Atslēgvārdi:

No rūpēm līdz absurdam — viens solis 4

Jaunais Igaunijas valodas likums noteiks, ka valsts ierēdņi un oficiālās amatpersonas, kontaktējoties ar presi, drīkst runāt tikai valsts valodā.

Iesaki citiem:
Kresli 255x203(5)
Foto:Pulpolux

Uzminiet, kura ziņa no Latvijas, protams, izņemot Saeimas vēlēšanas, pēdējos mēnešos ir bijusi visvairāk apspriesta Igaunijā? Tā ir satiksmes ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) atteikšanās runāt krieviski tiešajā ēterā telekompānijas TV5 raidījumā Bez cenzūras. Šo gadījumu komentējošo izteikumu tonalitāte bija pietiekami paredzama.
Igaunijas krievi izrādīja sašutumu — kā gan viņš tā varēja?! Savukārt igauņi Gerhardu atbalstīja — lūk, kaut mūsējie tā rīkotos! Pa to laiku Igaunijas parlamentā ir nonākusi Valodas likuma redakcija, kas liegs valsts ierēdņiem sniegt intervijas citā valodā, tikai igauniski.

Igaunijā ir divas tā dēvētās „svētās govis” — Pilsonības likums un Valodas likums. Valdošā elite kategoriski iebilst pret jebkādiem „mīkstinājumiem” šajos dokumentos. Pašreizējais Valodas likums ir pieņemts pirms 15 gadiem, un tagad ir pienācis laiks pārmaiņām. Kaut vai tāpēc, ka 1995. gadā dators bija greznība, bet vārds „internets” vairākumam izklausījās pēc lamu vārda. Izmainītajās reālijās likumdevējs ir īpašu uzmanību pievērsis globālajam tīmeklim, nosakot, ka Igaunijā reģistrētām firmām, uzņēmumiem, fondiem un iestādēm igauņu valodā ir jāpārtulko interneta lapu teksts, kas stāsta par šo struktūru darbības jomu vai precēm un pakalpojumiem. Visa interneta lapu tekstu pārtulkošana uz igauņu valodu prasīta netiek.

Labojumi šajā likumā prasīja ilgu laiku un bija mokoši. Likuma jaunā versija sabiedriskajai apspriešanai tika nodota vēl 2009. gada vasarā. Likumprojektu apsprieda dažādos līmeņos, bija polemika masu medijos, notika teksta labošana un papildināšana. Un tikai šā gada septembra sākumā minētais dokuments nonāca uz valdības galda. Ministru kabinets to akceptēja.



Premjerministrs un likums

Likumprojekta punkts, kas mats matā sakrīt ar satiksmes ministra izpausmēm Latvijā, nosaka, ka valsts ierēdņi un oficiālās amatpersonas, kontaktējoties ar presi, drīkst runāt tikai valsts valodā. Izņēmums ir paredzēts attiecībā uz radio un TV tiešo ēteru, kā arī kontaktējoties ar citvalstu žurnālistiem. Kāpēc no šīs kategorijas ir izkrituši vietējie krieviski rakstošie un raidošie masu mediji, nav saprotams.

Tā nu sanāk, ka sarunu šovos tiešajā ēterā, teiksim, no premjera lūpām krievu valoda drīkst skanēt, bet intervijas ierakstā vakara ziņu raidījumam valdības vadītājs vairs nedrīkst runāt krieviski. Starp citu, premjerministrs Andrus Ansips (Andrus Ansip) reizi mēnesī veselu stundu uzstājas krieviski raidošajā radiostacijā Radio 4. Dažkārt valdības galvas saspringtais grafiks neļauj veidot tiešā ētera raidījumus, tāpēc sarunas ar premjeru tiek ierakstītas. Un kā tad šajos gadījumos? Vai premjers pārkāps likumu, kad būs spēkā jaunais valodas likums?

Kultūras ministre jau paziņojusi, ka pārkāps jauno valodas likumu, jo tikai un vienīgi viņas tiesības esot izvēlēties valodu, kādā sazināties ar žurnālistiem.



Jaunajā likumā ir daudz strīdīgu jautājumu, taču tieši liegums amatpersonām runāt tikai igauņu valodā ir raisījis iebildumus. Kultūras ministre Laine Jānesa (Laine Janes) jau paziņojusi — ja šāds nosacījums stāsies spēkā, viņa to pārkāps, jo tikai un vienīgi viņas tiesības esot izvēlēties valodu, kādā sazināties ar žurnālistiem.

Kopumā Igaunijā valodas jautājumā nekādas nopietnās problēmas nekad nav bijušas. Žurnālisti lieliski zina, kurš ministrs vai deputāts kādā valodā runā. Atsevišķi principiālie ar presi nerunā krieviski — un nekas, tās ir viņu tiesības. Tā, rēķinoties ar realitāti un amatpersonu nostāju, žurnālisti arī strādā. Rakstošajiem spalvas brāļiem un māsām jau vienalga, kādā valodā intervēt, jo pārtulkos un uzrakstīs tādā mēlē, kā vajadzēs. Sarežģītāk ir TV un radiožurnālistiem, īpaši jau pēdējiem. Televīzijā vēl var uzlikt titrus vai dublēt, bet, ja tulkojumu „liek” radio, tad klausītājs dzirdēs tulkotāja, nevis amatpersonas balsi.



Sargājot valodu

Likumprojekta autori — Izglītības un zinātnes ministrija — apgalvo, ka viņu mērķis, veidojot likumu, bijis — aizsargāt igauņu valodu, jo visā pasaulē šajā valodā runā mazāk nekā miljons cilvēku. Ja skatāmies no vēsturiskās pieredzes un vairāku lietpratēju viedokļiem, tad igauņu valoda ietilpst to valodu grupā, kurām ir risks izzust. Tāpēc, no veselā saprāta viedokļa raugoties, mazas tautas rūpes par savu identitātes sakņu sargāšanu ir pat ļoti saprotamas. Taču cita lieta, ka atsevišķi likumprojekta panti pārkāpj šo veselā saprāta robežu. Un to atzīst arī daudzi igauņi.

Vēl ir kāds jauninājums, kas arī skar plašsaziņas līdzekļus. Viens no likumprojekta pantiem skan, ka izdevumos, kas tiek izplatīti visā valsts teritorijā, igauņu valodas lietojumam ir jāatbilst rakstu valodas normām. Tad nu sanāk, ka nedrīkst lietot nekādus barbarismus, žargonvārdus, vienkāršrunas vārdus, kas tik bieži tiek lietoti sarunvalodā.

Vai kāds var pateikt, kur novelkama robeža starp literāru un žurnālistisku tekstu?



Kaut arī nākamais priekšlikums tajā pašā likumprojekta pantā mājienu par likuma „apiešanas” manevriem: rakstu valodas normas neattiecas uz literāriem tekstiem plašsaziņas līdzekļos. Bet vai kāds var pateikt, kur novelkama robeža starp literāru un žurnālistisku tekstu? Likumprojektā tas pateikts netiek. Saprotams, ka ziņu vēstis uz mākslinieciskumu nez vai varēs pretendēt, bet visi citi žanri žurnālistikas žanri gan iekļauties augstajās mākslās.

Vecais likums ļāva izmantot citvalodu vārdus, kas rakstīti uz izkārtnēm un nosaukumos. Taču visādi pabi (pub) un nait klabi (night club) likuma veidotājiem ir likuši noteikt — ja citā valodā tiek rakstīts patentētais nosaukums, tad igauniski jābūt tā skaidrojumam. Piemēram, krogs St. Patrick’s pub, banka Swedbank vai naktsklubs Soho night club. Šaubos, vai pašreizējais nosacījums stipri ietekmē klientu saprašanas spējas, taču jaunais likums šajā ziņā gan sagādās krietnas galvassāpes uzņēmējiem.



Neekonomē pat krīzes laikā

Taču pašas absurdākās situācijas var raisīties Igaunijas Ziemeļaustrumos, kur dzīvo lielākoties krieviski runājošā iedzīvotāju daļa. Piemēram, Narvā ir tikai 5% Igauņu, bet Kohtla-Jarvē — aptuveni 20%.

Patlaban pašvaldībās, kur vairāk nekā puse no iedzīvotājiem pieder mazākumtautībām, ikvienam ir tiesības oficiālo informāciju saņemt ne tikai igauņu, bet arī mazākumtautības valodā. Šāda norma ir vecajā Valodas likumā un paliek arī jaunā likuma redakcijā. Tāpat spēkā paliek noteikums, ka minētajā situācijā ar valdības atbalstu iekšējā lietvedība var būt arī mazākumtautības valodā. Taču jaunajā likumprojektā būs punkts, kas nosaka, ka ierēdņi ar sabiedrību var komunicēt tikai igauniski. Citiem vārdiem, Narvas dome krievu valodu drīkst izmantot tikai vietvaras ēkā, bet, ja kāds no deputātiem, uzstājoties pilsētas laukumā, runās krieviski, tad tūlīt nonāks stingrajās Valodas inspekcijas ķetnās.

Sanāk, ka divi Kohtla-Jarves krievi, apspriežot darba jautājumus, vairs nedrīkstēs runāt dzimtajā valodā?



Un, lūk, vēl viens piemērs, kā situāciju padarīt absurdu: valsts amatpersonām, pašvaldību pārstāvjiem un tie, kas strādā uzņēmumos, kuros valstij pieder lielākā akciju daļa, savstarpēji runājot par darba jautājumiem, jālieto igauņu valoda. Sanāk, ka divi Kohtla-Jarves krievi, apspriežot darba jautājumus, vairs nedrīkstēs runāt dzimtajā valodā?

Tiek solīts, ka Valodas likuma normu ievērošana tiks ļoti bargi uzraudzīta. Un, lūk, kas ir interesanti — šodien, kad tā vien ir dzirdams par nepieciešamību ierobežot valsts tēriņus un samazināt ierēdņu skaitu, tomēr atrodas nozares, kurām taupīt nedrīkst. Tāpēc jaunas likums paredz izveidot Igaunijas valodas padomi. Un tā nebūt nenomaina pašreizējo Valodas inspekciju. Nē, tiek saglabāta arī tā. Bet padome nodarbošoties ar stratēģiskiem mērķiem — veidot izaugsmes programmas, konsultēs, novēros un analizēs. Un pats galvenais — pārstāvēs Igauniju starptautiskajās organizācijās. Baisi iedomāties, cik daudz naudas tiks tērēts tikai jauniecelto ierēdņu komandējumiem vien...



Ar Eiropas Savienības programmas „Eiropa pilsoņiem” atbalstu.Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (4) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ieva - Kalvis 22.10.2010 15:07
Un tavs rakstiņš ir labs piemērs tam, kas iznāk, ja par valodu mēģina lemt cilvēki, kas tālāk par savu nabu neredz! Piemēram, nesaprot to, ka visvairāk valodu apdraud ne jau tie daudzie nelatvieši, kas dzīvo savā omulīgajā pasaulītē, kurā nav neviena politiķa, kas viņam, lai arī netieši, bet atgādina: "Ja nesaproti, ko es diženais un visgudrais Latvijas politķis pateicu, pats vainīgs!"

Nē, daudz vairāk latviešu valodu apdraud, piemēram, tas, ka pārāk daudz jauniešu jau bakalaura izglītību apgūst svešvalodās, jo, pat ja viņi Latvijā atgriezīsies, tad diez vai ķersies pie cītīgas savas specialitātes apgūšanas latviešu valodā, līdz ar to valoda attiecīgajā specialitātē stagnēs, savukārt profesionālais slengs, kas arī ir neatņemama valodas sastāvdaļa (kas turklāt ietekmē standartvalodu), kļūs arvien angliskāks (šobrīd tā ir visaktuālākā svešvaloda).....

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ieva - Kalvis 22.10.2010 14:56
Acīm redzot vajag ar steigu emigrēt uz valsti, kur zina, ka no plika nacionālisma cilvēks izdzīvot nevar, turklāt tā kultivēšanai izšķiestā nauda tiek atrauta citām jomām.

Protams, es gribēju teikt "veselais saprāts" un "eksistē tikai izglītībā"- ceru nenoliegsi, ka valoda, kas neattīstās, eksistē? Taču, runājot par papagaiļiem, kāpēc tas nevarētu būt teikuma priekšmets? Tāpēc ka putni? Vai arī tev kremt, ka es, un ne tikai es, lai kā pūlētos, nespēju nacionālistu izrīcībās saskatīt kaut ko, no kā būtu kaut vismazākā labuma pat pašai valodai!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis - Ieva 22.10.2010 11:57
>>> Tas, ka ultranacionālistiem ir problēmas ar veselo prātu liecina fakts, ko viņi regulāri aizmirst: valoda ir domāta saziņai ar otru cilvēku vai cilvēkiem, un vienkārši ētēra bļauj vienalga ko vienalga kā tikai papagaiļi. Un arī vēl jautājums, vai viņi tiešām savu runājamo runā bezmērķīgi.... .Bet par tām rūpēm-valodai no ķēķa līmeņa nav ne silts ne auksts, savukārt vecā labā latīņu valoda vēl aizvien ir gluži dzīva, lai gan eksistē tikai izglītība, kristīgajā Baznīcā....
=====
Nezinu kā tas ir ultranacionālistiem, bet Ievai ir nopietnas grūtības ar valodas izmantošanu saziņai. "Common sense" parasti tulko kā "veselais saprāts"; "veselais prāts" būtu jocīgs neoloģisms. Labāk teikt "Latīņu valodu lieto tikai izglītībā, utt." (nevis "eksistē tikai izglītība"). Frāzei "bļauj vienalga ko vienalga kā tikai papagaiļi" iztrūkst teikuma priekšmeta - vai tā būtu valoda, kas "bļauj"? Un vai te domāts, ka "bļauj vienalga ko un vienalga kā" ("kā" ir vietniekvārds), vai arī domāts "bļauj ... kā papagaiļi"? ("kā" ir salīdzināmā partikula).
Tas, protams, sīkums, bet daudzpunkte ir pieturzīme, ko pieraksta ar trim (nevis konsekventi ar 4 vai 5) punktiem.

Un kādā sakarībā te pieminēta latīņu valoda? Vai arī latviešu un igauņu valodām būtu jāizzūd no ikdienas komunikācijas kā latīņu valodai, lai nebūtu tā "ķēķa līmeņa", no kura neesot ne silts, ne auksts?

Ievas rakstītais tekstiņš ir labs piemērs, kā degradējas pienācīgi nekopta valoda - acīmredzot, pat tiem runātājiem, kuriem tā ir dzimtā. Ja nebūs nopietnas valsts un izglītības iestāžu politikas latviešu valodas prasmju nostiprināšanai, tad vēl pēc vienas paaudzes mēs visi runāsim "ķēķa līmenī", un nevarēsim bez stomīšanās pateikt nevienu pietiekami sarežģītu domu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ieva 22.10.2010 07:19
Tas, ka ultranacionālistiem ir problēmas ar veselo prātu liecina fakts, ko viņi regulāri aizmirst: valoda ir domāta saziņai ar otru cilvēku vai cilvēkiem, un vienkārši ētēra bļauj vienalga ko vienalga kā tikai papagaiļi. Un arī vēl jautājums, vai viņi tiešām savu runājamo runā bezmērķīgi....Bet par tām rūpēm-valodai no ķēķa līmeņa nav ne silts ne auksts, savukārt vecā labā latīņu valoda vēl aizvien ir gluži dzīva, lai gan eksistē tikai izglītība, kristīgajā Baznīcā....Bet ar to pilnīgi pietiek, lai uzturētu daudveidību, nodrošinātu tiešām plašu lietojumu....

Citi autora darbi
Nauda 255x203(2)

Happy New Euro! 4 Autors:Andrejs Titovs

Vairak neka pilseta

Vairāk nekā pilsēta 2 Autors:Andrejs Titovs

Skivis 255x203(1)

Avoti draud izsīkt 0 Autors:Andrejs Titovs