācība.

Ir naivi iedomāties, ka tās ir viena pustraka, puskrimināla ekstrēmista, kas iedomājies sevi par mūsdienu Če Gevaru, aktivitātes. Diemžēl Krievijas impēriskā atmiņa un apetīte nav tikai vēsture, bet gan mūsdienu politika. Tā ir plānota akcija pret Latviju, piesaistot Krievijai pakalpīgo "Saskaņas centru". Mani, strādājot iepriekšējos Saeimas sasaukumos, vienmēr ir izbrīnījis, cik atklāti šīs partijas deputāti allaž piesauc un rūpējas par Krievijas interesēm, pat tad, ja tās ir diametrāli pretējas mūsējām. Tagad referenduma kampaņā "Saskaņas centrs" ir pārstājis izlikties par Latvijai lojālu partiju un faktiski beidzis savu ilgo un neveiksmīgo tiekšanos pēc varas. Domāju, ka tagad, kad "SC" politiskā loma ir nospēlēta, neviens vairs nedos Urbanovičam un Ušakovam naudu jaunām vēlēšanu kampaņām, un ar lielu Maskavas atbalstu tiks veidota jauna tai paklausīga partija. Tā jau reiz notika ar "PCTVL". Kad kļuva skaidrs, ka viņi pie varas netiks, nāca "Saskaņas centrs". Pēc tam palīgos tika aicināts Šlesers ar savu partiju. Arī tur nekas nesanāca. Pēc vienpadsmitās Saeimas vēlēšanām ievilcēja lomu izmēģināja Zatlera partija. Pēc šā nesekmīgā mēģinājuma, šķiet, politiskie režisori ir sapratuši, ka tik lielu partiju ar 31 Saeimas mandātu iedabūt varā nevarēs. Mana pro¬gnoze ir, ka uz nākamajām vēlēšanām no "SC" atdalīsies neliela it kā demokrātiski un rietumnieciski orientēta daļa, klaji promaskaviski noskaņoto pamatmasu atstājot ārpusē un tādējādi mēģinot iefiltrēties valdībā, kurā jau diktētu toni ar visiem saviem spēkiem.
Zatlera partijas vislielākā kļūda bija, ka viņi mēģināja "Saskaņas centra" neiesaistīšanu varā iztēlot kā etnisku jautājumu. Tas nav latviešu–krievu jautājums. "Saskaņas centrs" nav krievu partija. Tā ir Latvijai naidīga un Maskavai paklausīga partija, un tā ir milzīga atšķirība. Labi vismaz, ka pēdējie notikumi ir ļāvuši daudz labāk saprast un redzēt, ko "Saskaņas centra" līderis mīl vairāk par saviem kaķēniem. Paredzēt riskus nozīmē gūt iespēju tos novērst.
Vēl daži vārdi par referendumu. Savu kļūdu un neizdarības dēļ esam ievilkti šai riskantajā, pazemojošajā un amorālajā procedūrā. Taču tagad, ja līdzīgi kā Vilhelmam Tellam mums ir jāšauj ābolā uz sava bērna galvas, tad šobrīd mūsu vienīga izeja un pienākums ir trāpīt. Aiziesim miljons Latvijai lojālu pilsoņu uz referendumu un nobalsosim PRET svešiem impēriskiem tīkojumiem Latvijā!
Lai cik pretdabisks būtu šis referendums, tomēr tā ir arī priekšdienām derīga mācība
Komentāri:
Ja pieņemam līdzībās, ka Latvija ir māja, tad latviešu valoda ir viens no mājas stūrakmeņiem un neviens nav tiesīgs jaukt nost valsts stūrakmeni. Referendums par Krievijas valsts krievu valodas statusa uzspiešanu Latvijai ir antikonstitucio nāls pašos pamatos. Tas ir tas pats, kas izņemt no pamatiem valsts stūrakmeni un nomainīt ar Krievijas valsts pamatakmeni. Tā vairs nav Latvija. Parakstu vākšana pret latviešu valodu ir antikonstitucio nāla darbība. Centrālā vēlēšanu komisija pieļāva kļūdu reģistrējot antikonstitucio nālus parakstus. Vēl lielāku kļūdu pieļāva valsts prezidents virzot antikonstitucio nālu likumprojektu uz Saeimu. Nav pieļaujama Krievijas vēstnieka iejaukšanās Latvijas valsts iekšējās lietās. Pat ja referendums notiks, tas ir antikonstitucio nāls. Nākošais referendums par Latvijas pilsoņu kopuma palielināšanu ir analoģisks situācijai, kad laivā, kura jau ir pilna turpina kāpt iekšā cilvēki virs normas un notiek nenovēršamais – laiva nogrimst.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Kalvis Apsitis

>>> Vēl jo vairāk - kas tad liek cilvēkiem izvirzīt saukli (nesauktu to par prasību, jo visi apzinās, ka ieilgušās ideoloģiskas apstrādes rezultātā latviešvalodīgu vēlētāju vidū ir pārāk maz tik iecietīgu vēlētāju, kas balsotu par citvalodīgu cilvēku līdztiesību ar sevi)
======
Nezinu, kur un kāda ir ideoloģiskā apstrāde, bet es esmu pilnīgi par citvalodīgu cilvēku līdztiesību ar sevi. Ikvienam cilvēkam neatkarīgi no tautības, rases, reliģijas un jebkādiem citiem apsvērumiem ir tiesības saņemt kvalitatīvu izglītību, saņemt valsts iestādēs informāciju valsts valodā, utml.

Un tieši to pašu es sagaidu arī tad, ja es kļūtu par kādas citas valsts (piemēram, Krievijas Federācijas) pastāvīgo iedzīvotāju. Negaidu, ka ar mani tur visi runāsies latviski, bet tomēr sagaidu līdztiesīgu attieksmi pret sevi un iespēju risināt jautājumus attiecīgās valsts oficiālajā valodā.

>>> 2011.gada tautas skaitīšanas dati liecina, ka Latvijā dzīvo vairāk nekā 170 tautību iedzīvotāji. (Sk. http://www.apollo.lv/portal/news/articles/262176 ).
======
T.i. ja mēs tiešām esam par visu tautību cilvēku vienādām tiesībām, tad nevajadzētu aizmirst arī to, ka visi Latvijas iedzīvotāji pēc dzimtās valodas nedalās "latviešvalodīgajos" un "krievvalodīgajos". Dažas no valodām (latgaliešu, līvu, Latvijas čigānu izloksnes, Latvijas zīmju valoda nedzirdīgajiem, u.c.) ārpus Latvijas lieto maz, un ja mēs tās neattīstīsim, tad neviens cits to nedarīs.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Vladimir Nikiforov

"par apgalvojumu, ka "krievi" grib mācīties latviešu valodu. Ja tas tā ir un ir bijis jau sen, tad diez vai pie mums joprojām būtu tik daudz ļaužu, kuriem "labrīt" ir eksotisks svešvārds"
---
Cik daudz? Autors naz kāpēc nevēlas izmantot autoritatīvu statistiku. 2008. g. latvju mēli neprata Latvijā 7 % no visiem, kam tā nav dzimtā; tagad vēl mazāk, spriežot pēc toreizējo nepratēju vecuma struktūras ( http://www.bszi.lv/downloads/resources/valoda/valoda2008_lv.pdf 22.-23. lpp.). Un kāpēc autoram nerūp tas, ka Rīgā ar pusi krievvalodīgo iedzīvotāju zināmai daļai iedzīvotāju trūkst krievu valodas zināšanas?

"Ja nu reiz doma ir tāda, ka visi grib iemācīties latviešu valodu, tad nav nozīmes, vai vārds ir integrācija vai asimilācija"
-----
Klientiem šāi atšķirībai var būt liela nozīme - vai ierēdnim Daugavpilī un Rīgā jāprot un jālieto ARĪ kirevu valoda?

"ja pašreizējā minoritāšu izglītības sistēma ir tāda, kāda tā ir tāpēc, ka "valdošās koalīcijas politiķi" tai ir uzbrukuši, tad ko grib pats Urbanovičs? Atgriezties pie sistēmas pirms reformām, kad pietiekami daudzās skolās latviešu valodu mācīja negribīgi vai vispār ne?"
----
Viltus dihotomija. Ir daudzi citi varianti - piemēram, skolas varētu pašas noteikt, kā labāk īstenot bilingvālu izglītību, nevis sekot prasībām pasniegt dzimtajā valodā ne vairāk kā 60 % macībvielas pamatskolā un ne vairāk kā 40 % vidusskolā.

"man jāsaka, ka man godīgi sakot ir tīri vienalga, vai ministrs ir latvietis, krievs, karēlis vai čukča ja tik darbu dara tā, kā tas ir vajadzīgs"
----
Par katru konkrētu ministru - piekrītu autoram. Bet ja neviens ministrs nav krievs, baltkrievs, ukrainis, turklāt gadiem ildi, tas parāda, ka mēs dzīvojam valstī, kur valda etniska diskriminācija.

"nav absolūti nekāda iemesla apgalvot, ka par "partneriem" grib būt tie, kuri valodas jautājumā ir iecirtušies. Viņi negrib būt partneri, viņi grib būt savrup"
---
Ja cilvēki vēlas būt vienā līmenī ar Streipu, neesot latvieši, tas nenozīmē, ka tie vēlas būt savrup un, piemēram, atsakās apkalpot veikalā Streipu latviski. Bet tie vēlas, lai tos tāpat kā Streipu apkalpotu dzimtajā valodā.

"fakts tomēr ir tāds, ka referendums nav par pašcieņu, par neapmierinošiem valdības lēmumiem vai par jebko citu, kā par krievu valodas statusa pacelšanu valsts valodas līmenī"
---
Viens otru neizslēdz. Vēl jo vairāk - kas tad liek cilvēkiem izvirzīt saukli (nesauktu to par prasību, jo visi apzinās, ka ieilgušās ideoloģiskas apstrādes rezultātā latviešvalodīgu vēlētāju vidū ir pārāk maz tik iecietīgu vēlētāju, kas balsotu par citvalodīgu cilvēku līdztiesību ar sevi) par otro valsts valodu, apzinoties, ka tā nav reālistiska, ja ne vēlme pēc cieņas? Ja ne vēlme pievērst uzmanību tam, ka viņam liedz arī pieticīgākas lingvistiskās tiesības?

" ja partija visu laiku un nepārtraukti ir bijusi opozīcijā, tad tai vajag paskatīties spogulī un nolemt, kāpēc tā"
---
Iespējams, tāpēc, ka tā neseko partiju vairākuma rusofobijai. Ja kādu partiju nelaistu valdībā, jo tā iestātos par homoseksuāļu tiesībām, vai Streips arī nosodītu iecietīgos, nevis homofobus?

'lai tas darbos pierāda to, kas ir rakstīts partijas programmā -- ka valsts valoda Latvijā ir tikai viena vienīga"
---
To SC arī dara - apliecinot, ka neiestājas par otro valsts valodu, un ilgu laiku neatbalstot arī parakstu vākšanu. Bet viena valsts valoda neizslēdz to, ko piedāvaja SC (agrāk - PCTVL) frakcija Saeimā - ieviest arī mazākumtautību valodu statusu ar tiesībām tajās saņemt noteiktus pakalpojumus

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Karina Bieza

Varbuut veelies tomer precizeet savus apgalvojumus - "Ja ne vēlme pievērst uzmanību tam, ka viņam liedz arī pieticīgākas lingvistiskās tiesības?"

Kaadas tad iisti ir shiis "pieticīgākas lingvistiskās tiesības", kas tik ljaunpratiigi shobriid ir liegtas?

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Vladimir Nikiforov


"Kaadas tad iisti ir shiis "pieticīgākas lingvistiskās tiesības", kas tik ljaunpratiigi shobriid ir liegtas?"

Tās ir tiesības lietot minoritāšu valodu topogrāfiskajos rādītājos un, kas ir svarīgāks, saskarsmē ar varas iestādēm tajos apvidos, kur minoritāte dzīvo ilgāku laiku/lielā skaitā; arī tiesības pilnvērtīgi lietot dzimto valodu izglītībā (tas neizslēdz bilingvālu izglītību), tiesības uz instrukcijām arī krievu valodā medikamentos. Izvērstāk - sk. Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību un dokumentus par tās izpildes Latvijā uzraudzību www.coe.int/minorities (varētu vēl dažas lietas pielikt klāt, bet šīs ir svarīgākās)

Citi autora darbi
Streips 165x152

Skumja pašdarbība 16 Autors:Kārlis Streips

Streips 165x152

Grimstošais kuģis 3 Autors:Kārlis Streips

Streips 165x152

Privātpersona Nils 1 Autors:Kārlis Streips