Nezinīši pie saslimušās valsts gultas 15

Tā vietā, lai uzsāktu otrās paaudzes reformas, kurām būtu jāmotivē darbinieki, valsts pārvalde atgādina gadsimtu vecu banku, kur blēdīgi un iebaidīti ierēdņi nošmulētos uzročos drukā uz rakstāmmašīnām, kamēr bankas direktors brauc spožā auto, jo viņš jau netaisās “strādāt pliks un izbadējies".

Iesaki citiem:

“Valsti nevar vadīt kā uzņēmumu, arī kā banku ne…,” priekšvēlēšanu reklāmās teica TB/LNNK lokomotīve Guntars Krasts. Jaunā laika dibināšanas kongresā Einars Repše solīja “zagļu un krāpnieku valsts pārvaldē nebūs”, bet Latvijas Pirmās partijas redzamākā figūra Ēriks Jēkabsons, vienu uzaci izteiksmīgi uz augšu pavilcis, jautāja: “Te ir valsts vai kas?”

Kļuvuši par koalīcijas partneriem, politiskie spēka vīri tomēr pierāda, ka skaidrības par to, ko darīt ar glūnības, zaglības un neefektivitātes pārņemto pašlabuma interesēs strādājošo valsti nevienam nav.

Medijos jau vairākkārt izskanējusi kritika par Valsts civildienesta likuma grozījumiem, ko vēl pagājušā gada beigās Ministru kabinets pieņēma steidzamības kārtā. Grozījumi ir kosmētiski un sākumā iecerētā muskuļu demonstrācija no premjera puses, kas uz aizdomu pamata varētu atlaist ierēdņus, no tiem pazudusi. Neko vairāk par nepārdomātības un haotisma iespaidu šie grozījumi nerada. Vēl mulsinošāki nepārdomātāks ir valdības lēmums palielināt premjera un ministru algas trīs reizes laikā, kad uz ministrijām tiek izdarīts spiediens izmaksu samazināšanai. Šādas izmaiņas valsts pārvaldes darbiniekos var tikai pastiprināt mazdūšību, neieinteresētību un sabotāžas vēlmes.


Valsts vai banka?

Nāksies tomēr oponēt tēvzemietim Krastam, kas nezina, kā valsts jāvada, bet zina, kā to nevajag darīt. Tieši pretēji! Valsts pārvalde ir jāvada tāpat kā banka vai biznesa uzņēmums. Un šīs vadības pamatā ir darbinieku MOTIVĀCIJA.

Harvardas universitātes profesore Merilina Grindla uzskata, ka valsts pārvaldes reformai ir divas paaudzes[1]. Pirmās paaudzes reformu pamatā ir struktūras un sistēmas maiņa, štatu samazināšana un vienotas apmaksas sistēmas ieviešana. Šo reformu paņēmieni ir kontrole un ‘kārtības ieviešana’. Šis valsts pārvaldes reformu posms sniedz atbildi uz jautājumiem – kāpēc valsts ierēdņi strādā slikti un neefektīvi. Šis posms arī ar vairāku Eiropas Savienības (ES) PHARE projektu palīdzību vairāk vai mazāk vismaz uz papīra Latvijā ir paveikts.

Tomēr vēl svarīgākas un Latvijā kā modernā valstī absolūti nepieciešamas ir otrās paaudzes valsts pārvaldes reformas. Tās atbild uz jautājumiem – kāpēc ierēdņi strādā labi, kāpēc reizēm tiem interesē savs darbs un kāpēc tie ir gatavi uzņemties iniciatīvu. Šo reformu paņēmieni ir darbinieku motivācija, jēgpilnu darba vietu radīšana, atzinība par labi padarītu darbu, kopdarbs grupās ar cilvēkiem, kam ir tādas pašas intereses un vēlme strādāt.

Šādi reformētā valsts pārvaldē tiek novērtēti darbinieki, kas nāk klajā ar jauninājumiem un iniciatīvu, kas vēlas gūt panākumus. Jā, tas ir tā kā bankā. Šādā valsts pārvaldē nerastos situācija, ka Rietumos atbilstoši izglītota jauniete, kas vēlas strādāt valsts pārvaldē, Finansu ministrijā tiek izsmieta un pasūtīta vienu māju tālāk[2].

No valsts pārvaldes hierarhiskā viedokļa, šādas reformas ir realizējamas ar decentralizācijas, lielākas elastības, lielākas atbildības un horizontāla darba stila ieviešanu. Šāda valsts pārvalde būs īpaši nepieciešama tad, kad Latvijai vajadzēs sākt strādāt ar Eiropas Savienības līdzekļu apgūšanu, lai galu galā mēs paši savas vainas dēļ neizrādītos zaudētāji no iestāšanās ES. Pašlaik izskatās, ka viss, uz ko jaunā valdība ir gatava, ir ierēdņu trenkāšana un pašu algu palielināšana.


Instrumenti

M.Grindla atzīmē, ka ikvienā valstī, kurā nepieciešams veikt revolucionāras pārmaiņas valsts civildienestā, nepieciešams izveidot nelielu darba grupu, kas ne tikai meklē risinājumu, bet arī precīzi nodefinē problēmas būtību[3]. Bez šādas darba grupas neiztikt, jo nepieciešams novērtējums, cik paredzamās reformas izmaksās, jāatrisina biznesa mūžsenā problēma – kā īpašniekam (parlamentā ievēlētajiem) būt pārliecinātam par to, ka vadītājs (augstākās amatpersonas) strādā tā interesēs (angliski principal – agent problem). Šie jautājumi saistīti ar valsts pārvaldes caurskatāmību, atbildību un efektivitāti. Šai darba grupai, un īpaši svarīgi tas ir Latvijā, ir jāatrod veids, kā saskaņot iesaistīto pušu intereses, jo valsts pārvaldē strādājošo iespējas sabotēt jebkādu labi domātu reformu iniciatīvu ir milzīgas. Tas nozīmē, ka šādai darba grupai nepieciešams konstatēt un precīzi noteikt, kas būs zaudētāji un kas ieguvēji no reformām, lai panāktu spēcīgu ieguvēju atbalstu.

Skaidrojot Valsts civildienesta likumā pieņemtos grozījumus, tieslietu ministrs Aivars Aksenoks rakstīja, “lai izvairītos no nepārdomātiem, no konteksta izrautiem vai faktisko situāciju pārāk vienkāršojošiem [..] risinājumiem, darba grupa turpina strādāt pie plašākas civildienesta reformas koncepcijas, kas politiskos mērķus šajā jomā transformēs konkrētā, saskaņotā un tiesiskas valsts principiem atbilstošā rīcības plānā”[4]. Izklausās cerīgi, ka šāda darba grupa varētu daudz sistemātiskāk pievērsties valsts pārvaldes reformām. Atliek tikai jautājums, kāpēc šāda darba grupa efektīvi nesāka darboties vēl pirms haotiskās rosīšanās ap valsts pārvaldi. Pašlaik, tā vietā, lai uzsāktu otrās paaudzes reformas, valsts pārvalde atgādina pagājušā gadsimta sākuma banku, kur glūnīgi, blēdīgi un iebaidīti ierindas ierēdņi nošmulētos uzročos drukā uz rakstāmmašīnām, kamēr bankas direktors brauc spožā, melnā auto, jo viņš jau netaisās “strādāt pliks un izbadējies"[5].

__________________
[1] Runa ANO konferencē “Atjaunojot valdību”, 2002. gada 17. decembris, Marakeša, Maroka.
[2] LTV raidījums “Tādi Esam”, 2002. gada 14.novembris.
[3] Merilee Grindle “Designing Reforms: Problems, Solutions and Politics”, November 2000, Harvard University.
[4] Aivars Aksenoks “Ierēdņiem jāstrādā sabiedrības interesēs” Diena, 20023. gada 2. janvāris.[5] LETA, 2003. gada 7. janvāris, premjers Einars Repše komentē ministru algu paaugstinājumu.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (15) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vidzemnieks 21.01.2003 21:14
Darba samaksa un darba apstākļi ir kaut kas cits kā motivācija. Motivaacija ir mana mērķapziņa jeb darba cilvēciskā jēga. Un cilvēkam, kas darbojas citu labā šie mērķi ir pirmajā vietā un darba samksa un apstāļi - otrajā. Protams, "iztikas minimums" katrā darbā ir cits.

Jebkura darba rezultātu nosaka šīs divas puses - motivācija un materiālais izdevīgums.

Visu labu Jums - Gatis.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

cigane 20.01.2003 17:01
psiholog, kāpēc Jūs domājat, ka mēģinu "izlikties visgudra"? Tad jau šādus centienus var piedēvēt arī mūsu senčiem, kas, mēģinot izprast apkārtējo pasauli, minēja mīklas. Lai gan oficiāli katrai mīklai ir tikai viena pareizā atbilde, mīklas formula vedina uz daudzām dažādām līdzībām un risinājumiem.

Vai tad ja es Jums par kada darbina izdariisanu piedaavasu 10 latus un pagrabstavu si darbina veikšanai, bet kads cits 30 latus un saulainas, siltas telpas, Jums nebus motivacija izveleties otro variantu? un taa buus tiri piedavajuma butiba, kas, tapat ka lielakai dalai cilveeku, Jums liks par to izskirties, iznemot protams gadiijumus, ja esat abosluuti materiaalā pasaulē neieinteresēts pagrabstāvu mīļotājs, bet tas jau drīzāk ir izņēmumus nevis prakse. Ta kā lai ko arī neteiktu psiholoģija, noteikti iespējams izveidot motivācijas sistēmu, kas uzrunās daudzus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vidzemnieks 19.01.2003 09:51
Mani šokē līdz nelabumam politologu valoda. Tādi visgudreļi uzmetušies mūsu laikos, kas liekas visu zinām un visam spējīgi uzspļaut, izkariķēt, izķengāt. Vai tā ir cilvēcīga politoloģija ?

Tad arī es uz mirkli pieņemšu jūsu stilu un teikšu tā: Mīļā Čigānīt ! Tas, ko Jūs rakstāt ir jūsu subjektīvais redzējums, vienalga uz kādu Amerikas profesoru viedokļiem tas arī nebūtu balstīts. Samācījusies ārzemju politiskās gudrības un nu no savas jaunapgūtās sūdu čupas augstumiem visgudri un pamācoši kladzina. Un jums jau neviens neliedz to darīt - kladziniet vesela savas politoloģijas ki-ke-ri-gū ! Bet iegaumējiet, ka bez politologiem (un arī viņi ir ļoti atškirīgi savā erudīcijā) ir arī cilvēki, kas nekladzina bet dara. Kas var, tas dara, kas nevar - māca citus.

Bet tagad nopietni. Motivācija ir psiholoģisks jēdziens. Un psiholoģija māca, ka nevienu citu motivēt nevar. Motivācija ir subjektīva lieta. Tāpat kā jūsu motivācija izlikties par visgudru un mētāties ar gudriem vārdiem neizprotot to nozīmi.

Psihologs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

muzikants 18.01.2003 17:31
Nu tad jau labi. Sajos vienaldzigajos laikos reti gadas dabut divas izcilas un pardomatas atbildes. Galvenais, tadas parliecinosas. Visiem viss ir skaidrs, un punkts. Isti akademisks gars.Bucas, muzikantsP.S. Ja nu tomer kautko jaunu gribas iemacities, es ieteiktu iesakt a Ken Binmore Essays on the foundations of game theory. Tad varetu kerties pie Brian Skyrms The evolution of the social contract. Ja gribas zinat, ka spelu teoriju var pielietot valdibas procesu petisana jalasa klasika, piem. Aaron Wildavsky. Vina pedeja gramata Budgeting and Governing butu labs materials pardomam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

cigane 17.01.2003 14:11
The ultimatum game tomeer seit nederees, jo visi eksperamenti sajaa zinaa tomer pieraada, ka donora - sanemeeja attiieciibaas pamatapsverums biezi vien ir vienliidziiba nevis racionalais - donors piedava pec iespejas mazak, bet sanemejs parasti pienem gandriiz jebko. pie tam, speles noteikumi nosaka - ja sanemejs atsaka, neko neieguust abi daliibnieki, sie noteikumi abam pusem parasti ir zinaami.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Province 17.01.2003 08:16
Muzikant!

Tai spēļu teorijai ir viens paplašinājums, ko sauc par mērķi. Jautājums uz atjautību, kāds ir spēlētāja A un spēlētāja B mērķis, parasti tadas spēlēs tas tiek fiksētās pirms spēle ir sākusies. Kā tiek sasniegts mērķis un vai nebūs tā ka, izvirzītais mērķis (4:6, u.t.t.) netiks sasniegts, jautājums ir par to cik % no sākotnēji izvirzītā mērķa katrs spēlētājs sasniedz, t.i. cik laimīgs viņš ir ir cik precīzi ir progozējis savas spējas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

muzikants 16.01.2003 17:45
Es nevaru saprast, ko Tu gribi panakt. Visa si gara argumentu kede (veletajs-deputats-koalicija-prioritates-Repse-civildienests) nav neka verta, ja Tavs merkis ir izprast cilveku motivaciju noteiktai ricibai. Kurs normals civildienesta darbinieks visu so patur prata? Sis sarezgitais penters ir prieks macibu gramatam. Cilvekiem starp ausis parasti ir vienkarsaks funktieris. Un to funktieri var modelet, bet ne ar 'principal-agent' modeli.

Tu prasi par the ultimatum game. Lai to saprastu Tev ir sis un tas jazin par spelu teorijas pamatiem. Tev ir jazin, ko nozime ' strategic interaction' ' common knowledge' 'equilibrium solutions of the game' ' pay-off structure'. Bet tada neformala veida par the ultimatum game jau var runat ari bez visas tas bagazas.

Tradicionali the ultimatum game modele racionalas izveles sekojosa situacija: divi speletaji A un B. A speletajam tiek iedota nauda (teiksim 10 ls), kura tam ir jasadala divas dalas. B speletajam ir dotas veto tiesibas, ja vins nepiekrit sadalijumam. A speletaja izvele ir sadalit naudu (5:5; 6:4; 7:3, utt). Ja B speletajs piekrit sadalei, tad abi patur naudu. Ja B speletajs izmanto savas veto tiesibas, tad neviens nedabu neko. No vienas puses, B speletajam ir izdevigak piekrist pat tadam sadalijumam ka 9:1, jo tad vins dabu 1ls. Ja vins nepiekrit, tad vins nedabu neko. Bet nu spele ir spele, un katram ir japienem savi lemumi.

Ka so visu var pielietot Repses un civildienesta attiecibam. Nu, vajag izdomat, kas ir ta dalama manta. Es domaju, ka ta manta varetu but kautkas ar reputaciju saistits--kurs paveic vairak Latvijas labad. Sobrid Repse (kas speletajs A) ir piedavajis civildienestam sadalijumu 10:0. Proti, Repse ir Latvijas glabejs, bet civildienests ir zagli. Tagad ir civildienesta (speletaja B) atbildes laiks. Vai vini izmantos savas veto tiesibas, vai ne. Uzmini nu. Ta spele ir nedaudz komplicetaka, jo Repse var sodit ierednus, ja tie izmanto veto tiesibas. Bet ne visus ierednus, vai ne?

Manuprat, sads modelis demonstre attiecibas starp Repsi un civildienestu labak neka Tavs penteris par 'principal-agent' open-society tipa pareizu domasanu. Bet varbut ari ne. Lai to uzzinatu vajadzetu intervet ierednus. Turklat anonimi.

Bucas, muzikants

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

cigane 16.01.2003 12:29
Muzikant, tagad Tava kaarta izskaidrot, ka Tu pielietotu the ultimatum game

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

cigane 16.01.2003 10:50
Muzikant,

Man tomeer liekas, ka Tu pats pieraadi, ka principal-agent probleemu var attiecinaat arii uz valsts parvardi. Logiska sis domas kede ir sada - ipasnieks ir veletajs, bet vina deligetais parstavis - deputats. Deputatu vairakumus, kuru vieno kopejs valsts attistibas redzejums (vismaz ideala varianta), veido koaliiciju, izveidojas sava veida ipasnieku - investoru parstavnieciiba vai valde. Si grupa tad grib realizeet kadu noteiktu attistibas scenariju, piemeram "zaglu un krapnieku valsts parvalde nebus" (vai biznesa uznemuma, pelnas pieaugumu) un vinu instruments vai interesu parstavis (agent) saja gadijuma ir ta pati valsts parvalde, bez kuras (vismaz dalas) ieintereseetiibas un atbalsta pat vislabakas valdiibas ieceres realizeet neizdosies. Tas ir tiesi tapat ka McDonalds vai labaak kada kompliceetaaka, gramatvediibas uzneemuma, ja GM bus valdei nelojals un taisis slepenas shemas, ipasnieks cietis. Biznesa gadijuma - zaudetas naudas veidaa, valsts parvaldes - netureetu soliijumu veidaa, kas var novest pie atkartotas neievelesanas.

nu, ta...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

P.S. Es skatos uz jaunas valdibas ricibu un man nak prata skaista, sen aizmirsta dziesma--mi nas mi novij mir pastrojem, kto bil necem tot stanet vsem. pubububububu (bungas un taures). eto jesk nas paslednij i resitelnij boi, s internacionalom vosstanet rod ludskoj. Pirms kautko izjauc, butu pratigi saprast, kas notiek. Vispirms Repse visus nosauc par zagliem un nejegam, un pec tam ar nevainigu gimi sagaida, ka civildienests vinam uzticisies. Good luck! Ministrus vins ir nopircis, bet ministri jau nav tie, kas vinam dod darbu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

muzikants 15.01.2003 19:46
Es vel joprojam nesaprotu ka 'principal-agent' teorija var tikt pielietota petot attiecibas starp civildienestu un jaunajiem revolucionariem. 'Principal-agent' attiecibas balstas uz lemuma pienemsanas tiesibu delegesanu no 'principal' puses, izmaina pret 'agent' apnemsanos rikoties 'principal' intereses. Piemeram, akciju turetaji (principal) stajas attiecibas ar kompanijas vadibu (agent). Vai ari veletaji (principal) stajas attiecibas ar valdibu (agent). Vai ari McDonald's kompanija (principal) stajas attiecibas ar kadu darbinieku (agent). Es nesaprotu, ka so teoriju var piemerot Repses valdibai. Civildienesta darbinieki nestajas darba attiecibas ar Repsi. Vini neparstav Repses intereses. Varbut man kautkas ir gajis secen, bet es nekadi nevaru saskatit, ka Repse (vai vina jauno revolucionaru valdiba) var deleget lemuma pienemsanas tiesibas civildienesta darbiniekiem, izmaina pret apnemsanos rikoties Repses intereses. Bet, ko nu tur daudz cikstet. Kads cits mana vieta to sapratis.

Es sava nodaba gudrodams nonacu pie secinajuma, ka Repses revolucionaru un civildienesta attiecibu petisanai varetu tikt pielietots cits racionalitates modelis, proti, the ultimatum game. Ha!

Bucas, muzikants

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

cigane 15.01.2003 14:27
Provincei.

Buutu labi, ja Juus netaalo valsti nosauktu vaardaa, tad mums buutu iespeeja kaut ko jaunu iemaaciities:)

Protams, ka darba grupa nav nekaada panaceja un arii ne pasmeerkis. Tas ir tikai instruments, kas, kaa meginaaju noraadiit, ne tikai meklee risinaajumus, bet arii definee probleemu un padara visu valsts reformas kompleksu saskaniigaaku, sakariigaaku ar skaidri defineetu ieceres pamatojumu.

Protams, ka personiibas, kas darbojas sada gurpaa liela mera nosaka to, cik spejiga ta bus modeleet dazadu piedaavaato risinaajumu iznaakumu un tad attieciigi mekleet atbilstosaako starteegiju, tomeer arii ar to viss nav paveikts. Un taa var turpinaat, uzskaitot visus talakos solus liidz taustaamam rezultaatam. galu galaa var jau arii secinaat, ka saadu solu ir par daudz un vispaar neko neuzsaakt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Province 15.01.2003 13:18
Nenoturējos, piedodiet...

Darba grupas protams ir arkartigi jauks izdomajums, cilveki sanak un tad darbojas, darbojas...

Te viena netāla valsti, kura pašlaik ir tiri veiksmīgi nodrošinājusi savu attīstību, ta darba grupa bija izveidota, bet ... lieta tada ka pat šī darba grupa nezināja, kāds būs tās darba rezultāts! Kāds būs konkrēts ieguvums no tā, ka tika veikta valsts reforma! Svarīgi bija, kas tajā piedalījās, kāds bija tās sastāvs!

Viens amerikāņu ģenerālis, kas uzbūvēja ASV kodolfloti ir sacijis sekojošo: "Centieni kaut ko panākt ir veiksmīgi vai neveiksmīgi vienīgi iesaistīto cilvēku dēļ".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


cigane 15.01.2003 09:21
Muzikantam.

Paldies par komentaaru, taisniiba, pareizi jaaraksta - principal, tomeer tas nemaina lietas buutiibu. Si probleema valsts parvaldee eksistee tikpat lielaa mera ka jebkuraa biznesa struktuuraa, varbuut pat veel lielakaa, jo valsts parvalde ir mazakas iespejas tiesai ierednu efektivitaates parbaudei, ko nosaka gan daudz plasaaks darba lauks, gan daudz plasaka interesu parstavnieciiba, gan daudz plasaks no malas iesaistiito cilveeku loks. Tas saistiits ar jebkura iereedna speeju saboteet gan uzsaaktas reformas, gan izmantot dienesta vietu savas interesees - sii probleema ir loti skaidra un man liekas, ka tiesi Repses valdiibas kontekstaa iipasi izteikta - kaa valdiibai zinaat, ka tas "labie" nodomi tiks realizeeti, ka civildienests ir gatavs darboties taas interesees un nospraustas strateegijas ietvaros.

Par darba grupu - man liekas, ka nav nepieciesami papildus paskaidrojumi - jautaajums, vai taa vareetu paliidzet valdiibai komuniceet ar veeleetaaju mana tekstaa nekur neizskan, lai gan Jums taisniiba - arii sada paliidziiba, iespeejams, valdiibai buutu nepieciesama.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

muzikants 14.01.2003 23:14
Tas problemas angliskais vards ir 'principal-agent' nevis ' principle-agent' problema. Runajot par rakstu, man nav skaidrs vai autore saprot 'principal-agent' pielietojumu. Par to darba grupu. Vai ta petitu attiecibas starp valdibu un veletajiem? Jebsu, ta petitu attiecibas starp valdibas darbiniekiem un mandariniem? Un, kas gan tiktu panakts katra gadijuma.

Nezina par nezinisiem (ari par autores uzskatiem), muzikants

Saistītie raksti
Citi autora darbi
Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

2006.gada Saeimas vēlēšanas medijos: partiju reprezentācija un slēptā reklāma 0 Autors:Anda Rožukalne, Tatjana Hanova, Marks Jermaks, red.Lolita Čigāne

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

2006.gada Saeimas vēlēšanas medijos: partiju reprezentācija un slēptā reklāma (pētījums) 0 Autors:Anda Rožukalne, Tatjana Hanova, Marks Jermaks, red.Lolita Čigāne