Atslēgvārdi:

Nodokļu politika 4

"Latvijas vēstnesis", pielikums "Eiropas vēstis", 25.07.2003

Iesaki citiem:

Nodokļu politika Eiropas Savienībā (ES) joprojām ir ES dalībvalstu nacionālās suverenitātes simbols. Atbildība par nodokļu politikas realizāciju gulstas galvenokārt uz dalībvalstīm nacionālajā un reģionālajā līmenī. ES šai ziņā ir tikai pakārtota loma, proti, tā nodrošina, ka dalībvalstu nacionālās nodokļu sistēmas ir savietojamas ar ES mērķiem un raugās, ka tās netraucē preču, kapitāla un pakalpojumu brīvu pārvietošanos ES iekšējā tirgū.

Principi un uzdevumi

ES vienotā iekšējā tirgus veiksmīgai funkcionēšanai ir būtiski, ka dalībvalstu nodokļi neierobežo brīvu preču, pakalpojumu, kapitāla kustību, kā arī neizkropļo konkurenci. Līdz ar to ES tiesību aktu kopums (acquis communautaire) skar galvenokārt tos nodokļus, kas ES iekšējā tirgū ietekmē patēriņu, attiecas uz uzņēmējdarbību un tirdzniecību ar trešajām valstīm (t.i., netiešie nodokļi: pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes nodoklis, muitas maksājumi).

ES neiejaucas dalībvalstu sociālajā politikā, tā vienīgi raugās, lai nodarbinātajām vai pašnodarbinātajām personām, pārvietojoties ES iekšējā tirgū, nenāktos maksāt sociālās apdrošināšanas maksājumus divreiz, ES neregulē arī dabas resursa nodokļa piemērošanu un iekasēšanu. Kas attiecas uz tiešajiem nodokļiem, ES acquis neliek uzsvaru uz to harmonizāciju vispār, izņemot to, ciktāl tas skar četras Eiropas Kopienas līgumos paredzētās brīvības.

ES nodokļu politikas galvenie uzdevumi ir:

– panākt, lai dalībvalstu dažādās nodokļu likmes un netiešo nodokļu sistēmas neizkropļotu konkurenci vienotājā ES tirgū un respektētu četras Eiropas Kopienas līgumos paredzētās pamatbrīvības, proti, brīvu personu, preču, pakalpojumu un kapitāla kustību;

– samazināt izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un novērst dubulto aplikšanu ar nodokļiem;

– kavēt nodokļu sacensību, kad uzņēmumi, meklējot izdevīgāko nodokļu režīmu, migrē no vienas dalībvalsts uz citu.


Nodokļu sistēmu atšķirības

ES dalībvalstu nodokļu sistēmas ir diezgan dažādas, un arī nodokļu likmes starp dažām dalībvalstīm ir atšķirīgas. Tradicionāli augstākas nodokļu un sociālās apdrošināšanas maksājumu likmes ir Skandināvijas valstīs, turpretī Dienvideiropas valstīs tās ir zemākas. Kā viens no nodokļu sistēmas raksturlielumiem var tikt izmantots nodokļu īpatsvars iekšzemes kopproduktā. Piemēram, tiešo nodokļu (iedzīvotāju un uzņēmumu ienākumu nodokļi) īpatsvars iekšzemes kopproduktā (IKP) Dānijā ir 32%, bet Grieķijā tikai 9%. Savukārt netiešie nodokļi (galvenokārt pievienotās vērt6ības nodoklis (PVN) un akcīzes nodoklis) Spānijā veido 11% no IKP, bet Dānijā – 19%.

Ņemot vērā faktu, ka tieši dažādi nodokļi var tikt lietoti kā tieši vai netieši ierobežojumi ES vienotā tirgus efektīvai darbībai, viens no ES likumdošanas pamatnosacījumiem attiecībā uz nodokļu politiku ir prasība neizmantot nodokļus vietējo uzņēmumu un ražojumu aizsardzībai, vai cita veida konkurences izkropļošanai.


Netiešie nodokļi

Visstingrāk ES tiek regulēti netiešie nodokļi – PVN, akcīzes nodoklis un muitas maksājumi. ES tiesību akti nosaka minimālo robežu PVN vispārējai likmei – 15 %, maksimālie nodokļa likmes griesti nav noteikti. Tajā pašā laikā var tikt piemērota viena vai divas samazinātās nodokļa likmes, bet tās nevar būt zemākas par 5%. ES direktīvā ir stingri noteikts, kādām precēm un pakalpojumiem iespējams piemērot samazināto nodokļa likmi.

ES dalībvalstīs tiek piemērotas dažādas vispārējās un samazinātās PVN likmes. Mēģinājumi samazināt atšķirības starp dažādām ES dalībvalstīm vispārējo likmju un samazināto likmju piemērošanā līdz šim nav izdevušies. Dažas valstis atsevišķām precēm un pakalpojumiem joprojām piemēro samazināto likmi 0% apmērā. Piemēram, Lielbritānijā šāda likme tiek piemērota atsevišķām farmācijas un pārtikas precēm, kā arī ūdens piegādei. Šobrīd kopumā sešās valstīs atsevišķiem darījumiem piemēro samazināto PVN likmi, kas ir zemāka par 5%. Samazināto likmju lielums ES dalībvalstīs svārstās no 0 līdz 17%, bet vidēji tās ir virs 8% (Latvijā ar 2003.g. – 9 %). Savukārt PVN standartlikmes svārstās no 15 līdz 25% un vidējā standartlikme ir 19,5% (Latvijā – 18%).

ES Padomes direktīvās ir arī noteikts, kuras preces vai pakalpojumus dalībvalstīm var atļaut neaplikt ar nodokli. Šajā sarakstā ietilpst slimnīcu pakalpojumi un medicīniskā aprūpe, bērnu un jauniešu izglītība, universitāšu izglītība, ar kultūru un sportu saistītie pakalpojumi, derības un loterijas u.c.

Akcīzes nodokļa piemērošanas pamatprincipus un preču, kurām piemērojams akcīzes nodoklis, sarakstu nosaka 1992.gadā pieņemtā direktīva (92/12 EEC). Saskaņā ar to akcīzes nodoklis ir piemērojams naftas produktiem, alkoholiskajiem dzērieniem, alum un tabakas izstrādājumiem. Direktīva nosaka arī akcīzes nodokļa maksāšanas kārtību un vispārīgos atbrīvojumus no akcīzes nodokļa. ES tiesību akti nosaka tikai minimālās akcīzes nodokļa likmes. Dalībvalstis ir tiesīgas valsts teritorijā noteikt akcīzes nodokli arī citām precēm.

Attiecībā uz naftas produktiem dalībvalsts var noteikt arī samazinātās likmes atsevišķiem produktiem, ja tie tiek patērēti stacionārās iekārtās, kā arī celtniecībā un publiskajos darbos izmantotās iekārtās. ES direktīvas paredz arī iespēju piemērot nodokļu atvieglojumus gadījumos, ja naftas produktus izmanto elektrības un siltuma ražošanai, kā arī ūdensceļu un ostu rakšanas un paplašināšanas darbos.

No tabakas izstrādājumiem akcīzes nodoklis tiek piemērots cigaretēm, cigāriem, cigarellām un smēķējamai tabakai. ES noteiktās minimālās nodokļu likmes iecerēts pārskatīt ik pēc četriem gadiem.

Par alkoholiskajiem dzērieniem direktīvas paredz iespēju dalībvalstīm atsevišķiem dzērieniem piemērot likmes, kas ir mazākas par minimālajām (piemēram, mazajās alus darītavās ražotajam alum, kurā alkohola saturs nepārsniedz 2,8%). Tāpat ir noteikti arī gadījumi, kad valstīm ir tiesības piemērot pilnīgu nodokļu atbrīvojumu.


Tiešie nodokļi

Mēģinājumi harmonizēt tiešos nodokļus ES norit jau vairākas desmitgades, tomēr līdz šim tie nav bijuši veiksmīgi. Saskaņā ar ES spēkā esošajiem tiesību aktiem dalībvalstīm nav noteikti nekādi ierobežojumi uzņēmumu ienākuma un īpašuma nodokļiem. Dalībvalstīm ir tiesības piemērot atšķirīgas nodokļu likmes dažādiem nodokļu maksātājiem. Tāpat dalībvalstis var brīvi rīkoties, lai novērstu dažādus likumpārkāpumus nodokļu jomā.

Dalībvalstu nodokļu administrācijām ir pienākums sadarboties un novērst iespējamos šķēršļus, kas varētu traucēt transnacionālo uzņēmumu darbību. Tāpat dalībvalstis ir apņēmušās cieši sadarboties un sniegt nepieciešamo informāciju citu dalībvalstu nodokļu administrācijām, lai novērstu nodokļu nemaksāšanas gadījumus.

ES ir pieņemti vairāki nozīmīgi tiesību akti, kuru mērķis ir novērst atsevišķu ienākumu veidu dubulto aplikšanu ar nodokli.


ES nodokļu politika un Latvija

Latvija atzīst ES acquis nodokļu politikas jomā un ir apņēmusies to pilnīgi ieviest līdz 2004. gada 1. maijam (datums, kurā Latvija ir apņēmusies būt gatava iestāties ES). Latvija, aizstāvot nacionālās intereses, izvirzīja vairākas prasības un panāca vairākus pārejas periodus un noteiktas atkāpes.

Divi būtiskākie panākumi ir: Latvija varēs izmantot visgarāko pārejas periodu par minimālās akcīzes nodokļa likmes piemērošanu cigaretēm; Latvija vienojās par pastāvīgā izņēmuma piešķiršanu attiecībā uz PVN maksātāju obligātai reģistrācijai nepieciešamā gada apgrozījuma slieksni.


Akcīzes nodoklis

Reformas akcīzes nodokļa jomā Latvijā tika aizsāktas jau 1997. gadā, un pašlaik nacionālajos tiesību aktos jau gandrīz pilnībā ir iestrādātas ES direktīvās noteiktās prasības akcīzes nodokļa piemērošanā un maksāšanas kārtībā.

Saskaņā ar likumu “Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem” ES direktīvās noteiktās minimālās nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem jau ir pārsniegtas, izņemot alu, kam akcīzes nodokļa likme tika paaugstināta līdz ES noteiktajam līmenim kopš 2003.gada 1.janvāra.

Naftas produktiem minimālās akcīzes likmes jau ir pārsvarā ieviestas (izņemot dīzeļdegvielu) un pilnīgu atbilstību ES standartiem paredzēts sasniegt iestāšanās brīdī.

Līdz šim pašam laikam ir paredzēts sasniegt arī ES direktīvās noteikto minimālo akcīzes līmeni smēķējamai tabakai. Neapšaubāmi, būtiskākais panākums ir tas, ka Latvija varēs izmantot visgarāko pārejas periodu no visām kandidātvalstīm (līdz 2009.gada 31.decembrim), lai pakāpeniski sasniegtu Eiropas Savienībā noteikto minimālo akcīzes nodokļa likmi cigaretēm (jāatzīmē, ka cigarešu cenas ES ir trīsreiz augstākas). Te tika ieņemta stingra pozīcija, jo nodokļa likmes tieši skar plašu Latvijas iedzīvotāju slāņu ekonomiskās un sociālās intereses. Straujš cigarešu cenu kāpums būtu ļoti bīstams Latvijas ekonomikai. Pirmkārt, ienākumi budžetā no nodokļu likmes paaugstināšanas neatsvērs izdevumus, kas būs nepieciešami, lai nodrošinātu nodokļa iekasēšanu un cīņu pret pieaugošo kontrabandu. Otrkārt, Latvijas patērētāju pirktspēja pieaugs daudz lēnāk nekā cena cigaretēm, tādēļ cenu pieauguma izstiepšana garākā laika periodā arī patērētājam ļautu labāk piemēroties cenu kāpumam. Straujais cenu kāpums negatīvi ietekmētu arī tabakas industriju un tajā iesaistīto darbaspēku. Treškārt, cenas trīskārtīgs pieaugums nepilnu divu gadu laikā atstātu ļoti negatīvu iespaidu uz inflāciju.


Pievienotās vērtības nodoklis

Attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli (PVN) Latvijas likumdošana gandrīz pilnībā jau ir harmonizēta ar ES acquis, bet atlikušās nesakritības iecerēts novērst līdz iestāšanās ES brīdim. Darbs ES direktīvu prasību pilnīgā ieviešanā galvenokārt koncentrēts uz PVN piemērošanas precizēšanu preču un pakalpojumu piegādēm brīvostu un speciālo ekonomisko zonu teritorijā, PVN piemērošanas precizēšanu preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanai ES iekšējā tirgū.

Pēdējo gadu laikā Latvija veikusi būtiskas izmaiņas likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”. Galvenās izmaiņas attiecas uz samazinātās PVN likmes ieviešanu (9% apmērā) un būtiskām izmaiņām ar nodokli neapliekamo preču sarakstā. Saskaņā ar ES prasībām Latvijā turpmāk ar samazināto PVN likmi tiks aplikti vairāki iepriekš no šā nodokļa atbrīvoti pakalpojumi un preces (medikamenti un medicīnas preču piegādes, grāmatas, bērnu pārtika, ūdens piegāde u.c.). Iestāšanās sarunās Latvija arī panāca pārejas periodu līdz 2005. gada 1. janvārim, lai turpinātu piemērot atbrīvojumu no PVN iedzīvotāju maksājumiem par apkuri.

Svarīgas ir ar ES panāktās vienošanās arī turpmāk Latvijā radošo profesiju pārstāvju autoratlīdzību neaplikt ar PVN un turpināt piemērot starptautiskajiem pasažieru avio un jūras transporta pārvadājumiem 0% PVN likmi, kas, ņemot vērā līdzīgu nodokļa piemērošanas režīmu ES dalībvalstīs, ļaus saglabāt Latvijas transporta sektora konkurētspēju un neradīs sarežģījumus nodokļa administrēšanā. Tika panākta arī vienošanās par pastāvīgā izņēmuma piešķiršanu attiecībā uz PVN maksātāju obligātai reģistrācijai nepieciešamā gada apgrozījuma slieksni. Tas tiks saglabāts bez izmaiņām, t.i., četras reizes augstāks nekā ES direktīvās paredzētais. Šajā jomā ieguvums ir abpusējs: vairākiem uzņēmējiem nevajadzēs iziet reģistrācijas procedūru PVN reģistrā un valstij neradīsies papildu administrēšanas izdevumi.

Tāpat Latvijai būs iespējas izmantot tehnisko pārejas periodu PVN aprēķināšanas shēmai kokmateriāliem un pēc iestāšanās panākt tiesības izmantot to arī turpmāk, tādējādi efektīvi cīnoties ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Viens no smagākajiem nodokļu politikas sadaļas jautājumiem ir saistīts ar nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ). Ar Eiropas Komisiju tika saskaņoti nepieciešamie tehniskie grozījumi spēkā esošajā nodokļu likumdošanā, lai brīvostas un speciālās ekonomiskās zonas varētu efektīvi darboties arī pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā.


Tiešie nodokļi

Direktīvas, kas attiecas uz tiešajiem nodokļiem (direktīvas par kapitāla palielināšanas netiešo transakciju, par uzņēmumu apvienošanos, par mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem), Latvijas likumdošanā paredzēts iestrādāt un ieviest līdz iestāšanās brīdim ES. Tā kā šo direktīvu normas var tikt piemērotas tikai ES dalībvalstīs, to prasību praktiskā ieviešana tiks nodrošināta līdz ar Latvijas iestāšanās brīdi ES. Arī daudzpusējai ES dalībvalstu arbitrāžas konvencijai, kas attiecas uz saistīto uzņēmumu peļņas izlīdzināšanu, Latvija var pievienoties tikai, kļūstot par ES dalībvalsti.



Ieguvumi:

– ES standartu un prasību ieviešana nodokļu piemērošanā sekmēs Latvijas nodokļu sistēmas sakārtošanu un vienkāršošanu.

– ES principu ievērošana aizsargās uzņēmumus no konkurences izkropļošanas, ko var izraisīt atsevišķi nodokļu piemērošanas nosacījumi.

– Ieviešot ES likumdošanu nodokļu politikā, tiks nodrošināta efektīvāka nodokļu iekasēšana, tātad palielināsies budžeta ieņēmumi.

– Ciešāk sadarbojoties ar citām ES dalībvalstīm nodokļu administrēšanā, tiks novērsta dubultā nodokļu aplikšana un samazināts nodokļu nemaksāšanas gadījumu skaits.

– Paaugstinoties akcīzes nodoklim cigaretēm, ievērojami augs arī cigarešu cena, kas varētu veicināt smēķētāju skaita samazināšanos Latvijā.

Zaudējumi:

– Integrējoties ES, Latvijā tiks paaugstināts akcīzes nodoklis naftas produktiem un alkoholam un līdz pat 2010. gadam turpinās paaugstināsies akcīzes nodoklis cigaretēm, tā ka paaugstināsies šo produktu cena vietējā tirgū.

– Latvijai iestājoties ES, fiziskajām personām vairs nebūs iespējas iegādāties preces par zemāku cenu beznodokļu (Tax free) veikalos, izbraucot uz citu ES dalībvalsti.

– Piemērojot Latvijas likumdošanu ES prasībām, PVN likme atsevišķām precēm tiks paaugstināta no 0 līdz 5%, un tas nozīmē arī šo preču cenu kāpumu.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (4) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
crew zer

zx mxf converter free download to convert HD camcorder files. avchd converter convert avchd video files to avi, mp4, wmv, mov mts to avi mp4 mov mkv iMovie, FCP/FCE with mts converter, so to convert mts files for your PC and mobiles. mod converter erd

Citi autora darbi