Atslēgvārdi:

Nevaru ciest! Ko nu? 11

Ja sabiedrība pieņem, ka kāds nav pietiekami jauns, apguvis „pareizo” profesiju un nedzīvo „ideālajā” dzīves vietā, tad tas droši ir nievājams un mazvērtīgs.

Iesaki citiem:

Visi žurnālistu ētikas kodeksi iekļauj aicinājumu izvairīties no stereotipizācijas un diskriminācijas. It kā nemanījuši pētījumos uzrādīto augsto neiecietības līmeni Latvijas sabiedrībā, žurnālisti diemžēl atkārto neiecietības un vairāku konkrētu sabiedrības grupu izslēgšanas shēmas.

Tieši zināšanas un paškontrole var novērst stereotipu kultivēšanu. To rada vienkāršota realitātes uztvere, atsevišķas pieredzes absolutizēšana, nespēja atšķirt tendenci no atsevišķa gadījuma. Nerunāju par Kaspara Dimitera regulāro verbālo izvemšanos attiecībā uz seksuālo minoritāšu pārstāvjiem. Netaisos apcerēt Neatkarīgās komentārus par mistisku sorosītu absolūto ļaunumu. Runa ir par gudru žurnālistu un redaktoru kontrolētu saturu. Baidos, ka tajā pēc ilgākas prombūtnes atgriezusies un tiek legalizēta neiecietība.



Lielais vispārinājums

Sākšu ar pozitīvu paraugu diena.lv saturā. Pirms dažām dienām tajā bija ievietota komentētāja Māra Zandera vidoereplika[1], kas norādīja uz nepamatotu diskrimināciju. Zanders, analizējot dokumentu Deklarācija par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību, bija ievērojis, ka tajā iekļauta ideja izglītības kvalitātes vārdā samazināt eksakto priekšmetu skolotāju vecumu. Tā ir vecuma diskriminācija, jo nav nekāda pamata uzskatīt, ka konkrēts gadu skaits (kāds gan?) nozīmē sliktāku darba kvalitāti, nevēlēšanos vai nespēju apgūt jaunas metodes un tehnoloģijas. Turklāt nav saprotams, kāpēc tieši eksakto mācību priekšmetu pasniedzēju vecums ir jāsamazina, bet šāda prasība nav attiecināta uz citu priekšmetu pasniedzējiem.

Šāds teksts ierēdņu sagatavotā dokumentā atgādina par sabiedrībā plaši zeļošo eidžismu, cilvēku vērtības noteikšanu tikai atkarībā no vecuma. Tomēr arī Zanders, kas iebilst pret šo pieeju, pats runā par „marazmātiskiem” citu priekšmetu skolotājiem, lietojot neiecietīgu valodu. To pastiprina vispārinājums — vienas pazīmes attiecināšana uz visas grupas visām īpašībām.

Līdzīgi skolotājas noniecina Dienas Mediju galvenais redaktors Guntis Bojārs komentārā Pedagoģija sieviešu garā[2]. Lielais vispārinājums sākas jau virsrakstā, pasakot, ka sievietes radījušas problēmas pedagoģijā. Komentārā izteiktas pamatotas bažas par vīriešu skolotāju un zēniem adresētas interešu izglītības trūkumu, bet pats komentārs nonāk pie secinājuma, ka pirmkārt: “Drīzāk gan stāsts ir par zēnu interešu diskrimināciju, kas valsts ekonomikas līmenī rezultējas daudz piesauktajos trūkstošajos inženieros, bet Latvijas ģimenēs — sieviešu gaudās par to, cik nevaroši un tizli ir Latvijas vīrieši”. Un otrkārt: “Nevarētu arī teikt, ka situācija mainās vai uzlabojas: jauno pedagogu izlaidumos aizvien pārsvarā redzamas kleitas un svārki”.

Pietiek citātu, jo rūpēs par dzimtes disproporciju skolās tie visi noniecina sievietes skolotājas, sistēmiskās problēmās vainojot tieši viņas kā sava dzimuma pārstāves. Tā ir smaga diskriminēšana, kuras pamatā ir neizmaināma pazīme — dzimums: sieviete ir slikta, zēniem nepiemērota skolotāja, pati vainīga, ja pēc tam sūdzas, kas “visi vīrieši vienādi”. Tajā arī vispārinājums, ka visas sievietes domā par visiem Latvijas vīriešiem kā “nevarošiem un tizliem”. Ne jau nu visas skolotājas sliktas, neba visi vīrieši tizli, bet ar vieglu roku neiecietīgs teksts ir gatavs un vainīgie atrasti. Situāciju uzlabotu konstruktīvi priekšlikumi, kam un kas būtu jādara, jo nav dzirdēts, ka kāds neļautu vīriešiem strādāt skolā, tomēr autors piedāvā tikai šo: “Ja jau citās valstīs var ieviest sieviešu kvotas parlamentos un vadošajos amatos, tad varbūt te ir jāievieš vīriešu kvotas uz valsts budžeta vietām augstskolās, kur top jaunie skolotāji”.



Košais kontrasts


Reizēm neiecietību rada vēlme koši izteikties, pretstatīt, rādīt spilgtu kontrastu. Lūk, noniecinošs virsaksts laikraksta Diena tekstam par tautas ilgi loloto sapni, par jauno bibliotēku: Gaismaspilī nestrādās tante ar copi[3]. Tas ņemts no Nacionālās bibliotēkas galvenās arhitektes Nitas Apsītes citāta: „Te vairs nebūs klasiskās tantes ar copi un grāmatu plauktu aizmugurē. Visā bibliotēkā neko tādu neatradīsiet”. Droši vien arhitekte ar spilgto kontrastu gribēja izcelt jaunās bibliotēkas moderno dabu. Bet grūti iedomāties, ka viņa un tāpat laikraksta redaktori nav dzirdējuši, cik lielas pārmaiņas skārušas bibliotēkas pēdējo vismaz desmit gadu laikā. Bet rezultātā ir neiecietīgs izteikums par profesiju, par sievietēm, kuras nicinoši sauktas par “tantēm”, par konkrētas frizūras īpašniecēm...

Ja sabiedrība pieņem, ka kāds, kas nav pietiekami jauns, apguvis kāda vērtējumā pareizo profesiju, nedzīvo kāda izvēlētajā ideālajā dzīves vietā un nespēj tērēt kāda iedomātu naudas summu, ir droši nievājams, mazvērtīgs, tad top šāds reklāmas aicinājums, kas vēlas piesaistīt reklāmdevējus izdevniecības Lilita žurnāliem[4]. Sava teksta košam noslēgumam atļaušos pilnu citātu, izceļot zīmīgo vietu:

“Mēs nesolām milzīgas, neizprotamas auditorijas. Mēs nepārdodam GRP, TRP, CPT, HVZ. Mēs nesolām jūsu produkta atpazīstamību visā Latvijas teritorijā. Mēs nevaram nodrošināt jūsu produkta Top of Mind pozīciju katras Latgales lauku pensionāres galvā, tomēr mēs skaidri zinām, ka mūsu žurnālos reklamētos produktus pirka, pērk, pirks! Jo... Mūsu žurnāla pircējiem ir nauda, veselīgs dzīvesveids, pozitīvs skats uz dzīvi. Pierādiet, ka reklāma mūsu žurnālos nestrādā un mēs atdosim Jums Jūsu naudu!”.

Šādi izteikumi ir pretrunā arī ar Reklāmas asociācijas ētikas kodeksu[5], kas saka, ka reklāma nedrīkst saturēt personu aizskarošus un diskriminējošus elementus, īpaši saistībā ar sociālo izcelšanos un mantisko stāvokli.

Trakākais, ka visi še minētie neiecietības piemēri rāda labus nodomus — viens autors gribējis izcelt jaunās bibliotēkas piedāvāto lēcienu modernajā pasaulē, otrs — rūpējies par izglītības kvalitāti, trešais — svēti tic patērniecības noteiktajām sabiedrības vērtībām, kuras atgrūž nepiemērotos un citādos.

______________________


[1] http://www.diena.lv/lat/multimediji/dienatv/zandera_replika/video-zanders-reformu-sasaistisana-ar-vecumu-ir-diskriminejosa

[2] http://www.diena.lv/lat/politics/viedokli/pedagogija-sieviesu-gara-2011-02-11-1

[3] http://www.diena.lv/lv/laikraksts/766117-gaismaspili-nestradas-klasiska-tante-ar-copi

[4] http://www.lilita.lv/i.php

[5] http://www.lra.lv/main.php?item=225

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (11) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Beibe 25.02.2011 16:17
Paldies, loti vertigs noverojums, kam tiesam japievers uzmaniba!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jureits 25.02.2011 14:56
tieši tāpēc esmu nosūtījis šādu vēstuli:

Latvijas Reklāmas asociācijas valdes loceklei

Ingrīda Krīgerei-Lācei

Adrese: Elizabetes iela 23a, Rīga,

Kopija: SIA izdevniecībai “Lilita”

Adrese: Mūkusalas iela 41B, Rīga, LV-1004, fakss: 67616050

Par ētisko normu pārkāpumu vizuālajā reklāmā

Vēlos pievērst Jūsu uzmanību izdevniecības "Lilita" aizvainojošai reklāmai "...mēs nevaram nodrošināt Jūsu zīmola Top of mind pozīciju katras Latgales lauku pensionāres galvā..." http://www.lilita.lv/i.php

Šo reklāmu Latgales iedzīvotāji bija pamanījuši jau iepriekš, taču necentāmies pievērst lieku uzmanību tai, tādējādi tikai nodrošinot papildus publicitāti attiecīgajai izdevniecībai. Diemžēl 17.februāra sižets TV3 ēterā atgādināja par šo reklāmu un tiešām izsauca sašutumu gan par reklāmas saturu, gan par šīs reklāmas veidotāju cinismu, mēģinot to pasniegt kā reklāmas veidotāju joku.

Televīzijas sagatavotajā sižetā Latvijas Reklāmas asociācijas pārstāve atzīmēja, ka nav saņemta neviena sūdzība. Tāpēc lūdzu uzskatīt šo vēstuli kā pieteikumu-sūdzību un izvērtēt pieminētās reklāmas atbilstību ētikas normām.

Latvijas sabiedrībā diemžēl joprojām tiek tiražēti stereotipi par Latgali, kā mazāk attīstītu reģionu ar savādākām reliģiskām tradīcijām, ar "nepareizas" valodas zināšanām, par reģionu, kurā dzīvot palikuši tikai vecāka gada gājuma iedzīvotāji, tāpēc vairāk ir pamestu māju, lielāks bezdarbs, mazāka pirktspēja utt.

Atbilstoši Latvijas reklāmas asociācijas ētikas kodeksam un elementārām cilvēka tiesībām, reklāmā ir jārespektē ētiskās normas. Izdevniecības "Lilita" veidotajā reklāmā ir pārkāpti vispārējie pieklājības, ētikas, morāles un personu savstarpējās cieņas principi.

Reklāma satur personu aizskarošu un diskriminējošu elementu – vecumu, sociālo izcelšanos, dzimumu, kā arī pastarpināti – mantisko stāvokli, tautību, valodu, reliģiju – izmantošanu.
Reklāma aizskar visu Latgales iedzīvotāju, bet it sevišķi vecākā gadagājuma sieviešu godu un cieņu.

Reklāma nedrīkst veicināt vai atspoguļot kā pozitīvas vai atdarināmas rīcības paraugu kultūras mantojuma zaimošanu, neiecietību pret personām ar noteikta reģiona izcelsmi.

Tāpēc lūdzu izdevniecību "Lilita" nekavējoties atsaukt reklāmu, vai vismaz veikt tajā labojumus, kā arī publiski atvainoties par šīs reklāmas aizskarošā satura pieļaušanu, tādējādi izdevniecībai ir iespēja parādīt savu patieso nostāju pret Latgales sabiedrību un spēju uzņemties atbildību par pieļauto kļūdu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Latgola 25.02.2011 10:40
Izdevniecība Lilita pagaidām ignorē epastu ar prasībām pārtraukt diskriminējošo reklāmu:

from emailtoizdevnieciba@lilita.lv
dateSat, Feb 5, 2011 at 10:18 PMsubjectaizskaroša/diskriminējoša "Latgales pensionāres" tēla izmantošana SIA Lilita izdevniecība reklāmāmailed-bygmail.com


hide details Feb 5


Labdien!
Ar šo informēju, ka http://www.lilita.lv/i.php?id=5 pieejamā reklāma ekspluatē "Latgales pensionāres" tēlu diskriminējošā un aizskarošā veidā. "Latgales pensionāre" tiek pretnostādīta cilvēkiem kam ir nauda, veselīgs dzīvesveids un pozitīvs skats uz dzīvi. Informēju, ka šādam pretnostatījumam nav pamata, jo arī Latgales pensionārēm ir nauda, veselīgs dzīvesveids un ļoti pozitīvs skats uz dzīvi.
Lūdzu izskaidrojiet, kāpēc šajā kontekstā tiek lietots tieši "Latgales pensionāres tēls" un ar ko pensionārs Latgalē atšķiras no pensionāra Vidzemē vai Zemgalē?
Lūdzu pārtrauciet šīs reklāmas izmantošanu.
Būšu pateicīgs par motivētu atbildi pēc būtības piecu darba dienu laikā.
A.c.,
Name

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

degvīins 25.02.2011 09:59
Skaidrs, ka vienam no negatīvajiem piemēriem bija jābūt Neatkarīgajai, kas to vien dara kā moka nabaga sorosītus. Ja jau teikts "a", tad autore varētu teikt arī "b" - nosaukt ideālāko Latvijas izdevumu un labāko žurnālistu. Tas (pazīstot pašas Rožukalnes gaumi un simpātijas) noteikti ir žurnāls 'Ir" un viens no neiecietīgākajiem un apvainojumu bez argumentācijas bārstītājs Aivars Ozoliņš.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Anna 25.02.2011 09:26
Varbūt nav vērts tik slimīgi uztvert katru citātu, jo es, piemēram , esmu sieviete, kura ir blondīne, bet mani nekad nav aizskāruši izteicieni par blondīnēm. Viss atkarīgs no paša pašvērtības, tad arī tādi raksti nesagadās nekādas nepatīkamas izjutas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jaņdžs 25.02.2011 08:46
"Tante ar copi" ............. metafora, ka kurpe abām Latvijas kājām (ja vien es metaforu ar to nepārspīlēju) un tantei turpat blakus jāpieliek "klibais onkuls", "students bez prakses," utt..

Vispirms, šai metaforai pamatā ir latviešu iedoma, ka mēs spējam būt "neatkarīgi" bez kādas ekonomijas, tikai uz romantisma pamatiem vien. Tāpēc gadās, ka tantiņas un onkulīši un studenti un visi citi pēc kārtas tiek izcelti no kastītes kā iespējamie nācijas glābēji, rubika klucītis tiek pagriezts tā un šitā, un itin ātri tiek atklāts, kā ne tā, ne šitā neiet. Pēc tam real politiķi izprot, ka viņiem ir reāla vara un likumus var izdot pēc pašu vajadzībām, citiem vārdiem, pietiek ekonomijas skaliņi ar kuriem mēģināt iededzināt slapju malku, kāda ar saviem dūmiem padzīs "lieko tautu" uz ārzemēm. Pēc tam mājā palikušiem uzcels PVN un tarifus, lai pabarotu zviedru banķierus, bet lai latviešus varētu labāk žāvēt, un kad uguns izdziest (kad demografiskie riteņi itin nemaz vairs nerit), tad stāstīt, ka valdība "dara visu ko var". Būtu vērts jau priekšlaikus Briselē uzcelt mūžigo liesmu aizsaulē aizgājušās Latvijas piemiņai.

Problēma ar "tanti ar copi" ir tā, ka viņa, kopā ar "klibo onkuli" ir iestājušies populistu partijā un vēlās redzēts valsti piesakām bankroptu, un no bankropta pozicijām analizēt kā vai ne kā izdzīvot. Bet tā tak nevar. Globalizācijas ideologi, Liberālijas demokrāti, nosauks mūs par teroristiem, vai brīdina, ka tā varēs būt. Ja altceramies, pāris dienas atpakaļ uz pāris stundām, Zviedrijas PM vizītes laikā, no Briseles ielidoja Hermans Van Rompuys, "Eiropas prezidents", un pakratija Latvijas prezidentam roku, Latvijas prese mums par Rompuya patiesiem iemesliem apciemojumam neko nestāstīja (vismaz neesmu redzējis), un kā zviedri, tā beļģis ātri aizbrauca ar--no viņu ekonomijas viedokļiem--"panākumiem pilniem" portfeļiem.

Ir tikai jāpalasa epasta atsauksmes Apollo un Delfi, lai saprastu, ka latviešu tantiņas ar copi, klibie onkulīši, un citi cieš no populiestiem raksturīgas slimības--Turets sindroma. Tas tāds kā nāves krāciens tautas rīklē, nepatīkama un raupja skaņa, kura skar kā sievietes, tā vīriešu, tā bērnus, izņemot tos 1,6%.ko sauc par Latvijas "elīti"

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jumors 24.02.2011 19:34
Jā, cope ir baisa lieta- taču kopā salikti mati, lai netraucē strādāt. Interesanti, kurā vietā pēc daudzajām reformām vēl būtu saglabājies kāds pagalei līdzīgs pedagogs nenosakāmā dzimtē?Ja vēl ir saglabājies, tas laikam nozīmē,. ka viņam ir pedagoģiskā un profesionālā izglītība un savu lietu viņš prot, tikai ar izlaidīgiem jauniešiem pa ceļam viņam nevar būt, jo dzīve tiek uztverta nopietni. Pensionārs vispār ir lamu vārds, jo rakstītāji jau nekad nebūs pensijas vecumā- viņiem tas nedraud. Un Rīgas pensionārs vismaz TV skatās, tad pilnīgai atpalicībai jāpiesauc Latgale- vai nešķiet, ka tieši šī iemesla pēc plosās latgaļu valodas aizstāvji, kas grib otru valsts valodu?
Kodeksi var būt, bet ar ētiku ir knapi, jo ideoloģija atcelta un tā nu katrs maun kā māk.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gunta Leona 24.02.2011 19:18
Avīzes nav sab-bas spogulis? Ja ir, tad te nu esam.

Ši sab-ba ir tendēta uz stereotipiem un vispārinājumiem.

Laikam jau gudrības trūkst. Gudri ž-ts tanti ar copi arī izmantotu tā, lai neaizskartu siev dzimti kopumā.

Par skolotājiem - Bojāru cienu, bet gadu desmitiem skolās direktors varbūt ir vienīgais vīrietis. Man savulaik palaimējās - fizkultūru, fiziku, vēsturi un ģeogrāfiju mācīja vīrieši. Tā lieta kaut kā savādāk jārisina, jo gadiem nav atrisināta.

Diskriminēt ž-ti ž-tu prot. Par to varētu runāt gadiem, tik es no tā netaisos iztaisīt stereotipu vai vispārinājumu. Mēs varam piesaukt ētikas kodeksus. Tik diemžēl ētika katram sava.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 24.02.2011 19:03
"Tante ar copi" ir tipiska metafora - te visdrīzāk nav domātas sievietes, kuras ir kādam bērnam krustvecāki (un tātad atbilst vācu terminam "Tante"), un ne arī specifiska frizūra. Drīzāk jau ir runa par tiem bibliotēku darbiniekiem, kuri nespēj orientēties tiešsaistes informācijas sistēmās un nostiprina sabiedrībā degradētu priekšstatu par šo profesiju - bibliotekārs kā uzraugs, lai lasītāji nezog/nebojā grāmatas.

>>> Tomēr arī Zanders, kas iebilst pret šo pieeju, pats runā par „marazmātiskiem” citu priekšmetu skolotājiem, lietojot neiecietīgu valodu.
======
Ja mēs kritizējam par vārdu "marasmātisks", tad jāpiedāvā kāds medicīniski vai psiholoģiski precīzāks apzīmējums tiem skolotājiem neatkarīgi no vecuma, kuri ir iesīkstējuši, neieinteresēti un nespēj cilvēciski reaģēt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Reinis- 24.02.2011 18:00
Piedošanu, bet neiecietība pret stulbumu un nejēdzību (tai skaitā - tanti ar copi) ir obligāti nepieciešama sabiedrībai, lai tā pilnveidotos.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iecietīgais 24.02.2011 17:31
Jau pašā pirmajā rindkopā autore demonstrē izcilu iecietības paraugu.
---
Nerunāju par Kaspara Dimitera regulāro verbālo izvemšanos attiecībā uz seksuālo minoritāšu pārstāvjiem. Netaisos apcerēt Neatkarīgās komentārus par mistisku sorosītu absolūto ļaunumu. Runa ir par gudru žurnālistu un redaktoru kontrolētu saturu. Baidos, ka tajā pēc ilgākas prombūtnes atgriezusies un tiek legalizēta neiecietība.
---
Vai autore var pamatot, kāpēc šī rindkopa bija vajadzīga? Kas būtu mainījies tekstā kopumā, ja autore nebūtu nesaturējusies un neizgāzusi žulti pret savuprāt necienīgiem piemēriem? Nu, ja tie ir tik zemi un sekli, tad nepiemini tos, ka netiek pieminēti Gardas ksenofobiskie izdevumi. No tā raksta ideja nemainītos, taču rakstu sākot ar "dusmu apliecinājumu" nez vai vairojas tolerance un cieņa pret autoru.

Saistītie raksti
Citi autora darbi
Amerikam

Amerika vilnis 6 Autors:Anda Rožukalne

Bleuman 6514421669

Roka roku (ne)mazgā 0 Autors:Anda Rožukalne

5094543120 a0e90ca6e6

Maģiskā formula 63 Autors:Anda Rožukalne

5946598820 6033176481

Miglas zonā 29 Autors:Anda Rožukalne

2632802003 9f40405723

Vecums kā šķērslis 44 Autors:Anda Rožukalne