Raksts

Norvēģija: brīvā tirgus nosacījumi atvēsina eiroskeptiķus


Datums:
09. septembris, 2003


Autori

Ilze Burkovska-Jakobsena


Foto: A.Jansons © AFI

Atteikšanās būt ES sastāvā praktiski Norvēģijai nozīmē minimālu politisko ietekmi Eiropā, toties brīvā tirgus līgumi darbojas gluži tāpat kā savienības dalībvalstīs. Šī atziņa pārsteidza norvēģus kā auksta duša pēc bravūrīgo "nē svētku" nosvinēšanas 1994. gadā.

Šīrudens politiskā dzīve Norvēģijā virpuļo ap pašvaldību vēlēšanu pasākumiem un tēmām. Valdībā un premjera postenī patlaban ir pārstāvēta Kristīgo Demokrātu partija un viena no viņu “sirdslietām” nupat ir cietusi sakāvi Eiropas Savienības likumdošanas rezultātā. Proti, viena no Kristīgo Demokrātu prioritātēm ir ierobežot alkohola lietošanu un tātad arī tirdzniecību Norvēģijā. Ilgi Norvēģija nevēlējās akceptēt ES pastāvošo atļauju tirgot alkoholisko limonādi pārtikas veikalos, taču šā gada pavasarī strīds tika izbeigts, piekāpjoties ES normatīviem. Kaut arī Kristīgie Demokrāti vēlēšanu gaitā joprojām skaļi runā par alkoholiskās limonādes kaitīgo ietekmi uz jauniešu dzīvesveidu, tomēr visiem ir pilnīgi skaidrs, ka pārtikas un dzērienu sortiments Norvēģijas veikalos vairs nav tikai norvēģu pašu darīšana. Līgumu par brīvo tirgu ar ES Norvēģija noslēdza jau 1973. gadā, pēc pirmā referenduma, kad nobalsoja pret iestāšanos ES, taču visu likumu saskaņošana ar ES stājās spēkā 1994. gada janvārī, un šī kārtība nav mainīta arī pēc pēdējā referenduma, kurā norvēģi vēlreiz nobalsoja pret iestāšanos.

Atteikšanās būt ES sastāvā praktiski Norvēģijai nozīmē mazāku, būtībā – minimālu, politisko ietekmi Eiropā, toties brīvā tirgus līgumi darbojas gluži tāpat kā savienības dalībvalstīs. Šī atziņa pārsteidza norvēģus kā aukstas dušas šalts pēc bravūrīgo “nē svētku” nosvinēšanas 1994. gada oktobrī. Toreiz pirmais redzamākais konflikts parādījās saistībā ar piedevām bērnu pārtikā. Norvēģi vēlējās saglabāt savas normas un ierobežot krāsvielu pielietojumu, toties ES likumi atkal bija pretrunā ar nacionālajām interesēm. Tieši šī bērnu pārtikas lieta bija pirmā, kura plašākās aprindās radīja apjausmu par to, ka no piederības Eiropai Norvēģiem tāpat nekur neizdosies aizbēgt, toties viņi paši ir lieguši sev lēmējtiesības Eiropas politiskajā forumā. Ja iedzīvotāju aptaujās tūlīt pēc referenduma “nē” procents tikai pieauga un nostabilizējās, tad pēc vairākkārtīgām preses publikācijām ar tēmu “mēs jau esam ES vairāk nekā pašas ES dalībvalstis” sabiedrības aptaujas liecina par iedzīvotāju nostādnes maiņu. Patlaban par iestāšanos balsotu vairāk kā 60% norvēģu, ja lasām Eiropas kustības veiktās aptaujas.

Interesanti, ka Norvēģijā pēc negatīvā balsojuma referendumā nemainījās valdība, lai gan to veidojošā Darba partija ar slaveno māmuļu Grū Bruntlandi priekšgalā ļoti vēlējās valsts iestāšanos ES. Valdība neatkāpās, jo bija savlaicīgi un atklāti deklarējusi pirms referenduma, ka respektēs tautas viedokli arī tad, ja tas būs negatīvs.

Jāatgādina, ka tūlīt pēc referenduma 1994. gadā pasaulē pieauga naftas cenas un Norvēģijas ekonomika izskatījās plaukstoša un spēcīga uz ES fona. Šis apstāklis nostabilizēja pārliecību, ka labāk būt ārpus savienības. Nevienam nav nodevas un subsīdijas jāmaksā, Briseles birokrāti, lai dzīvo savā “bagātnieku klubā” (tā ES dēvēja Norvēģijas Sociālistiskā Kreiso partija). Šī nostādne, protams, pamatīgi ir nokaitinājusi minētos Briseles birokrātus, un šā gada pavasarī Norvēģijai nācās par to maksāt. Bija pienācis laiks atjaunot līgumu par Eiropas Brīvās Tirdzniecības asociācijas (EBTA) – Norvēģijas, Islandes un Lihtenšteinas – ekonomiskajām attiecībām ar ES. Sakarā ar ES paplašināšanos tika norādīts, ka norvēģiem jāuzņemas sava daļa atbildības par jaunajām un nabadzīgajām Austrumeiropas kandidātvalstīm. Arguments, ka Norvēģija jau tāpat šīm valstīm sniedz palīdzību, netika uzklausīts. Tādējādi Norvēģijai nākamajos piecos gados ES projektiem jāziedo 230 miljoni eiro gadā, lai saglabātu tiesības tirgoties ar zvejas produktiem jaunajās ES valstīs pēc jau eksistējošiem līgumiem.

Norvēģijas Tautsaimieku Apvienības (norvēģiski NHO) mājaslapā skaidrots, ka visi ES līgumi nemitīgi tiek pielāgoti Norvēģijā, turpretī EBTA ekonomiskā ietekme aizvien samazinās. Norvēģija meklē tirdzniecības iespējas ārpus ES, taču ielaušanās Āzijas tirgos joprojām ir tikai sākuma stadijā. Pirms kāda laika Norvēģijas Darba partijas vadītājs Jens Stoltenbergs, iepiekšējais premjers un tautsaimniecības un enerģētikas ministrs, kādā TV raidījumā atļāvās pajokot, ka EBTA ir vienīgā vieta pasaulē, kur Norvēģija var tēlot lielvalsti, jo tas nav grūti blakus Islandei un Lihtenšteinai.

Arguments, ka Norvēģija materiāli zaudēs, iestājoties ES, bija spēcīgs dzinulis balsot “nē” 1994. gadā. Toties Norvēģijas pilsoņiem ir plašas iespējas piedalīties ES izglītojošajās un kultūras programmās, jo arī šajās jomās Norvēģija piedalās ar savu līdzekļu artavu.

Kopš 2001. gada Norvēģijā darbojas Šengenas līgums un norvēģi šķērso Eiropas robežas, neuzrādot pasi. Bet arī pirms 2001. gada, ja vien tas bija iespējams, norvēģi, pārbraucot kādai robežai, vienmēr centās ieplūst ieejās ar norādi “ES pilsoņiem”, jo jutās neērti pielīdzināti tiem, kuri atrodas ārpus “bagātnieku kluba”. Turklāt, ļoti iespējams, ka dienvideiropā neviens robežsargs pat nenojauta, ka norvēģu pases nav vienlīdzīgas ar somu vai zviedru pasēm. Vairākas aptaujas dienvideiropā liecina, ka tur iedzīvotāji nemaz nezina, ka Norvēģija nav ES dalībvalsts. Vai norvēģi paši jūtas piederīgi Eiropai? Viņi vismaz ir apveltīti ar bagātīgu pašironiju, smejoties par sevi kā dīvaiņiem, kam patīk sēdēt savrup uz ledāja malas pasaules nostūrī.

Kad Norvēģijā būs jauns referendums? Patlaban par to neviens nerunā, jo tuvojas jau minētās pašvaldību vēlēšanas. Un Bergenas Kristīgo Demokrātu mēram ļoti nepatīk alkoholiskā limonāde. Bergenieši balsos par mēra pilsonisko nostāju, prātā paturot viņa politikas patiesās robežas.

Šī publikācija ir tapusi projekta “Fwd:Eiropa” ietvaros, kas saņēmis finansiālu atbalstu no LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu programmas. Publikācijas saturs atspoguļo tās autora uzskatus, un LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu Vadības grupa nav atbildīga par jebkādu šajā publikācijā paustās informācijas saturu vai tās tālāku izmantošanu.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!