“Nothing special”, tikai krīze 26

Apdomīga valdība ierobežotu “kredītu orģijas” un investētu rezervēs, kuras varētu izmantot, lai mīkstinātu ekonomikas smago piezemēšanos. Kalvīša valdība nedarīja pilnīgi neko.

Iesaki citiem:

Raksts angļu valodā

“Nothing special” — tāda bija Latvijas finanšu ministra Ata Slaktera (TP) nelaimīgā atbilde uz Bloomberg Television žurnālistes jautājumu, kas noticis ar Latvijas ekonomiku. Pārsteidzošā kārtā viņam kaut kādā ziņā ir taisnība. Nebrīnīšos, ja pēc pāris gadiem tipveida makroekonomikas mācību grāmatu jaunās redakcijas iznāks papildinātas ar stāstu par Latviju 2008. gadā. To droši vien ietilpinās kādā no lodziņiem, kuros teoriju ilustrē ar piemēriem no reālās dzīves. Miljoniem nākotnes studentu lasīs par Latvijas krīzi un domās, ka tā nudien nebija nekas īpašs — diezgan vienkāršs pamata ekonomiskās teorijas pielietojums praksē. “Kā tas nākas, ka tie puiši neredzēja krīzi tuvojamies?” neizpratnē jautās studenti, pirms uzšķirt nākamo lapu. Diemžēl daudzi cilvēki, ieskaitot Slaktera kungu, patiešām nemanīja krīzes tuvošanos. Turklāt daudzi cilvēki vēl joprojām nopūlas, mēģinot aptvert situāciju. Turpinājumā — bikls mēģinājums izklāstīt manu versiju par to, kas notika un kas vēl varētu notikt.

Pamata fakti ir zināmi. Pēc ilgstoša perioda, kura laikā tika noliegts, ka ar ekonomiku kaut kas nav kārtībā, valdība vērsās pie Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), lūdzot ārkārtas aizdevumu — piecus miljardus eiro. SVF acīmredzot pretī pieprasīja stabilizācijas plānu, kas ietver virkni stingru pasākumu valsts izdevumu samazināšanai un nodokļu ieņēmumu palielināšanai. Kāpēc valdība lūdza aizdevumu? Pamata iemesls ir valdības nespēja paredzēt dramatisko nodokļu ieņēmumu samazinājumu, kurš bija ekonomikas straujā krituma rezultāts. Šķiet, ka valdība nevarēja aizņemties (ar tādu procentu likmi, kādu tā varētu atļauties) no starptautiskajiem finanšu tirgiem — finanšu krīzes un aizdevēju uzticības trūkuma dēļ. Vēl viens iemesls, visticamāk, ir nepieciešamība aizsargāt naudas kursu pēc tam, kad Latvijas Banka bija iztērējusi būtisku ārzemju valūtas rezervju daļu. Un tad vēl, protams, nacionalizētās Parex bankas lieta un nepieciešamība atmaksāt tās sindicēto aizņēmumu — vienu miljardu eiro. Ja vēl kādas bankas iekulsies nepatikšanās, valstij būs vajadzīga nauda, lai arī tām palīdzētu.


Kā mēs šeit nonācām?

Īsumā stāsts ir aptuveni šāds: 2004.gadā, kad Latvija pievienojās Eiropas Savienībai (ES), notika divas ievērības cienīgas lietas. Pirmkārt, valstī bija vērojams vispārējs optimistisku cerību uzplaukums. Tieši šī elementa bija pietrūcis, lai ilgtermiņa kredīti piedzīvotu bumu. Vienkāršāk izsakoties, arvien lielāks cilvēku skaits sāka domāt, ka tā ir gluži normāla lieta — ņemt mājokļa kredītu uz 15—30 gadiem. Otrkārt, nelaimīgas sagadīšanās dēļ Lielbritānija un Īrija, kuras piedzīvoja pašas savu būvniecības bumu, tieši tobrīd atvēra tirgu viesstrādniekiem no jaunajām ES dalībvalstīm. Rezultātā lielais pieprasījums pēc jaunu mājokļu būvniecības sakrita ar nekvalificētu strādnieku masu migrāciju uz Īriju un Lielbritāniju. Pārmērīgais pieprasījums pēc mājokļiem komplektā ar strādnieku trūkumu jaunu māju būvniecībai noveda pie strauja nekustamā īpašuma cenu pieauguma un pie algu kāpuma būvniecības nozarē. Nekustamā īpašuma cenu celšanās lika daudziem cilvēkiem domāt, ka nav peļama doma nopirkt īpašumu tieši tagad, iekams tas kļuvis vēl dārgāks (neapstrīdama loģika, vai ne?). Sekojošā drudžainā interese par nekustamo īpašumu vēl vairāk palielināja pieprasījumu pēc mājokļiem un celtniekiem, uzskrūvējot viņu algas arvien augstāk. Konkurences spiediens no būvniecības un nekustamā īpašuma nozarēm lika arī citiem palielināt algas. Tas deva savu artavu cenu paaugstināšanā visā tautsaimniecībā, jo uzņēmumiem bija jāmeklē veidi, kā kompensēt algu pielikumu. Savukārt inflācija palielināja pieprasījumu pēc vēl lielākām algām, kas noveda pie vēl augstākām cenām, un tā tālāk, un tā joprojām. Tā tas varēja turpināties tik ilgi, kamēr arvien vairāk cilvēku ņēma kredītus un kamēr ārzemju bankas bija gatavas pumpēt Latvijā naudu no ārzemēm. Taču saprotams, ka tam kaut kad bija jābeidzas, jo aizņemšanās nevar turpināties mūžīgi. Stāsta beigas ir visiem zināmas. Latvijas ekonomika nonāca situācijā, kad algu un cenu līmenis bija sasniedzis “acīmredzamā neticamā” līmeni.


Kurš vainīgs?

Vai kaut ko varēja darīt, lai to visu novērstu, un kurš to varēja darīt (bet nedarīja)? Citiem vārdiem — kurš vainīgs? Kaut ko patiešām varēja darīt. Pirmkārt, 2006.—2007.gada “kredītu orģiju” nedrīkstēja pieļaut. Kādam bija jāiegrožo acīmredzami pārgalvīgā kreditēšana. Šis “kāds” bija Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kura, kā redzams, nepildīja savus pienākumus. Bankas, protams, galu galā atjēdzās un saprata, kas notiek, bet bija jau par vēlu. Otrkārt, algu straujo pieaugumu varēja mazināt, ievedot viesstrādniekus no valstīm ārpus ES. Taču Latvijas politikas ksenofobiskā daba šo iespēju bloķēja. Kurš tad pie tā ir vainojams, ja ne mēs paši? Treškārt, kompetentāka valdība būtu aptvērusi, ka “kredītu orģijas” uzpūstais ekonomikas “pieaugums” pēc būtības ir diezgan iluzors un pārejošs. Apdomīga valdība šāda veida tēriņiem ieviestu griestus un investētu rezervēs, kuras varētu izmantot, lai mīkstinātu smago triecienu, kas sekotu, kad pienāktu orģijas neizbēgamais gals. Aigara Kalvīša (TP) valdība nedarīja pilnīgi neko no minētā. Ceturtkārt, jājautā, cik daudzi no mūsu neskaitāmajiem “ekonomistiem” un “ekspertiem” cēla trauksmi, kad risinājās šie notikumi? Daži, bet viņi bija uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi. Daudzi no tā dēvētajiem “ekspertiem” darīja tieši pretējo — skandēja, ka Latvija ir “citāda” un tā panāks pārējo Eiropu 15 gadu laikā. Nav šaubu, ka šie viedokļi pielēja eļļu mulsuma ugunij — gan valdības, gan ierindas iedzīvotāju prātos. Es nesaukšu nevienu vārdā, bet šādu viedokļu paudējus ir iespējams identificēt. Rezultātā nākas runāt par nopietnu robu valsts ekonomiskās pētniecības kapacitātē.


Vai mums ir labs plāns?

Skaidrs, ka galvenais stratēģiskais mērķis ir pēc iespējas ātrāk ieviest eiro. Lai to panāktu, ir jāizpilda Māstrihtas kritēriji. Tie, kurus šodienas kontekstā ir visgrūtāk izpildīt, ir inflācija (tā nedrīkst pārsniegt eirozonas trīs zemāko inflācijas līmeņu vidējo skaitli) un budžeta deficīts (tas nedrīkst pārsniegt trīs procentus no iekšzemes kopprodukta). No tā arī izriet fiskālā taupība, t.i. izdevumu samazinājums un nodokļu palielinājums. Tam vajadzētu nodrošināt līdzsvarotu budžetu un noturēt ekonomiku grožos ar zemu inflācijas līmeni vai pat deflāciju. Vai pastāv citas alternatīvas?

Es riskēju Ziemassvētkus pavadīt sarunās ar Drošības policiju, taču galvenā alternatīva Stabilizācijas plānam ir lata devalvācija. Daudz ir runāts par šāda soļa plusiem un mīnusiem, tāpēc es tikai īsumā atkārtošu pamata argumentus. Teorētiski devalvācija dod stimulu eksporta nozarēm un uz importa rēķina palielina pieprasījumu pēc vietējā ražojuma precēm un pakalpojumiem. Mīnuss ir tāds, ka devalvācija dotu triecienu neeksporta nozarēm, kuras ir atkarīgas no importētām precēm un enerģijas. Dabiski, devalvācija palielinātu arī importēto preču cenas. Latvijas kontekstā visbīstamākās devalvācijas sekas ir tādas, ka daudz grūtāk būs samaksāt aizdevumus ārzemju valūtās. Teju 70% Latvijas aizdevumu ir eiro. Devalvācija var novest arī pie aizdevumu defolta un banku kredītportfeļu straujas sarukšanas. Var gadīties, ka šādā situācijā valdībai būs jāglābj nepatikšanās nonākušas bankas. Devalvācijas sekas nebūs patīkamas, taču ekonomikas atveseļošanās varētu notikt ātrāk, jo ieguvējas būs eksporta nozares.

Gribētu uzsvērt, ka es nezinu, vai devalvācija ir labāka alternatīva. Latvijas Banka saka, ka nav. Iespējams, ka tai ir taisnība. Taču man nepatīk, ka par to faktiski nav notikusi diskusija, tiesa, izņemot diskusijas ar Drošības policiju. Nepārprotiet, es domāju (patiešām), ka Latvijas Banka ir viena no kompetentākajām institūcijām šajā valstī, un es dziļi cienu cilvēkus, kuri tur strādā. Taču esmu pārliecināts, ka labāka un informētāka politika rodas tikai tādā vidē, kurā pastāv brīva ideju konkurence. Tas, kas notiek pie mums, ož pēc intelektuālās cenzūras un neslēptas opozīcijas iebiedēšanas. No tā savukārt var ciest politisko risinājumu kvalitāte.

Kāda būs Stabilizācijas plāna ietekme? Baidos, ka ir grūti atrast pamatu pat piesardzīgam optimismam. Šķiet, ka vienīgais ceļš uz priekšu ved caur sāpīgu recesiju un ļoti smagu piezemēšanos. Padomājiet — lielākā daļa pasaules ar draudošo recesiju cīnās ar fiskālās ekspansijas palīdzību. Turpretim Latvijas plāns paredz fiskālo saraušanos, kas vēl vairāk paātrinās ekonomikas lejupslīdes spirāli. Tas, ko mēs piedzīvosim, ir, ekonomistu žargonā runājot, “reālā konverģence”(devalvācija ir “nominālā konverģence”). Teorētiski, reālā konverģence var nemaz nebūt tik sāpīga, ja ekonomika ir pietiekami fleksibla. Ja bizness var samazināt gan algas, gan cenas, un ja darbinieki to akceptē, tad pēc zināma laika Latvija var atgūt konkurētspēju starptautiskajā tirgū. Taču, visticamāk, to pavadīs bankroti un atlaišanas, jo dažas nozares kā, piemēram, nekustamais īpašums, būvniecība un banku sektors, saruks. Mēs noteikti piedzīvosim strauju bezdarba pieaugumu. Grūti prognozēt, cik ilgi turpināsies recesija. Galu galā tas būs atkarīgs no “bezdarbnieku ar biznesa domāšanu” spējas savākties, ieraudzīt jaunas peļņas iespējas un mobilizēt bezdarbnieku resursus. Un tad ekonomika atgūsies.

Domāju, ka labākais, ko var teikt par Stabilizācijas plānu, ir tas, ka SVF to akceptēja un SVF eksperti uzraudzīs tā izpildi. Baidos, ka mums tagad ir maz ticības Slaktera&Co spējām, taču es respektēju SVF darbinieku profesionalitāti. Jā, šķiet, ka SVF misija Latvijā, kura ar lielu pompu 1998.gadā tika slēgta, tiks no jauna atvērta. Daži var teikt, ka tas simbolizēs Latvijas atgriešanos banānu republikas statusā jeb tādas valsts ādā, kura nav spējīga pati īstenot kompetentu ekonomisko politiku.


Ieguvēji un zaudētāji

Manuprāt, lielākā problēma ar Stabilizācijas plānu ir tā, ka tai ir lielas problēmas ar taisnīgumu. Es piekrītu vienkāršajam viedoklim, ka ir taisnīgi, ja cilvēki maksā par kļūdām, kuras pieļāvuši. Un otrādi — uzskatu, ka nav taisnīgi, kad nevainīgi “skatītāji” maksā par kļūdām, kuras pieļāvuši citi. Pielietojot šo vienkāršo kritēriju, sanāk, ka plāns ir pagalam netaisnīgs.

Piemēram, saskaņā ar plānu nodokļu maksātāji maksās simtiem miljonu latu par kļūdām, kuras pieļāvusi Parex bankas vadība. Nodokļu maksātājiem tie būs milzīgi izdevumi, bet man ir sajūta, ka Kargina kunga un Krasovicka kunga dzīves šis plāns nemaz tik ļoti neietekmēs. Visticamāk, viņi pat varēs paturēt savus luksus automobiļus. Tas nav taisnīgi.

Ejot vēl soli tālāk — Tautas partija bija tā, kuras rokās bija varas groži, kad mēs nonācām šajās sprukās, un tā ir ļoti lielā mērā atbildīga par notikušo. Taču liekas, ka viņi tiek sveikā cauri kopā ar saviem izlolotajiem būvniecības projektiem. Viņi ir uzbūvējuši vienu no pasaules dārgākajiem tiltiem un par spīti runām par izdevumu samazināšanu ir apņēmības pilni būvēt vienu no pasaules dārgākajām bibliotēkām. Baidos, ka bibliotēku būvēs par pirmskrīzes cenām. Baumo, ka tā ir ierasta prakse — būvniecības uzņēmumiem maksāt “nodevas” saviem sponsoriem. Arī tas nebūs taisnīgi.

Vispārīgi runājot, ir skaidrs, ka “stabilizācijas” slogs gulsies uz vidusmēra nodokļu maksātāja pleciem. Pensionāri un mazturīgie, kā parasti, būs vislielākie zaudētāji no nodokļu palielinājuma precēm, kurām tiek tērēta būtiska viņu ienākumu daļa, — apkurei un medikamentiem. Taču, ja runājam par sabiedrības grupām kopumā, pensionāri nebija tie, kas mūs noveda tur, kur esam. “Kredītu orģija” varēja notikt tāpēc, ka daudzi cilvēki pārmērīgi aizņēmās (eiro valūtā), sagaidot, ka viņu nākotnes ienākumi bezgalīgi ilgi pieaugs par 30% gadā. Labāka apzīmējuma man nav, tāpēc viņus varētu saukt par “G paaudzi”. Lielākā daļa šo cilvēku brauc skaistās automašīnās, kuru numurzīmes sākas ar burtu “G”. Tad vēl, protams, jāpiemin visas bankas, kas šiem cilvēkiem aizdeva naudu. Saprotams, ka nedz “G paaudze”, nedz bankas negribēja kādam nodarīt pāri. Viņi vienkārši darīja to, kas šķita vislabākā izvēle dotajos apstākļos. Taču vai ir taisnīgi, ka citi, respektīvi — pensionāri, maksā par sekām, ko radījusi “kredītu orģija”, kam bankas un “G paaudze” deva vaļu? Manuprāt, tas nav taisnīgi.

Taču jāsaka, ka visā šajā stāstā ir saskatāms arī kas pozitīvs. Pirmkārt, domāju, ka tā būs izcila mācība valstij. Otrkārt, domāju, ka drīz redzēsim formulas “it is the economy, stupid!”[ 1 ] pielietojumu vēlēšanās. Saskaņā ar šo formulu, vēlēšanu iznākumu lielā mērā nosaka valsts ekonomiskais stāvoklis vēlēšanu gadā. Atcerieties — Kalvīša valdību no jauna ievēlēja strauja ekonomiskā pieauguma laikā. Ekonomikas stabilizācijas plāns liecina, ka vēlēšanu gadā recesija vēl nebūs beigusies. Mana prognoze ir tāda, ka daudzas tagadējās Saeimas sejas mēs pēc velēšanām vairs neredzēsim. Un tas gan būs taisnīgi.

__________________________

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (26) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pelēkais Vilks - iksam 09.01.2009 21:54
PS2: Man naak smiekli katru reizi kad dzirdu ka 'stabilitaates plaana' ietilpst ekonomikas stimuleesjanas pasaakumi
=====================

Man ar' nāk smiekli par šitādām tēzēm.
Grimstošu laivu glābt ar paātrinātu airēšanu....

Godmans nav vairs cienīgs saukties par fiziķi. Viņa feodālais kungs ir džīnu farcovščiks un norvēģu palīgskolas abzolvents komplektā ar Latvijas melnsvārčiem.

Godmans ir vasalis.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pelēkais Vilks - tam kuŗš Gatis 09.01.2009 21:34
Zociālisms - siewiete.

Kapitālizms - vīriets.

Kuŗš labāks?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvīša-Šļesera orgasms 09.01.2009 21:27
Pagaidīsim brīdi, tagad vēl nevaru.
Uzkāpšu kalnā, ieniršu Sarkanajā jūrā, atpūtīšos.

Pēc tam atkal varēšu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

x2 - x 08.01.2009 22:15
2. Nepiekriitu. VALSTS areejais paraads ir mazs. Visas Latvijas aareejais paraads ir loti liels saliidzinot ar citaam valstiim. Ja pareizi atceros tad Austrumeiropaa tikai Ungaarijai ir nedaudz lielaaks. Probleema ir tiesji areeja aiznemsjanaa. Kaapeec tad mees no EK un Zviedrijas gatavojamies aiznjemties? Taapeec ka privaataas stuktuuras vairs nedod. Pasaules kriize Latvijas probleemu saasinaaja un paatrinaajaa, bet taa nav probleemas ceelonis. Ja pasaules kriize buut probleemu ceelonis, tad jau arii Cehijai, Polijai utt tagad buutu no svf un ek jaaiznjemas... bet probleemas nezkaapeec ir Ungaarijai un Latvijai... Veel var piemetinaat, ka Latvijas IKP bija NEGATIIVS jau pirms oktobra un izaugsme saaka krist jau pirms gada. Cehijaa un Polijaa IKP izaigsme saaka krist tikai soruden peec lielaas financu kriizes.

3. Ilgaakaa laika posmaa areejo maksaajumu bilance nevar buut liels negatiivs skaitlis, relatiivi pret IKP (kaa tas diemzeel ir bijis Latvijai). Ar 'lielu' es domaaju lielaaku par kaadiem -5%. Sjis ir 'pozitiivs' nevis 'normatiivs' apgalvojums, t.i. citu valstu pieredze raada ka preteejaa gadiijumaa viss beidzas ar bankrotu, kriizi, devalvaaciju utt. Var jau protams teikt ka Latvija ir iipasja izredzeeta valsts, kas nepakljaujas normaaliem ekonomikas likumiem, bet ... ;-)

4. Es cereeju ka mans teksta uzdevums paraada kaapeec algu griesjana ir sliktaaka par devalvaaciju... laikam nebija pietiekosji skaidri.. buus veel pie taa jaapiestraadaa ;-)

Es domaaju ka vairums cilveeku Latvijaa redz devalvaaciju kaa sliktaaku risinaajumu nekaa algu griesjanu tikai taapeec ke devalvaacijas miinusus ir vieglaak ne-ekonomistam saprast. Sak, ja riit devalvee, tad pariit man tacu buus vairaak jamaksaa par krediitu. Tas tacu ir briesmiigi, netaisniigi, utt....Bet tad kad bezdarbnieku skaits Latvijaa paarsniegs to cilveeku skaitu kas ar savaam samazinaatajaam algaam veel speej atmaksaat krediitu(s), tad masas saaks saprast ap ko lietas grozaas. Diemzeel tikai tad arii sapratiis ka devalveet vajadzeeja peec iespeejas aatraak.

Veel es arii uzskatu ka ja devalvee tad 2020. gadaa Latvijaa dziivos vairaak cilveeku nekaa ja turpinaas patrizeejo 'stabilizaacijas programu', kas nampraat ir loti svariigi. Bet par to citreiz....

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


x - 07.01.2009 19:25 07.01.2009 22:39
1. x ir mans niks :)))

2. Latvijas aareejais paraads ir saliidzinoshi mazs, pat ljoti ljoti mazs. cerams, piekritiisi tam. probleema nav aareejaa aiznjemshanaa, probleema ir tajaa, ka pasaulee ir kriize un tagad aarpusee nav no kaa aiznjemties (iznjemot, protams, svf utt, kas tagad sniedz aarkaartas paliidziibu mums).

3. normaalos apstaakljos maksaajumu bilances negatiivo saldo sedza investiicijas

4. algu samazinaashana tiek veikta ne tikai, lai samazinaatu valsts izdevumus, bet, gribas cereet, lai uzlabotu Latvijas konkureetspeeju aareejos un ieksheejos tirgos. tas pats, ko dotu devalvaacija. tachu devalvaacijai ir milzum daudz truukumu, bet algu samazinaashanai, atalgojumu saistot ar darba razhiigumu, taadu nav. taa luuk :)

par devalvaaciju var diskuteet, bet, ko tas noziimee, ir apraxtiits sheit pat blogos ar ukrainas piemeeru. domaaju, neviens negribeetu, lai bankrotee, piemeeram, treshdalja maajsaimnieciibu, kas njeemushas eiro krediitus?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

x 07.01.2009 19:25
'Darba raziigums' ir paaraak abstrakts jeedziens, lai par to kriizes laikaa spriedeleetu un jebkuraa gadiijumaa neviens iisti nezin kaa to uzlabot ar ekonomiskaas politikas paliidziibu. Vai jau izteikt visaadas skaistas idejas, (piem. uzlabosim uznjeemeejdarbiibas vidi, paliidzeesim maziem uznjeemumiem) tacu tie ir tikai vaardi. Nav pasaulee taadas viegli paarnjemamas prakses ko Latvija sai zinjaa vareetu uzmantot. Vabuut valdiibai vajag pienjemt leemumu ka no 1 februaara viesiem jaasaak uzvesties un straadaat kaa Zviedijaa ;o)

Paarejot no abstraktam pie konkreetaam lietaam, caurums maksaajumu bilancee IR Latvijas galvenaa problema. Un, diemzeel, tas caurums nemaz netuvojas nullei, kas paraada probleemas nopietniibu. 2007. gada 3 ceturksnii tirdznieciibas deficiits bija 1 000ml lati (pie >+10% IKP), sogad tai pasjaa periodaa 771ml (pie <0%IKP). Negribas nemaz reekinaat par cik veel IKP jaakriitas, lai areejaa bilance buutu uz nulles (jeb kaut vai neliels negatiivs skaitlis).

Un kameer areejaa bilance ir -700ml ceturksnii, Latvija turpina aiznjemties no tiem kas veel aizdod... bet paraadi (ar procentiem) kaut kad buus jaaizdod. Vieniigie kas tagad vairs dod uz EK un Zviedru valdiiba... un te no var atkal lasiit to teksta uzdevumu par Jaaniiti.

PS: kad cilveeki sapratiis ka tas staasts par NOMINAALO algu pakaapenisku krisjanunaakamos paaris gadus ir realitaate, ne viens vien tiks uzseedinaats uz mieta ;) Pagaidaam masas veel nesaprot ka algu samasinaajums ir vieniigais reaalais 'stabilitates plaana' punkts.

PS2: Man naak smiekli katru reizi kad dzirdu ka 'stabilitaates plaana' ietilpst ekonomikas stimuleesjanas pasaakumi. Tas it taapat kaa teikt ka mees glaabsim grimstosju laivu tajaa ielejut vairaak uudens.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


x - 06.01.2009 23:02 07.01.2009 09:29
"Bet Latvija patreiz tacu nevar izveeleeties starp devalvaaciju un 'neko nemainiit'."
"Ilgterminjaa... arii algu samazinaasjana novediis pie bankrota villnja"
"Ar 'stabilizaacijas plaanu' kriize buus ilgaaka nekaa ar devalvaaciju"
-----------
nu nu :)))))
Latvijas probleema nav maksaajumu bilancee, kas arvien tuvojas nullei, bet gan zemaa darba razhiigumaa. un to devalvaacija nu nekaadiigi neatrisinaas.
kursa koridora paplashinaashanai buutu kaut kaada teoreetiska jeega, ja Latvijas buutiskaakajos aareejos tirgos nebuutu kriizes. tachu taa tur ir.


P.S.
"'stabilizaacijas plaanam' gan ir - tas atljauj patreizeejiem valsts vadiitaajiem veel kaadu briidi notureeties pie varas..."
---------
protams, protams. nebuutu briinums, ja to plaanpraatinju, kas pienjemtu leemumu par devalvaaciju, naakamajaa dienaa pateiciigie pilsonji-eiro krediitnjeemeeji un vienkaarshi iedziivotaaji vienkaarshi uzseedinaatu uz mieta ;)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

x - x - 05.01.2009 18:43 06.01.2009 23:02
Ko dos? Bet protams ka neko labu nedos. Bet Latvija patreiz tacu nevar izveeleeties starp devalvaaciju un 'neko nemainiit'. Devalvaacija ir jaasaliidzina ar reaalam alternatiicaam, nevis jaaskataas uz to kaa uz kaut kaadu absoluutu ljaunumu.

Kaa jau es rakstiiju, IIsterminjaa devalvaacija latvijai paliidzeetu bairaak nekaa patreizeejais 'stabilizaacijas plaans'.

Ilgterminjaa... arii algu samazinaasjana novediis pie bankrota villnja, reaalaa izteiksmee sadaardzinaas arii resursus (par mazaaku algu varees nopirkt mazaak benziinu un elektriibu). Ar 'stabilizaacijas plaanu' kriize buus ilgaaka nekaa ar devalvaaciju. Viens konkreets un tuuliiteejs 'labums' patreizeejam 'stabilizaacijas plaanam' gan ir - tas atljauj patreizeejiem valsts vadiitaajiem veel kaadu briidi notureeties pie varas...

Attieciibaa uz neuzticiibu valuutai, ja jau taisamies Eiro driiz ieviest, tad kaada noziima vai lats BIJA uzticama valuuta vai nee.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA - Autoram 06.01.2009 22:45
Liels paldies par izcilo rakstu!!!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


x - 05.01.2009 18:43 06.01.2009 17:15
tikai tas viss ir iislaiciigs pasaakums. aizmirstot par bankrotu vilni, sadaardzinaatiem resursiem, neuzticiibu vieteejai valuutai utt., ko gan ilgterminjaa dos devalvaacija? kaut vai videejaa terminjaa. gribeetos uzzinaat :)))

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Dinara S 06.01.2009 14:03
Tiem,kuri spēlē politikas teātri tautas priekšā,valsts problēmas vienmēr būs "nothing special"!!!Domājiet,kāds no viņiem naktīs neguļ,uztraucoties:"Kas nu tagad būs ar nabaga tautu?" utt. Tās ir pilnīgas muļķības!Cilvēks jau no dabas domā tikai par sevi un ģimeni!Šajā gadījumā mūsu "varoņus" uztrauc tikai tas,kā ātrāk nodrošināties nākotnei un piepildīt savus bankas kontus ar mūsu nodokļu naudu!Cilvēks ar savu "attīstīto" smadzeni un vienlaicīgi muļķīgo rīcību lēnītēm iet uz iznīcību!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Zablackis Aivars (zablackisaivars@GMAIL.COM) - ZablackisAivars@gmail.com 06.01.2009 01:02
ZABLACKIS AIVARS - ZablackisAivars 02.01.2009 02:40

cien. LR PREZIDENTA kungs !
Agri vai vēlu JUMS būs jāatzīst, ka LATVIJAS pāris desmit gadus ilgusī VADĪBA IR ARĪ EKONOMISKI BANKROTĒJUSI !!! Ekonomiskā krīze ir tikai katalizators katras pasaules valsts vadības lietderības koeficienta noteikšanai .Mūsu bērni un nedzimušie mazbērni nav devuši savu piekrišanu uz viņu kredītu rēķina turpināt uzturēt šīs nekompetentās VALDĪBAS EKSISTENCI !!!
Aivars Zablackis

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


.. 05.01.2009 18:43
Jautaajums par 'algu samazinaasanu' vs. 'devalvaaciju' isteniibaa ir vienkaarsaaks nekaa daudzi iedomaajas. 2009. novembrii imports Latvijaa par 250 ml latiem paarsniedza exportu. Taatad uzturot patreizeeju dziives liimeni, Latvijai ik gadies no aarpasaules jaaiznjemas 12x250 ml lati. Diemzeel aarpasaule mums vairs neaizdo, jo Latvijas prediitkarte ir 'maxed out'.

EK un Zviedri mums veel kaadu briidi paliidzees, bet buutiibaa 2009. data laikaa Latvijai buus jaadabuu sabalanceeta tirdznieciibas bilance, t.i., exports=imports. Uzsvars seit ir uz to ka rezultaati ir jaapanaak ljoti driiz.

Kaadi ir varianti? Par exportu patreizeejaa situaacijaa var aizmirst... labi ja ar valsts mezu cirsanu to notureesim patreizeejaa liimenii. Taatad atliek imports. Un seit, nedaudz padomaajot, katrs sapratiis ka 'devalvaacija' ir efektiivaaka nekaa 'algu samazinaasana'.

Latvijas gaveno ekonomikas probleemu var izteikt sekojosjaa 1. klases teksta uzdevumaa: Sodien Janitim ir 20Ls, no kuriem 10 Ls vins teeree uz importa preceem. Kaa panaakt lai riit uz importa preceem Jaaniitis teereetu 5 Ls?

Godmanja atbilde: Tuuliit pat atnjemam Jaaniitim 10 ls (t.i., zemaakas algas) un tad importa preceem Jaaniitis riit teerees 5Ls no atlikusajiem 10Ls.

Cita atbilde: Padaram importa preces daargaakas, t.i., devalveejam latu tik daudz lai riit Jaaniitis tikai 5Ls no 20Ls teereetu uz importa preceem.

Sjis protams ir vienkaarsots piemers, bet tas labi atspoguljo galveno probleemu un labaako atrisinaajumu. Kritika par to ka devalvaacija novediis pie inflaacijas un sadaardzinaas razotaaju izmaksas ir sekundaara, ko importa cenas attieciibaa pret vieteejaam jebkuraa gadiijumaa kaaps un relatiivais importa pateerins kritiisies. Ja izmainjas ir nieciigas, tas vinekaarsji noziimee ka Lats buus vairaak jaadevalvee. Arii kritika par euro krediitiem ir sekundaara, jo atnjemot Jaaniitim 10Ls, vins tos krediitus taapat nevarees atdot.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Jautājums 04.01.2009 17:44
Kā mēs te nonācām? Labs jautājums, bet atbilde? Vai tiešām ekonomisti spēj tikai šādu atbildi sniegt? Tad blakus valstīs nebija šādu kredītu? Tas varbūt attiecas uz būvniecības nozari, kas bija sačakarēta pilnīgi, bet iet runa par valsts bankrotu un aizņēmumu, bet ne kādas bankas vai uzņēmuma. Ja bankrotē uzņēmums par to maksā īpašnieks, bet ja valsts - tad visi iedzīvotāji. Bet te valdība, kas noved valsti bankrotā saka, ka viņa arī izvedīs to ārā ar jauniem kredītiem. Nu absurds! Un mēs visi tikai: jā , jā Godmaņa kungs, paldies jums!

Ja jau vadošo augstskolu ekonomisti nespēj atbildēt uz jautājumu kā mēs te nonācām, tad jāsaka, ka mūsu lietiņas ir pavisam sliktas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


x 30.12.2008 14:07
devalvaacija varbuut buutu kaut kaada alternatiiva un diskusijas veerta teema, ja kriize skartu tikai Latviju (vai atsevishkji tikai ES vai Krieviju). pie pieprasiijuma samazinaashanaas visos galvenajos exporta tirgos, kam domaata Latvijas eksportspeejas mehaaniska palielinaashana? tas buus taads pats ielaaps kaa pirms vairaakiem gadiem bija zemaakas izmaksas. taa vietaa jaamaina tautsaimnieciibas struktuura, zemniekus dzenot vaakt kopaa datorus utt. :)))

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

gulbis - aleksis 25.12.2008 23:54
Ja es būtu Kalvītis un man būtu jātaisnojas,kāpēc nebija radīts stabilizācijas fonds,tad es teiktu,ka treknajos gados bija diezgan liels dažādu sabiedrības daļu spiediens uz valdību,lai tā izdalītu nabadziņiem tā pavairāk naudiņas un šis spiediens bija kādam jāiztur.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ZoRRo 21.12.2008 16:50
"Taču jāsaka, ka visā šajā stāstā ir saskatāms arī kas pozitīvs. Pirmkārt, domāju, ka tā būs izcila mācība valstij."

Mācība būs, tas fakts. Tomēr vai "mācības" esamība automātiski garantē zināšanu esamību par to, kā nepieļaut kļūdas turpmāk? Pats autors jau tekstā visai precīzi norādīja uz problēmu ar zemo pētniecības kapacitāti, zemo ekonomiskās prognozēšanas kapacitāti valstī - acīmredzot, ne tikai pārvaldē, bet arī daļā (protams, ne visos) akadēmisko prātu, jo īpaši to, kuri savus grādus ekonomikā ieguvuši vēl pirms 90.tajiem gadiem un vēsā mierā turpina savu biznesu, piemēram, iekš LU EVF.

Tātad tagad mēs uz savas ādas būsim pārbaudījuši patiesību par to, ka ekonomika patiesi attīstās ciklveidīgi - neraugoties uz to, ka gan politiķi, gan daļa sabiedrības vairākus gadus nepiekāpīgi atteicās ticēt šim faktam, kaut arī tas ir viens no pirmajiem tematiem, ko apskata ekonomikas pamatu stundās vēl skolas līmenī. Bet vai tas patiesi nozīmē, ka mēs sāksim ticēt arī pārējiem - uz savas "ādas" vēl nepārbaudītiem - faktiem un likumsakarībām, ko tik bagātīgi piedāvā ekonomikas disciplīna - negaidot, kad šīs likumsakarības kļūst par valsts ekonomikas realitāti (negatīvā nozīmē)? Varbūt.

Problēma tikai tajā, ka Atis & Co diez vai vispār zina par šādām citām likumsakarībām. Jo varam jau prezumēt, ka LV valdība ir guvusi mācību un turpmāk apņemas sekot tai loģikai, ko piedāvā kaut vai vienkāršākās ekonomikas likumsakarības'- tēlaini sakot, apņemas izvēlēties "situācijai atbilstošāko pīrāga pildījumu". Bet lai šo apņemšanos izpildītu, vispirms vajag zināt, kāds ir piedāvājums - proti, kādi "pīrāga pildījumi" vispār ir iespējami. Tā ka nepietiks tikai ar to, ka nākamās vēlēšanas tiktu pavadītas uz "economy, stupid" viļņa, kā tas visticamāk, arī būs, piekrītu autoram. Vajadzēs atrast arī kādu, kurš saukli ne tikai izkliedz (tādu būs pietiekami daudz), bet arī snied atbildi. Un ja Klintons savā laikā spēja savākt sakarīgu ekonomistu komandu ap sevi, tad LV gadījumā, manuprāt, tas būs daudz grūtāk.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Avo 17.12.2008 13:53
Neesmu ekonomists, bet man kaut kā liekas, ka devalvējot latu, ekonomiskais trieciens vidusmēra iedzīvotājam būtu spēcīgāks, bet salīdzinoši īstermiņā. 2-4 gados uz eksporta un prātīgas nodokļu politikas rēķina ekonomika atveseļotos. Un lielākie zaudētāji būtu bankas. Tie, kas ņēma kredītus latos, izceltu galveno lozi. Toties tagad ar pieņemto stabilizācijas plānu, kad mums būs jāmaksā SVF aizņēmums, tas būs nopietns slogs daudzus gadus un ekonomika stagnēs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

I.I. 17.12.2008 13:24
Sliecos tomēr nepiekrist autora piesardzīgi izteiktajai versijai, ka lata devalvācija varētu veicināt straujāku ekonomikas augšupeju no recesijas stāvokļa. Kaut arī tas veicinātu eksporta nozari, negatīvās sekas būtu daudz plašākas. Turklāt - autors uzsver taisnīguma principu, bet šāda devalvācija būtu klajš nevienlīdzības paraugs, kad galvenokārt zaudētu vidusmēra mājsaimniecības, kā arī jau rakstā minētie pensionāri un mazturīgie.

Runājot par krīzes ietekmi uz politiskās elites nomaiņu. Es atturētos no optimistiskiem uzskatiem par nākamo vēlēšanu rezultātu. Diemžēl, kā liecina pieredze, "vidējais vēlētājs" savu izvēli balsta nevis uz racionāliem, pamatotiem kritērijiem, bet uz sajūtām, nojautu, kuri ir sliktie, kā arī reklāmu. Un nevajag pēdējo novērtēt par zemu. Partiju reitingi visstraujāk mainās īsi pirms vēlēšanām, kad tiek uzsāktas kārtējās reklāmas kampaņas. Un vēlēšanu rezultāts parasti ir tieši atkarīgs no reklāmu efektivitātes. Bez tam, kā jau iepriekš norādīja Māris Brants, aizvietotāji diez vai būs citādāki nekā šībrīža politiķi. Diemžēl vismaz pagaidām neredzu alternatīvu. Un JL tautas cerību par glābējiem savā laikā smagi iedragāja.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ilzite 17.12.2008 11:04
Izcili labs raksts. Manuprāt, labākais, ko esmu lasījusi par šī brīža krīzi Latvijā. Paldies autoram!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Tas, kurš Gatis 17.12.2008 01:44
Komentējot devalvācijas sekas, varu tikai piebilst, ka pilnā nopietnībā ticu, ka Zviedrijas bankas no tā grib izvairīties par katru cenu. Pirmkārt jau tāpēc, ka bankrotētu parāk daudz cilvēki, kuri kredītus paņēma Eiro valūtā. Un tie būtu pamatīgi zaudējumi bankām un jūtams trieciens skandināvu pensiju fondos, banku reputācijai un vismaz dažu zviedru labklājībā (kad viņi vecumdienās gribēs saņemt pensijas).

Tāpēc arī Zviedrija aizdos Latvijai naudu. Tā ir vienīgā iespēja Zviedru bankām kontrolēt Lata stabilitāti. Zviedri labi apzinās, ka mūsu finanšu ministra apgalvojumi par to, ka Lats netiks devalvēts, nav ne plika santīma vērti un tādēļ paši arī nolēma rīkoties.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Tas, kurš Gatis 17.12.2008 01:28
Katrā ziņā manu iepriekš rakstīto nevajag ņemt nopietni, jo mūsu dzīves laikā tas diezin vai notiks.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Andris 17.12.2008 01:23
Devalvācijas sekas nebūs patīkamas, taču ekonomikas atveseļošanās varētu notikt ātrāk, jo ieguvējas būs eksporta nozares.=====
Zviedrijas un Dānijas bankas, šķiet, izdara likmi uz to, ka latu tomēr nedevalvēs (sk. http://www.apollo.lv/portal/news/74/articles/144403 ) - eiro tiks aizdoti, pretī saņemot latus. Var jau būt, ka autoram ir taisnība, toties Zviedrijas, Dānijas un Latvijas bankās darbojas dumji ļaudis, kas bez kādas vajadzības riskē ar pusmiljardu...

Lai kas arī nenotiktu, svarīgi ir saglabāt tautas solidaritāti un uzticēšanos valstij. Ja mūsu sabiedrotie un SVF kaut ko piedāvā, tad šie risinājumi ir nopietni jāapsver. Ja savukārt sāksim klausīties "draudzīgos padomdevējos no malas", tad jau nākamgad Rīgā saimniekos Krievijas ielikteņi - Rubiks&Co no Saskaņas Centra.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Tas, kurš Gatis 17.12.2008 01:22
Nu man patika tā moralizēšanu par taisnīgumu un netaisnīgumu šīs krīzes apstākļos.
Tas ir viens no galvenajiem iemesliem kādēļ pasaulē Marksa "Kapitāls" krīzes apstākļos piedzīvo kārtējo popularitātes vilni.

Es mazliet pafantazēšu un paspekulēšu par to, kas būtu, ja būtu un kam no tā labums atlēks.

Jāsāk ar to, ka šādas krīzes, pamatojoties uz taisnīguma principiem, var viegli izmantot, lai kapitālisma valstis pabīdītu tuvāk sociālismam. Sociālisma viens no trumpjiem ir tas, ka tas paredz, ka visi cilvēki strādā, bet kopējie resursi tiek sadalīti pēc spējām. Jo spējīgāks cilvēks, jo vairāk resursu viņš var pārvaldīt. Bet tas nenozīmē, ka šie resursi viņam pieder, tie joprojām pieder "visiem".

Un tagad iedomājieties situāciju - lielā kapitālistiskā ASV uzsāk jaunu sociālisma ēru - visi strādā atspērušies, bet bagāts neviens nekļūst. Tanī pat laikā pasaules bagātākās ģimenes, kuras varu un naudu sagrāba jau kapitālisma laikos, var netraucēti pārvaldīt šo sociālismu, piesavināties tā augļus, bez jebkādām raizēm, ka kāds varētu kļūs tikpat bagāts kā viņi. Bet kāda jēga no augļiem naudas veidā? Nekāda. Absolūta vara ir īstenā vērtība.

Iedomājieties situāciju vēl tālāk - EU un NAU ir mobilizētas vienā lielā sociālisma gigantā, kas ir mobilizēts glābt planētu no globālās sasilšanas, attīstot arī citus multimiljardus vērtus projektus nanotehnoloģijās, mākslīgajā intelektā, ideālā cilvēka radīšanai un cilvēka dzīves paildzināšanas projektiem. Visus šos milzīgos projektus vada un to prioritātes izraugās šo ietekmīgo ģimeņu galvas. Visus augļus no zinātnes sasniegumiem bauda viņu ģimenes.

Vai tad tā nebūtu ideālā pasaule, priekš ģimenēm, kam kapitālisms ir atnesis neierobežotas bagātības?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Māris Brants 17.12.2008 00:09
Visai interesants ar, manuprāt, nepiemērotu nobeigumu.

Nu, kāds taisnīgums? Kapitālismam ir dabiski socializēt zaudējumus, bet privatizēt peļņu. Kapitālisms vispēr ir netaisnīgs savā būtībā - tas ir gan tā spēks, gan vājums. Tā kā te bija kaut kāda moralizēšana, kas nelikās analītiskas pieejas cienīga.

Un par to, ka varētu šīs krīzes rezultātā mainīties politiskā elite. Nu, pirmkārt, neesmu tik pārliecināts, ka tā arī notiks. Ja līdz Saeimas vēlēšanām sāksies augšupeja, tad esošā elite varēs iejāt baltā zirgā, no otrā plāna iznākot pirmajā un pagrūžot Godmani kā galveno grēkāzi malā. Savukārt, ja tiešām notiks nomaiņa, kādas garantijas, ka tie, kas nāks šo vietā tik būtiski atšķirsies?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Aleksis 16.12.2008 21:25
V.Dombrovskis: Otrkārt, algu straujo pieaugumu varēja mazināt, ievedot viesstrādniekus no valstīm ārpus ES. Taču Latvijas politikas ksenofobiskā daba šo iespēju bloķēja. Kurš tad pie tā ir vainojams, ja ne mēs paši?
======
Kārtējais utopiskais plāns, kā galvassāpes ārstēt ar giljotīnu. Interesanti, kādēļ vainīga "ksenofobiskā daba", nevis "rasisti", "holokausta noliedzēji" vai "homofobi"? Viesstrādnieki turklāt Latvijā iebrauca (esot kādas 13000 uzturēšanās atļaujas izsniegtas) - un kāds ir galvenais efekts? Kapitāla aizplūšana uz ārvalstīm. (Savukārt latvieši, kas strādāja Īrijā vismaz kādu laiku veicināja ārvalstu valūtas ieplūšanu Latvijas ekonomikā, jo sūtīja naudu uz mājām un krāja iemaksas tiem pašiem nekustamajiem īpašumiem.)

Kā autors pats atzīst, algu pieaugumu noteica lētie kredīti un NĪ tirgus pārkaršana, tātad ir vairāki normāli veidi, kā to novērst. Piemēram, ieteikt bankām izsniegt kredītus tikai tad, ja tie nodrošināti ar ievērojamu pirmo iemaksu un legāliem ienākumiem - kā tas jau tagad tiek sekmīgi darīts. Otrkārt, var veidot dažāda veida uzkrājumus, prasīt bankām palielināt pamatkapitālu, utml.

Saistītie raksti
Gazi grida bez merka un benzina

Gāzi grīdā! Bez mērķa un benzīna 1 Autors:Andrejs Jakobsons, Andrejs Jākobsons

Citi autora darbi
Vjaceslavs 165x152

(Un)real money 45 Autors:Vjačeslavs Dombrovskis

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Is anything wrong with higher education in Latvia? 1 Autors:Vyacheslav Dombrovsky