Atslēgvārdi:

No kurienes aug kājas Portugāles krīzei? 14

Latvijā meklēt krīzes vaininiekus ir ļoti vienkārši. Tepat viņi ir, gāzes pedāļu spiedēji un no kalna ar aizvērtām acīm braucēji, jau plāno savu nākotni vēl siltākos krēslos, nekā iepriekš. Mēs viņus zinām, un viņi zina, ko ir izdarījuši. Mēs viegli personificējam krīzi ar Šleseru, ar Kalvīti un ar nekustamā īpašuma spekulantu baru. Ir vieglāk, ja vismaz vari nedaudz apmānīt sevi un iedomāties, ka ir zināmi krīzes iemesli un tie ir vienkārši saprotami un izskaidrojami. Lai gan zinām, ka patiesība nav tik vienkārša.

Iesaki citiem:

Portugālē ar krīzes iemesliem ir citādāk. Šeit krīzei nav sejas, un iemeslu meklēšana drīzāk atgādina nomaldījušos cilvēku mežā, kas kā apmāts staigā no egles līdz eglei, bet nevar atrast izeju. Visi sev uzdod jautājumu - kā mēs šeit nonācām?

Šodien Portugāle sevi ir atradusi situācijā, kad tai ir viens no lielākajiem budžeta deficītiem ES (9.4% no IKP), un lielākie bezdarba rādītāji kopš 70-tajiem gadiem, šodien bez darba ir vairāk kā pusmiljons cilvēku (10.5 %). Reitingu aģentūras arvien pazemina Portugāles reitingus (S&P reitings pašlaik A-). Lai risinātu esošo situāciju, tiks paaugstināti visi nodokļi (PVN, darba devēja un ņēmēja, citi), samazinātas subsīdijas autarķijām, samazinātas valsts aparāta izmaksas. Ilgi nevarēju saprast, kāpēc šeit tik ļoti lēti maksā ēdiens gan veikalos, gan kafejnīcās (kuru ir daudz un kurās vienmēr ir apmeklētāji), kamēr izpētīju čekus un atradu iemeslu - PVN ir diferencēts, un variē no 5% (kafejnīcas, arī transports), līdz 12% (parastas preces veikalos) un 20% (kūkas un apģērbs). Katra no likmēm tiks palielināta par 1%. Portugāles ārējais parāds sasniedz 182,7 miljonus eiro, kas atbilst 75% no IKP. Katrs portugālis vidēji ir aizņēmies 18.3 tūkstošus eiro no ārvalstu bankām. Šī gada pirmajā ceturksnī bankrotējušo uzņēmumu skaits palielinājās par 7.7%, un katru dienu šī gada laikā tika slēgti aptuveni 25 uzņēmumi.

Tad kādi tad ir portugāļu ekonomikas nāves grēki, kurš tajos vainojams un kad tie tika īstenoti? Kā viņi ir nonākuši tur, kur atrodas šodien?

Pirmā tēze, kas parasti tiek pieminēta pirmām kārtām ir, ka Portugāle ilgstoši atradās nekustamā īpašuma spekulantu ietekmē, kurus ar savu politiku aizstāvēja finanšu institūcijas un PSD partija. Tomēr ekonomisti šodien runā, ka krīzes aizmetņi ir meklējami daudz tālākā pagātnē. Ekonomikas politikas kļūdas tika pielaistas jau pirms daudziem gadiem, laikā, kad Portugāle kļuva par ES dalīvalsti un ieviesa eiro.

Kļūda numur 1. Birokrātijas aparāta nepārtraukts pieaugums bez pamatojuma. Bez nopietniem kritērijiem atlasei, ar katru gadu arvien pieauga cilvēku skaits, kas strādāja valsts aparātā. Turklāt, arvien pieauga gan cilvēku skaits, gan viņu darba algas, tā ar katru gadu arvien palielinot valsts izmaksas. Ekonomikas problēmas aizsākas jau sen, sākot ar Antonio Gutjeresa valdību, kurš nezināja, kā izmantot iespējas, kuras sniedza ieiešana eirozonā. PSD/CDS valdība vienmēr cīnījās ar deficītu, ieviešos visus iespējamos veidus, bet neizdarot to, ar ko bija jāsāk - ar ierēdņu skaita samazinašanu. Tagadējais premjerministrs Jose Socrates arī iesāka savu darbu, neredzot zīmes, ka ekonomikai draud lejupslīde un neķērās kļat valsts aparāta samazināšanai.

Kļūda numur 2. Vāja sagatavotība pirms iestāšanās ES. Sākotnēji kļūstot par tagadējās ES dalībvalsti, nebija sagatavots nekāds plāns, kā uzņēmumiem kļūt konskurētspējīgiem kopējā tirgū. Problēmas vēl jo vairāk saasināja atteikšanās no vietējās valūtas bez konkurētspējas plāna. Vēl joprojām Portugāles uzņēmumiem trūkst konkurētspējas atvērtā tirgus apstākļos. Turklāt, ieiešana Eiropas tirgos strauji pazemināja izaugsmi tajos Portugāles ekonomikas tipiskajos sektoros, kā agrokultūra un zivjsaimniecība, kas agrāk sastādīja lielu ekonomikas daļu. Katru gadu eksporta apjomi samazinājās. Kopumā Portugāles ekonomika ir ļoti vērsta uz iekšējo patēriņu. Turklāt, kamēr netiks uzlabota produktivitāte, tikmēr neuzlabosies konkurētspēja. Bet ķonkurētspēju ļoti slikti ietekmēja ne tik senā Austrumeiropas tirgus atvēršana un Ķīnas iekļaušana PTO.

Kļūda numur 3. Vāja sagatavotība pirms iestāšanās eirozonā. Kamēr nebija ieviests eiro, valstij bija valūta, ko tā pati kontrolēja, un varēja koriģēt tās vērtību pēc vajadzībām. Ieejot eirozonā bez uzņēmumu konkurētspējas plāna, tika dots vēl viens sitiens Portugāles eksportspējai, to kārtējo reizi samazinot.

Kļūda numur 4. Aizņemšanās kultūras izaugsme. Jau kopš 80-tajiem gadiem cilvēki šeit dzīvo uz parāda. Jo pastāv princips, ka visi vēlas būt daļa no bagātās Eiropas, kur visi dzīvo uz parāda. Valsts ar savu politiku atbalstīja ģimenes, kuras pirka māju un divas mašīnas, kuras nevarēja atļauties. Arī šodien Portugāle kā valsts ir tāda pati, kā lielākā daļa portugāļu ģimeņu - tā neveido uzkrājumus, un, neskatoties uz krīzi, tomēr turpina dzīvot tā, it kā krīze nebūtu notikusi.

Izskatās, ka pamatos kļūdas ir tās pašas, kā Latvijā pieļautās. Latvija gan pamanījās krist daudz smagāk un tai, sabruktu, vajadzēja nepilnus 10, nevis 20 gadus. Tikai sliktās ziņas ir tās, ka Portugāle vēl joprojām ir brīvajā kritienā uz leju, un ne visi ir sapratuši, ka kritiens ir sācies. Latvija ir kritiena pašā apakšā un labās ziņas ir tās, ka zemāk krist nevar, un atliek cerēt uz izaugsmi.

Bet šeit ir redzama arī kļūda, no kuras Latvija nākotnē varētu izvairīties - mūsu uzņēmumi nebija gatavi brīvi konkurēt Eiropas brīvajā tirgū. Mēs tik ļoti gaidām eiro ieviešanu, bet vai nav tā, ka tas ir kļuvis par pašmērķi, bet nav plāna, kā ar eiro ieviešanu paaugstināt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju? Esmu gatava likt galvu ķīlā, ka plāna nav.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (14) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

linda -> 29.05.2010 21:14
Jā, par šejienes sociālismu man jau nagi niez uzrakstīt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

linda.->incumbent 29.05.2010 21:13
Tas jau ir tikai viens no viedokļiem, portugāļu vietējo ekonomistu un ministru šeit, Portugālē, paustais viedoklis, ko esmu pastāstījusi. Vai tas ir vienīgais pareizais, protams, ka nē.
Par Portugāli brīvajā kritienā - nesmu dzīvojusi pa finanšu tirgus aizkulisēm, nav man nekādas īpašas informācijas, bet fakts ir tāds, ka bankrotējušo uzņēmumu, bazdarba rādītāji šeit vēl joprojām naski aug.
Kāpēc "kažoks uz otru pusi" par aizņemšanās kultūru? Nebūt nē, ļoti labi sadzīvoju ar saviem izmaksātajiem un neizmaksātajiem parādiem. Vai ar tiem esmu kaitējusi Latvijas ekonomikai, nedomāju. Vai 20 gadu aizņemšanās bums ir kaitējis Portugāles ekonomikai - jā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Baiba 29.05.2010 01:12
hmm,cenas Portugāles veikalos ir lētākas nekā Latvijā- vairāk gan skatījos uz ikdienas pārtiku, toties degviela 1,4 eur/l. dažus gadus atpakaļ Portugālē degvielas cena bija viena no augstākajām ES, tas jau par kaut ko liecina.Vispār Portugāļu produkti ir konkurētspējīgi- vienkāŗsi viņi ir pārāk lepni, lai meklētu un arī izmantotu visas iespējas. Portugāļu vīnus ārus Portugāles reti kur var iegādāties, bet tie nav sliktāki kā Spānijas vai Itālijas vīni.
Es krīzes cēloņiem pieskaitītu vēl vienu- tautas novecošanos, kā arī izglītības līmeņa pazemināšanos- to atzinuši arī valsts pārvaldes darbinieki- izjūtot trūkumu pēc augsta līmeņa speciālitiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

liberāls 29.05.2010 00:02
Kļūda numurs 0. Socialisms.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

incumbent --> autorei 28.05.2010 11:03
1) Portugāles ārējais parāds nav EUR 183 miljoni;

2) Lauksaimniecība un zivjsaimniecība ir zemas pievienotās vērtības sektori, kuri mirst dabīgā nāvē, ja nespēj konkurēt ar analogiem ārvalstīs. Turklāt attīstītajās valstīs to proporcija kopējā IKP ir ļoti zema;

3)Eiro bija sitiens Portugāles uzņēmumiem? Tas šķiet visai amizanti, ņemot vērā to, ka eiro ieviešana ļāva portugāļiem (arī grieķiem et. al) aizņemties resursus par neadekvāti zemām cenām. Arī atsevišķu projektu ietvaros portugāļi vairs nebija nostādīti sliktākā pozīcijā par, piem., vāciešiem, kuriem ar zemākām aizņemšanās izmaksām attiecīgi bija arī zemāka diskonta likme un vairāk dzīvotspējīgu investīciju. Ak, portugāļi to neizmantoja racionāli? Tad tā vairāk tā kā būtu portugāļu problēma, nevis vaina ir eiro.

Līdzīgi arī Latvijā, jo, ieviešot eiro, valsts risks mazināsies, jo nebūs vairs valūtas riska. Attiecīgi labākas iespējas aizņemties Latvijas uzņēmumiem --> labākas attīstības iespējas, naudu saprātīgi izmantojot, jo īpaši salīdzinājumā ar konkurentiem austrumos;

4) Kādi dati apliecina, ka Portugāle ir "brīvajā kritienā"? Pat finanšu tirgos par to īpaši nerunā - Jums ir kāda "superior" informācija?

5) Lasot par "aizņemšanās kultūru", atcerējos vienu Jūsu vecāku blogu, par kuru smīkņāju, jo rakstījāt par to, ka nenožēlojat trekno gadu "spending spree", jo tās ir atmiņas utt. Uzkrājumu veidošanu komentāru sadaļā nievājāt, jo cilvēkam taču esot tiesības uz labu dzīvi utt utjpr. Šajā blogā kažoks uz otru pusi;

6) Latvija ir kritiena pašā apakšā? Un ko gan nozīmē negatīvie IKP dati 2010. gadā? Ja kritums nav -18%, bet "tikai" -3.5%, tad tas nav kritums?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jā 27.05.2010 16:28
tur kaut kas pilnīgi nav, ja spāņu apelsīni ir lētāki kā portugāļu (Pingo Doce veikalā)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

linda.->.D.G. 27.05.2010 16:18
Runajot par ēdienu-parasto, varu salīdzināt šāda līmeņa pārtikas cenas. Nu reku, piens maksā 47 centus litrā, vakar nopirku puskilo garneļu par 2.5 eiro un cg karbonādi par 3 eur/kg. Augļi un dārzeņi šeit lētāki saprotamu iemeslu dēļ. Nu ir lētāk kā LV :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

bika 27.05.2010 11:03
Pagajushajaa gadaa biju Porto - nezinu, kaa ar Niiderlandi, bet saliidzinot ar Latviju, pavazaaties pa veikaliem bija patiikami tieshi deelj cenaam - taas bija krietni zemaakas nekaa sheit un mohito aara kafejniicaas bija satriecoshi labs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Diesel 27.05.2010 09:45
šķiet, ka arī Krištianu Ronaldu dzimeteni piemeklējušas tās pašas vecumvecās likstas - vēlme dzīvot pāri līdzekļiem un birokrātiskas pārmērības:) recepti, kā ārstēties, mēs zinām - arī Portugālē būs jāsavelk jostas.
Taču par plāniem - man gan šķiet, ka tirgus ekonomikā un ES iekšējā Tirgus apstākļos "plāni" konkurētspējas uzlabošanai nav efektīvi - par savu konkurētspēju ir jādomā katram uzņēmuma pašam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

D.G. 27.05.2010 09:22
Atvainojos, par neloģisko tekstu, ko man vajadzēja pārlasīt pirms postoju.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

D.G. 27.05.2010 09:20
Mans viens portugālis sacīja, ka tad cenu līmenis Holandes lielveikalos ir tāds pats kā Portugālē. Pats esmu Holandē un varu to pašu apgalvot par Latviju - lielveikalu cenu līmenis Holandē ir tāds pats vai pats, ja neskaita gaļas produktus (kas Holandē 2 reizes dārgāki), vai pat par par 10% augstāks nekā Latvijā.

Kam taisnība, mums vai autorei?

Par bezdarbu gan autorei var piekrist - Portugāle pašiem portugāliešiem nešķiet laba vieta, kur veidot karjeru. Tie, kuri var, labprātāk brauks uz Spāniju vai dziļāk Eiropā strādāt. Bet tādu laikam nav daudz.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

G.D. 26.05.2010 22:07
Lieta jau taada, ka taa "gataviba" neiestajas nekad. :) Jakonkuree, par nozheloshanu, ir cilvekiem. Ar plaaniem nekonkuree. Taa ir taa skumjaa patiesiiba, ko tauta uzzin, ja meegina liidzinaties vacieshiem :) Bet... Cilveki negrib patiesibu, tapec vinji velk dzivibu monetizejot budzetu. Kad situacija kljust nopietna ar inflaciju un atkartotas devalvacijas vairs nepalidz - tad skrien pie Vacijas un, pieminot ieprieksejos grekus, iesaista monetara savieniibaa. Turpina aiznjemties, teeree, tachu no patiesibas neaizbegsi... Galu galaa - visi atgriezhas tur, kur vinji ir pelnijushi. Jaa, gruti ir sagremot realitati, ka vienkarshi esi dumjaks un neefektivaks stradnieks par vaacieti, gruti. Taa ari visa Portugales (un arii Latvijas) problema: psihologiska nespeja paskatities uz sevi spogulii...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

m. 26.05.2010 19:45
t.i. ...LB padomē un FKTK-sijā...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

m. 26.05.2010 19:42
Pēdējā rindkopai gribas perfekti piekrist. Tā lieliski sasaucas ar pagājušās nedēļas The Baltic Times publicēto viedokli, kurā pašreizējās valdības ekonomiskā programma:

1) Pieņemam mērus, kas nodrošina formālu Māstrihtas kritēriju izpildi (formālu tāpēc, ka visi eksperti - ieskaitot LB un pašu Vienotību - ir vienisprāti, kas kritērijus varēs izpildīt tikai uz šauru logu - 2014. gadu, bet pirms un pēc tam Latvijā nez kāpēc neesot iespējama ilglaicīga labās makroekonomikas prakses īstenošana!!!) un pievienojamies EUR zonai;

2) investoriem pievienošanās EUR zonai ļoti patīk un viņi nāk bariem šurp.

TBT pretim lika Šumpetera tēzi - ekonomikā var būt vienkāršas atbildes, bet tās tad nav lietderīgas. Tāpat ir arī ar Vienotības programmu. Nav tiešas saiknes starp pievienošanas EUR zonai un investoru interesi. Protams, EUR zona var palīdzēt, taču daudz svarīgāki faktori investoru piesaistei ir citi.

TBT to skaidro ar speciālistu trūkumu - pat LB padomā un FKTK padomā cilvēki ar ekonomisko izglītību ir retums, bet ar makroekonomista pieredzi - milzīgs retums - LB padomē tāds ir tikai viens, kura pieredze ir LPSR valsts plāna izstrāde.

Saistītie raksti

www.miomilo.lv miomilo.lv

Citi autora darbi