Raksts

Nogulētais terorakts


Datums:
30. marts, 2010


Autori

Pāvels Širovs


Foto: sy parrish

Sajūta tāda, ka mediji kaut ko gaidīja. Tikai pret vakaru, kad dūmi no sprādzieniem jau gaisa, televīzijas ziņās parādījās vairāk vai mazāk skaidra informācija.

Maskava. 29.marts. Aptuveni 11.00 no rīta. Metro vagons. Pasažieru nav daudz, jo metro līnija ir īsa un rīta steiga jau ir garām. Nekādu sarunu par sprādzieniem, nekādas reakcijas uz to, kas notika pirms pāris stundām šīs pašas pilsētas metro. Kad tiek paziņots, ka pārja uz staciju Sokoļņičeskaja ir ciet, cilvēki sāk jautāt: “A kas notika?”

Šīs pašas dienas vidus, cita līnija, cits metro vagons. Kāda sieviete runā pa mobilo telefonu. Šķiet, viņas sarunas biedrs tikko viņai pastāstījis par rīta sprādzieniem Maskavas metro. Sieviete izsaucas: “Kādas šausmas! Es taču varēju tur atrasties! Labi, ka tomēr neaizbraucu…” Par to, kas ir noticis nu jau pirms piecām stundām, šī maskaviete vēl nezināja.

Bez informācijas

Pirmais sprādziens notika pulksten 7.57 no rīta. Ziņu aģentūras par to sāka stāstīt aptuveni 8.15, un tikai 8.30 par notikušo paziņoja Pirmā kanāla ziņu raidījums. Šajā pašā laikā slīdošais titrs ar ziņojumu par sprādzienu parādījās arī kanāla Rossija ziņu laikā. Tiem skatītājiem, kas nepaspēja ieraudzīt šo informāciju, nācās gaidīt līdz pulksten 11.00, kad varēja skatīt nākamos ziņu raidījumus. Televīzijas kanāls NTV, kas kādreiz bija slavens ar savu operativitāti, pirmo reizi par sprādzieniem pastāstīja tikai pulksten 10.00. Pēc tā atkal līdz pulksten 13.00 sekoja ziņu pārtraukums, kura laikā demonstrēja seriālus un izklaidējošus raidījumus. Arī televīzijas kanāls REN-TV, kura birojs atrodas burtiski pāris metru attālumā no ieejas stacijā Park Kuļturi, kur notika otrs sprādziens, ar pirmo ļoti īso informāciju nāca klājā tikai pulksten 9.30. Pēc tā atkal sekoja ieplānotās programmas.

Šajā pašā laikā gandrīz vai zem telekompānijas biroja logiem šausmās skraidīja cilvēki, mēģinot uzzināt, kas notiek. Viņi meklēja savus radiniekus, kas pēc viņu aprēķiniem varēja atrasties metro sprādziena laikā. Par spīti tam, ka tepat jau atradās televīzijas busiņi ar antenām, tiešraidē raidīja tikai ārzemju telekompānijas un Krievijas kanāls Russia Today, kas raida angļu valodā un tikai ārpus valsts. Šo kanālu, kā arī kanālu Vesti-24 var redzēt tikai kabeļtelevīzijas skatītāji.

Informācijas neesamība ne tikai pārsteidza, bet tai varēja būt visai traģiskas sekas. Par to jau līdz pirmdienas vakaram daudz rakstīja Krievijas blogeri. Livejournal lietotājs ar segvārdu rogatka31 raksta: “No rīta mazdēls kavēja skolu. Braukt viņam vajadzēja tieši pa šo “sarkano līniju.” Viņš palūdza mammai aizvest viņu nedaudz tuvāk. Pie stacijas Vorobjovi gori viņš izkāpa no mašīnas un māte ieslēdza radiostaciju Eho Moskvi. Viņa paspēja dēlam piezvanīt — viņš vēl nebija ienācis metro.” Vai arī lietotājs luzha: “Domāju, ka detaļas man izstāstīs jebkurš kanāls. Protams! Pirmais man piedāvāja Malahova raidījumu. Rossija — raidījumu Nedēļas sports, REN-TV — par kādu sportistu invalīdu. Beidzot NTV man piedāvāja frāzi “tikko mēs uzzināsim kaut ko vairāk, mēs ziņosim.””

Ko viņi gaidīja

Operatīvi noreaģēja vien jau pieminētais radio Eho Moskvi. Jau no pusdeviņiem rītā ziņas ēterā bija ik pēc desmit minūtēm. Klausītājiem regulāri tika piedāvātas tiešraides no notikuma vietas, informācija par sastrēgumiem, kas izveidojās dēļ sprādzieniem metro. Tiešraidē varēja dzirdēt arī notikumu aculieciniekus. Ap pusdienlaiku tikpat operatīvi sāka raidīt arī radiostacija RSN (Krievu ziņu dienests), kur strādā daudz Eho Moskvi bijušo darbinieku. Un tikai pret vakaru, kad, tēlaini izsakoties, dūmi no sprādzieniem jau gaisa, televīzijas ziņās parādījās vairāk vai mazāk skaidra informācija.

Interneta medijs GZT.ru citē televīzijas raidījuma vadītāju Vladimiru Pozneru, kas slavens kļuva vēl ar saviem PSRS-ASV teletiltiem: “Man šķiet, ka mums mēdz piemist tieksme uz pārspīlējumu, un dažreiz tam ir psihozes mērogs. (…) Nezinu, vai vajag cilvēkus gremdēt šādā baiļu un bezizejas stāvoklī?” Tajā pašā laikā viņš arī atzīst, ka informācija ir nepieciešama. Jautājums — kāda informācija? Rodas iespaids, ka nacionālie kanāli kaut ko gaidīja. Kaut vai mājienu, kā traktēt to, kas noticis, un kādu versiju uzskatīt par galveno.

Tas, savukārt, tika noskaidrots pēcpusdienā, kad Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedjevs Kremlī sasauca sapulci, kurā piedalījās arī specdienestu vadītāji. Federālā drošības dienesta vadītājs Aleksandrs Bortņikovs paziņoja, ka aiz teroraktiem metro stāv “grupējums, kas ir saistīts ar Ziemaļkaukāzu.” Šķiet, ka tikai pēc tam televīzijas sajutās drošāk un jau pavisam drīz “islāma pēdas” izpaudās kā uzbrukums divām sievietēm tumšos lakatos, kuras pasažieri kādā no stacijām mēģinājuši izstumt no metro vagoniem. Bet sapulces fragmentu un prezidenta runu stacijā Lubjanka, kur viņš ieradās nolikt tumšsarkanas rozes, līdz vēlajai naktij rādīja visas televīzijas.


Krievijas spogulī – Latvija?

NATO Krievijas valdzinājuma varā

Piecas svecītes drošības tortē


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!