NSID: pasen atkorķēta minerālūdens pudele

Kaut gan Latvijas attīstību plānots balstīt uz cilvēkresursu attīstīšanu, diemžēl šī pieeja nav īstenojusies Nacionālajā stratēģiskajā ietvardokumentā, uz kura pamata notiks turpmākā struktūrfondu apguve – cilvēkresursos plānots ieguldīt vien 10%, procentuāli uz pusi mazāk kā šobrīd.

Iesaki citiem:

Kamēr dalībvalstis vēl turpina diskutēt par Eiropas Savienības 2007.-2013. gada budžetu, kas Latvijas ekonomikā varētu dot 4 – 4,5 miljardu eiro ieguldījumu, mūsu pašu mājās rit darbs pie stratēģijas šo līdzekļu izmantošanai. Diemžēl apspriešanai nodotais Nacionālais stratēģiskais ietvardokumenta (NSID) projekts, uz kura pamata tiks apgūti struktūrfondu līdzekļi 7 gadu periodā, nepārliecina par radošu, modernu un elastīgu pieeju, bet drīzāk varētu novest pie tā, ka atkārtojas gan Latvijā, gan citās ES dalībvalstīs agrāk pieļautās kļūdas. Tā kā tik ievērojami ieguldījumi Latvijā turpmāk nenotiks, tad mums nevajadzētu izniekot šo pēdējo iespēju ar Eiropas fondu palīdzību risināt ekonomikas strukturālās problēmas – depopulāciju, ekonomiskās aktivitātes koncentrēšanos Rīgā, zemu uzņēmējdarbības aktivitāti un ekonomikas balstīšanos uz sektoriem ar zemu pievienoto vērtību.


“Katedrāles tuksnesī” vai strukturālas pārmaiņas?

Īrija un Grieķija ir kļuvušas par sekmīgas un nesekmīgas struktūrfondu (SF) izmantošanas kvintesenci. Šo valstu pieredzes pamatatšķirība ir tā, ka Grieķija lielāko daļu no SF līdzekļiem līdz pat deviņdesmito gadu beigām tērēja lielos infrastruktūras projektos. Savukārt Īrija pamatīgu SF daļu – līdz pat 35% - ieguldīja cilvēkresursu attīstībā. Pārējām struktūrfondu saņēmējvalstīm – Portugālei, Spānijai un Grieķijai šis ieguldījums vidēji ir 25%[1].

Līdztekus citiem svarīgiem aspektiem[2], šāda SF naudas ieguldījumu prioritizēšana ir ļāvusi Īrijai ekonomiskās izaugsmes un nacionālā kopprodukta ziņā pārsniegt citu ES dalībvalstu rādītājus. Savukārt Grieķijas 10 lielāko infrastruktūras projektu analīze deviņdesmito gadu otrajā pusē liecina, ka šādi projekti saistīti ar ievērojamām termiņu nobīdēm, izmaksu pieaugumu projektu īstenošanas gaitā un rezultātu, kas ir daudz pieticīgāks par iecerēto[3]. Šie projekti nereti tiek saukti par “katedrālēm tuksnesī”[4].

Īrijas un Grieķijas piemērs labi atspoguļojas arī šo valstu SF apgūšanas kapacitātē. 1993-1999. gadā Īrija apguva 70% no visiem piesaistītajiem līdzekļiem, savukārt Grieķija tikai 45%[5].

Šī dramatiskā atšķirība likusi daudzām valstīm, tai skaitā Latvijai, fokusēties uz SF naudas līdzekļu apguvi kā tādu, mazāk domājot par šī finansējuma ilgtermiņa ietekmi un ieguvumiem no tā. Šādu attieksmi varēja pieļaut 2004.-2006. gada programmēšanas periodā, uzskatot to par ieskriešanos SF apguvē. Taču nākamajam periodam no 2007-2013. gadam šo pieeju vajadzētu būtiski mainīt, jo tagad runa būs ne vairs par tiešu SF ietekmi, bet gan par to spēju “veicināt strukturālas pārmaiņas un nodrošināt to, ka uzņēmumi aktīvi reaģē uz uzlaboto uzņēmējdarbības vidi”[6].

Turklāt, jāpatur prātā fakts, ka pašreizējām jaunajām dalībvalstīm nebūs 18 gadu medusmēnesis ar struktūrfondiem kā iepriekš aplūkotajām valstīm, jo 2007. gadā ES plāno pievienoties Rumānija un Bulgārija, neilgi pēc tam arī Horvātija, kas katra paģērēs savu daļu no ES maksājumiem.


Cilvēkresursu attīstības finansējums uz pusi mazāks

Sākoties pašreizējam SF programmēšanas periodam 2004. gadā, publiskajā informācijas telpā tika radīta sava veida histērija par to, ka Latvija nespēs apgūt SF fondu finansējumu[7]. Domājams, šīs bažas SF apgūšanu vadošajai iestādei – Finanšu ministrijai (FM) - radījušas imperatīvu, ka nauda jāapgūst par katru cenu.

NSID projektā atrodams skaidrojums, ka SF naudas sadalījums pa prioritātēm ir noteikts, ņemot vērā SF ieviešanas progresu pašreizējā plānošanas periodā[8]. Pamatojoties uz šo progresu, FM ir lēmusi, ka infrastruktūrā jāiegulda 70% no jaunajā programmēšanas periodā pieejamā finansējuma, uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšanā 20%, savukārt cilvēkresursu attīstībai un nodarbinātībai vien 10%.

Apskatot, kā veicies ar SF apgūšanu līdz 2005. gada 30. septembrim, redzams, ka labāk tiešām veicies Eiropas reģionālās attīstības fonda naudas apguvē, kas paredzēta infrastruktūras un uzņēmējdarbības attīstībai - apstiprināti projekti par 84% no pieejamā finansējuma, savukārt Eiropas Sociālā fonda ietvaros tikai 56% no kopējā finansējuma[9].

Tomēr šī FM izvēlētā pieeja naudas sadalījumam jaunajā programmēšanas periodā nonāk pretrunā ar NSID nosprausto mērķi – radīt priekšnoteikumus cilvēkresursu efektīvai izmantošanai un attīstībai, jo “valsts attīstības stratēģija tiek būvēta uz pieņēmumu, ka galvenais attīstības resurss ir zināšanas un cilvēks kā šo zināšanu turētājs”.[10]

Skaitļi rāda, ka šis mērķis paliek tikai uz papīra, jo salīdzinājumā ar esošo programmēšanas periodu cilvēkresursiem atvēlētais finansējums procentuāli samazināts uz pusi. Proti, esošajā programmēšanas periodā cilvēkresursos un uzņēmējdarbības attīstībā tiek katrā ieguldīti 19,6% no kopējā finansējuma, savukārt infrastruktūrā – 59%[11]. No šīs vienkāršās aritmētikas jāsecina, ka Latvija, neskatoties uz Grieķijas un Īrijas mācībstundām, vēlas iztērēt struktūrfondu naudu par katru cenu un nebaidās celt “katedrāles tuksnesī”.

Svarīgi atzīmēt, ka no cilvēkresursu attīstībai paredzētā finansējuma daļu iespējams izmantot, lai uzlabotu SF administrējošo institūciju kapacitāti. Tāpēc pašreiz vērojamo nespēju apgūt SF naudu nevar izmantot kā pamatojumu, lai samazinātu cilvēkresursiem atvēlamo finansējumu nākošajā programmēšanas periodā. Turklāt jāuzsver, ka sociālas programmas pēc būtības ir komplicētākas un to uzsākšanai nepieciešams ilgāks laiks. Visbeidzot, lai gan Latvijā pagaidām nav sistemātisku pētījumu par esošā programmēšanas perioda ieguldījumiem infrastruktūrā, tomēr dažādos forumos izskanējušas bažas, ka šādi ieguldījumi pamatā nāk par labu nedaudziem uzņēmumiem, kas īsteno SF finansētos infrastruktūras projektus, cenas kopš līgumu noslēgšanas ievērojami kāpj un reālā ietekme uz iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanu ir mazāka par vēlamo.


Trūkst radošas pieejas

Aizstāvot iepriekš aplūkoto finansējuma proporcionālo sadalījumu, FM pārstāvji skaidro, ka cilvēkresursos ieguldīt papildus nav nepieciešams - cik tad var apmācīt vienus un tos pašus bezdarbniekus un integrēt darba tirgū sociāli atstumtos? Tajā pat laikā FM norāda, ka daļa no infrastruktūrai paredzētajiem 70% tomēr tiks izmantoti sociālajiem pakalpojumiem (t.sk. izglītības infrastruktūrai) un tāpēc uzskatāmi par ieguldījumu cilvēkresursos. Tomēr šie skaidrojumi nav pārliecinoši, jo Izglītības ministrijas informācija liecina, ka tā pretendē tikai uz 3,7% no kopējā infrastruktūras finansējuma[12]. Turklāt Īrijas pieredze rāda, ka par SF Sociālā fonda naudu visefektīvāk ir apmācīt nevis bezdarbniekus, bet gan darba tirgū jau šobrīd esošos cilvēkus, kāpinot viņu potenciālu.

Vēl viena atziņa, pie kuras nonākuši SF apsaimniekotāji Īrijā – finansējums netiek apgūts, ja valsts pacietīgi gaida, kamēr uzņēmēji paši izstrādās un pieteiks programmas savu darbinieku apmācībai, jo sarežģītās pieteikšanās procedūras ievērojami apgrūtina uzņēmēju darbu. Tā vietā uzņēmējiem ir jāiet soli pretī – jāpiedāvā jau gatavas apmācības programmas, kurās tie var izglītot savus darbiniekus par ievērojami samazinātām cenām[13].

Jāsecina, ka pašreizējā NSID pieeja cilvēkresursiem nav elastīga un radoša. Lai virzītos uz stratēģiski svarīgo mērķi – radīt priekšnoteikumus cilvēka kā zināšanu turētāja attīstībai – pašlaik plānotas tādas aktivitātes kā bezdarbnieku integrēšana darba tirgū, tehniskās palīdzības sniegšana nodarbinātības veicināšanā iesaistītajām institūcijām, iedzīvotāju veselības veicināšana, izglītības sistēmas atbilstība mainīgajām darba tirgus prasībām, kā arī nacionālo, reģionālo un vietējo institūciju kapacitātes uzlabošana[14].


Kā NSID atgriezties pie “cilvēka centrā”?

Kā jau minēts, viens no Īrijas veiksmes pamatiem bija SF finansējuma iekļaušana kopējā Nacionālās attīstības stratēģijā. Šāds mēģinājums notika arī Latvijā, kad Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas paspārnē šogad sākās Nacionālā attīstības plāna rakstīšana. Sākotnējā iecere bija, ka NSID jākļūst par neatņemamu sastāvdaļu šajā plānā, kas iezīmē Latvijas attīstības modeli.

Šobrīd topošā NAP konceptuālais uzstādījums ir “cilvēks centrā”, kas formulēts oktobrī Saeimā vienbalsīgi apstiprinātajā “Latvijas izaugsmes modelī”[15]. Diemžēl šis uzstādījums nav realizējies NSID.

Lai šo neatbilstību labotu, Finanšu ministrijai vajadzētu atteikties no šobrīd NSID noteiktā finansējuma procentuālā sadalījuma, kas ierobežo cilvēkresursu attīstības finansēšanas iespējas. Jāpagaida, kamēr nozaru ministrijas līdz 20.februārim sagatavo t.s. Operacionālās programmas struktūrfondu apgūšanai, kurās varētu parādīties konkrēti plāni ieguldījumiem cilvēkresursos, tajā skaitā smeļoties idejas no topošā NAP. Tikai redzot šo operacionālo programmu saturu, varētu pieņemt pamatotu lēmumu par to, vai Latvijas valsts spēs vai nespēs lielākus līdzekļus ieguldīt deklarētājā attīstības virzītājspēkā – cilvēkā.
_____________________

[1] The Irish Regions Office, www.iro.ee/EU-structural-funds.html

[2] SF integrācija kopējā nacionālā attīstības stratēģijā, SF kopējā apjoma ievērojams pieaugums pagājušā gadsimta pēdējā dekādē, SF apgūšanas kontekstā notikušie ievērojamie uzlabojumi Īrijas valsts pārvaldes efektivitātē – ilggadējā plānošanā, uzraudzības un izvērtēšanas kultūras ieviešanā. Skatīt informāciju par struktūrfondiem The Irish Regions Office mājas lapā.

[3] Ex Post Evaluation of the Objective 1 1994 -1999, National Report Greece, Athens, March 2003. 8. lpp

[4] Accessing EU funds in the new member states: best practice from around Europe, Economic Corporate Network. March 2005 16. lpp.

[5] Turpat, 9. lpp

[6] Turpat, 8. lpp

[7]Piemēram, “Satraukums par naudas apgūšanu pārņem arī ministrijas”, Latvijas Vēstnesis, 2004. gada 19. februāris;

[8] Nacionālā stratēģiskā ietvardokumenta 2007-2013. gada periodam projekts. Finanšu ministrija, Rīga 2005 161. lpp.

[9] ES finanšu resursu apguve, Andžs Ūbelis, Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks, 2005. gada 22. novembris, www.esfondi.lv

[10] NSID projekts, 138.lpp.

[11] Lai abu periodu salīdzinājums būtu korekts, esošā programmēšanas perioda finansējuma sadalījums pārrēķināts pēc metodes, kas lietota jaunajā programmēšanās periodā – līdztekus SF finansējumam tiek ņemts vērā arī Kohēzijas fonda finansējums, bet vairs netiek ņemti vērā lauksaimniecības maksājumi.

[12] Nacionālās reģionālās attīstības padomes sēde, 05.12.2005, RAPLM, Rīga

[13] Accessing EU funds in the new member states: best practice from around Europe, Economis Corporate Network. March 200518.lpp

[14] Nacionālā stratēģiskā ietvardokumenta 2007-2013. gada periodam projekts” LF Finanšu ministrija, Rīga 2005 140 lpp

[15] Saeima 26.10.2005. vienbalsīgi apstiprināja Ilgtermiņa konceptuālo dokumentu "Latvijas izaugsmes modelis: "Cilvēks pirmajā vietā".

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Citi autora darbi
Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

2006.gada Saeimas vēlēšanas medijos: partiju reprezentācija un slēptā reklāma Autors:Anda Rožukalne, Tatjana Hanova, Marks Jermaks, red.Lolita Čigāne

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

2006.gada Saeimas vēlēšanas medijos: partiju reprezentācija un slēptā reklāma (pētījums) Autors:Anda Rožukalne, Tatjana Hanova, Marks Jermaks, red.Lolita Čigāne