Atslēgvārdi:

No pseido-ekonomista 28

Nedaudz vairāk par šausminošo tematu - devalvāciju.

Iesaki citiem:

Bet vispirms, skaidri izteikšu savu nostāju šajā jautājumā. Ir ‘pasaules stāvoklis’ A, kurā devalvācija būtu pareizais risinājums, un ir ‘pasaules stāvoklis’ B, kurā tas tā nav. Es neesmu pareģis, tādēļ nezinu, kurš no šiem ir pasaules patiesais stāvoklis. Tomēr es domāju, ka veicot izpētes un nostiprinot faktus, mēs varam izteikt saprātīgus minējumus. Laikam tikai nedaudz pārspīlēšu sakot, ka lielākā daļa „ekspertu” Latvijā strādā ļoti centīgi (vai varbūt ne tik centīgi), lai rastu argumentus tam, ka mēs esam pasaules stāvoklī B. Bet problēma ir tāda, ka lielākā daļa argumentu man nešķiet pārliecinoši. Daudz no tā, ko redzu, ir uzpūtība un neziņa, tādēļ esmu aizdomu pilns.

Tātad, runājot par pagājušās nedēļas dažiem jaunajiem argumentiem. Avīzē Diena tika publicēta intervija ar Eināru Repši. Tad vēl Dienas Biznesā tika publicēta „devalvācijas analīze”. Un visbeidzot, Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča izteikumi. Sāksim pa vienam.

Pirmais, Repšes kungam tika uzdots jautājums, vai devalvācija ir laba ideja, uz ko viņš atbildēja noraidoši, sakot sekojošo:

„Bieži runā par eksporta priekšrocībām. Jā. Gadījumā, ja valūta tiek devalvēta, eksportētāji īslaicīgi jutīs kaut kādas priekšrocības, līdz atkal cenas izlīdzināsies un situācija atgriezīsies iepriekšējā līdzsvarā.”

Protokolam: es nesaprotu par ko Repšes kungs runā. Viens no priekšnosacījumiem, lai atgrieztos „iepriekšējā līdzsvarā” ir – algām latu izteiksmē ir jāpieaug līdz līmenim, kas pastāvēja pie iepriekšējā (augstāka) apmaiņas kursa Ņemot vērā to, ka bezdarba līmenis ir 12% (un strauji aug), es nesaprotu kā tas varētu notikt. Devalvācija nesīs labumu eksportētājiem. Punkts.

Otrais, Dienas Biznesa ”analīze”. Godīgi sakot, no lielākās biznesa avīzes biju gaidījis ko labāku. Galvenā doma ir visai vienkārša: mēs visi būsim zaudētāji, jo (I) mājsaimniecībām, kam ir paņemts aizņēmums eiro, būs jāmaksā vairāk; (II) eksportētāji negūs labumu, jo ”noieta tirgi ir ciet”, un (III) mums ir 7,5 miljardu eiro aizņēmums, kas ir jāatmaksā eiro. Neviens no šiem argumentiem neiztur kritiku. Sāksim ar to, ka DB ir aizmirsuši par to, ka alternatīva, ir „algu devalvācija” vai vēl ļaunāk, bezdarbs. Vai mazākās algas (vai bezdarbs) neapgrūtinās kredītu atmaksu? Tālāk, es tiešām nesaprotu šo jēdzienu - „noieta tirgi ir ciet”. Es varu tikai izteikt minējumu, ka tas nozīmē to, ka neko nav iespējams pārdot par jebkādu cenu. Vai tā tas šobrīd notiek? Vai, piemēram, Krievijas iedzīvotāji pārstāja pirkt? Vai, kas kā man šķiet ir tuvāk patiesībai, viņi samazināja izdevumus un pārgāja uz lētākiem produktiem? Tam var būt liela nozīme, ja tiek piedāvāta zemāka cena. Mēs te runājam par lietām, kuras māca „Ievads ekonomikā” līmenī. Sakot, ka eksporta tirgi ir ciet, ir tas pats, kas pateikt, ka „pieprasījuma likums” nedarbojas. Un visbeidzot, par 7.5 miljardu eiro aizņēmumu. Es domāju, ka tik liela naudas summa diez vai ir nepieciešama, ja vien Jums nav jāaizstāv pārvērtēta valūta.

Un pēdējais, pagājušajā nedēļā, sniedzot interviju LTV 100. pantam, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs publiski „aicināja tos "pseido-ekonomistus", kas uzskata, ka lata svārstību koridors būtu palielināms, pateikt, kā šāds solis varētu palīdzēt Latvijas ekonomikai”. „Pseido-ekonomisti”??! Kad Latvijas Bankas prezidents nolemj, ka ir laiks tam pāriet uz „personīgo” līmeni, tas liek man aizdomāties. Vai tas nozīmē, ka prezidentam vairs nav ekonomisku argumentu, lai pārliecinātu iedzīvotājus oficiālās politikas pareizībā? Un kuri ir tie cilvēki, kurus Rimšēviča kungs sauc par „pseido- ekonomistiem”? Edward Hughes, Torbjorn Becker, Nouriel Roubini, Paul Krugman? Nu, ja man ir jānostājas kāda pusē, būšu tikai pagodināts, ja tikšu klasificēts kā pseido-ekonomists.

In English here

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (28) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Mr Kenny 29.08.2010 20:27
Get the loan you need to contact us kennykingloancompany@gmail.com with the information below.
Full Name
Country
State
Phone number
Loan Amount
Duration
contact us kennykingloancompany@gmail.com

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

asdf 22.04.2009 06:36
Negausis Rimšēvics ir pilnīgi nekompetents ekonomikas jautājumus.

Viņš visulaiku stāsta, ko citiem jādara, bet pats neko nedara

Kāpēc LB noteiktā refinansēšanas likme ir 3x lielāka kā ECB????

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kili Mandžāro 02.04.2009 14:16
tagad mes zzinam, kapec lats netiks devalvets, kametr Rimsevics valdiba. Jo vinam ir 700 000 EUR lielas paradsaistibas, ka to parada vina deklaracija. Vins ir personigi ieinteresets NEDEVALVAACIJAA....

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

LV 01.04.2009 13:42
Edward Hugh? tiešām, ja viņš nav pseido-ekonomists, tad, kas viņš ir? :)iespējams, ka viņš vispār nav reāla persona:P Krugman vispār pateica, kautkādas divas vispārīgas frāzes, no kurām vienā viņš sajauca Latviju ar citu valsti, bet par Roubini... iesaku pameklēt arī citus viņa rakstus "par tēmu" hi-hi;) un ja kaut ko nesaprot vienmēr ir iespēja pajautāt un noskaidrot, nevis promotēt murgainas idejas, bez argumentācijas un scenārija (gan jau, ka motivācija apakšā ir cita)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

LV 01.04.2009 13:31
apbrīnojams autors, izlasījis "Ievads ekonomikā" un jau jūtas, kā "neatliekamās palīdzības" ārsts, un pats pēc tam satraucas.... ehhh... tomēr bez prakses ekonomiku nevar pilnībā izprast

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Econ 13.03.2009 15:32
Es jau arī no tā pseidoekonomistu pulka, jo domāju, ka pašreiz optimālais variants būtu devalvācija, vienlaikus vienpusēji pārejot uz eiro (diplomātiskā ceļā saskaņojot ar Eirozonas valstīm un iepriekš par tādu iespējamību brīdinot bankas, lai tās izveido izīrēšanas aģentūras vai kaut ko līdzīgu, jo jebkurā gadījumā tos pārvērtētos kredītus atpakaļ pilnībā nedabūs un, jo ilgāk vilks, jo mazāk dabūs ar vai bez devalvācijas).

Pirmkārt, jau nesaprotu Rimšēviča jautājumu - jo abi pielāgošanās varianti ir paredzēti tikai vienam mērķim - piemēroties reālajai situācijai, būtībā - samazināt IKP. Tātad abi varianti uz IKP atstās negatīvu iespaidu, jautājums tad ir par struktūru un negatīvās ietekmes apjomu. Ar devalvāciju tiktu atjaunota normāla paritāte un Latvijas uzņēmējiem atvieglota pieeja eksportam apstākļos, kad daudzi apkārt ir atļāvuši devalvēties savējām, vienlaikus iekšējā tirgū, samazinot importa patēriņu. Deflācijas gadījumā - viss tiktu vilkts ilgi, pamazām bankrotētu viens eksportētājs pēc otra, un mājsaimniecības to pašu mazumiņu bankām vairs nevarētu samaksāt. Vēl mans apsvērums par labu devalvācijai ir pavisam vienkāršs - ar tik pārvērtētu kursu būs ļoti sarežģīti piesaistīt eksportējošos investorus, kā arī - ši turēšanās pie šī neadekvātā kursa ārvalstīs tiek uztverta skeptiski un ar diezgan lielu neizpratni, īpaši, ja devalvāciju atbalsta dižākie no pseidoekonomistu pulka.

P.S. Par to "pseidoekonomista" terminu, sorry - laikam mana vaina, pasen to izmantoju komentārā pie Šķēles kunga atziņām (lai gan liekas, ka vēl kaut kad agrāk), paņemot to no vācu valodas, kurā šo pseido- vārda sākumā izmanto, ja cilvēks tikai iedomājas sevi par kaut ko esam, kas viņš patiesībā nemaz nav.
P.P.S. Man jau likās, ka Jūs DP bija iespundējusi, ka tik sen par šo lietu nerakstījāt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

... 12.03.2009 17:05
Trauts 12.03.2009 09:00

Brutāla izmaksu/algu samazināšana ir labāka ar to, ka tā mazāk ietekmē sociāli mazaisargātos un nerada haosu.
__________________________
Traut, seedies, 2!!!!!
Devalvaacijas gadiijumaa Eiro-algas visiem bez iznjeemuma samazinaas par x%, bet neviens netiek atlaists no darba. Teoreetiski brutaala izmaksu/algu samazinaasjana var novest pie taa pasja. Bet praktiski, kaa mess redzam, izmaksas tiek samazinaatas ar cilveeku atlaisjanu no darba ==>sociaali neaizsargaatu rindas aug aatraak.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Trauts 12.03.2009 09:40
Vēl viens norādījums uz autoru, kas bez jebkādiem argumentiem piedāvā devalvēt valūtu. Tikpat labi V.D. un J.O. varētu piedāvāt mest monētu par to vai devalvēt vai nē.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

run 12.03.2009 09:05
Piekrītu autoram. Par šo tēmu, starp cityu, nesen raxtīja arī Jānis Ogsts savā blogā (http://janisogsts.lv/2009/03/05/lata-devalvacija-apokalipse/). Izskatās, ka Rimšēvičs vienkārši cenšas saglabāt savu silto krēslu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Trauts 12.03.2009 09:00
Brutāla izmaksu/algu samazināšana ir labāka ar to, ka tā mazāk ietekmē sociāli mazaisargātos un nerada haosu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

... 11.03.2009 20:49
Varbuut to diskusiju vajag apgriezt kaajaam gaisaa. Ar ko brutaala 'izmaksu/algu samazinaasjana' ir labaaka par devalvaaciju? Ceru ka visi piekriit ka viena no sjiim divaam lietaam ir neizbeegama. Manpraat, vieniigaa lielaa atskiriiba ir 'procesa' ilgumaa. Ar 'izmaksu/algu samazinaasjanu' mess peec 5 gadiem jorpojaam taas meeginaasim mazinaat. Ar devalvaaciju peec 5 gadim algas buus daudz mazaakas, bet augosjas. Un bezdarbs buus daudz mazaaks. Un Latvijaa buus vairaak iedziivotaaju. Un exports buus mazaak sabrucis, utt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

I.K. 11.03.2009 18:11
Local,

"Slavas piemērā rM ceļas, izmaiņas wL (latos) ir nenozīmīgas, un matemātiski PQ (latos) pieaug vairāk nekā rM. "

Nebiju piefiksējusi, ka runa ir par devalvēto lata kursu (par samazinājumiem un palielinājumiem domāju, vadoties no šī brīža lata/eiro kursa).

Tas, ko es īsti nesaprotu: ko šajā kontekstā nozīmē pieaugums (latu izteiksmē)? Vai es pareizi saprotu: tas pieļauj iespēju, ka pēc devalvācijas eksportētāji nomināli saņems lielāku peļņu (ja to izsaka devalvētajos latos), taču eiro izteiksmē (pēc jaunā kursa) šī peļņa varētu būt mazāka nekā šodien (apstākļos, kad lats nav devalvēts, bet darba resursu izmaksas samazinās un izejmateriālu cenas paliek konstantas)?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Local 11.03.2009 16:56
Gatis ->

====================
"2) Bankas cieš zaudējumus, jo kredītu nemaksātāju skaits palielinājies līdz vēl neredzētam līmenim. Bankas meklē glābiņu, palielinot kredītu slogu visam tirgum un pārtraucot izsniegt jaunus kredītus pilnībā.

Kur eksportētāji ņems līdzekļus, lai paplašinātu savu darbību? Kā gan jaunais eksportētājs var uzsākt savu uzņēmējdarbību, ja viņam nav iespēju saņemt no bankas kredītu darbības uzsākšanai?
Arī investori šajos laikos vairs nav ieinteresēti ieguldīt tik nestabilā tirgū, kā Austrumeiropa."
====================

--- Deflācijas rezultātā banku zaudējumi no deflatiem būs tādi paši, ja ne lielāki kā devalvācijas gadījumā. Daudzi aizdevumi uzņēmumiem/privātpersonām kļūs par "bad debts" uz visiem laikiem, bez pārstrukturizēšanas iespējām, jo daudzi cilvēki ilgi nevarēs atrast darbu, uzņēmumi - pieprasījumu.
--- Papildus, pat ja bankas ciestu mazākus zaudējumus, nekur nav teikts, ka tie līdzekļi aizietu uzņēmumu finansēšanā, nevis trasfertā mātesbankām.

I.K. ->

--- Slavas piemērā rM ceļas, izmaiņas wL (latos) ir nenozīmīgas, un matemātiski PQ (latos) pieaug vairāk nekā rM.

--- Pašlaik daudzi investori nogaida izmaksu kritumu (+ devalvācijas riska samazinājumu), pirms pārcelt ražotnes uz Latviju: deflāciju vai devalvāciju. Bet algas, tāpat kā cenas ir "sticky", darbadevēji nevar vienkārši dienas laikā vienoties ar darbaņēmējiem, ka algas būs par 40% mazākas (devalvācijas efekts).
Tajā pašā laikā daudzi investori jau uzskata, ka Polijā izmaksas jau nokritušās pietiekami...kārtējās garām palaistās FDI iespējas?

====================
====================
Pats uzskatu līdzīgi kā Swedbank Baltijas CEO Errki Raasuke (http://www.bbn.ee/Default2.aspx?ArticleID=2ba90626-3243-4120-a257-0141d7a79ae6): Devalvācija < Deflācija, ja algu kritums būs pietiekami straujš. Diemžēl manā skatījumā būs ļoti grūti īstenot strauju algu sarukumu, tādēļ var notikt sliktākais variants deflācija un tad devalvācija.
Protams, tikmēr kamēr paliek kādas iespējas uz devalvāciju + tūlītēju iestāšanos EMU, opportunity cost ir pietiekami liels, lai uzgaidītu.

-local

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Reinis 11.03.2009 14:02
Es nedomāju, ka Ilmārs Rimšēvičs ir tik ļoti spītīgs vienas idejas aizstāvis un uzskata pārējos par pseidoekonomistiem. Es drīzāk domāju, ka viņam ir būtiski spēt realizēt izvēlēto politiku, t.i. noturēt latu. Ja bankas prezidents sāks publiski šaubīties, tad lata kurss sagrūs momentā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

I.K. 11.03.2009 12:39
V.D.,

Es nesaprotu, kā Jūsu skaidrojums atbild uz manis uzdotajiem jautājumiem. Piemēram, kādēļ Jūs uzskatāt, ka rM, devalvējot latu, paliks nemainīgs (vai, ja tas pieaugs, tad pieaugšanu pārsvērs samazinājums wL)? Ja Jūs neesat to pamanījis, tad wL jau samazinās, jo visā valstī tiek samazinātas algas (pie šāda bezdarba līmeņa privātajā sektorā tas ir pat vienkāršāks izdarāms nekā publiskajā). Eksports no tā JAU iegūst. Kādēļ lai eksportētāji papildus būtu ieinteresēti devalvācijas rezultātā izraisītā izejvielu un enerģētikas sadārdzinājumā? Ir vajadzīgi ļoti nopietni cipari, lai pamatotu ieguvumus no šāda soļa (papētot arī jautājumu, par kuru es vispār neesmu redzējusi nekādu analīzi: proti, cik daudzi eksportētāji ir ņēmuši kredītus eiro valūtā sava biznesa palaišanai/attīstīšanai - tas ir svarīgi, ja viņi darbojas ne tikai ārējā, bet arī iekšējā tirgū).

"Es Jums ari atgadināšu, ka sociāli mazaizsargātas grupas ir atkarīgas no nodokļu ieņēmumiem valsts budžetā. Un nodokļu ieņēmumi ir atkarīgi no Q. "

Vai tad nodokļu ieņēmumi LATVIJAS valsts budžetā līdz šim nebija visvairāk atkarīgi no citu valstu banku gatavības mūs kreditēt (kas arī nodrošināja darba vietas un visu pārējo)? Diemžēl Latvijā nav tādas eksporta industrijas, kurai varētu palīdzēt tā, ka tā spētu pārskatāmā nākotnē nodokļu/darba vietu veidā šo naudas plūsmu aizstāt. Un tā arī neizveidosies, ja nebūs pieejami kredīti eksporta industrijas finansēšanai. Tādēļ arī mans jautājums par riskiem no devalvācijas - vai gadījumā viens no tiem nav starptautisko investoru "aizbiedēšana", līdz ar zaudētajām cerībām iekļūt eiro zonā?


"Bet mani patiešam uztrauc kaut kas cits. Lasot šādus komentārus, es jūtos ka, teiksim, kāds ārsts no „neatliekamas palīdzības”, kurš atbrauca pie smagi slima cilvēka. Bet pekšņi ši cilvēka ģimene sak ši arsti mācīt par to, ka viņam jāarste pacientu. Viņam sāka na viņa diagnoze ir nepareiza, ka zales patiesībā ir inde, un ka viņš vispar ir pseido-ārsts."

Mani atkal uztrauc tas, ka, lasot Krugmana, Thoma, Hugh, VoxEu, NC, Interfluidity, London Banker u.c. blogus, es visur redzu ciparus un grafikus, kas izskaidro viņu domu gaitu un pat (Hugh gadījumā) gatavību iesaistīties diskusijās, lai atbildētu uz neskaidrajiem jautājumiem. Latvijā es neko tādu neredzu, bet tikai argumentāciju ar "ekonomistu īpašajām zināšanām" (kas katram izrādās atšķirīgas). Nu varbūt vienīgi Hansens mēdz diezgan rūpīgi skaidrot savu domu gaitu.

Starp citu analoģija ar ārstu man patīk. Tas, cik lielā mērā uzticēties "profesionāļa īpašajām zināšanām", ir atkarīgs no attiecīgās zinātnes attīstības līmeņa. Nedaudz papētot šīs nozares "gurū" blogus, man ir radies iespaids, ka zināšanas par tik dziļu krīžu pārvarēšanu ekonomikā ir pielīdzināmas medicīnas attīstības pakāpei viduslaikos. Jo ziniet, ja ārsts ļoti sarežģītā situācijā bez detalizētas apskates nosaka diagnozi un paraksta zāles ar šausmīgiem blakus efektiem, vienlaicīgi nespējot/nevēloties atbildēt uz saprātīgiem jautājumiem gan par diagnozi, gan par ārstēšanās kursu (tā vietā nosūtot lasīt viduslaiku grāmatas, kurās labākajā gadījumā ir aprakstīti tipiskākie slimību gadījumi un sliktākajā - maģiskas receptes, kas "der" jebkurai slimībai), tad ģimenei tiešām ir par ko uztraukties!



"Varbūt tomēr pietiek ārstet pašiem? Varbūt atnacis tomēr laiks saprast ko normālā sabiedrībā ārstiem jāarste, skolotājiem jamaca, un ar ekonomiku tomēr vajag nodarbināties profesionāli apmacītiem ekonomistiem."

Wow. Varbūt tad arī iesakiet, kā Latvijas iedzīvotājam nošķirt "profesionāli apmācītu ekonomistu" no vienkārši šarlatāna, ja izglītības līmenis viņiem ir vienāds, pieredze aptuveni arī, bet vienu un to pašu situāciju viņi diagnosticē diametrāli pretēji? Turklāt tā nav triviāla situācija, bet tāda, kas var ļoti smagi ietekmēt visu mūsu 2.3 miljonu nākotni.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nils 11.03.2009 10:47
Ziniet, ir pietiekami daudz "profesionāli apmācītu ekonomistu", kuru viedoklis nesakrīt ar Jūsējo. Ko nu?

Un beidziet vienreiz atsaukties uz Krugmanu, kurš par Latviju zina tik daudz, ka tā atrodas Austrumeiropā un tai ir liels ārējās tirdzniecības deficīts. Ja viņš pavadīs dažus mēnešus Latvijā, rakstot pētījumu par situāciju šajā reģionā, tad arī būs vērts viņa viedokli pieminēt, pašlaik tā ir svešu vārdu tukša valkāšana.

Valsts ir nolēmusi doties vienā virzienā, ko par piemērotāko uzskata tie "profesionāli apmācītie", kuri domā citādi nekā Jūs. Varbūt būtu laiks pievērsties citām problēmām, piemēram, nodokļu politikai, kas pašlaik nav savietojama ar augstas pievienotās vērtības produkciju (kas it kā noteikta par attīstības prioritāti), nevis novērst sabiedrības uzmanību ar neauglīgām diskusijām?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Trauts 11.03.2009 10:47
Šādā gadījumā man ir jautājums vai vajag operēt pacientu ar iesnām? Pat ja ārsts ir labs ķirurgs, varbūt tomēr kumelīšu tēja būs labāka?
Lieta ir tāda, ka L Latvijā ir tikai un vienīgi darbaspēks, kura izmaksas, ņemot vērā augsto bezdarba līmeni un algu samazināšanu valsts sektorā, krīt. Kā var neredzēt, ka importētās izejvielu cenu pieaugums var krietni atsvērt darbaspēka izmaksu samazinājumu?
Kā nopietns ekonomists var bārstīt tādus pseido argumentus neiedziļinoties patiesajā situācijā?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gatis 11.03.2009 10:40
Man ir jautājums autoram.
Pieņemsim, ka Latu devalvē. Neizbēgami notiek sekojošais:
1) Esošie eksportētāji var savas preces un pakalpojumus pārdot vieglāk, var maksāt zemākas algas, jo lats ir mazvērtīgāks.
2) Bankas cieš zaudējumus, jo kredītu nemaksātāju skaits palielinājies līdz vēl neredzētam līmenim. Bankas meklē glābiņu, palielinot kredītu slogu visam tirgum un pārtraucot izsniegt jaunus kredītus pilnībā.

Kur eksportētāji ņems līdzekļus, lai paplašinātu savu darbību? Kā gan jaunais eksportētājs var uzsākt savu uzņēmējdarbību, ja viņam nav iespēju saņemt no bankas kredītu darbības uzsākšanai?
Arī investori šajos laikos vairs nav ieinteresēti ieguldīt tik nestabilā tirgū, kā Austrumeiropa.

Vienīgie, kas iegūs papildus peļņu, būs tikai tas šaurais loks eksportētāji, kas jau tagad kautko eksportē. Turklāt vai viņu peļņa būs tik liela, lai spētu ātri paplašināt savu darbību, iztiekot bez kredītiem?

Stipri šaubos...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

x 11.03.2009 10:37
Bet tikai Latvija ta it tik dziļa un sapīga
---------
nu taa jau ir prasta meloshana. ukrainji apliecinaas :)
un ko dariit, ja iespeejas exporteet samazinaas (arii par teoreetiski leetaakaam cenaam)
un ko ir ieguvushas valstis, kuras liidz shim ir devalveejushas savas valuutas - varbuut "pseido-ekonomistam" ir kaads cipars, kas apliecinaas ne tik strauju eksporta kritumu?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

V Dombrovskis 11.03.2009 10:21
I.K. (un citi):

Lieta ir tāda ka man ir laika ierobežojumi, tāpēc bieži es neskaidroju to, kas man lielas diezgan acimredzams. Tas nenozīme ka es nevaru, tas nozīme ka skaidrojumi prasa laiku. Detalizēti skaidrojumu par šiem jautājumi ir atradami ekonomikas – piedodiet, pseido-ekonomikas – macībgrāmātās. Bet labi – es Jums došu papildus skaidrojumu.
Jebkurā uzņēmuma darbību var vienkāršoti aprakstīt ar sekojošo vienādojumu:

Peļņa = PQ – wL – rM

kur P ir cena, Q – pārdotas produkcijas apjoms, L – vietēji resursi (piem. darbaspēks) un w ir to cena. Savukārt, M ir importētas izejvielas un r ir to cena. Pieņemsim ka uzņēmums pārdot visu savu produkciju ārzemji noieta tirgos. Devalvācija nozīme ka P un r latu izteiksmē pieaugs – teiksim, par 30%. Kas notiks ar uzņēmuma peļnu? Ta pieaugs. Kas notiks tālāk ir atkarīgs no situācijas noieta tirgū. Ja tajos ir krītums (ko šodien), tad visticamāk tas dotu šim uzņēmumam iespēju samazināt savas cenas un, līdz ar to, samazināt Q kritumu. Runājot par mūsu situāciju, tas nozīmētu ka, piemēram, ražošanas sektora krītums varētu būt, teiksim, 18%, nevis 24%. Jums šāds ieguvums nebūtu „PIETIEKAMI LIELS”? Protams, Jums ir tiesības ir savo subjektivu viedokļi. Es tikai vēlētos Jums atgadināt, ka cilvēkiem, kuri ši mazāka krītuma rezultātā saglabās savas darba vietas, varētu būt pavisam cits viedoklis. Es Jums ari atgadināšu, ka sociāli mazaizsargātas grupas ir atkarīgas no nodokļu ieņēmumiem valsts budžetā. Un nodokļu ieņēmumi ir atkarīgi no Q.
Bet mani patiešam uztrauc kaut kas cits. Lasot šādus komentārus, es jūtos ka, teiksim, kāds ārsts no „neatliekamas palīdzības”, kurš atbrauca pie smagi slima cilvēka. Bet pekšņi ši cilvēka ģimene sak ši arsti mācīt par to, ka viņam jāarste pacientu. Viņam sāka na viņa diagnoze ir nepareiza, ka zales patiesībā ir inde, un ka viņš vispar ir pseido-ārsts. Protams, pirmā reākcija ir – ejiet Jūs visi... ārstiet paši! Bet pēc tam ši pirmā reākcija pāriet un viņs saprot ka paši tomēr viņi nevar un nezin, un kaut kas ir jādara. Tiesa, ekonomiskā rececijā ir visur. Bet tikai Latvija ta it tik dziļa un sapīga. IKP kritums 12% apmērā, ražošanas krītums 24% apmērā, ārējais parads no kādiem 10% dažu gadu laikā pieaugs līdz gandrīz 50% no IKP. Varbūt tomēr pietiek ārstet pašiem? Varbūt atnacis tomēr laiks saprast ko normālā sabiedrībā ārstiem jāarste, skolotājiem jamaca, un ar ekonomiku tomēr vajag nodarbināties profesionāli apmacītiem ekonomistiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

x 11.03.2009 10:07
nu un kur ir argumenti par devalvaacijas pozitiivo efektu? "nesīs labumu eksportētājiem. Punkts."??? Db bija normaali viss aprakstiits pa punktiem un ljoti preciiza analiize ar konkreetiem argumentiem un prognozeem. kas no taa ir "pseido-ekonomista" ieraxtaa?
dazhreiz zheel, ka DP nevar paariitim taa saucamo ekonomistu, bet reaali musinaataaju un valuutas spekulantu, paraustiit spalvas :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Trauts 11.03.2009 00:25
Deflācijas vietā vēlējos teikt devalvācija.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Trauts 11.03.2009 00:17
Pseido argumenti. Ražošanai ir nepieciešami trīs resursi - kapitāls, zeme un darbaspēks. Ja deflācijas rezultātā darbaspēka izmaksas krītas, tad kapitāla un zemes (t.i. resursu, kas Latvijā faktiski nav)izmaksas ceļas. Tādēļ ar tādiem argumentiem kā Dombrovskim (devalvējam, jo, lūk, ja nedevalvēsim nebūs labi un tā saka daudzi atzīti ekonomisti) nav iespējams pierādīt devalvācijas derīgumu Latvijas situācijā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nils 11.03.2009 00:08
I.K., bravo!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

I.K. 10.03.2009 23:43
Lai kā arī man nepatiktu Rimšēviča retorika, es arī pievienojos jautājumam: tātad, kā devalvācija palīdzētu Latvijas ekonomikai?

" nesīs labumu eksportētājiem. Punkts." Atvainojiet, bet, ja tas arī ir viss skaidrojums, tad tā tiešām ir pseido argumentācija. Prasās pierādījumi. Piemēram, KURIEM eksportētājiem devalvācija nesīs labumu (ņemot vērā importēto izejvielu un enerģijas sadārdzināšanos)? Cik LIELS būs no tā labums valsts budžetam nodokļu ieņēmumu izteiksmē? Cik nozīmīgai ir jābūt lata devalvācijai (15%? 50%? 80%?), lai ieguvums būtu PIETIEKAMI LIELS? Vai šis labums atsvērs krasu dzīves līmeņu samazinājumu pašām sociāli neaizsargātākajām grupām (kuras pie budžeta izdevumu griešanas tomēr tiek salīdzinoši vairāk sargātas)? Vai PIETIEKAMI LIELA devalvācija neapdraudēs Latvijas pievienošanos eiro zonai? Ja apdraudēs un eksporta turpinās nīkuļot vairākus gadus (ārējā pieprasījuma samazinājuma dēļ), tad kāds no devalvācijas būs bijis labums?

Vidēja termiņa (iespējams, arī ilgtermiņa) nākotnes bez ES bailouta vai bez ārējo tirgu atdzīvošanās Latvijas ekonomikai tāpat nav. Devalvācija nesniedz nekādas garantijas, bet šoka ziņā Latvijas iedzīvotājiem būs vēl sāpīgāka nekā pašreizējie samazinājumi (kas var arī viens otru neizslēgt - samazināt izdevumus nāktos šā vai tā, bet ar visu importa sadārdzinājumu komplektā). Turklāt devalvācija var kļūt nekontrolējama - piemēram, skat. kā Krievijā viņu kontrolētā devalvācija, šķiet, nav izdevusies, - un var apdraudēt pievienošanos eirozonai (kurā vismaz ir cerība līdz ekonomikas pārstrukturēšanai uz lielāku eksporta īpatsvaru - teiksim, 6-8 gadi, - uz laiku kļūt par tādu pašu " parazītekonomiku" kā Grieķija, kas savas problēmas risina uz pārējo ES dalībvalstu rēķina).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jv 10.03.2009 22:34
Vjaceslavu D., Mortenu Hansenu, Peteri Hohfeldu, Martinju Kazaku - luuk, ekseprti, kas buutu jaaliek kaadaa no valsts ekonomiskaas atkopshanaas padomeeme vai valdee. Kad beidzot tiks ieviesti likuma groziijumi, ka valdiibaa un vispaar saeimaa driikst straadaat kompetenti cilveeki, nevis muzikji un sportisti. Piedodiet par sarkasmu, bet paveerojot saeimas deputaatu ieprieksh ienjemtos amatus un to izgliitiibu - tas nav briinums, ka esam tur kur esam.. diemzheel. Attieciibaa par lata devalvaaciju, nevar nepiekrist, ka tas atstaatu pozitiivu ietekmi uz Latvijas eksportu un viennoziimiigi samazinaatu aareejaas tirdznieciibas deficiitu, tachu vai ar to buutu pietiekami, lai nodroshinaatu ilgterminja attistiibu, vai vismaz iisterminja atkopshanos - ar shiibriizha valdiibas politiku - diezvai.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

y 10.03.2009 20:12
Devalvaacija nav zaales, devalvaacija ir inde!!!
Devalvaacija nav zaales, devalvaacija ir inde!!!
Devalvaacija nav zaales, devalvaacija ir inde!!!
Vai paarliecinaaju?
lol

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

es 10.03.2009 19:57
db, starp citu, bieži ļoti neprofesionāli strādā. to esmu pamanījis tematos, kas saistīti ar manu jomu - būvniecību. vienpusēja viedokļa atreferējums kā absolūtā patiesība.

Rimšēvičs esot kas līdzīgs Repšem šajā amatā - saņem lielu naudu un nedara neko. lai noskaidrotu, kas lācītim patiesībā vēderā un ko domā tie, kas tur roku uz lata pulsa, jārunā ar bankas darbiniekiem. un fm ierēdņiem, kas jau kādus divus gadus turot latu visiem spēkiem, kā dzirdēts.

Citi autora darbi
Vjaceslavs 165x152

(Un)real money 45 Autors:Vjačeslavs Dombrovskis

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Is anything wrong with higher education in Latvia? 1 Autors:Vyacheslav Dombrovsky