Prezentācija seminārā "Valsts pārvaldes, nevalstisko organizāciju un plašsaziņas līdzekļu loma sabiedrības iesaistīšanā lēmumu pieņemšanā" 2003. gada 12. februārī

• Īss ieskats ministriju un nevalstisko organizāciju aptaujā (11 ministrijas un 111 NVO);
• Daži sadarbības šķēršļi un to iespējamie risinājumi ar komunikācijas un organizatoriskiem līdzekļiem.

Kāpēc iesaistīt NVO?

• Ministrijas uzdevums – izstrādāt politikas priekšlikumus, saskaņā ar valdības (politiķu) nostādnēm un to ieviest.
• Politikas pieņemšana un ieviešana ir atkarīga no sabiedrības atbalsta.
• Sabiedrības atbalsts ir lielāks, ja tā tiek (jūtas) iesaistīta lēmumu pieņemšanā.
• NVO pārstāv dažādu sabiedrības segmentu intereses un ir līdzeklis šo sabiedrības viedokļu noskaidrošanai.

Sadarbības vērtējums

• 68% ministriju pārstāvju atzīst, ka NVO nākušas ar vērtīgiem priekšlikumiem.
• Kopumā gan ministrijas, gan NVO sadarbību vērtē kā viduvēju vai labu.
• Gan ministrijas, gan NVO ir ieinteresētas strādāt, lai padarītu sadarbību efektīvāku – taupītu cits cita laiku un resursus.

Daži šķēršļi efektīvai sadarbībai
Komunikācija

• Pieejamās informācijas saturs – NVO trūkst savlaicīgas informācijas par tiesību aktu un politikas dokumentu tapšanu. Informācija par Ministriju darba plāniem, atbildīgajiem departamentiem un līdzdalības iespējām nav viegli uzzināma.
• pieejamās informācijas formāts. NVO kompetences līmenis un pieejamie resursi bieži vien neļauj īsā laikā analizēt un dot ieteikumus par apjomīgiem politikas dokumentiem, vai tiesību aktiem.

Risinājumi?
Lai efektīvi līdzdarbotos NVO jāzina:

• Kad tiks uzsākts darbs pie dokumenta izstrādes? (ministrijas darba plāns)
• Vai un kāda sabiedrības iesaiste plānota?
• Kur un kāda informācija būs pieejama?
• Kādas konsultācijas iecerētas?
• Kādas ir aktīvas līdzdalības iespējas (darba grupas)?
• Kritēriji partneru atlasei, ja tādi ir?
• Kur kam kādā formātā NVO var pieteikt savu līdzdalību un pamatot ekspertīzi? Informācija ministrijas mājas lapā? Plānoto konsultāciju reģistrs?
• Iesaistīt NVO iespējami agri – kad tiek debatēts par plānotās politikas pamatprincipiem – pamatnostādnēm, koncepcijām.

Daži šķēršļi..
Komunikācija

• ministriju izvēlētie informēšanas kanāli atšķiras no tiem, kam priekšroku dod organizācijas.

Kur ministrijas sniedz un NVO meklē informāciju par ministriju darbu

Sadarbības formas, kuras izmantojušas aptaujātās NVO

Risinājumi?

• Vienkāršāki jautājumi var tikt apsprsti internetā, bet tas nedrīkst būt vienīgais formāts. Jāpaplašina internetā pieejamās informācijas saturs (ministriju darba plāni, kontaktinformācija).
• Kvalitatīvai sadarbībai sarežģītāki dokumenti un politikas jautājumi skaidrojami izmantojot tikšanās, paneļdiskusijas un citas metodes.

Daži šķēršļi..
bieži sadarbība nav institucionalizēta

• mainoties ministrijas darbiniekam, tā izbeidzas;
• ja nav “ savu cilvēku” ministrijā, grūti saprast, pie kā vērsties;
• arī “savi cilvēki” bieži nezina, kas notiek citos kabinetos;
• mainoties ministram sadarbība jāsāk no 0 – iepriekšējā politika netiek “turpināta”.

Daži šķēršļi..
Sadarbības organizācijas

• Nav skaidrības, kā kļūt par organizācijas sadarbības partneri politikas veidošanā;
• Gan ministrijas, gan NVO uzskata, ka sadarbības iniciatoriem jābūt abām pusēm, bet neviena ministrija nenosauca sevi kā iniciatoru.

Risinājumi?

• Noteikt katras politikas klientus un attiecīgi meklēt sadarbības/konsultāciju partnerus;
• Politikas veidošanā aktīvāk izmantot esošās un veidot jaunas konsultatīvās padomes;
• Nodrošināt padomju atvērtību;
• Veidot datu bāzi par NVO, ar kurām ministrijai uzkrāta sadarbības pieredze (arhīvs, kanceleja, departamenti);
• Meklēt organizācijas NVOC datu bāzē
• www.ngo.org.lv/nvokatalogs.php
• Būt atvērtiem jaunu organizāciju līdzdalībai.

Daži šķēršļi..
Viedokļu izvērtēšana

• darba grupā apspriestais viedoklis pieņemtajā projektā nesakrīt ar darba grupā panākto vienošanos – izmaiņas netiek pamatotas un paskaidrotas;
• darba grupā izteiktie priekšlikumi vispār netiek ņemti vērā.

Risinājumi?

• Iesaistīt NVO alternatīvu politikas risinājumu izvērtēšanas kritēriju noteikšanā (politikas ex-ante izvērtēšanas fāze);
• Informēt NVO par galīgajiem lēmumiem un sniegt to pamatojumu (atbilstība kritērijiem).

Secinājumi

• Gan ministrijās gan NVO ir uzkrāta praktiska pieredze un laba griba turpmākai sadarbībai;
• Pastāv daži šķēršļi, ko iespējams pārvarēt ar komunikācijas un organizatoriskiem līdzekļiem;
• Valsts kancelejas līdzšinējais darbs politikas procesa atklātības un caurspīdīguma veicināšanā ir labs priekšnoteikums šķēršļu pārvarēšanai;
• Paralēli jāceļ NVO līdzdalības kapacitāte un pieeja līdzdalības resursiem (informācija, zināšanas, tehnoloģijas, ekspertīze, finansējums).