Masu medijos pulka raksta par visādu politiķu darbiem un nedarbiem, maļ tagad par krīzi no rīta līdz vakaram (bet krīze smagi skar arī citas valstis pasaulē, citur pat spēcīgāk nekā pie mums!),cilā negācijas. Taču ir viena tēma, ko plašsaziņas līdzekļi neskar gandrīz vai nemaz, varbūt tikai vienu reizi gadā kā šogad, kad rosījās uz lielo talku. Tā ir tēma par sakoptu Latviju un Rīgu it īpaši. Ir sabiedrībā radies slānis, kas mēslo uz nebēdu. Lēšu, ka šo slāni veido ap 20% ļaužu. Tikpat daudz cilvēku varbūt paši neko nemēslo, bet viņiem ir vienalga, kā apkārt izskatās. Pēc lielās talkas tad nu masu mediji klāsta, cik tonnu atkritumu savākti! Varbūt būtu vērts šo tēmu aktualizēt regulārāk.

Neticu, ka tas ko būtiski to 20% apziņā mainīs, bet, iespējams, pievērsīs pilsētas (Rīgas) tēvu uzmanību, ka šo 20% dēļ ir vērts sakārtot komunālo dienestu: lai būtu tehnika, attiecīgi organizēti cilvēki, kas regulāri Rīgu tīrītu. Jo tas taču nav saprātam pieņemami, ka, iebraucot Rīgā no jebkuras puses, pārsteidz vairāku kilometru garumā atkritumu kalni ceļa malās! Ja Rīgas pats centrs daudz maz ir kārtībā, tad “aiz tiltiem” atkal tā pati aina — ielu malu zālāji piemētāti, atsevišķās vietās kalnu kalni ar drazām. Rīdzinieki, kas dzīvo Purvciemā vai Mežciemā (arī citos Rīgas rajonos)labi zina, ka allaž netīra būs pieturvieta VEF pie Dominas, zemes gabals Stirnu ielā aiz saiešanas nama Labā Vēsts, par īstām šausmām Latvijas patriotiem — Gunāra Astras vārdā nosauktā iela aiz Mēbeļu nama, Mežciema ezeru Gaiļezera, Velnezera, arī Dūņezera apkārtne, Hipokrāta iela un tml. Nav iespējams saprast, kāpēc Rīgu tīra tikai reizi gadā. Kāpēc netiek organizēts dienests, kas Rīgu tīrītu regulāri — vismaz reizi nedēļā, arī ziemā atkušņu laikā. Kāpēc Ventspils un Valmiera ir tīras pilsētas, bet tāda paša apjoma Vidzemes priekšpilsētas teritorija grimst mēslos?

Jautājums ir arī par to, kāpēc masu medijiem ir tik liela vienaldzība pret apkārtnes sakoptību. Esmu pati par to pārliecinājusies, uzrunājot vairākus žurnālistus. Man jādomā, ka šī tēma laikam netiek apmaksāta. Bet sakopta Rīga, piemēram, taču ir arī daļa no valsts politikas un nebūt ne mazāk svarīgāka par to, kurš politiķis un kā kārto savas attiecības ar maizes devējiem un sabiedrību.

Kurš investors vēlēsies ieguldīt naudu pilsētā, kurā iebraucot, acis jāver ciet, lai neredzētu, kādiem mēsliem cauri jābrauc? Izbraucot no lidostas teritorijas, kur viss ir kārtībā, taksometrs laiž uz pilsētas pusi, un jau pēc pārsimts metriem (piemēram, sabiedriskā transporta pieturvieta Priežkalni un tālāk ar atsevišķām tīrām “salām” līdz pat Vanšu vai Akmens tiltam) paveras mēslu kalni! Ja, piemēram, tūristi no Austrijas neapmetas centra dārgajās viesnīcās, bet sameklē naktsmājas Mežciemā, tad kā lai viņiem iestāsta, ka uz Rīgu jābrauc vēl? Mana paziņa austriete, viesojoties marta netīrajā Rīgā, bija šokā. Viņa noteikti vairs nebrauks un arī saviem paziņām neieteiks to darīt.

Masu mediji gan runā, kā piesaistīt Latvijai tūristus — ko nu rādīt, kā izrādīties, kā no tūristiem dabūt naudu. Bet vai ciemiņus pieklājas uzņemt netīrā mājā? Ciemiņi jutīsies dziļi aizvainoti, ka viņiem gan sola diezin ko, bet patiesībā ieved ar drazām pilnā pilsētā. Tas taču ir t.s. valsts tēla pirmais un galvenais jautājums. Sakopta apkārtne ir daļa no valsts politikas arī tajā ziņā, ka tiem 50% ļaužu, kam nav vienalga, kāda viņu apkārtne, kāda viņu galvaspilsēta izskatās, ikdienā ir kauns, ka pilsētas saimnieki netiek galā ar šo faktiski mazus pūliņus prasošo problēmu. Sakoptība apkārt cilvēkus ietekmē pozitīvi. Un vai valsts kopumā neiegūtu, ja pilsētas saimnieki izrādītu rūpes par savas pilsētas tīrību? Varbūt mazinātos arī tas bezcerīgais 20% mēslotāju skaits.

Šajā rubrikā publicēti redakcijai iesūtītie viedokļi. Redakcija to tapšanā nepiedalās.