Nodoklis dabas aizsardzībai 0

Dabas aizsardzība ir viena no Eiropas Savienības vides politikas galvenajām aktualitātēm.

Iesaki citiem:

Ilgstoša veiksmīga dabas aizsardzība nav iespējama bez sabiedrības iesaistīšanas. Tas nozīmē, ka dabas aizsardzības interešu aizstāvjiem jānovērtē esošā situācija, tas ir, jāveido pārliecinošas, bet vienlaikus uz sapratni orientētas diskusijas ar dažādām sabiedrības grupām, iesaistot tās aktīvā darbībā. Dabas aizsardzība līdzās administratīvajiem regulējošajiem noteikumiem un ierobežojumiem vienmēr ir arī atklāta komunikācija – diskusija ar sabiedrību par attieksmi pret dabu. Tādējādi likumdevēja noteiktie ierobežojumi vai nodokļi nevar kalpot par pamatu dabas aizsardzībai, taču var kalpot par ļoti labu instrumentu, lai ieinteresētu sabiedrību sakārtot vidi, kurā tā audzina savus pēcnācējus. Atbilstoši likumam, Dabas resursu nodokļa (turpmāk — nodoklis) mērķis ir veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežot vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, veicināt jaunu, vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu, atbalstīt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, kā arī finansiāli nodrošināt vides aizsardzības pasākumus. Tādējādi likumdevēja mērķis nav padarīt preces un pakalpojumus dārgākus, bet ar dažādu maksājumu (nodokļiem, nodevām, soda naudām) panākt, ka ražotāji, tirgotāji, dabas resursu izmantotāji un "atkritumu ražotāji" kļūst atbildīgāki par dabas piesārņošanu un izvēlas paši veikt dabas aizsardzības pasākumus, vai piedalīties tajos, nekā maksāt augstus nodokļus vai soda naudas. Kopš likuma jaunās redakcijas ieviešanas ir pagājuši pilni trīs gadi, rezumējot, varam teikt, ka likums ir iekustinājis ledu, taču jāuzsver, ka dabas aizsardzība sākas ar katru indivīdu atsevišķi, nevis ar atsevišķiem procesiem, kurus vada atsevišķas sabiedrības grupas. Kamēr Igaunijā cilvēki labprāt šķiro atkritumus un saņem par to atlīdzību, tikmēr Latvijā atkritumi tiek importēti, bet pašu radītie izmesti tuvākajā mežā. Tas tikai pierāda, ka burtiska direktīvu izpilde vēl nenodrošina mērķu sasniegšanu. Šajā rakstā detalizētāk par videi kaitīgo preču apsaimniekošanu.

Nodokļa maksātājs un nodokļa objekts

Likums nosaka, ka nodokļa maksātājs ir persona, kura pirmā Latvijas Republikas teritorijā:


  • realizē videi kaitīgas preces vai preces iepakojumos;

  • savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto videi kaitīgas preces, izņemot preces, kuras apliekamas ar nodokli, tās realizējot, vai iepakojumā iegādātas preces (arī kopā ar preci ievesto precei pievienoto primāro, sekundāro un terciāro iepakojumu), izņemot preces iepakojumā, kuras apliekamas ar nodokli, tās realizējot;

  • sniedzot pakalpojumu, pievieno izstrādājumam iepakojumu, un šis iepakojums pēc pakalpojuma sniegšanas nonāk pie pakalpojuma saņēmēja.


Savukārt nodokļa objekti, kurus apliek ar nodokli ir sekojoši:


  • dabas resursus, kā arī parka vīngliemežu (Helix pomatia L.) vākšanu tālākai saimnieciskai izmantošanai;

  • zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanu, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi vai siltumnīcefekta gāzes;

  • atkritumu apglabāšanu un piesārņojošu vielu emisiju vidē;

  • stacionāras tehnoloģiskas iekārtas emitēto siltumnīcefekta gāzu apjomu, kas nav ietverts nodoto emisijas kvotu skaitā;

  • videi kaitīgas preces - smēreļļas, elektriskie akumulatori un galvaniskie strāvas avoti, ozona slāni noārdošās vielas, riepas, eļļas filtri, elektriskās un elektroniskās iekārtas;

  • preču un izstrādājumu iepakojumu un vienreiz lietojamos galda traukus un piederumus;

  • radioaktīvās vielas;

  • vieglos automobiļus, kas paredzēti pasažieru pārvadāšanai, kam ir ne vairāk par astoņām sēdvietām papildus šofera sēdvietai un vismaz četri riteņi; uz kravas automobiļus ar pilnu masu, ne lielāku par 3,5 tonnām, kas paredzēti kravas pārvadāšanai un kam ir vismaz četri riteņi (izņemot antīkos automobiļus — transportlīdzekļus, kas ir īpaši vērtīgi kolekcionāriem, tiek uzglabāti videi drošā veidā un ir gatavi lietošanai vai arī izjaukti pa daļām); triciklus un kvadriciklus;

  • ogles, koksu un lignītu (brūnogles).


Tātad varam secināt, ka likums piemērojams ļoti plašam preču lokam, kur katrai preču grupai ir sava nodokļu likme (nodokļa likmju pilnu tekstu skatīt likuma un MK noteikumu pielikumus).




Atbilstoši likuma grozījumiem iepakojumam un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem no bioplastmasas un oksi-sadalāmās plastmasas no 2009.gada 1.jūlija būs jābūt marķētiem.




Kā redzams no tabulās norādītajām likmēm, tās pieaug, taču likuma mērķis ir apsaimniekot minētās preces gan pie ieguves, gan pēc nolietošanas.


Atbrīvojums no nodokļa samaksas

Līdz ar to, lai ieinteresētu uzņēmējus apsaimniekot saražotās, pārdotās, nolietotās preces, likums paredz dažādus atbrīvojumus no nodokļa samaksas. Piemēram, par videi kaitīgām precēm nodokli nemaksā persona kura:


  • nodrošina vides aizsardzības normatīvajos aktos noteikto videi kaitīgu preču atkritumu reģenerācijas normu izpildi un ir izveidojusi un piemēro videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un noslēgusi ar Vides ministriju līgumu par šīs sistēmas piemērošanu;

  • nodrošina vides aizsardzības normatīvajos aktos noteikto videi kaitīgu preču atkritumu reģenerācijas normu izpildi un ir noslēgusi ar videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotāju līgumu par piedalīšanos videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmā (ja apsaimniekotājs ir noslēdzis līgumu ar Vides ministriju par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu).


Ja apsaimniekošanas līgumu ar Vides ministriju noslēdz videi kaitīgo preču atkritumu apsaimniekotājs, tas rakstveidā informē savus līgumpartnerus par noslēgto līgumu un piemērojamo atbrīvojumu no nodokļa samaksas, norādot vides ministra tā lēmuma datumu un numuru, kurš pieņemts par apsaimniekošanas līguma noslēgšanu un atbrīvojuma piemērošanu, kā arī norāda, kuriem videi kaitīgo preču veidiem piemēro atbrīvojumu un uz kādu laikposmu atbrīvojums piešķirts.

Attiecībā uz elektriskām un elektroniskām iekārtām noteikts, ka persona, kura ieved un savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto elektriskās un elektroniskās iekārtas, nemaksā nodokli, ja piegādes līgumā ir ietvertas garantijas, ka nolietotās elektriskās un elektroniskās iekārtas tiks nosūtītas atpakaļ uz valsti, kura tās piegādāja.


Pārskatu iesniegšana

Lai gan likums paredz nodokļa atbrīvojumus un nosaka dažādus ierobežojumus, tomēr likums papildus paredz veikt arī administratīvās darbības, iesniedzot atskaites.

Nodokļa maksātājam, kas nav saņēmis atbrīvojumu, jo nepiedalās apsaimniekošanas sistēmā, ir jāmaksā nodoklis.

Nodokli par videi kaitīgām precēm aprēķina par ceturksni un ir jāiesniedz pārskats Valsts ieņēmumu dienestam un jāsamaksā nodoklis līdz ceturkšņa sekojošā mēneša 20. datumam. Ja nodoklis nepārsniedz 100 latu gadā, to var aprēķināt par gadu, iesniegt pārskatu Valsts ieņēmumu dienestam un samaksāt līdz nākamā gada 20. janvārim.

Nodokļa maksātājs, kurš ir atbrīvots no nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm, pārskatu attiecīgajai Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei nesniedz par periodu, kurā ticis piemērots atbrīvojums no nodokļa samaksas.

Par šo periodu nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs iesniedz Vides ministrijai vai tās pakļautībā esošajai iestādei normatīvajos aktos par kārtību, kādā piemēro atbrīvojumus no nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm (MK noteikumos Nr.437), noteiktu pārskatu par aprēķināto nodokli.

Savukārt videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotājs, kura līgumpartneri nemaksā nodokli par videi kaitīgām precēm, iesniedz Vides ministrijai vai tās padotībā esošai iestādei auditētu pārskatu par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanu, aprēķināto nodokli, pārskata formu un tajā iekļaujamo informāciju.

Pārskatu papīra formā un elektroniski iesniedz pārbaudei tādam apsaimniekošanas sistēmu auditoram, kas nav piedalījies pārskata sagatavošanā un ir neatkarīgs no apsaimniekotāja.

Apsaimniekošanas sistēmu auditora uzdevums ir konstatēt, vai pārskats nesatur nepilnīgu, kļūdainu vai nepatiesu informāciju par: realizēto un savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantot uzsākto videi kaitīgu preču veidu un apjomu (svars vai skaits); videi kaitīgu preču atkritumu savākšanu, atpakaļ pieņemšanu, apstrādi un pārstrādi vai reģenerāciju vai izvešanu pārstrādei vai reģenerācijai uz citām valstīm.


Nodokļa maksāšana

Attiecībā uz nodokļa maksāšanu, likums nosaka, ka nodokli par videi kaitīgām precēm maksā par iepriekšējā pārskata periodā Latvijas Republikas teritorijā pirmo reizi - realizētajām videi kaitīgām precēm vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantot uzsāktajām videi kaitīgām precēm, bet nodokļa maksātājs nodokli par videi kaitīgām precēm var samaksāt tūlīt pēc šo preču ievešanas Latvijas teritorijā.

Nodokļa maksātājs, kas savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai ieved videi kaitīgas preces, kas tiek izmantotas jaunu preču ražošanai, ja šīs jaunās preces tiek realizētas ārpus Latvijas Republikas teritorijas, un nodokļa maksātājs var dokumentāri pamatot attiecīgo preču izvešanu: nodokli nemaksā, ja videi kaitīgu preču ievešana, izmantošana jaunu preču ražošanai un šo jauno preču izvešana notikusi vienā nodokļa maksāšanas periodā.

Samaksāto nodokļa summu ieskaita nodokļa avansa maksājumā, ja videi kaitīgu preču ievešana, izmantošana jaunu preču ražošanai un šo jauno preču izvešana notikusi dažādos nodokļa maksāšanas periodos un nodokļa maksātājs var dokumentāri pamatot nodokļa samaksu.

Ja vairākas videi kaitīgas preces tiek realizētas komplektā vienā iepakojumā, dabas resursu nodokli aprēķina par visu šo preču kopējo svaru, piemērojot nodokļa likmi atbilstoši tās preces svaram, kuras funkcijas nodrošināšanai ir nepieciešamas pārējās iepakojumā esošās preces.

Nodokli par videi kaitīgām precēm aprēķina atbilstoši nodokļa likmēm pa preču veidiem saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likuma 6.pielikumu un MK noteikumu Nr.404 7.pielikumu.

Nodokli nemaksā par elektriskām un elektroniskām iekārtām, kas ir tādu iekārtu sastāvdaļas, kuras neietilpst likuma 6.pielikumā un noteikumu 7.pielikumā minēto iekārtu sarakstā.

Nodokli nemaksā par liela izmēra stacionārām iekārtām un ražošanas mehānismiem, kas nav pārnēsājami vai ir pastāvīgi piestiprināti atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektrisko un elektronisko iekārtu kategorijām, kā arī par šajās iekārtās iebūvētām vai pievienotām elektriskām un elektroniskām sastāvdaļām.

Ja prece atbilst MK noteikumu 7.pielikumā norādītajam kombinētās nomenklatūras preču kodam, kurā ietilpst elektriskās un elektroniskās iekārtas atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 20.1 pantam, bet neatbilst Atkritumu apsaimniekošanas likuma 20.1 pantā minētajai elektrisko un elektronisko iekārtu definīcijai un nodokļa maksātājs to var dokumentāri pierādīt, dabas resursu nodokli par šo preci nemaksā.


Pamatojuma dokumenti

Būtiski ir pievērst uzmanību, ka videi kaitīgu preču svaru, skaitu vai iegādes vai realizācijas cenu pamato ar uzskaites dokumentiem. Nodokļa maksātājam ir jānodrošina videi kaitīgu preču uzskaiti, lai pamatotu nodokļa aprēķinus.

Sākumā uzņēmumam jāizvēlas kādu svara noteikšanas metodi izmantot:


  • videi kaitīgo preču svara noteikšana, izmantojot preču piegādātāja sniegto videi kaitīgo preču tehnisko aprakstu (specifikāciju);

  • videi kaitīgo preču svara noteikšana, izmantojot datus par analogu preču (tādu pašu preču) svaru;

  • videi kaitīgo preču svara noteikšana, veicot preču svēršanu un aprēķinus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par metroloģiju.


Tomēr viss izdevīgāk ir izmantot ražotāja/piegādātāja sniegto informāciju par iepakojumu, tas ir, iepakojuma lapas, specifikācijas, kvalitātes sertifikātus un tamlīdzīgus dokumentus.

Savukārt, kad metode ir izvēlēta, ir vērts atgādināt, ka videi kaitīgo preču svaru var pamatot ar vienu no šādiem dokumentiem:


  • grāmatvedības uzskaites dokumentiem un faktiski realizēto vai izmantoto videi kaitīgo preču svaru apliecinošiem dokumentiem un izmantoto videi kaitīgo preču svaru apliecinošiem dokumentiem;

  • vai faktiski realizēto vai izmantoto videi kaitīgo preču svaru apliecinošiem dokumentiem;

  • piegādātāja noformēts un parakstīts dokuments (oriģināls), kas apliecina videi kaitīgo preču svaru;

  • līgums par preču iegādi, kurā iekļauta informācija par videi kaitīgu preču svaru vai preču piegādātāja sniegts videi kaitīgo preču tehniskais apraksts (specifikācija, arī tā, kas publicēta elektroniskajā katalogā internetā);

  • muitas iestādes apstiprināta starptautisko kravas pārvadājumu pavadzīmes kopija, uz kuras norādīts muitas deklarācijas numurs un datums, – ja preces ieved no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, un kravas pavadzīme satur informāciju par videi kaitīgo preču svaru;

  • pievienotās vērtības nodokļa rēķins, kurā ietverta visa nodokļa aprēķināšanai nepieciešamā informācija par videi kaitīgo preču svaru. Nodokļa aprēķina pamatošanai rēķins derīgs bez paraksta;

  • nodokļa maksātāja apstiprināts akts (MK not. Nr.404 9.pielikums) par faktiski realizēto vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantot uzsākto videi kaitīgo preču svaru;

  • profesionālas personu apvienības, kuru nodibinājuši elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāji un, kura darbojas ne mazāk kā piecus gadus atzinums par videi kaitīgo preču kategoriju un vidējo svaru (apvienība var izsniegt atzinumu tikai par attiecīgajām elektriskajām un elektroniskajām iekārtām).




Atbildība

Ja nodoklis ir jāmaksā, bet maksātājs pārskatos par aprēķināto nodokli nenorāda (slēpj) realizētā vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantotā iepakojuma apjomu, tad papildus nodoklim no maksātāja piedzen soda naudu divkāršā nesamaksātā nodokļa apmērā. Turklāt maksātājam jāsedz arī izdevumi, kas saistīti ar Latvijas Iepakojuma sertifikācijas centra atzinuma izsniegšanu.

Šo atbildību pastiprina tas, ka par soda naudu jāpalielina ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamais ienākums.

Papildus jāatgādina, ka izbeidzot apsaimniekošanas līgumu starp fonda administrāciju un nodokļa maksātāju vai apsaimniekotāju likuma 7., 8. vai 9.pantā minētajos gadījumos par transportlīdzekļiem, iepakojumu, vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem un videi kaitīgām precēm, Vides ministrija lemj par pienākumu maksāt nodokli un rakstveidā par to informē apsaimniekotāju, nodokļa maksātāju un Valsts ieņēmumu dienestu, lēmumā norādot aprēķināto nodokļa summu. Vides ministrija lēmumā norāda pilnu iekasējamo summu, ko veido nesamaksātais nodoklis desmitkāršā apmērā par apjomu, kāds nav reģenerēts atbilstoši normatīvo aktu prasībām un līgumam konkrētā pārskata periodā, un samaksas termiņu, pēc kura Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības norādīto summu piedzīt bezstrīda kārtībā no nodokļa maksātāja vai apsaimniekotāja.


Kopsavilkums

Esam apskatījuši tikai vienu daļu no dabas resursu nodokļa likumā ietvertajām normām, taču jau tagad varam secināt, ka uzņēmējiem ir dota iespēja iegūt atbrīvojumu no nodokļa. Papildus uzņēmējiem ir pieejams arī ES struktūrfondu finansējums. Tādējādi, mums visiem jāmācās ar atkritumiem rīkoties saimnieciski. Tas, kas der pārstrādei, nedrīkst nonākt izgāztuvē. Racionāli apsaimniekojot atkritumus, ietaupām līdzekļus, saudzējam vidi un rodam iespēju arī nākamajām paaudzēm izbaudīt tīru vidi.


Izmantotie izziņas avoti:

"Dabas resursu nodokļa likums" (15.12.2005) ar grozījumiem līdz 14.11.2008.
Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (14.11.2008) spēkā no 2009.01.01.
Ministru kabineta 2008. gada 30. jūnija noteikumi Nr.489 "Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm"
Ministru kabineta 2008. gada 17. jūnija noteikumi Nr.450 "Noteikumi par dabas resursu nodokļa maksāšanas un atmaksāšanas kārtību par transportlīdzekļiem un par kārtību, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par transportlīdzekļiem"
Ministru kabineta 2008. gada 17. jūnija noteikumi Nr.446 "Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem"
Ministru kabineta 2007.gada 18.septembra noteikumi Nr.631 "Videi kaitīgu preču atkritumu, iepakojuma un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmu auditēšanas kārtība un kārtība, kādā nosaka personu, kura drīkst veikt apsaimniekošanas sistēmu auditu"
Ministru kabineta 2007.gada 26.jūnija noteikumi Nr.437 "Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm" spēkā no 2007. gada 1. jūlija.
Ministru kabineta 2007.gada 19.jūnija noteikumi Nr.404 "Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība un kārtība, kādā izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju" spēkā no 2007. gada 1. jūlija.
Ministru kabineta 2006.gada 6.novembra noteikumi Nr.915 "Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem"
Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumi Nr.503 "Noteikumi par dabas resursu nodokļa maksāšanas un atmaksāšanas kārtību par transportlīdzekļiem un par kārtību, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par transportlīdzekļiem"
Ar grozījumiem līdz 2006.gada 19.decembrim
www.atkritumi.lv

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (0) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Citi autora darbi
Pagalms 255x203

Mana pils 0 Autors:Māris Jurušs

Lampas 255x203

Ardievas vecajam ledusskapim 0 Autors:Ina Spridzāne, Māris Jurušs

Pudeles 255x203(1)

Atdod pudeli! 18 Autors:Māris Jurušs

Zale 255x203(1)

Sapnis par biodegvielu 6 Autors:Māris Jurušs