Raksts

No idejas līdz reālam biznesam


Datums:
31. oktobris, 2006


Autori

Inese Rebaine
Rasma Rozenberga


Foto: Foto - A. Jansons © AFI

Pēc šī projekta Saldū tapis jauns grāmatvedības uzņēmums, manikīra kabinets, šūšanas darbnīca. Vietēji ražotās produkcijas tirgus savukārt papildinājies ar laiku labumiem no saimniecībām, kuru vadītājas veiksmīgi attīstījušas savu uzņēmējdarbību.

Pēc ilgstoša bērnu kopšanai veltīta laika ne vien atgriezties aktīvā darba dzīvē, bet arī uzsākt savu šūšanas vai grāmatvedības pakalpojumu biznesu? Vai pārvērst savu lauku saimniecību mūsdienīgā un konkurētspējīgā uzņēmumā? Kāpēc ne? Tas viss ir iespējams, ja kopā sanāk tādi uzņēmīgi ļaudis kā Saldus Pieaugušo apmācības centra darbinieki un pulciņš aktīvu Saldus rajona cilvēku, kas vēlas apgūt jaunas prasmes, strādāt un pierādīt sevi uzņēmējdarbībā.

Lai motivētu vientuļos vecākus un vecākus pēc bērna kopšanas atvaļinājuma ar jaunu sparu atgriezties darba tirgū un pat uzsākt pašiem savu uzņēmējdarbību, Saldus Pieaugušo apmācības centrs ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu organizēja motivācijas un atbalsta programmu. Tajā profesionāli pasniedzēji pašpārliecības treniņos 40 projekta dalībniekus motivēja personības attīstībai un pašnodarbinātības uzsākšanai.

Īsa informācija par projektu:

Projekta nosaukums:
Jaunie komersanti

Projekta iesniedzējs:
SIA “Pieaugušo apmācības centrs”

Projekta mērķauditorija:
Vecāki pēc bērna kopšanas atvaļinājuma un vientuļie vecāki

Projekta finansējums:
Ls 7 457

Aktivitāte, kuras ietvaros projekts atbalstīts:
Konsultācijas un apmācība uzņēmējdarbības un pašnodarbinātības uzsākšanai

Aktivitāti administrējošā institūcija:
Sabiedrības integrācijas fonds

Vairāk par projektu

Pēc tam ar profesionālās karjeras konsultantu palīdzību tika noteikti 25 dalībnieki, kam ir ne tikai interese, bet arī potenciālas spējas komercdarbībā. Šie dalībnieki apguva uzņēmējdarbības pamatus un mācījās izstrādāt biznesa plānu, kas var kalpot kā gatava starta pozīcija sava biznesa uzsākšanai.

Saldus Pieaugušo apmācības centra vadītāja Dzintra Tone stāsta, ka vietējo iedzīvotāju interese un atsaucība bija tik liela, ka visus mācīties gribošos pat nebija iespējams uzņemt. Interesanti, ka kursos piedalījās tikai sievietes: „Nebija domāts, bet tā sanāca,” saka Dzintra Tone un piebilst, ka sieviešu aktīvāka līdzdalība mācību programmās jau ir ierasta lieta. Lai gan mācības sākās tūlīt pēc Jāņiem – pašā intensīvākajā lauku darbu periodā, kursu dalībnieces atrada laiku un izkārtoja darbus tā, lai apmeklētu nodarbības.

Dzintra Tone stāsta, ka sievietes pēc šiem kursiem jūtami mainījušās. Motivējošās un stimulējošās nodarbības kliedējušas nedrošību un bailes, kas bieži vien ir šķērslis, lai pēc ilgākas atrautības no darba dzīves un sabiedrības uzdrīkstētos spert jaunus un drosmīgus soļus. „Viņas bija kā spārnos, pilnīgi pārvērtās! Ik pa laikam devām dalībniecēm aizpildīt anketas, bet pārmaiņas arī ar neapbruņotu aci varēja redzēt,” stāsta Dzintra Tone. Viņasprāt, īpaši svarīgi sievietēm no attālākiem lauku rajoniem, kam reti iespējams izrauties no mājas un ikdienas, bijis dot pārliecību ‘es esmu tāda pati, spējīga, visu varu’.

Apzinoties savas spējas un iespējas, dalībniecēm radušās dažnedažādas idejas, kas realizējušās gan projekta laikā veidotajos biznesa plānos, gan vēlāk dzīvē. Pēc šī projekta Saldū tapis jauns grāmatvedības uzņēmums, manikīra kabinets, šūšanas darbnīca. Vietēji ražotās produkcijas tirgus savukārt papildinājies ar laiku labumiem no saimniecībām, kuru vadītājas veiksmīgi attīstījušas savu uzņēmējdarbību un nodibinājušas jaunus biznesa kontaktus. Dzintra Tone ar lepnumu stāsta, kā vairākas sievietes atradušas jaunas iespējas laukos gan ar privātā biznesa, gan Eiropas Savienības projektu palīdzību. Tie ir tikai pirmie rezultāti, jo daļa sieviešu ar šo kursu palīdzību uzzinājušas par citām izglītības iespējām un iestājušās savām interesēm atbilstošos kursos vai augstskolu programmās.

Tā kā projekts paredzēja atlasīt 25 uzņēmējdarbībā potenciāli spējīgos dalībniekus, projekta vadītājiem nācās daļai mācīties gribētāju atteikt. „Tas bija smags moments,” atzīst Dzintra Tone un saka, ka arī šī iemesla dēļ domājusi par iespējām piedāvāt atkārtotus kursus, taču ar nožēlu atzīst, ka tas laikam nebūs iespējams, jo Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) noteikumi paredz finansējumu piešķirt tikai projekta beigās. Dzintra Tone uzskata, ka šādā veidā tiek diskriminēti mazie uzņēmumi, kam nav iespēju sākotnēji pašiem segt visus projekta izdevumus vai saņemt liela apjoma aizdevumus no bankām vai turīgām pašvaldībām.

Kā apgrūtinošu apstākli Dzintra Tone min arī birokrātisko atskaišu sistēmu un neuzticības pilno attieksmi no SIF administrācijas puses. „Darām valstij labu darbu, bet visi tiekam pataisīti par potenciālajiem blēžiem, par katru mazāko solīti mums ir jātaisnojas un jāmeklē pierādījumi. Tas grauj visu patikšanu.” Tomēr, neraugoties uz grūtībām projekta administrēšanā, no saturiskā viedokļa projekts sniedzis ļoti lielu gandarījumu, redzot pārmaiņas dalībniecēs un arī dažādus praktiskos rezultātus, priecājas Dzintra Tone.

Projekta dalībniece, bioloģiskās zemnieku saimniecības vadītāja Irēna Vilaite no Saldus rajona Rubas pagasta stāsta, ka sākotnēji piedalīties kursos viņu pierunājusi kaimiņiene. Irēna bija viena no 25 dalībniecēm, kas turpināja apgūt uzņēmējdarbības pamatus un izstrādāt biznesa plānu.

Irēna novērtē kursu doto iespēju pārspriest dažādus viņas saimniecībai aktuālus jautājumus ar profesionāliem speciālistiem, ekonomistiem, kā arī iespēju dalīties pieredzē ar citām grupas dalībniecēm. Kā īpaši efektīvus Irēna atceras seminārus pie lektores, Liepājas Pedagoģijas akadēmijas pasniedzējas Anitas Mežinskas. Pasniedzēja stimulējusi dalībnieces novērtēt sevi un savas iespējas, kā arī semināros aktīvi uzstāties ar savām idejām. Jauniem soļiem iedrošinājušas arī ekskursijas uz dažādiem uzņēmumiem, tai skaitā bioloģiskajām saimniecībām.

Projekta apmācību laikā Irēnai radusies doma pieteikties uz speciālo programmu un arī savās mājās veidot bioloģisko saimniecību. Patiesībā Irēnas saimniecība jau faktiski atbilda visām prasībām – iepriekš tajā netika lietoti minerālmēsli vai pesticīdi, nezāles apstrādātas tikai „ar rokām un kapli”, taču plāns pieteikties atbalsta programmai un arī oficiāli noformēt saimniecību kā bioloģisko radās tieši kursu laikā pēc pasniedzēju ieteikuma un iedrošinājuma. Šobrīd Irēnas saimniecība tiek regulāri apsekota un drīz būs pagājis pārbaudes gads, pēc kura Irēnas ģimene varēs saņemt materiālu atbalstu, kā arī citas priekšrocības, kas pienākas bioloģiskajām saimniecībām.

Tā kā Irēna ne tikai kopj savu lauku saimniecību, bet arī audzina mazus bērnus, darbu pie biznesa plāna viņa parasti varēja sākt tikai vēlu vakarā un rakstīja to līdz pat diviem naktī, tomēr viņas emocijas, stāstot par kursiem, ir ļoti pozitīvas. „Kaut kā tikām galā,” ar smaidu saka Irēna. Kursi noslēgušies ar emocionālu pacēlumu un izlaidumu, pēc kura Irēnu mājās sirsnīgi sagaidīja un apsveica gan ģimene, gan kaimiņi. Arī pēc kursu beigām projekta dalībnieces joprojām turpina sazināties un dalīties pieredzē. Irēna gribētu, lai līdzīgi kursi turpinās un nu jau droši saka: „Ja būs, atkal iesim”.

Eksperta komentārs:

Ansis Bogustovs, Latvijas Televīzijas žurnālists, raidījuma „Eirobusiņš” vadītājs:

No mājsaimnieces par biznesmeni!

Uzņēmējdarbības kursi ir salīdzinoši visefektīvākais veids, kā no Eiropas Sociālā fonda iegūto finansējumu izmantot ar vislielāko atdevi.
Nav noslēpums, ka aptuveni puse Latvijas bezdarbnieku, apmeklējot visus iespējamos pārkvalificēšanās kursus, tik un tā turpina dzīvot uz sabiedrības rēķina. Šo cilvēku motivēšana drīz jau būs izgājusi visu patstāvīgo bezdarbnieku „goda apli”, tādēļ to masveida turpināšana drīzumā atgādinās veca, sairuša deķa lāpīšanu, nevis Eiropas naudas investīcijas Latvijas darbaspēka potenciāla celšanā.
Citādi ir ar uzņēmējdarbības kursiem Saldū un daudzviet citur Latvijā. Šeit bezmaksas apmācībās topošie uzņēmēji cīnās atklātā konkursā, pierādot, ka viņu biznesam vajadzīgs tikai teorijas atbalsts un visu pārējo topošais uzņēmējs izdarīs pats! Šajā apmācību kursā vajadzīgās zināšanas tiek nodotas tieši tiem, kuriem tās vajadzīgas. Mācībās izstrādātie biznesa plāni sāk strādāt jau nākamajā dienā pēc kursu beigšanas. Turklāt šie cilvēki lielākajā daļā gadījumu kļūst par uzņēmējiem savā rajonā nevis Rīgā vai lielpilsētā. Viņi un viņu ģimenes, kā arī vēlāk darbā pieņemtie darbinieki atslogos sociālo budžetu un drīz vien to papildinās. Turklāt reti kurš no mazajiem uzņēmējiem plāno doties peļņā uz Īriju, tādejādi nepastāv drauds, ka ES naudas un Nodarbinātības dienesta kursi patiesībā apmāca Īrijas viesstrādniekus.
Būtiska ir arī sociālā funkcija, kādu pilda šie kursi – tie paver iespējas daudzbērnu ģimenes loceklim, vientuļai mātei vai pirmspensijas vecuma strādniekam noticēt sev un pieņemt darbā pašam sevi, nevis šķendēties par sliktajiem darba devējiem, kuri negrib tos ņemt darbā. Šie cilvēki ir ar savām idejām un dzīves pieredzi, viņi vienmēr pie sevis ir nodomājuši, „ja es būtu priekšnieks, es darītu tā”. Šī ir reize, kad savu „es darītu labāk” viņi var pierādīt ar darbiem paši sev un citiem.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!