Foto: Foto - G. Dieziņš © AFI
Rīgas Atkarības profilakses centrs izstrādā izglītības programmu Rīgas pilsētas un reģiona sociālo darbinieku apmācībai darbā ar bērniem un jauniešiem, kuriem ir atkarības problēmas, un viņu ģimenēm, lai mazinātu bērnu un jauniešu [i]aizraušanos[/i] ar atkarību izraisošajām vielām. Atkarības profilakses centrs ir ieguvis Eiropas Sociālā fonda finansiālu atbalstu projekta „Izglītības programma un apmācība darbam ar bērniem un jauniešiem ar atkarības problēmām un viņu ģimenēm” izpildei.
Rīgas Atkarības un profilakses centra projekta „Izglītības programma un apmācība darbam ar bērniem un jauniešiem ar atkarības problēmām un viņu ģimenēm” vadītāja Ārija Lodziņa stāsta, ka vajadzību pēc šāda veida izglītības programmas noteikušas pēdējos gados novērotās izmaiņas narkotiku lietošanā – jaunieši vairāk lieto sintētiskās psihoaktīvās vielas un marihuānu, turklāt tabaku un alkoholu sāk lietot arvien gados jaunāki atkarīgie. „Mediju tiražētie uzskati par to, ka marihuāna nemaz nav tik slikta – tas ir viens temats, par ko ir ļoti daudz jārunā un jāapgāž šie mīti. Marihuānu grib izplatīt tie, kuri grib to pārdot, un šie ceļi jau ir ļoti dažādi, ne tikai nelegālie. Viens no ceļiem, lai varētu marihuānu pārdot, tiek reklamēts, ka tās ir zāles. Tas ir tikai biznesa interesēs. Šodien par cilvēka veselību neviens nedomā, un marihuānu ir ļoti viegli iemānīt, jo nav fizisko seku – ilgi nav, bet rodas domāšanas, uztveres izmaiņas, mazinās sociālās prasmes, jo cilvēks ir aizņemts tikai ar smēķēšanu, kompānijām, viņš vairs neprot veidot kontaktus, nevēlas mācīties,” saka Ārija un norāda, ka kāds rakstnieks reiz precīzi pateicis par marihuānu – ģeniālu cilvēku tā padara par viduvēju, bet viduvēju – par muļķi.
Īsa informācija par projektu:
Projekta nosaukums:
Izglītības programma un apmācība darbam ar bērniem un jauniešiem ar atkarības problēmām un viņu ģimenēm
Projekta iesniedzējs:
Rīgas Atkarības profilakses centrs
Projekta mērķauditorija:
Sociālo pakalpojumu sniedzēji bērniem
Projekta finansējums:
Ls 11 032
Aktivitāte, kuras ietvaros projekts ieguvis atbalstu:
Sociālā darba speciālistu apmācības
Aktivitāti administrējošā institūcija:
Sociālo pakalpojumu pārvalde
Ārija Lodziņa stāsta, ka aizvien vairāk pieaugusi profilakses loma un tā attīstās kā jauna nozare. „Speciālisti, kas nāk pie mums, nāk ar labiem nodomiem, ar labām vēlmēm kaut ko darīt bērnu un jauniešu labā. Tomēr tīri subjektīvi viņiem gribas zināt, kas tad tā atkarība ir, kā pazīt slimnieku, kur viņu sūtīt ārstēties utt. No vienas puses – tādas ļoti praktiskas, vajadzīgas lietas, taču tās jau ir lietas, kas saistītas ar slimnieku – ar galējām sekām. Faktiski visām skolām, visiem izglītības darbiniekiem, sociālajiem darbiniekiem, psihologiem vajadzētu strādāt līdz slimībai. Tāpēc mēs savas programmas veidojam tieši ar šiem speciālistiem un mēģinām viņiem arī parādīt darba uzdevumu – kā to darīt, kāpēc tas jādara.”
Eiropas Sociālā fonda finansētajā projektā ir astoņas tēmas, ko izstrādājuši dažādu jomu speciālisti – psihologi, sociālie darbinieki, narkologi. Projekta apmācībās piedalīsies gan Rīgas reģiona bērnunamu, gan dienas centru sociālie darbinieki. Tā kā projekta finansējums ir samērā neliels, izglītības programmas aktivitātes notiks Rīgas rajonā. Apmācībām ārpus galvaspilsētas nepietiek līdzekļu, jo valsts profilakses pasākumus vairs praktiski nefinansē. „Latvijā profilakses politika iet kaut kā mazliet ačgārni – pretēji tām tendencēm, kas pašreiz notiek Eiropā, pasaulē. Pasaules lielās organizācijas definējušas profilaksi kā atsevišķu nozari, kas šodien ir jāpastiprina, jāatdala gan no medicīnas, gan veselības veicināšanas, jāatdala no sociālā darba. Pie mums tas notiek otrādi – šeit profilaksi mēģina sapludināt ar veselības veicināšanu, lai tikai nebūtu jādod atsevišķs finansējums. Valsts programmā gan tas ir paredzēts, taču reāli tas nedarbojas,” saka Ārija.
Sociālo darbinieku apmācība projekta ietvaros sāksies nākamā gada sākumā. Programmā iekļautas gan lekcijas, gan arī paredzētas praktiskās nodarbības, kurās mācīs sociālajiem darbiniekiem strādāt ar bērniem un jauniešiem, arī ar viņu ģimenēm. „Uzsvars ir vairāk uz nelabvēlīgām ģimenēm, taču tā melnā avs var būt jebkurā ģimenē. [Atkarību izraisošās vielas] var sākt lietot bērns no jebkuras ģimenes. Ja labi pameklē, jebkurā ģimenē var atrast savus vājos punktus. Protams, ir izteikti nelabvēlīgas ģimenes, taču nekur nav teikts, ka arī bērni aizies neceļos,” teic Ārija.
Projekta vadītāja stāsta, pēc programmas izstrādes tā tiks pārbaudīta praksē, apmācot 36 speciālistus. Pēc programmas pilotfāzes pabeigšanas un vajadzīgo izmaiņu veikšanas, to iesniegs licencēšanai Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamentā. Programmas beigās tās dalībniekiem būs iespēja saņemt apliecību par apmācību beigšanu. Ārija Lodziņa piezīmē, ka tam gan ir sekundāra nozīme, jo šajās mācībās, neskatoties uz pamatīgo apgūstamās teorijas daudzumu, galvenais guvums ir sociālo darbinieku praktisko iemaņu uzlabošana. „Tagad vairs nav tikai melns un balts. Tagad ir raibs, tāpēc, ka ir tik daudz šo lietotāju. Šāda uzvedība it kā kļūst par normu, ar to ir ļoti grūti cīnīties, jo sabiedrība ir iecietīga pret šādu ačgārnu normu. Pie mums nepilngadīgajiem ir viegli iegādāties atkarību izraisošās vielas. Lielākais ieguvums, šo darbu veicot, ir tas, ka mums ir iespēja sniegt sociālajiem darbiniekiem prasmes, kas palīdzētu darbā ar bērniem, mūsu jauno paaudzi. Ir svarīgi tas, ka varam palīdzēt, ka varam kādam kaut ko dot. Ja nespējam strādāt ar visiem Rīgas un Latvijas bērniem, jo mūsu ir pārāk maz, mēs dodam prasmes starpniekiem, lai viņi strādātu uz vietas,” saka Ārija Lodziņa.
Eksperta komentārs:
Māra Sīmane, “Pārskata par tautas attīstību 2002/2003. Cilvēkdrošība” galvenā redaktore:
Atkarība ir viltīgs drauds Latvijā. Tā pieaug un nemitīgi maina veidolu. Tiklīdz cilvēki apgūst paņēmienus, kā rīkoties atkarības gadījumos, situācija mainās. Projekts izceļas ar to, kā tiek izstrādātas mācības un rokasgrāmata tiem cilvēkiem, kas strādā ar bērniem ar atkarībām, bet kas nav sociālā darba speciālisti. Darbinieki nāk un iet, bet rokasgrāmatas paliek.
Nākamais nepieciešamais solis būtu vairāk informācijas sabiedrībai kopumā par to kā attiekties pret bērniem ar šāda rakstura problēmām. Sabiedrībai trūkst konstruktīvu kolektīvu prasmju, pat cīņā ar alkoholismu. Jauna mērķauditorija varētu arī būt visi esošie vecāki, jo datoratkarība plešas plašumā. Nav pamanītas mācības vecākiem par šo problēmu. Vecāku izglītošanās aprobežojas ar savstarpēju faktu konstatēšanu.