No skolas sola 29

Krievi draudzējas ar krieviem, latvieši — ar latviešiem, un tā rezultātā darbojas dažādi aizspriedumi par otru etnisko grupu.

Iesaki citiem:

Publiskajā telpā pensionāri nereti tiek nodalīti „latviešu” un „krievu” pensionāros, paužot uzskatu, ka sašķeltās sabiedrības problēmu viegli atrisināt tikai pagaidot, kamēr nomainīsies paaudzes. Tiek pieņemts, ka starp jauniem cilvēkiem sašķeltība nav tik krasi izjūtama, jo viņus visus vieno kopīgas intereses — izklaides, zināšanu ieguve, karjeras iespējas. Bet ko darīt, ja starp latviešu un krievvalodīgajiem jauniešiem pastāv ievērojama plaisa, it kā viņi nebūtu vienas valsts pilsoņi? Un kā rīkoties, ja šādus divu veidu pilsoņus „ražo” nevis ģimenes, kā mēdz pieņemt, bet gan esošā izglītības sistēma?

Lai noskaidrotu, vai izglītības sistēma, kurā dažādas reliģiskās piederības, tautības vai dzimtās valodas pārstāvji mācās atsevišķi viens no otra, ietekmē viņu pilsonisko akulturāciju un „ražo” dažādus un savstarpēji nošķirtus pilsoņus, Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS sadarbībā ar partneriem no Izglītības politikas centru tīkla (Network of Education Policy Centers) 2008.—2009.gadā veica starptautisku pētījumu. Šajā rakstā tiks atspoguļoti nozīmīgākie secinājumi par skolēnu akulturāciju un pilsonisko izglītību Latvijā.


Dalīta izglītība

Atšķirīgu etnisko, lingvistisko un reliģisko grupu skolēnu dalīta izglītošana ir vispārēja prakse daudzu valstu skolu sistēmās. Skolas izvēle nereti ir atkarīga ne tikai no skolēnu etniskās piederības, ticības vai dzimtās valodas, bet arī no dažādā mācību satura skolēniem no dažādām etniskajām, reliģiskajām un lingvistiskajām grupām. Valstīs, kurās jau vēsturiski nav pastāvējušas atsevišķas skolas, šādas šķirtas minoritāšu izglītības rašanās nereti tiek aprakstīta kā pašsegregācija, un ir izteikti brīdinājumi, ka segregēta izglītība var negatīvi ietekmēt kopīgo pilsonisko kultūru.

Kopumā Latvijā skolu juridiskais statuss ir vienlīdzīgs, un atšķirīgas ir tikai izglītības programmas, kuras šīs skolas realizē. Tomēr pastāv izteikts un vēsturiski veidojies dalījums tā sauktajās „latviešu” un „krievu” skolās atkarībā no tā, vai skolas realizē mazākumtautību izglītības programmas.

Pētījuma dati liecina — lai arī Latvijā nepastāv atšķirības mācību saturā, ko apgūst jaunie pilsoņi no dažādām etnolingvistiskajām grupām, dalīta izglītošana ietekmē skolēnu pilsonisko akulturāciju — procesu, kurā viņi iegūst uzskatus, zināšanas un uzvedības modeļus, kas nepieciešami, lai skolēni spētu apzināti funkcionēt kā pilsoniskās sabiedrības daļa.


„Mēs viņiem iemācīsim, kurš te ir galvenais“

„Krievu” skolu skolotāji un skolēni oficiālajā mācību saturā saskata etniskos aizspriedumus. 76,2% skolotāju šādās skolās piekrīt apgalvojumam, ka mācību saturs atspoguļo galvenokārt latviešu viedokli, bet katrs otrais skolēns pauž uzskatu, ka vēstures grāmatās attēlotā krievu un latviešu reprezentācija ne vienmēr ir sabalansēta un godīga. Šādās situācijās skolotājiem ir tendence reaģēt, cenšoties „labot” oficiālo mācību saturu, darot skolēniem zināmu savu personīgo viedokli vai piedāvājot papildus materiālus, kas pārstāv alternatīvu viedokli, kuru viņi uzskata par taisnīgāku. Skolēnu atbildes parāda, ka vēstures skolotāji bieži ir gatavi mainīt oficiālo mācību saturu.

Tas, ka gan skolēni, gan skolotāji „krievu” skolās uzskata, ka mācību saturā ir etniskie stereotipi un pats saturs nav taisnīgs attiecībā pret krievvalodīgajiem, veicina skolēnu un skolotāju atsvešināšanos no valsts. Lai arī izglītības saturā ir pārstāvēta viena versija par strīdīgajiem notikumiem Latvijas vēsturē, „krievu” skolu skolotāji, kas uzskata, ka šāda interpretācija ir nekorekta, ir tendēti izmantot papildus materiālus vai piedāvāt savas interpretācijas. Tas atspoguļojas skolēnu uzskatos par strīdīgajiem vēstures jautājumiem — latviešu un krievvalodīgajiem skolēniem ir atšķirīgi uzskati, lai gan mācību grāmatas māca vienu un to pašu. No tā var secināt, ka ir nepieciešams nevis veicināt un kontrolēt esošā satura pasniegšanu, bet gan veidot atklātu diskusiju par strīdīgajiem vēstures jautājumiem, lai kopīgi nonāktu pie tādas interpretācijas, kas liktos taisnīga abām etniskajām grupām.

Svarīgi piebilst, ka krievvalodīgie skolēni un skolotāji nereti uzskata, ka viņiem, salīdzinot ar latviešiem, ir mazākas iespējas attīstīt veiksmīgu karjeru un līdzdarboties sabiedrībā nozīmīgu lēmumu pieņemšanā. Piemēram, 57,1% skolotāju „krievu skolās” uzskata, ka „latviešu”/„krievu” skolu sociālais statuss ir atšķirīgs.


Kurš „dzīvu“ krievu ir redzējis?

Aptaujas dati rāda „krievu” skolu skolēnu atsvešināšanos no valsts. Skolēni un arī skolotāji šajās skolās ir mazāk iedrošināti pilsoniskajai līdzdalībai, neredz tai jēgu un no valsts puses izjūt mazāku aizsardzību. Vairāk nekā puse skolēnu un skolotāju „krievu” skolās uzskata, ka viņu rīcībai nebūs ietekmes uz valdības lēmumiem.

Savukārt skolēni „latviešu” skolās neuzskata, ka būtu nozīmīgi politisko lēmumu pieņemšanas procesu padarīt atvērtu visām etniskajām grupām. Tikai 27,6% latviešu skolēnu piekrīt apgalvojumam, ka visu etnisko grupu uzskati ir jāņem vērā, pieņemot politiskus lēmumus, kamēr šim apgalvojumam piekrīt 67% krievvalodīgo skolēnu. Latviešu skolēniem pareiza liekas esošā situācija, kad kopš neatkarības atgūšanas otras lielākās etniskās grupas pārstāvji tā arī nav piedalījušies nozīmīgu politisko lēmumu pieņemšanā un kad krievvalodīgie politiķi ir veidoti kā stigmatizēta grupa, kas pie pirmās iespējas īstenotu Latvijai naidīgas intereses. Tajā pašā laikā etniskajai piederībai skolēnu uzskatos nav piešķirta liela nozīme — gan krievvalodīgo, gan latviešu skolēnu vairākums uzskata, ka cilvēku šķirošana pēc etniskās piederības nav labākais vieds, kā skatīt sabiedrību.

Latviešu un krievvalodīgie skolēni savāstarpēji komunicē ļoti reti. Pētījuma pirmajā posmā veiktās fokusgrupas ar skolēniem parādīja, ka krievi draudzējas ar krieviem, bet latvieši — ar latviešiem, kā rezultātā darbojas dažādi etniskie aizspriedumi par otru etnisko grupu. Ja starp draugiem nav neviena krieva, ļoti viegli ir savus uzskatus balstīt stereotipos, piemēram, ka „latvieši ir pasīvāki“ vai „visi krievi staigā treniņbiksēs un ēd semočkas“. Šos stereotipus „atražo“ vecāki, skolasbiedri, masu mediji un citi informācijas avoti. Tā ietekmē pastāv arī ievērojama neuzticēšanās starp lielākajām etniskajām grupām — katrs otrais krievvalodīgais skolēns uzskata, ka latvieši domā, ka krievi ir bīstami.


Kas būtu, ja viņi visi mācītos kopā?

Vērtējot dalītu izglītību Latvijā, lielākā daļa gan latviešu, gan krievvalodīgo skolu skolēnu atbalsta divu grupu dalīto izglītošanu. Tajā pašā laikā par spīti tam, ka krievvalodīgie skolēni kopumā vairāk atbalsta esošo dalīto skolu sistēmu, starp viņiem ir lielāks to skolēnu procents, kas pieļauj iespēju mācīties vienā klasē ar latviešu skolēniem. Skolotāji „krievu” skolās savukārt piekrīt uzskatam, ka skolas uzdevums ir nosargāt kultūras mantojumu, tāpēc viņi mazāk atbalsta skolēnu mācīšanos vienoti.

Pētījuma rezultāti parāda, ka esošā politiskā situācija, kuru raksturo asimetriska varas sadale starp lielākajām etnolingvistiskajām grupām valstī, rada mazākumtautību skolotājos un skolēnos izteiktu vajadzību pēc etniskās identitātes uzsvēršanas izglītībā, to vērtējot augstāk par pilsonisko līdzdalību. Savukārt skolēniem „latviešu” skolās ir tendence nevēlēties redzēt simetriskāku politiskās varas dalījumu.

Tajā pašā laikā esošajai situācijai tomēr ir tendence uzlaboties. Skolēni ir gatavi mācīties kopā un neuzskata, ka sabiedrība būtu jādala, balstoties uz etniskajām atšķirībām. Mazākumtautību skolēni arī uzskata, ka valsts valodas zināšanas ir nozīmīgs faktors, lai sasniegtu labu izglītības līmeni un profesionālo izaugsmi. Tajā pašā laikā skolotāji lielāku uzsvaru liek uz nepieciešamību skolēniem izglītoties atsevišķi, lai nodrošinātu viņu kultūras identitāti.


Ko darīt tālāk?

Demokrātiska vide skolā, kas veicina skolēnu un skolotāju līdzdalību, ir priekšnoteikums, lai pilsoniskajai izglītībai būtu ne tikai teorētiska, bet arī praktiska jēga. Tad, ja skolā pastāv reāli līdzdalības mehānismi, skolēni ir iedrošināti pilsoniskajai līdzdalībai arī ārpus tās sienām.

Pašreizējā mazā etnisko grupu saskarsme, kas veicina neuzticēšanos un stereotipu veidošanos, risinās dabīgā ceļā — arvien biežāk vecāki izvēlas sūtīt savus krievvalodīgos bērnus latviešu skolās. Tajā pašā laikā ir nepieciešams veicināt to, ka, pat ja saglabājas dalīta skolu sistēma, pastāv saskarsmes iespējas, kas palīdz skolēniem un skolotājiem labāk izprast otras etniskās grupas intereses, nākotnes mērķus, kultūru un uzskatus.

Pētījums ir parādījis, ka pastāvošās atšķirības pilsoniskajās attieksmēs starp skolotājiem un skolēniem skolās ar latviešu un krievu mācību valodu ir saistītas ar neuzticības un netaisnīguma izjūtām. Mazākumtautību skolotāji un skolēni mācību saturā izjūt etniskos stereotipus un nevienlīdzību attiecībā uz savu etnisko grupu. Tā vietā, lai caur oficiālo mācību saturu uzspiestu latviešu kā vairākuma skatījumu uz vēsturisko taisnīgumu, būtu nepieciešams to pārvērst par procesu, kurā tiek ņemti vērā visu etnisko grupu uzskati, tādējādi īstenojot demokrātijas pamatprincipus. Ir nepieciešams pārskatīt oficiālo mācību saturu, lai veicinātu savstarpēju uzticību starp etniskajām grupām.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (29) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Saad Butt Saad Butt

This is an incredible web site and that i cannot suggest you guys enough. packed with helpful resource and nice layout terribly straightforward on the eyes. terminal tractor

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
spotlight

This is a really good article. I was thinking of this topic recently and this really helped me out. I hope that it works well throughout time as well. Key West Tours

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Steve Jame

This is a wonderful article, Given so much info in it, These type of articles keeps the users interest in the website, and keep on sharing more ... good luck.www.kaefer-cabrio.com

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Steve Jame

This is a wonderful article, Given so much info in it, These type of articles keeps the users interest in the website, and keep on sharing more ... good luck.how to setup wireless internet

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Steve Jame

This is a wonderful article, Given so much info in it, These type of articles keeps the users interest in the website, and keep on sharing more ... good luck.<a title="how to setup wireless internet" href="http://simply-wifi-home-business-indoor-outdoor.com/#!how-to-setup-wireless-internet/c7ms">how to setup wireless internet</a>

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Steve Jame

it truly amazes me on how you come up with that conclusion. simply astonishing.how to setup a wireless network

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Владимир - nosnos@inbox.lv 02.07.2009 14:46
да...
Ну что, самим от своей лжи не противно? почему вы, латыши, такие лживые и подлые, почкму с вами нельзя иметь дела?
Ну ладно, Стрейпс пытается придумать себе повод убивать, грабить и насиловать русских.

Но остальные!
Вы что, делаете вид, что забыли, как выгнали русских из всех своих школ в 91-м? Вы, и только вы виноваты в сегрегации системы образования, ваша латышская подлость, лживость тому виной.

Так вот, не мешало бы уже и извиниться за то что вы сделали в 91-м, не находите?
А сказки про "оккупацию" засуньте себе в ж... Всякий, к4ому нужна "оккупация"- подонок. Для благих дел нужно быть приличным человеком, и всего.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Dzeimss - Kārlis Streips 12.05.2009 12:24
Lai arī Streipa k-gm loti bieži nepievienojos, šis būs tas gadījums, kad pievienošos!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris - Vladimiram Vladimirovičam 11.05.2009 15:38
Būsi varbūt par daudz Ineta komentus salasījies vai galma politologa I.Ījaba iestudētās žēlabas par "failed state" Latvijā ;) Šīsdienas "Latvijas avīzē" A.Grūtups jau pieminēja sekas, kas rodas, ja par daudz klausās nevis gudrus cilvēkus, bet visādus plānā galdiņa urbējus. Politologiem profesionālā interese ir tāda, lai būtu pēc iespējas sliktāk - jo pārtikušā zemē, kur viss notiek tā kā tam jānotiek, politologu tāpat kā zīlnieču un astrologu prognozes nav tik pieprasītas.

Ir toties viegli sasniedzama alternatīva visiem pesimistu jociņiem - pašam paskatīties, kas notiek mums apkārt. Vai apkārt ir bads? krīze? sabrukums? Come on - visapkārt ir pavasaris, dzied putni un kokos ir maigi zaļas lapiņas! Ja nu kaut kur ir izmisums, tad viens no iespējamiem cēloņiem ir - "sabrukums nevis tualetēs, bet galvās", kā to norādīja prof. Preobraženskis (Bulgakovs "Suņa sirds").

Varbūt ir kādi privāti apsvērumi, par kuriem nemāku spriest, bet ļauties vispārējai panikai un braukt prom pašreizējā brīdī ir galīgi nevietā. Tāpat kā pārdot akcijas, kad tās atrodas visdziļākajā bedrē. Gan jau tie paši profesionāli-pesimistiskie politologi pa klusam "saņem stipendijas" no kādiem veikliem vīriņiem no Ventspils vai Sorosa, kam ir biržu spekulāciju pieredze, un kam ir padomā daži liela apjoma darījumi ar nekustamo īpašumu vai valsts/pašvaldību uzņēmumiem Latvijā. Pats redzēsi, ka pēc jauna emigrācijas viļņa atkal tiks pa kaut kas izpārdots ;)

Cenšos par šīm gara vājībām nedomāt - mēģināšu turpināt strādāt savā profesijā. Līdzīgi kā to aicina darīt ķirurgs Preobraženskis ;) Man Latvijā nekas daudz nepieder, bet nekas man te netraucē sajusties laimīgam!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vladimirs Vladimirovičs - pilsone 11.05.2009 13:15
Cienītā, vai Jums pašai neliekas, ka šāda diskusija pati par sevi ir kļuvusi bezjēdzīga? Jūsu oponenti nav spējīgi saprast ko jūs sakāt. Pēc definīcijas. tas ir apmēram tāpat, kā viņiem klāstīt savas idejas, piemēram, aramiešu vai sengrieķu valodā. Jūsu izvirzīto ideju kategorijās Jūsu oponenti nav spējīgi domāt. Līdzīgi nav spējusi arī domāt pamatā visa sabiedrība. Drīz beigsies otrā desmitgade, kopš tiek darīts viss, lai latvijas nāciju aizvestu neauglīgās idejiskās ilūzijās.
Saskaņas un sadarbības vietā esam tur kur esam. Valsts ekonomiskā bedrē, bet krievu kopiena ar pašu letiņu svētību ir beidzot apvienojusies. Kāds jau var pasmīkņāt par 9.maija "vodkas & voblas" svētkiem. bet šādā gadījumā viņš nebūs saskatijis galveno - krievu kopiena ir beidzot apvienojusies, ideoloģiskā bāze tam ir Krievijas varenības atjaunotne.
No sekojošā izriet - 6.jūnija vēlēšanas nu jau ar mietu pa pieri iebelzīs pašiem letiņiem.
Vai ko var labot visā murgā, ko pati titulnācija sastrādājusi? Domāju, ka vilciens jau ir aizgājis. Un šeit esošie komenti pierāda, ka neviens tā arī nav sapratis, kāpēc tas tā notika.
Lai gan man personīgi no tā visa pamzām paliek ne silts ne auksts. Gatavojos pirkt lidmašīnas biļeti jau tuvākajā laikā vienā virzienā un pievienoties tiem cilvēkiem, kas ceļ savas (ne Latvijas) spēku un varenību. Latviešu nācijai tas nav pa spēkam. bet palikt šeit un uz to visu noraudzities arī nav vēlme.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

linda. 11.05.2009 12:50
Patiesībā komentāros piesauktais nesakrīt ar realitāti - krievvalodīgie skolēni zina latviešu valodu labi un pat ļoti labi. Viņi zina, ka, lai studētu Latvijas universitatēs, ir jāzina valsts valoda un tā ir nepieciešama karjeras izaugsmei. Šajā reprezentatīvajā pētījumā saņemtie dati parāda, ka 78% krievu un 72% latviešu skolēnu uzskata, ka latviešu valodas un kultūras zināšanas ir nepieciešmas veiksmīgas karjeras veidošanai Latvijā. Jā, tieši tā - krievvalodīgie skolēni drīzāk tendēti tam piekrist, kā latviski runājošie. Arī LVAVA dati parāda, ka krievi arvien labāk zina latviešu valodu, kamēr latvieši - arvien sliktāk-krievu valodu.
Viņi zina valodu, bet nejūtas šai valstij piederīgi. Jo valodas zināšanas nevienu par latvieti vai Latvijas patriotu nepadara - viņam ir jājūt, ka viņš ir daļa no šīs valsts. Un patreizējā izglītības politika, nerunājot par integrācijas politiku, šo acīmredzot nenodrošina. Un tad rezultātā viņiem ir vieglāk asociēt sevi ar Krieviju, kura rada iespaidu par to, ka viņus vēlas un atbalsta. Bet tie ir pilsoņi, nodokļu maksātāji un - galu galā- elektorāts, vai tiešām mūsu valstij viņi ir tikai otršķirīgi pilsoņi un mums tas liekas pareizi?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris - Pilsonei 11.05.2009 09:44
>>> PIEAUGUŠAJIEM(cittautiešiem, kas te jau ilgi dzīvo, kā arī tikko iebraukušajiem Latvijā) nav pieejami latviešu valodas kursi!
====
Baidos, ka sludinājumu pārlasīšana ļoti ātri atmaskotu šādu apgalvojumu. Kursi ir pieejami; privātstundas pie pensionētām latviešu valodas skolotājām var pat par 3 LVL/h sarunāt. Savukārt bezmaksas kursi tik un tā kādam ir jāapmaksā. Kaut vai NVO var izveidot, sākt vākt ziedojumus. Un jābeidz fantazēt, ka to kāds izdarīs mūsu vietā. Esmu latgalietis un ziedoju naudu LgSC. Arī mēs ilgi čortojāmies, ka valsts neko nedara latgaliešu valodas saglabāšanai. Bet tad dažas studentes sarosījās ... un Rīgā bezmaksas latgaliešu kursi jau notiek - sk. http://skreine.wordpress.com/2009/04/17/informaceja-par-kurs... . Tas viss ir uz entuziasma un ziedojumu pamata - vienīgais valsts atbalsts ir - sarunātas telpas LNB priekš šiem kursiem. Pārnovada latvieši taču arī var to darīt - nav taču visi krīzes nospiesti un bezpalīdzīgi! :)

Bezmaksas kursi - vai tiešām tik vēlami
Profesors Jānis Bārzdiņš (kurš izveidojis datorzinātņu maģistratūras programmu) reiz teica - "kas par velti mācās, tas par velti mācās". Pēc viņa domām studentam kaut vai bezprocentu kredīts ir jāiedod (kuru labu sekmju gadījumā dzēš), bet ir jābūt sajūtai, ka viņš pats izvēlējās ko mācīties, pats par to maksā un pats atbild par rezultātu. Kam tad būtu vajadzīgie tie bezmaksas kursi?

- Vai vēlreiz piedāvāt bez maksas mācīties latviešu valodu PSRS laiku imigrantiem, kuri to jau skolā un augstskolā ir varējuši mācījušies? Daudzi pareizi pateica - pēc 1 gada dzīves Latvijā tā varbūt vēl būtu valodas mācības kursu problēma; pēc 30 gadu dzīves Latvijā tā jau ir attieksmes problēma.
- Vai bez maksas mācīt latviešu valodu vāciešiem, angļiem, somiem, kurus uz Latviju ilgstoši atvedušas biznesa darīšanas. Diez vai būtiskākais šķērslis viņiem ir nespēja samaksāt par valodas kursiem - bet uzskatu, ka ES valstu pilsoņi pelnījuši saņemt mūsu izpratni/atbalstu latviešu valodas apguvē. Varbūt vajadzīgs sab.labuma NVO, kam ziedot naudu?
- Ja uzņēmējs nodarbina Latvijā imigrantu, kurš algā saņem tik maz, ka nespēj pat pārdesmit latu mēnesī atlicināt valodas kursiem, tad te ir runa par lēta/nekvalificēta darbaspēka ievešanu (darbaspēka cenu dempingošanu). Šādus beztiesīgus vergus uzņēmējam nav nekādu morālu tiesību izmantot - vēl jo mazāk viņam būtu tiesības šāda darbaspēka izmantošanas ārējās izmaksas (externalities), piemēram, valodu kursus, medicīnas izmaksas, u.c. uzkraut pārējai sabiedrībai.

Visas žēlabas par bezmaksas valodas kursu trūkumu ir galu galā domātas kā attaisnojums, lai valodu NEMĀCĪTOS. Tā ir sen zināma lieta - valodu studentam JĀGRIB iemācīties un zināmā mērā pat jāiemīl, tad mācīšanās norit daudz veiksmīgāk. Daudziem krieviem valodas apguvē lielākais šķērslis ir viņu nepatika pret latviešiem un Latviju - varbūt arī kaut kādas reālas vai iedomātas pārestības. Viņi maldīgi domā, ka ar valodas nemācīšanos varēs sariebt "valdošajai elitei", lai gan patiesībā viņi kaitē tikai paši sev un saviem latviešu līdzpilsoņiem.

Daudzi latviešu nacionālisti prot vairākas svešvalodas un labi saprotas ar ārzemju kolēģiem un partneriem. Bet arī viņi (it īpaši jaunākā paaudze) nevēlas dzīvot tā, it kā mūsu valstī joprojām darbotos čekisti un sarkanarmieši ar savu Baltijas kara apgabalu. Bailes ir beigušās - un ir laiks iztaisnot muguru. "Cel galvu augstāk, latvieti, un mācies cienīt reiz pats sevi" (V.Plūdons).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pilsone - Pilsone>Bet 10.05.2009 10:14
Jūs kaut kā galīgi nesapratāt manu domu.Esmu ar abām rokām PAR latviešu valodas mācīšanu skolās ne tikai kā atsevišķu priekšmetu, bet arī mācīt pēc iespējas vairāk citus mācību priekšmetus latviešu valodā. Bet problēma ir tāda, ka PIEAUGUŠAJIEM(cittautiešiem, kas te jau ilgi dzīvo, kā arī tikko iebraukušajiem Latvijā) nav pieejami latviešu valodas kursi! Man tas personīgi liekas absurds, jo visu laiku tiek bļauts, ka neviens negrib apgūt latviešu valodu.
Viss notiek uz entuziasma pamata un varētu teikt - par spīti latviešu naidīgumam pret cittautiešiem.
Man pašai ir pieredze mācot latviešu valodu vācu profesoram, kurš te jau ilgāku laiku dzīvo. Viņš bija pārsteigts par mūsu valsts vienaldzību pret šo valodas mācīšanas jautājumu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Bet - pilsonei 10.05.2009 07:55
Jūs jau negribat arī vispārizglītojošās skolās apgūt valsts valodu,tiklīdz kas,tā "ruki proč"."Par vēlu"un "vairs nepalīdzēs"nozīme to ,ka ,ja cilvēks nav gribējis un negrib,tad neviens viņam pie labākās gribas palīdzēt nevar.Bet sadzīvot -nezin vai tik lēti izdosies,pārāk dažādi mēs esam un vienai daļai no " sadzīvotājiem "skatiens visu laiku vērsts uz austrumu pusi.Naivi ir cerēt un vēlēties ,lai Latvijā būtu Krievija.Un kam tas ir vajadzīgs?Krievija taču ir tik liela zeme!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

pilsone>nu nu 09.05.2009 20:25
Lūdzu, priecāšos uzzināt, kur tieši Latvijā var apgūt latviešu valodu bez maksas, izņemot vispārizglītojošās skolas.
Un ko nozīmē : "18 gadus pēc neatkarības jau nu gan nekādas programmas vairs nepalīdzēs"??? vairs nepalīdzēs?Bet Latvijas valsts taču vēl pastāvēs, mēs te vēl kādu laiku līdzās dzīvosim, līdz ar to "par vēlu" var teikt tie, kas šo valsti pametīs vai arī vispār vairs (sev?) nākotni neredz. Pārējiem tomēr būs jāizdomā visoptimālākais veids, kā sadzīvot.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nu nu - pilsonei 09.05.2009 18:31
Vai Jums tomēr nešķiet,ka tie ,kas ne vārdu nesaprot latviski,tomēr gandrīz visi Latvijā dzīvo vismaz 50 gadus,bet par šo laika sprīdi gan varēja iemācīties vismaz elementāros valodas pamatus?Arī bez speciāliem kursiem.Kaut gan tas ,ka Jūs apgalvojat,ka valodas mācībā nav no valsts puses nekādas programmas,laikam būs no zila gaisa grābts.Un 18 gadus pēc neatkarības jau nu gan nekādas programmas vairs nepalīdzēs ,ja nav vēlēšanās.Bet par naidu-latviešiem ir tāda paruna: kā sauc,tā atskan.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

pilsone 09.05.2009 15:09
Visiem tie, kuriem interesē Latvijas politika integrācijas jautājumos: http://politika.lv/temas/sabiedribas_integracija/16691/

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

pilsone 09.05.2009 15:05
"Kas par dīvainiem aicinājumiem?"

Vai Jums ir paslīdējis garām naids, kas parādās diskusijās par latviešiem/ krieviem, pilsoņiem/nepilsoņiem?Un vai Jūs maz zināt, ka valsts nepiedāvā bezmaksas valodu kursus imigrantiem un topošajiem LV pilsoņiem?
Visi, kas Latvijā nav latviešu pilsoņi tiek no valsts un sabiedrības puses atstumti kā nenormāli un nevajadzīgi. Bez tam, gaidīt, ka cilvēks, kurš galu galā iemācīsies latviešu valodu, mainīs arī savu tautību, ir vienkārši nereāli. Es pazīstu indiešus, kas pēc vairāku gadu dzīves Latvijā ieguva Latvijas pilsonību, kā arī ciešami iemācījās latviešu valodu.Bet ir pēdējā muļķība gaidīt, ka viņi kaut kādā veidā varētu arī mainīt savu tautību, reliģiju un ādas krāsu tikai, lai "integrētos" latviešu sabiedrībā! Tas pats attiecas uz krievu tautības cilvēkiem.

Latviešiem būtu laiks saprast, kāda ir starpība starp pilsonību un tautību!!! Un, ka nav jēgas nicināt cilvēku tikai tādēļ, ka viņš nav Latvijas pilsonis vai arī nav uz plika entuziasma pamata iemācījies latviešu valodu, bet tik un tā dzīvo Latvijā. Latvijā perfekti darbojas dažādas represīvās struktūras pret cilvēkiem, kuri te ierodas namākot valodu, bet katastrofāli trūkst viņiem piedāvāta palīdzība un programmas, lai viņi te adaptētos un saprastu, ka latviešu valoda un kultūra ir vērtība.Te pat vien politika.lv bija publicēts pētījums par Latvijas politiku pret imigrantiem un cittautiešiem, ja nemaldos sauca "Mācāmies viesmīlību." Tas tiem, kuriem liekas, ka Latvijā problēma ir cittautieši, nevis pret viņiem vērstā valsts politika.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris - Pilsone 08.05.2009 22:48
Kas par dīvainiem aicinājumiem? :) Ja latvietis vēlas, lai ar viņu dzimtenē runā latviski - tas ir pašsaprotami un dabiski. No veselīgas pašapziņas nerodas nekādi nemieri un naids - naidu rada tikai nepārliecināti, sastresoti un traumēti cilvēki.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

pilsone 08.05.2009 21:00
Divi citāti no komentāriem:

Sandra P.:" Es ceru, ka latviesi reiz apzinasies savu pienakumu, veicinat latvisku Latviju, piedavajot krieviem integreties un, ja velas, asimileties."

Progress :"seit dzivojosiem krieviem ir jaiejutas latviesos.."

Problēma ir tā, ka ir LV ir dažādas "integrācijas" programmas, bet nav skaidras definīcijas integrācijai. Katrs ar to saprot kko citu, bet visi klusībā domā, ka integrēties nozīmē nepilsonim kļūt par pilsoni +latvieti.Un vēl iemācīties latviešu val par savu naudu, jo valsts valodu kursus neorganizē.Lūk tad arī notiks maģiska pārvērtība un uz šo cilvēku arī attieksies tie paši likumi un valsts cieņa un aizsardzība kā pārējiem pilsoņiem.
Bet kāpēc nepilsoņi un cittautību pārstāvji Latvijā neskaitās cilvēki?Kāpēc Latvijā tikai latvieši skaitās pilnvērtīgi pilsoņi ar valsts garantētu aizsardzību un palīdzību?Kāpēc?

Mīļie nacionālisma apdullinātie tautieši, mēs visi esam cilvēki, neskatoties uz to, kāda kuram pase!Mēs visi gribam būt laimīgi, aizsargāti, vajadzīgi!Atgrūžot un nicinot tik lielu daļu sabiedrības tikai tādēļ, ka viņi NEKAD nebūs tādi, kā latvieši vēlētos viņus redzēt ir taisns ceļš uz nemieriem un savstarpēju naidu.
Nākotnes vārdā es aicinu latviešus meklēt cieņpilnu ceļu uz sadarbību ar visām tautām, kuras šķērsos mūsu ceļu. Neviens mūs nesapratīs un vnk pasūtīs, ja mēs turpināsim būt uzpūtīgi muļķi, kas pieprasa visiem Latvijā dzīvojošajiem kļūt par latviešiem!Attopieties!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Sandra P. 06.05.2009 21:26
Asimilacija ir ilgstosas dzivosanas svesa zeme logisks rezultats, vismaz dazas paaudzees.

Krieviem, ja grib dzivot Latvija, nav jabaidas no asmilacijas, bet ja nu loooooti grib palikt krievs un redzet sav apkart krievisku vidi, Krievija tacu nav talu.

Bet te ir Latvija, un vairumam latviesu (ne visiem, tas tiesa, bet lielajam vairumam), dzivojot sava pasu zeme, gribas, lai te butu latviska vide.

Un krievi Francija, Vacija un citas zemes tacu ari iemacas mitnes zemes valodu un lenam asimilejas, vai ne? Eiropiesi butu loti satraukti, ja krievi tur gribetu ierikot savas skolas un krieviskot, piemeram, Berlini, kur jau tagad kadi 15% iedzivotaju ir krievvalodigi. Bet vaciesiem tas ne prata nenak! Sak, ja gribi dzivot Vacija, apgusti vacu valodu un kulturu, un dzivo vesels, un ja gribi, majas ar saviem radiem un pazinam runa krieviski. Neesmu redzejusi, ka krievi Vacija par tadu politiku uztrauktos un dibinatu tur savas partijas.

Es ceru, ka latviesi reiz apzinasies savu pienakumu, veicinat latvisku Latviju, piedavajot krieviem integreties un, ja velas, asimileties.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

linda. 06.05.2009 20:38
Okupācijas atzīšana vai neatzīšana, protams, ir vissāpīgākais jautājums un tas, ap kuru parasti ir visasākās diskusijas, bet tas nav pats galvenais aspekts kontekstā ar vēstures interpretāciju. Skolēni un skolotāji "krievu skolās" uzskata, ka par krieviem vēstures grāmatās raksta tikai tad, kad tiek stāstīts par okupāciju, par latviešiem - tad, kad runa ir par valsts sasniegumiem. Bet vai tiešām tas ir tā nodalāms? Vai tiešām varam teikt, ka krievi vēsturē ir nesuši tikai iznīcību, bet latvieši - attīstību un laimi? Jo lasot mācību grāmatas, tieši šādas izjūtas rodas krievvalodīgajiem.

Par asimilāciju: latvieši ir tik ļoti baidījušies no asimilācijas, cīnījušies pret to, un, neskatoties uz spaidiem un represijām, spējuši noturēt savu latvisko identitāti. Bet tagad pie pirmās iespējas cenšas to uzspiest krieviem ar domu, ka tas ir iespējams?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ABC - Sandra P. 06.05.2009 18:40
Nu paldies! Ziniet, Sandra, es negribu parnemt jusu pasaules skatijumu! Negribu! (es ne par vesturi) esmu personiba un man ir tiesibas uz SAVU pasaules skatijumu. Esmu krieviete, un netaisos atteikties no savas tautibas tikai tadelj, lai jus mani uzskatitu par tadu "labu" krievieti.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris - ABC 06.05.2009 17:49
Autorei var piekrist, ka izglītības sistēmas segregācija rada un iemūžina dažādas starpetniskās problēmas. Bet būtu interesanti dzirdēt, kā šo segregāciju pārvarēt? Noturēt mazākumtautību skolēniem daļu mācību stundu latviešu skolās? Vizināt bērnus ar autobusiem? Veicināt skolotāju rotāciju starp latviešu un krievu skolām?
Ir diezgan skaidrs, ka pirmklasnieku valodu zināšanas ir visai atšķirīgas - ne visi var un grib uzreiz mācīties latviski.

>>> Un, ka jau raksta minets, galvena problema ir atsvesinasanas, ko radijusi nevis "krievu lielummanija", bet gan tas, ka latviesi (politiki galvenokart) merktiecigi visus sos gadus krievus nelaida pie lemumu pienemsanas procesa.
======
Mums pagaidām nav īpaši daudz redzamu krievu tautības politiķu, kuriem nebūtu problēmu ar Latvijas okupācijas atzīšanu. Nu nezinu - varbūt LPP/LC daži ir. Domstarpības par okupācijas izvērtējumu nav nekas otršķirīgs vai sagudrots. Arī Rietumeiropā demokrātiskie politiķi un neonacisti vai holokausta noliedzēji reti kad spēj vienoties par darbu vienotā koalīcijā un veidot kopīgas valdības valsts līmenī.

Vēl viena nianse - vairums krievu politiķu tomēr darbojas opozīcijas partijās. Ļoti nedaudzi ir ievēlēti valdošās koalīcijas sarakstos - un grūti teikt, vai tā ir latviešu politiķu vaina vien. Jūrmalgeitas publiskotās telefonsarunas parādīja, ka politikā nav nekādu problēmu vienoties latviešiem un krieviem, ja viņi tiešām to grib.

Bet ņemot vērā mūsu proporcionālo vēlēšanu sistēmu (un saraksta grozīšanu), nepilnīgi informētam vēlētājam var rasties kārdinājums svītrot visus kandidātus ar "nepareiziem" uzvārdiem - kas varētu veicināt politiķu pašsegregāciju (krievu kandidātiem ir labākas izredzes tikt iebalsotiem SC, Žuravļova "Dzimtenes" vai PCTVL sarakstos; latviešu kandidātiem - visos pārējos). Bet tās visas pagaidām ir spekulācijas.

Domāju, ka Latvijas krievu lielāka līdzdalība politikā ir jau tuvākas nākotnes jautājums.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Sandra P. - ABC 06.05.2009 17:40
Nu nevar nopietni diskutet ar cilvekiem, kuri dzivo vel padomju pasaule un uzskata, ka Krievija atbrivoja un aplaimoja Latviju. To nepielauj kaut vai ciena pret desmitiem tukstosu padomju okupacijas rezima upuriem. Ja krievu partijas Latvija butu pie teiksanas, tad seit butu pusautonoma krievvalodiga Krievijas guberna ar ieverojamu latviesu minoritati, nevis Latvija ka ES un NATO locekle.

Krieviem ir jaintegrejas Latvijaa, apgustot un ikdiena lietojot latviesu valodu, un parnemot latviesu pasaules skatijumu (it seviski okupacijas jautajuma). Pret integretiem (asimiletiem) krieviem latviesiem nekas nav bilstams, latviesi sai zina ir loti toleranti.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ABC 06.05.2009 17:27
Es tikai vienu nesaprotu - pienemsim, ka visa krievu (krievvalodiga) kopiena draudzigi atzis un vienosies, ka Latvija bija okupeta (es to neapstridu, ja kas) - vai latviesu attieksme lidz ar to kaut kada veidaa mainisies? Nu tacu ne! Spitiga turesanas pie vestures jautajuma ir vienkarsi nevelesanas risinat TAGADNES problemas. Un, ka jau raksta minets, galvena problema ir atsvesinasanas, ko radijusi nevis "krievu lielummanija", bet gan tas, ka latviesi (politiki galvenokart) merktiecigi visus sos gadus krievus nelaida pie lemumu pienemsanas procesa.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

VV 06.05.2009 16:28
Piekrītu Kārlim Streipam, bet ar vienu piebildi. PSRS turpinātāja gan politiski, ja juridiski ir Krievija (to apstiprina kaut vai, piemēram, tas fakts, ka Krievija pārņēma ANO Drošības padomē PSRS vietu kā pastāvīgā locekle ar veto tiesibām, u.t.t.). Tā to uzskata arī pati Krievija. Un PSRS bija pamatā krievu valsts. No tā izriet krievu nācijas vēsturiskā atbildība pret PSRS agresijas upuriem (Latviju un citiem), kas būtu jāievēro šodienas Krievijas politiķiem un visiem tās pilsoņiem.

Kādēļ gan šodienas Vācijas kanclere vienmēr savās ārzemju vizītēs noliek ziedus pie hitleriskās Vācijas agresijas upuru piemiņas vietām, kādēļ šodienas Vācijā noliegt holokaustu ir sodāms noziegums (tas skar visus vāciešus), ja ne tādēļ, ka nācijas atbildība paliek arī nākamajās paaudzēs - tā ir atbildība, atzīt nācijas vainu (te nav runa par individuālu vainu) un rīkoties tā, lai atbalstītu savas valsts jau sen vairs neesoša režīma upurus, to pēcnācējus, un neaizvainotu tos.

Daudzi krievi turpretīm rīkojas kā niķīgi puikas, kas negrib atzīt savu vainu, kaut gan viņi paši un visi pārējie zin, ka viņi ir vainīgi. Šāda niķīga pieturēšanās pie sava - objektīvi nepareizā - uzskata padara dialogu ar krieviem grūtu, jo šāda infantila izturēšānās nav bāze, uz kuru varētu veidoties dialogs.

Krievu skolām vajadzētu dot savu pienesumu šī mantotā politiskā infantīlisma mazināšanā, un Latvijas izglītības ministrijai vajadzētu raudzīties un kontrolēt, lai tas tā notiek. Tā būtu politika, kas tiešām vestu uz saprašanos.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kārlis Streips 06.05.2009 13:48
Paldies par rakstu. Viss jau būtu labi, ja nebūtu tas apstāklis, ka vēsturē tomēr ir fakti, ne tik daudz interpretācijas. Redzamākais jautājums ir par to, kas Latvijā notika 1940. un 1941. gadā. Ja autores pieminētā "interpretācija" skolās ir tāda, ka tā nebija okupācija, tad tā vienkārši ir nepatiesība, un to izglītības sistēmā tomēr nevar pieļaut. Manā dzimtenē Amerikā ir ļaudis, kuri bioloģiju, ģeoloģiju un citas dabas zinātnes "interpretē" atbilstoši tam, kas ir rakstīts Bībelē, tātad -- zeme ir tikai 7000 gadu veca, Dievs ir radījis visu pēc kārtas, dinozauri palīdzēja celt Ēģiptes piramīdas u.tml. Taču no tā neizriet, ka šis "viedoklis" ir akceptējams kā ekvivalents pārliecībai, ka zeme ir krietni vecāka u.tml., un nekas no tā tomēr neparādās oficiālajā izglītības saturā. Tas pats ir sakāms par Latvijas izglītības sistēmu. Pilnīgi piekrītu, ka vajadzīgi kontakti, vajadzīga sapratne, vajadzīgs viss pārējais. Taču, diemžēl, autores piesauktā krievu "kultūras identitāte" tomēr pārāk bieži saistās ar lielummāniju un pārliecību, ka bez Krievijas un krievu tautas nekas pasaulē nebūtu noticis. Ceru, ka skolotājas "krievu" skolās diskutē, kāpēc visa pasaule 2. pasaules kara beigas atzīmē vienā, bet "ekskluzīvā" Krievija -- citā dienā. Ceru, ka viņas diskutē ne vien latviešu ultranacionālistu skricelējumus, kuri tāpat cenšas pārrakstīt daudz ko no mūsu valsts vēstures, bet arī krievu ultranacionālistu skricelējumus, kuri dara tieši tāpat. Un saskaņai tomēr ir jābūt pamatotai vienprātībā par to, ka Latvija 50 gadu bija okupēta. Nav runa par to, vai krievu tauta kā tāda pie tā bija vainīga. Nebija. Vainīga bija PSRS. Taču tā bija okupācija, piedevām ļoti smaga, totalitāra un militāra okupācija un nekas, nekas, nekas cits. Tas ir pateikts oficiālajā izglītības saturā, ja kaut kur Latvijā ir skolotājas, kuras to noliedz, tad jācer, ka viņas būs to 6000 skolotāju starpā, kurām rudenī ir paredzēta darba zaudēšana. Vispār, vispirms varētu atlaist viņas un tikai pēc tam citas. Jo melot skolā tomēr nedrīkst.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Progress 06.05.2009 13:14
Nav iespejams panakt "videjo" vestures skatijumu. Okupacijas jautajums ir objektivs, un kamer krievi neatzis so faktu - un no ta izrietosas sekas, it seviski savas nacijas atbildibu - ists izligums ar krieviem nav iespejams.

Progresivi vertejama tendence, ka aizvien vairak krievu suta savus bernus latviesu skolas, kur tie - cerams - vismaz daleji apgust latviesu identitati. Siem krieviem velak bus vieglak asimileties un pariet latviesos.

Nekada zina nedrikst akceptet to, ka savstarpeja saskarsme starplatviesu un krievu berniem tiek lietota krievu valoda. Si saskarsme ir veicinama, bet tikai uz latviesu valodas bazes.

Latvijai ir jaklust latviskakai, lai latviesi seit labak varetu justies ka majas, un seit dzivojosiem krieviem ir jaiejutas latviesos, japarnem latviesu valoda, tapat ka to dara viedrija, Vacija vai Austrija dzivojosie krievi, kuri vismaz otra paaudzee asimilejas ar pamatnaciju.

Saistītie raksti
Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Dalīta izglītība – dalīti pilsoņi? 3 Autors:Linda Curika

Bremzes 255x203(2)

Bremzes vēsturei 6 Autors:Gatis Ozoliņš

Patriotismi Latvijā politika.lv

Vēstures okupētie politika.lv

Citi autora darbi