Atslēgvārdi:

Nevajadzīgie kultūras dārgumi 22

LTV izšķiršanās vēl vairāk samazināt kultūras raidījumu apjomu nedrīkst būt tikai biznesa loģikā balstīts nedaudzu cilvēku lēmums mūsu vietā.

Iesaki citiem:

Svarīgu lēmumu pieņēmēji droši vien pat pēc spīdzināšanas neatzīsies, ka Latvijas kultūra ir bezvērtīga un nevajadzīga. Tomēr atkal viens svaigs piemērs pierāda, ka vārdiska lepošanās ar Latvijas mūziķu un visu citu jomu mākslinieku izcilību netraucē noniecināt kultūras nozīmi.

Visai ticamas ir ziņas, ka Latvijas televīzija (LTV) slēgs raidījumu 100 g kultūras. Nacionālie dārgumi. Darbinieku sanāksmē lēmums jau esot paziņots, tomēr raidījuma komandai ieteikts vēl diskutēt par nākotni, stāstīja 100 g kultūras projekta vadītāja Ieva Rozentāle. Šis ir nākamais solis to lēmumu rindā, kas samazina kultūrai veltītā satura apjomu sabiedriskajā televīzijā. Tas klusi rucis jau gadiem. Daudzi nav pamanījuši, ka projekts 100 g kultūras no regulāras pusstundu garas slejas katru darba dienu jau ir samazinājies līdz trīs reizēm nedēļā. Lai atceramies, ka jau projekta pašā sākumā kultūras jomas cilvēki viebās, ka viena ikdienas pusstundas sleja jeb 100 grami ir pārāk mazs laiks, ko sabiedriskā televīzija atvēl kultūrai.

Taču nu mēs redzam, kā ikdienas kultūras notikumu plūsma, kas LTV varētu vibrēt blakus mūsu dzīvēm, ik pa laikam apraujas un apsīkst. Iemesls — simts gramu raidījuma Nacionālo dārgumu reitingi ir zemāki, nekā plānots, zemāki nekā citiem formātiem, kas skatāmi līdzīgā ētera laikā. Vai kultūrai veltītā satura piespiedu anoreksija turpināsies un kultūra LTV pārvērtīsies par jauku dekorāciju, nevis sabiedrības būtības daļu?



Mediju kultūras jautājums

Šādi lēmumi, nu labi — lēmumu projekti —, nav tikai menedžmenta darbība, tas ir jautājums par mediju kultūru. Šādu lēmumu virkne parāda, kas ir svarīgi medija darbībā, ko medijs uzskata par vērtīgu un ko — par mazvērtīgu un kādu iemeslu dēļ pieņem šādus lēmumu. Tas parāda, ko sabiedriskā televīzija plāno ilgtermiņā un kam tās saturā ir īstermiņa dzīve. Patiesībā tas viss rāda arī attieksmi pret auditoriju ļoti plašā nozīmē — kas tiek uzskatīts par sabiedriskā medija skatītāju, kā tiek tulkotas šī skatītāja intereses un vajadzības, kā šis tulkojums atspoguļo televīzijas pienākumus pret skatītāju.

Sabiedriskās televīzijas programmas satura proporcijas ir, labi — es neteikšu, ka dīvainas, bet nestabilas. Kad nepieciešams, tad kultūras karogs tiek izvilkts lepošanās un apliecināšanās nolūkos. Tad LTV1 tiek Dziesmu svētku translācijas un citi lielie kultūras notikumi, bet dzīvi tomēr veido ikdiena. Tā ir ikdiena, kurā „vidējais skatītājs” pavada pie TV vairāk nekā četras stundas un tāpēc televīzija joprojām ir ietekmīgākais medijs Latvijā. Tieši ikdienas saturs pastarpināti dod ziņu — mums savi kultūras jaunumi ir būtiski un mēs gribam sarunāties ar saviem kultūras cilvēkiem. Lai cik jauki būtu kultūras jomas personību filmu projekti, kultūras interesentu skaits skatītāju vidū nepalielināsies, ja pati sabiedriskā televīzija šos raidījumus piedāvās kā kaunoties — lēkmjveidīgi, kā mazu, pienākuma izjūtas virzītu, devu.



Biznesa pieeja par sabiedrības naudu

Patiesībā kultūras satura pieejamība ir svarīgākais sabiedriskā medija darbības iemesls. Ja galvenais arguments ir reitingi, tad tā ir vienkāršota komercmedija pieeja. Tā noved pie satura vienveidības, pie tā pakļaušanas vairākuma gaumei. Būsim atklāti, šīs pieejas pamatā ir jau ļoti novecojusī attieksme pret skatītāju kā masu, masas pielūgsme. Iemesls ir vienkāršs — masa rada lielu naudas kaudzi, un reitingi palīdz to ātri saskaitīt un pārvērst naudas vienībās — tas arī nozīmē vērtību. Biznesā tā notiek, bet masu auditorija sabiedriskajā televīzijās (un ne tikai) uzspiež citiem savu masu gaumi, savu masu kultūru un dzemdina arī masu mediju kultūru, tā ir vienkārša, īstermiņa impulsu balstīta un ciniska.

Sabiedriskie mediji ir izveidoti un tiek attīstīti, lai pretstāvētu šiem biznesa principiem. Ja pārējās auditorijas intereses (kas neatbilst masu gaumei) tiek ignorētas, tas nozīmē, ka apmierinātas tiek tikai dažas vajadzības. Kā zināms, populārākā no tām ir izklaide un vēlme novērsties no realitātes, un tā arī sasniedz augstākos reitingus. Izklaide ir vajadzīga, bet kā ar pārējo, kas sniedzas pāri ikdienas informācijas plūsmai? Kultūras un cita veida atšķirīgā ne-masu satura izslēgšana no sabiedriskā medija satura nozīmē, ka samazinās pieejamās informācijas daudzveidība. Daļa cilvēku un viņu interešu tādējādi tiek ignorētas. Būtībā šis process ir sabiedriskā medija pastāvēšanas pamatu noliegums, kas, savukārt, vēl brīvākas rokas padara visiem, kas noliedz sabiedrības finansējuma nepieciešamību sabiedriskā medija darbībai. Briesmās nav televīzija vai kultūra, bet skatītāji.



Kur likt ar kultūru?

Zinu, daudzi, šādas runas dzirdot, saka — cik garlaicīgs un viņiem nevajadzīgs ir piedāvātais saturs par kultūru! Pirmkārt, citiem tas ir vajadzīgs. Otrkārt, nesaku, ka nevajag šo saturu uzlabot. Bet ir diezgan negodīgi vispirms piešķirt maz līdzekļu, bet pēc tam vainot redaktorus un producentus, ka nav milzīga reitinga un skatītāji izvēlas ko citu. Jā, daļa izvēlas ko citu, bet ko gan nogrēkojušies tie, lai arī nepietiekami daudzie, kas tomēr vēlas šo saturu saņemt? Un kas gan sadrumstalotas auditorijas laikmetā noteiks, kas ir pietiekams un nepietiekams auditorijas apjoms? Runa šoreiz nav par daudzām profesionālām un tehnoloģiskām detaļām, runa ir par principu kā visiem zināmajā dziesmā — nevis par krekliem, bet par sirdsapziņām.

Mēs varētu atrast profesionālas problēmas, lai pateiktu, ka to dēļ vispār jālikvidē saturs. Bet tās ir muļķīgas, neloģiskas atrunas. Jau pašreizējā situācijā kultūrai veltīta satura ir pārāk maz, esošie raidījumi steigā spēj izskriet līdzi notikumu hronikai, ikvakara raidījumā ir divreiz piecas minūtes sarunām ar kultūras cilvēkiem. Mums nav laika un vietas ieraudzīt savu kultūru plašāk, izvērtēt tuvāko vai tālāko kaimiņu kultūras vērtības, pasaules kultūras notikumus. Mums nav iespēju izdiskutēt kultūras sfēras iekšējos konfliktus un problēmas, kultūras politikas un kultūras menedžmenta jautājumus, no kuriem atkarīgi gan mākslinieki, gan viņu darba baudītāji. Kāpēc tad mēs brīnāmies, ka kultūras cilvēku balss publiski nav dzirdama? Šie cilvēki, viņu darbi un domas ikdienā ir izslēgti no sabiedrībai visvieglāk pieejamās publiskās informācijas telpas. Tad kāpēc mēs kultūras ļaudis reizēm vainojam, ka viņi nav stāvējuši pretī intelekta, morāles, vērtību, pašapziņas krīzes uzplaukumam? Varbūt mēs paši viņus nelaižam savas uzmanības lokā?

Tāpēc runa ir par dārgumiem tiešā un pārnestā nozīmē. Dārgumi tradicionāli noder, lai rotātos, bet tos mēdz arī ļoti sargāt. Man šķiet, ka pienācis laiks iestāties par to, lai mēs nezaudētu iespēju uzzināt, ka mums ir šie dārgumi. Es nezinu, vai raidījumam 100 g kultūras vajadzīga atbalsta akcija, kad, piemēram, visā Latvijā cilvēki ieslēdz televizoru, lai noskatītos šo raidījumu, un tā nobalso, ka 100 g kultūras vēlas skatīties arī nākotnē. Iespējams, šis skatītāju daudzums pārspētu pat hokeja vai Zatlera Saeimas atlaišanas runas reitingus (hokejs gan maijā tomēr pārspēja prezidenta runu).

Varbūt vajadzētu darīt kaut ko citu, bet man šķiet, ka tam ir saistība ar mūsu tiesībām izvēlēties patstāvīgu domu un iespēju saglabāt ko vērtīgu. LTV izšķiršanās vēl vairāk samazināt kultūras raidījumu apjomu nedrīkst būt tikai vienkāršā biznesa loģikā balstīts nedaudzu cilvēku lēmums mūsu visu vietā.
________________________________________

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (22) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Dinārs 18.06.2011 11:18
manuprāt, nevajadzētu atkal pārveidot LTV saturu. ja daudzi neskatās, lai vismaz apziņā (to ļaužu apziņā, kuri neskatās attiecīgos raidījumus) ir informācija, ka LTV programmā ir kkas tāds, ko nespēj skatīties. atzīstam, arī tas ir reitings, tikai grūti mērāms un sakorelējams ar racionālo prātu.

nu nav LTV kultūrniekos tik nepieciešamās bezkaunības, prasmes kalkulēt, spēja "nobradāt", nav arī naudas, lai dotu uzvarētāju mesidžu LTV vadītājiem, citiem LTV ēterlaika aizpildītājiem.

tāpēc - aktieri ar labu balss materiālu var sirsnīgi lasīt citu kultūrdarbinieku - tulkotāju - labi pārtulkotos austrumu vai rietumu kinodarbu, TV skeču tēlu dialogus. ēterlaiks izlietots atbilstoši plānotajiem reitingiem.

labi reitingmīļotājiem, labi krīzes nogurdinātajiem, labi kultūrdarbiniekiem, vismaz dažiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Bonzoo 14.06.2011 22:41
Man patīk, kā visi gudrinieki te allaž uzvelkas par "neesošajiem" 100g kultūras reitingiem, kas nerullējot. Nevienam nekad nav ienācis prātā, ka 100g kultūras būtībā paņem maksimālo, ko var paņemt.

Sakiet lūdzu, kāds ir klasiskās mūzikas koncerta apmeklējums? 200 līdz 300 apmeklētāju? Ja 100g kultūras raidījumu par šo koncertu noskatās 20 000 līdz 40 000 skatītāju, vai jūs tiešam domājat, ka ir iespējams uzvilkt šos skaitļus vēl augstāk? Latvijā, kur cilvēku ir tik, cik ir? Tāpat izstādes - īpaši tās, kas ir galerijās - nu labi, atklāšanas vakarā un nākamajā dienā kaut cik, bet pa ierasto divnedēļu ciklu nu varbūt kopā salasās 500 līdz 1000 apmeklētāju. Ar 100g starpniecību par izstādi uzzina vairāki desmiti tūkstoši. Dzejas krājumu tirāža mūsu valstī ir 200 eksemplāri. Raidījumu par dzejnieku noskatās 40 000. Un kritikas izslavētās Mazo zāļu izrādes, kuras visā sezonā redz labi ja 300 teātra fanu? Parādiet vēl kādu komerckanālu, kurš ies riskēt un taisīt par to kaut nelielu sižetu. Slavenie Sīles un Balodes raidījumi savulaik ar krietni mazāku mediju konkurenci pirmsdekoderu, sliktas kabeļtelevīzijas un dārgu šķīvju laikmetā neko augstāku nespēja pavilkt. Arī LNT TV3 Latvijā toreiz vēl nebija izdomāti. Ko te vispār salīdzināt?

Mīļie, jaukie intelektuāļi, kam dziļuma par maz, tā sauktie viedokļu līderi - jūs esat 20 līdz 50 cilvēki pa visu Latviju. Padomājiet arī kādreiz par to, vai jūsu specifiskās intereses nepārvelk strīpu visas pārējās Latvijas tiesībām saņemt tos simt gramus kultūras, kurus viņi, protams, var nesaņemt, jo var taču iztikt bez tā. Tāpat, kā jau 20 gadus lieliski iztiekam bez kinoteātriem. Es pieļauju jums tas patiktu - debatēt pie kafijas tases par to, cik pagrimuši un nekulturāli ir latvieši, tomēr piedodiet, ja 100g būtu tas dziļums, par kuru jūs tā sapņojat, tad lielākā daļa skatītāju vienkārši pārslēgtu kanālus, jo nesaprastu, par ko jūs runājat. Turklāt viena liela daļa pašu kultūras darbinieku reāli alkst tikai un vienīgi, lai TV uztaisa viņu pasākumu reklāmu. Ne jau par problēmām runāt. Kādas gadsimta problēmas risina bezzobaini dziļie un komplimentārie kultūras periodikas izdevumi, kas bez KKF naudas tagad grimst cits pēc cita?

Vienkārši būtu reiz jāsaprot, ka nogremdējot tagad 100g vai Nacionālos dārgumus vietā nekas labāks nenāks, būs tikai vēl sliktāk un mazāk vietas kultūrai. Vai jūs tiešām nopietni domājat, ka Latvijā ir iespējams uztaisīt kultūras raidījumu, kuru skatītos 200 000, kas derētu gan intelektuālam snobam, gan divu bērnu ģimenei Dobelē vai Ludzā, kas grib uzzināt ko jaunu par kultūru. Nu tas taču ir bērnudārzs! Labākais ko kāds spēj ierosināt - piesaistiet jauniešu auditoriju. Es nezinu tomēr, vai pārējā Latvija būtu gatava, ja 100g kultūras tagad sāktu dragāt Pimp my Ride vai MTV Tenage Pregnancy garā, South Park garā. Bargais jau reiz pamēģināja ar Krivades pupiem, Frīdvaldu un pantiem par VVF. Jums nudien nepatika.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aivars no San Antonio, Texas. 14.06.2011 19:42
Juus domajiet, ka kultuuras programmu sarukums ir tikai Latvijas ieziime??? Neraizeejieties, cieniijamie Latvijas iedziivotaaji un kultuuras zinaataaji! ASV jau sen Latviju ir paarspeejusi, katru dienu ienaakot muusu maajas ar savaam notrulinaatajaam, sensaaciju piesaatinaataam taalraazhu programmaam.

Vispaar kultuuras raidiijumu kaa taadu vieteejos taalraades kanaalos nav. Ja gribi kau ko shajaa jomaa izbaudiit, tad ir kabelhtaalraades kanaali (ja esi uz taadiem pierakstiijies), kas apskata kultuuras vai vestures jautaajumus vairaak vai mazaak apmierinoshaa gaisotnee.

Bet, piemeeram, vakara zinhaas un zinhu raidiijumos dienas viduu viss saistaas tikai ar vienu - cik maajas nodegushas, cik cilveeku noshauti, pluudu un viesulhu postiijumi. Un tas viss ir dariits tikai lai, attieciigais taalraades kanaals ieguutu augstaaku "tautas" noveerteejumu.

Taa kaa, ja veel buus palikushi 65 grami no Latvijas kultuuras taalraazhu zilajos ekraanos, variet veel buut laimiigi, ka jums un Latvijai veel kaut kas ir palicis no kultuuras uz ko paraudziities.

Ar cienhu,
Aivars Norenbergs
San Antonio, Texas US

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Liāna 14.06.2011 10:36
Būtu jāpanāk nākamajā Saeimā balsojums par abonentmaksu ieviešanu sabiedriskajiem medijiem, izvirzot to kā vienu no nosacījumiem politiskiem spekiem - tas atrisinātu virkni problēmu; pirmkārt - mediju vadībā neatrastos ar politiskām svirām raustāmi izpildītāji; šo mediju vadība kļūtu krietni vien neatkarīgāka; otrkārt - sabiedriskos medijus atbrīvotu no reklāmām, līdz ar to - visām tām "kārtainājām' struktūrām, kas šeptējas ar reklāmas piesaisti; žurnālisti būtu brīvi piesaistīt tos ekspertus, viedokļu līderus, kurus uzskatītu par nepieciešamu, neklausoties ieteikumos no malas; būtu iespējams pārtraukt manipulēt ar "reitingu" argumentiem, jo sabiedriskam medijiem pamatā jāizglīto un jāinformē, nevis jāizklaidē - tā ir komercmediju funkcija, līdz ar to kultūras raidījumus nemērītu ar šļāgerparāžu reitingiem; visbeidzot - tas būtiski ietekmētu domu un ideju apmaiņu sabiedrībā, no kuras "vecā' politika tik ļoti baidās. Pats par sevi saprotams, ka kultūrai veltītu raidījumu raidlaiks un skaits palielinātos, jo tāds būtu sabiedrības pieprasījums. Kultūras mērķis - izglītots, informēts, patstāvīgi domājošs skatītājs.

Un jau laicīgi jāsagatavo argumentācijas bāze, kura būs nepieciešama, lai uzturētu dialogu ar tiem politiķiem, kuri 20 vai 30 santīmu nodokli mēnesī dēvēs par 'nepanesamu slogu", skaidri pierādot, ka tā tas nav; savukārt seriālu un tukšu šovu apdullinātajai sabiedrībai šā likuma virzītājiem jāprot paskaidrot, ka tas ir viņu un viņu bērnu interesēs, atsaucoties uz to ES valstu piemēriem, kur sabiedriskos medijus finansē sabiedrība un tie ir neatkarīgi no valsts finansējuma piešķīruma, kas Latvijas gadījumā, iespējams, ir viens no manipulēšanas instrumentiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Intars - Vērotāja 13.06.2011 17:30
Kurš no abiem vadītājiem ir sabiedrisko attiecību speciālists? Želve tak ir režisore, bet Jundze raksta par literatūru avīzēs...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

vērotāja 13.06.2011 13:53
Laikam gan tā ir mūsu nabadzība, bet es gan nedomāju, ka 100 gr kultūras ir skaists un kvalitatīvs raidījums. Pavērojot kultūras raidījumus jebkurā pasaules tv, tur tiešām kultūra ir dzīva un dzīvo, un skatīties ir interesanti. Mūsu 100 gr - pašā lētākajā formātā - apsēžas cilvēki un parunā. Un labi, ka ir viesi, kuri tiešām atraisās un runā "dziļi", pretējā gadījumā patiesībā gribas ātri vien pārslēgt kanālu. Dažbrīd rodas iespaids, ka paši sarunas vadītāji īsti nezina, ko vaicāt, kur virzīt sarunu, ka, turpat raidījuma laikā, "gramstās" apkārt un meklē, kur tad te būs tā īstā sarunas tēma. Turklāt - pat ja tas ir kultūras raidījums, es nedomāju, ka sabiedriskajā tv būtu žurnālista loma jāspēlē sabiedrisko attiecību speciālistam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Daina - jumors 12.06.2011 19:16
Paldies, ka izmantojat Latvijas Televīziju kā kultūras informācijas avotu :)!

Bet runājot par to mūsu skapi - vai nav skaisti, ka šādi svētku tērpi ir ? Ko mēs darītu ar ikdienu vien ? Latvieši svētkus vienmēr mācējuši svinēt. Tādēļ jau mēs te vēl turamies :) . Protams, ikdienā arī gribētos ko skaistāku un elegantāku. Bet vai nav tā, ka labāk mazāk kleitu, bet kvalitatīvākas - tās noderēs ilgāku laiku un izskatīsies skaisti vēl pēc kada laika, citādi ar modes lietām un mūsdienu tekstilmateriāliem nekāda ilgā valkāšana nesanāk. Bet ir ko vilkt mugurā, protams ! Un tas nav maz. Tu vienkārši esi, tevi redz pieklājīgā veidā, un, labi sevi pasniedzot, tu vari gūt visai ievērojamus panākumus. Ar laiku gan nepieciešams šo to palabot, pilnveidot, kādu aksesuāru pamainīt, bet tā jau mēs to krīzi pārdzīvojam.

Bet tomēr, kopā paskaitot, mums sanāk trīs ir kā parastas ikdienas kleitas, un viena labāka kleita, kas katru nedēļu ir citās krāsās, vidēji viena līdz divas vakarkleitas un viens kvalitatīvs lietišķais kostīms, viens laba auduma labi pašūts klasiskais kostīms, kā arī ceļojumu komplekts - tas viss tikai vienā nedēļā. Nu, tas tomēr nav tik maz :).

Ir jau diezgan skaidra lieta, kas vajadzigs, lai to skapi reāli ar labāku mantu piepildītu. Un vakarkleitas arī vēl skaistākas gribētos.

Bet viena lieta gan jāuzsver - Šēnbrunas koncerts 26.jūnija vakarā būs vienkārši brīnišķīgs ! Un pirms tam vēl virkne mūsu pašu lielisko teātra izrāžu !

Darīsim, ko varesim.

Lai jauka vasara un daudz jauku brīžu kultūras notikumus izbaudot !

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jumors - Daina 12.06.2011 18:42
Paldies par informāciju, bet rīta stundās cilvēki ir skrienoši un ikdienas sleju var arī palaist garām. Viss uzskaitītais atgādina skapi, kurā ir svētku štāte rudenim, ziemai un vasarai, tāpat tautastērps dziesmu svētkiem, bet ikdienas apģērbi tādi mazskaitlīgi. Paldies par "Līdumniekiem", to mums nekad nebūs par daudz, kamēr netiks izdoti diski ar filmas ierakstu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Daina 11.06.2011 19:37
Zinot situāciju, uzskatu rakstu par ļoti tendenciozu, vienpusīgu un līdz ar to - diemžēl neprofesionālu. Kāds ir šī raksta mērķis - aizstāvēt raidījuma veidotājus, vai patiešām diskutēt par kultūru Latvijas Televīzijā ? Liekas gan, ka šoreiz tā ir nekritiska raidījumu veidotāju aizstāvība. Komentārs, balstīts uz baumām. Ne reizi vien pati raksta autore publiskajā norādījusi uz raidījuma kvalitātes problēmām. Arī Latvijas Televīzija tās ir pamanījusi, ļaujot raidījumam ar tām strādāt jau vairāk nekā piecu gadu garumā, izvērtējusi iespējamo lēmumu pozitīvās sekas un riskus un domājusi par iespējamiem uzlabojumiem kultūras satura peidāvājumā.

Raksta autore tomēr nav padziļināti analizējusi kultūras piedāvājumu LTV kopumā, kas sastāv ne vien no raidījuma 100g kultūras un 100g kultūras Nacionālie dārgumi, bet gan no daudz plašāka piedāvājuma . Nacionālo svētku dienas , piemēram 4.maijs tika veidota faktiski tikai no kultūras raidījumiem - vai tā būtu filma "Neaizmirstais sākums", vai lieliskais koncerts "Laiks Ziedonim", pagājušajā svētdienā Vestarda Šimkus un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncerts, jūnijā - būs gan "Skroderdienas Silmačos", gan Dailes teātra izrāde "No saldenās pudeles", gan pirmizrāde - diskutablais un tādēļ interesantais Nacionālā teātra iestudējums "Lācis", dienas laikā pirms izrādes demonstrējot "Nacionālo dārgumu" diskusiju par šo izrādi, tāpat jūnijā paredzēta arī TV pirmizrāde lugai "Uz neatgriešanos", 26.jūnija vakarā - raidīsim lieliska koncerta tiešraidi no Vīnes 'Šēnbrunas vasaras koncertu ar Vīnes filharmoniķu piedalīšanos. Šis projekts šī gada maijā ir ieguvis Eiropas labākā TV kultūras projekta titulu EBU samitā Lucernā. Jūlija programmā ceturtdienās uzreiz pēc Panorāmas labākajā skatīšanās laikā tiks pārraidītas LTV veidotās videofilmas par izcilām Latvijas kultūras personībām - Jāni Zāberu, Imantu Kalniņu, Vizmu Belševicu u.c.

Ik rītu kultūras sleja skatāma raidījumā "Labrīt, Latvija", tāpat - sestdienās programmā "Ielas garumā".

Kultūras aspekts ir būtisks arī filmu izvēlē LTV - tiek pārraidītas praktiski visas Latvijā tapušās dokumentālās filmas, arī lielākā daļa Latvijā tapušo spēlfimu. LTV ir īpaša vēstursko, kultūrizglītojošo dokumentālo filmu sleja otrdienu vakaros, tās ir svētdienas vakaru filmas, tā ir filmu izvēles politika kopumā. Šovakar - tā ir arī filma "Ļaunuma dzimšana", rītvakar - filma "Margo" par izcilo baletdejotāju Nurijevu. Tie nav vienīgi dziesmusvētki reizi piecos gados, ko rakstā minējusi autore un kuru atspoguļošana televīzijai patiešām ir liels gods un atbildība. Tā realizācija LTV patiešām ir liels un skaists projekts, ko novērtēja skatītāji un eksperti.

Starp citu - šomēnes visiem ir iespēja ieskatīties arī pagājušā gada lielisko skolēnu dziesmusvētku koncertus atkārtojumos sestdienas dienas programmā.

Savukārt plkst 18:30 šobrīd demonstrējam lielisko LTV seriālu "Likteņa līdumnieki".

Bez visa šī - protams, raidījums "100g kultūras" pastāv un turpinās pastāvēt, gluži tāpat, kā raidījums "100g kultūras Nacionālie dārgumi". Tādēļ nevienam nevajadzētu rasties šaubām par šo faktu. Un tas nav arī šī raksta rezultāts.

Un šis nav vēl viss kultūras tematikai veltīto raidījumu uzskaitījums LTV programmā.

Lielāko daļu šo projektu finansē vai ir finansējusi tieši Latvijas Televīzija`. Ir arī atsevišķi lieli kultūras projekti, kuriem tiek piesaistīts sponsoru finansējums, par ko sponsoriem arī esam ļoti pateicīgi, novērtējot, ka finansiāli tiek atbalstīti mākslinieciski augstvertīgi projekti, kuriem varbūt skatītāju auditorijas nesasniedz tirgus atdeves rādītājus. Tāpat mēs esam gandarīti arī par VKKF finansējumu raidījumiem, neskatoties uz mūsu valsts finansiālajām grūībām.

Tātad šo piedāvājumu kopums veido kultūras piedāvājumu Latvijas Televīzijā un, kā redzam, tas nav mazs.

Viss minētais ir tikai šī brīža situācija, ko nevar uzskatīt par kampaņveidīgu piedāvājumu bez maz reizi piecos gados, kā uzskata raksta autore. Ja runājam par publiskajām aktivitātēm un mārketingu - jā te LTV kapacitāte varētu būt lielāka, taču tas nevarētu būt izšķirošais viedokļa veidotājs mediju ekspertam, kas regulāri pēta programmu un kuru PR instrumentiem nevajadzētu ietekmēt.

Ar to vēlos piebilst, ka kultūras tematikai veltīto programmu LTV ir daudz un LTV vadība šādus raidījumus turpinās veidot, piedāvāt un atbalstīt, piedāvājot raidījumu veidotājiem jaunas idejas un formātus, gluži tāpat, kā bija ar raidījumu "100g kultūras Nacionālie dārgumi", kura izveide, tāpat , kā raidījuma "100g kultūras" izveide savulaik ir tieši LTV vadības, ne raidījuma veidotāju iniciatīva.

Un runājot par raidījumiem , vienmēr jāatceras, ka atbildība ir ne vien tiem, kas virza, bet tomēr arī tiem , kas veido. Katram... Katram! Ļoti populāri šī brīža Latvijas pašāttīrīšanās vēsmu kontekstā, vai ne ? Tikai nepietiek par to tikai runāt. Ir jādara. Katram.

Paldies, ka radījāt iespēju pastāstīt par LTV kultūras programmas piedāvājumu jūnija un jūlija mēneša programmās.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

skatītāja 11.06.2011 18:09
Būtu jau labi, ja raidījumus tiešām sniegtu izzinošu un plašu informāciju, bet diemžēl ar retiem izņēmumiem tā ir parunāšanās pašiem ar sevi un raidījumu dalībniekiem, tā nu nākas piekrist pirmajiem komentētājiem par sarunu spogulī un abiem apmierinātajiem. Ir labi raidījumi, bet reti, diemžēl. Cik atceros, 100g kultūras kādreiz deklarēja, ka tas būs raidījums plašam skatītāju lokam, bet tomēr tas pārsvarā ir radījums ļoti šaurai mērķauditorijai un arī tad bieži ne šis, ne tas. Kas tad liedz veidot interesantus raidījumus ?Nesakiet, ka tā ir tikai un vienīgi nauda!

LTV jau tradicionāli raidījumu veidotāji principā bijuši pret jebkādām pārmaiņām, novēršot uzmanību no problēmām par pašu spējām izveidot raidījumus, bet ar preses palīdzību uzbrūkot sliktajiem TV vadītājiem, kas , starp citu, ja pareizi atceros, šo raidījumu izdomāja. Atceros, toreiz arī bija pamatīga ņemšanās presē.

Varbūt labāk tiešām televīzijā vajag vairāk kultūras pašas, vairāk paliekošu formātu, ne tikai viendienas sarunāšanos par kultūru. Nezinu, cik liela daļa proporcionāli no budžeta iet šādai viendienas parunāšanai un cik, piemēram, kultūras fakta pārraīdīšanai ēterā, bet šķiet, ka parunāšanai par kultūru tā ir krietni lielāka, nekā pašai kultūrai kā tādai. Var piekrist autorei - Šimkus koncerts pagājušajā nedēļā ēterā bija lielisks.

Zinu, ka igauņiem, piemēram, nemaz šāda ikdienas parunāsanās formāta par kultūru nav, ir iknedēļas žurnāls, bet ir visādas citādas lietas

Varbūt tomēr vērts pārskatīt akcentus un arī mums skatītājiem padomāt, vai nebūtu labi redzēt arī ko jaunu ?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Uģis 11.06.2011 09:53
Manuprāt, kultūras raidījumu galvenais mērķis ir nevis "pumpēt" reitingus, bet gan izglītot skatītāju, un šim nolūkam veltītā nauda nekad nebūs "nomesta zemē". Piedevām izglītošana ir lēns un pakāpenisks process. Savukārt seriāli man saistās ar ātru un neatgriezenisku skatītāja debilizāciju - viņu tikpat kā "uzsēdina uz adatas".
Un mūsu maksātie nodokļi lielā mērā domāti nevis valsts (deputātu, ierēdņu u.t.t.) ikdienas vajadzību un vēlmju nodrošināšanai, bet gan ilgtermiņa ieguldījumiem pasākumos, lietās un nozarēs, kas nenes tūlītēju peļņu, tai skaitā kultūrā. Tas, protams , ir pretrunā ar "moderno" biznesa "domāšanu", kas arī Jāņu un Ziemas saulgriežu sagaidīšanā redz tikai iespēju sapulcināt lielus cilvēku barus un uz viņu rēķina ļoti labi nopelnīt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kornelija 10.06.2011 23:04
Anda Rozukalna pirmkart raksta par Tv vadibas attieksmi pret kulturu un to ka vini vienkarsi nide ara raidijumus , kas veltiti tai. Protams, var jau kritizet stogramovku, tacu ja ta rezultata un atsaucoties uz to raidijumu samazinas vai likvides, tad neko atpakal nedabus kamer vien kots un co vadis sabiedrisko televiziju. Un tas var but vel ilgi. Politikiem paslaik citas rupes. Atdot jau ir viegli, dabut atpakal daudz grutak. Ari visiem kulturas snobiem nebus kur paradities, nevajag but naiviem. Nebus ko kritizet un uzlabot.
Un manuprat, nacionalie dargumu ir daudz interesantaks un vertigaks raidijums, ar visiem trukumiem, salidzinajuma ar 'strategisko izveli' taisit dargu un zemu reitingu serialu

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pele 10.06.2011 22:15
100 grami kultūras līdz šim bijis viens no raidījumiem, kuru esmu skatījies ar interesi un šķiet tas ir viens no retajiem raidījumiem, kas nes sabiedriskās TV misiju, rosina domāt, taču ir viens liels BET...nedaudz zinot virtuvi, varu teikt, ka kā jau ar kultūras cilvēkiem, naudu skaitīt viņi īsti tomēr nemāk, un tur arī slēpjas 100 gramu kultūras veidotāju vājā vietā....milzīgs darbinieku štats, kuram (ja jau reiz tik daudz galvas kopā saliktas) būtu jāspēj radīt produkts, kuru skatītos ne tikai pseido-sorosa-jrt fanu - intelektuāļi...taču kaut kā nesanāk, un (neesmu nekāds LTV vadības fans) tas liek domāt, ka apjoma samazināšana varētu būt prātīgs solis, ja cilvēki nespēj un iespējams negrib (jo jūtas pārāk komfortabli, visu laiku sēžot uz mīkstiem spilveniem) ko mainīt arī savā domāšanā, kā veidot, ražot, ieinteresēt skatītāju, tad diemžēl iespējams jāmeklē kāds jauns potenciāls...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

skatītājs 10.06.2011 22:08
Šovakar noskatījos Nacionālos dārgumus. Man ļoti patika! Nepiekrītu komentētājiem, ka šādi raidījumi nav pelnījuši manu - nodokļu maksātāja naudu!!! Es nezinu,kas ir reitings un kā to mēra, bet zinu, ka 100g un Nacionālos dārgumus es gribu skatīties arī turpmāk. Būs jāuzraksta vēstule Kota kungam. Neticu, ka viņš var akceptēt tik aplamu lēmumu. Kultūrai ir jābūt!!!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kots jāatlaiž 10.06.2011 18:48
Kots ar Kleckina svētību nu jau gadiem turpina tautas debilizācijas programmu. Jāvaicā - kāpēc? Man prātā tikai viens iemesls - stulbu tautu vieglāk pārvaldīt. LTV angažētība spiežas ārā bez maz vai katrā raidījumā, un tā ir vecā kalvīšlaika koalīcija, kas tur saimnieko. Šķiet, ka ne Kots, ne Kleckins vispār nesaprot sabiedriskās TV uzdevumus un sūtību. Skaidrībai pateikšu galvenos uzdevumus - tā ir mūsu mazās tautas izglītošana un kultūras vērtību saglabāšana. Sporta pārraides, kurām LTV atvēl pat vesela kanālu /!!!/, izklaides šovi un ziepenes - tas ir komerckanālu lauciņš. Jāprasa, kāpēc tika noņemts 100.pants, kas ļāva cilvēkiem labāk saprast šobrīd aktuālos notikumus? Jā, par tā kvalitāti varēja diskutēt, bet raidījums neapšaubāmi tautai vajadzīgāks nekā jaunizceptā ziepene. Kāpēc tiek rādīti gadiem seni sporta spēļu ieraksti LTV7? KĀPĒC??? Un kāpēc faktiski nav teātra izrāžu, kultūras norišu plašāka izklāsta, portretraidījumu par kultūras darbiniekiem, klasiskās mūzikas koncertu??? Tie 100 grami kultūras jau tāda parodija par kultūras tēmu - afišveida notikumu pieminēšana. Ar dziļu nostalģiju atceros kādreizējos Mārītes Balodes izvērstos raidījumus, arī T.Sutas un Sīles pārraides, Operas ziņas, TV iestudējumus. Bet tagad, skat, grasās kultūrai nošķelt vēl vienu gabalu!!! Nevajag aizmirst, ka pašreizējos apstākļos ne tikai laucinieki vairs nespēj apmaksāt savas kultūras vajadzības, arī daudziem rīdziniekiem tas vairs nav pa kabatai. Un te savs plecs jāpieliek tieši sabiedriskajai TV, lai kultūras norises varētu baudīt ne tikai izredzētie. Bet ko dara Kots!? Kultūrai vēl vairāk piegriež skābekli!!!!! MĒRGLIS!!!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

zanjuks 10.06.2011 17:04
Nesaprotu, kāpēc komentāri ir tik dīvaini. Man nesanāk bieži skatīties 100g kultūras, bet tad kad esmu pie TV un noskatos, parasti esmu apmierināta. Kāpēc jādomā par kautkādiem reitingiem? Kas un kur viņus mēra? Dārgumos dažreiz viņi izrunā foršas lietas, man patīk paskatīties uz mūsu kultūras zvaigznēm - kur citur viņus ieraudzīt? varētu runāt vēl arī par modenākām tēmām unsalīdzināt, kār kultūras lietām ir citās zemēs. Vēl kautkā laicīgi iepriekš reklamēt, lai var paspēt uzzināt. Labi, ka tagad ir tīklā tie raidījumi. Nevaru iedomāties, ko vēl jēdzīgu skatīties - atliek tikai ziņas un ārzemju televīzijas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jaņdžs 10.06.2011 10:54
Manuprāt koncerti nav kultūra. Tomēr arī teātris is beigts, jo pārāk bieži tāds pats concerts vien bij un turpina būt. Attiecībā uz citām kultūras iezīmēm vai objektiem, cilvēkiem, Latvijas pieredze liecina, ka mēs jau gandrīz pavisam nobeigti (nav tieša ikdienu atspoguļojuša māksla--pat ne uz Akmens tilta), ja nu vēl kāda runājoša galva pirms kultūras raidījuma iemērcē mēli medus podā, lai pēc tam salkani runātu par garām pagājušu kultūras vēsturi.

Ja meklējam vainīgos, tad ne jau tos atrast valsts vīru vai ministru aprindās (tiem visiem ap galvu spožs gaismas ripulis), bet pastāvošās kultūras laiskos "kultūras" studentos.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vitjok's 10.06.2011 08:12
Согласен с мнением G.D.. Меня тоже неудовлетворяет ни суть, ни форма передачи 100 грамм культуры!
Беседу с собой могу вестьи и перед зеркалом и обе стороны будут довольны.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

G.D. 10.06.2011 02:50
Galvenais arguments ir reitingi. Protams, neviens nesaka, ka kultūras raidījumam ir jābūt populārākam par šoviem, taču nav jau problēma atrast adekvātu mērauklu. Piemēram, paskatīties BBC reitingus vai kaut vai Zviedrijas sabiedriskās televīzijas kultūras raidījumu. Ir arī vērts padomāt, ko nozīmē, ka nav reitings - tas pēc būtības nozīmē, ka cilvēki runā ar sevi. Ir vājprāts par to maksāt no valsts kabatas. Un ja arguments ir, ka nauda vienmēr ir par maz, tad laikam ir tikmēr jāsludina konkursi un jāmaina komandas, kamēr beidzot atrodas tie, kas spēj aizsniegt kaut daļu no auditorijas. Ja tādi neatrodas, - tad jānosubsidē pa to naudu brīvbiļetes mazturīgajiem, lai aiziet uz koncertu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jumors 09.06.2011 21:19
Ne pāris nedēļas vēl jūnijā nav pagājušas, bet jau tik daudz runasvīru "oligarhu" aizstāvībai- ka tie jāatceras pat gluži nepiemērotos brīžos. Uzskatu sevi par kultūras cilvēku, un šajā ziņā jūtos apdalīts jau patlaban - nedēļas avīze "Kultūras forums" vairs neiznāk. Ziņa par kultūras raidījumu samazināšanu TV rada iespaidu, ka patiešām labprātīgi rokam sev kapu un nevajag ne Sorosu, ne SVF, lai Latvija pazustu kā parādība.

Visa pārējā trūkumā tomēr ar talantiem esam bagāti, bet ja to neatzīstam par vērtību un netaisāmies citiem lieku reizi parādīt, kaut vai tepat- vai zināt, ka 12 klases audzēkņi eksāmenā raksta- Pēteris Vasks esot operdziedātājs un laikam jau duetus dzied ar Baibu Skridi. Savukārt Dita Krenberga spēlē vijoli. Nezinu, laikam kādam Zaķusalā būs šie fakti jāaizsūta, lai padomā, kurp dzenam mūsu cilvēciņus. Simpsoni un Reiniks! O, jā- Raimonds Pauls, bez pārdomām nosaukts latviešu komponists. U.t.t.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

GarJuris 09.06.2011 18:04
Nu piemēram - komentārā augstāk ir tik daudz pareizrakstības kļūdu, ka nebūtu jāņem par pilnu tajā izteiktais viedoklis, bet jārunā par caurumiem autora izglītībā un slinkumu sadzīvē:) tas būtu godīgi:)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

GarJuris 09.06.2011 18:00
Raksta beigās tāds it kā retorisks jautājums bija uzdots. Tātad autori atbilde un rezultāti neinteresē. Acimredzot, svarīgs ir process...šeit izskatās, ka rakstu rakstīšanas process. (principā tāds pats kā komentāru rakstīšanas process)...:)

Lai palīdzētu autorei sajusties kā sabiedriskā procesa (apspriešanas, rosināšanas, diskusiju) sastāvdalai piemetišu vienu pagali krāsniņā: varbūt rakstā vajadzēja kaut ar leigu vēja plūsmu pieskarties jautājumam par to, ka, iespējams, 1000 grmu dārglietu nerullē (reitingos) tāpēc, ka autori necenšas "taisīt" interesantu raidījumu un ir priecigi par savu apmaksāto valsts disidentu/kultūras vārtusargu lomu? Varbūt tie raidījumi vienkārši ir garlaicīgi līdz neprātam un tāpēc tiem nav reitinga? Vai jūs gribat par to parunāt...?...:)

Patiesībā, A.R. par mediju jautājumiem (it sevišķi LTV) rakstot, virpina tēmu tā it kā tv raidījumus taisītu Kots ar Kļockinu un skatītos pensionēti skolotāji. Pirmajiem ir pienākums apkalpot pēdējo tv patērēšanas ieradumus, kas veidojušies 70-80 gadu mijā. Kaut kā cienijamā mediju eksperte aizmirst, ka raidījumus taisa konkrēti cilvēki, ka raidījumu veidotāju profesionalitāte arī ir mediju ekspertu cieniga tēma.

Patiesībā izskatās, ka šobrīd ir mode visur meklēt oligarhus un sliktos, lielos aizkulišu tēlus, kuri vērpj savas negantās intrigas un nav pieklājīgi atcerēties, ka katru muļķību, idiotismu un provinciālismu tv ekrānos redzamu padara konkrēti cilvēki. Kāda ir viņu atbildiba? Vai viņiem ir tikai tiesības?

Saistītie raksti
Plates 255x203

Mēs esam kultūra 2 Autors:Rita Ruduša

Tv 255x203(3)

LTV kultūras bedre 77 Autors:Jānis Juzefovičs

Batman 255x203

Betmena kultūra 2 Autors:Zane Radzobe

Citi autora darbi
Amerikam

Amerika vilnis 6 Autors:Anda Rožukalne

5094543120 a0e90ca6e6

Maģiskā formula 10 Autors:Anda Rožukalne

5946598820 6033176481

Miglas zonā 10 Autors:Anda Rožukalne

2632802003 9f40405723

Vecums kā šķērslis 12 Autors:Anda Rožukalne