Neparasto rīdzinieku ideju banka

Saulesdārza nākotnes apspriešana bija domubiedru “ideju banka”, nevis diskusija starp radikāli pretējiem teritorijas attīstības redzējumiem. Tas vedina domāt, ka kompromiss starp privātajām un NVO pārstāvētajām interesēm nav paredzams.

Iesaki citiem:

Atbildes uz jautājumu par Saulesdārza nākotni ar konkrētiem priekšlikumiem 2002.gada 15.aprīlī Latviešu biedrības nama Baltajā zālē centās sniegt vairāku organizāciju pārstāvji. Pasākumu rīkoja Rīgas Latviešu biedrība, Sabiedrība par atklātību Delna un Vides aizsardzības klubs. Masu informācijas līdzekļos tikšanās dēvēta par sabiedrisko apspriešanu – tātad tās galvenais mērķis ir dot padomu tiem, kuri pieņems lēmumus. Tikai lēmēju ziņā paliks tas, vai uzklausīt un pieņemt priekšlikumus, tātad šīs iedzīvotāju sanāksmes sauklis – “Saulesdārza nākotne mūsu rokās!” drīzāk ir nākotnes mērķis, nevis realitāte.

Sanāksmē tika piedāvāti dažādu organizāciju un sabiedrības pārstāvju priekšlikumi, kādā veidā padarīt Saulesdārza teritoriju par publisku telpu bērniem ar visdažādākajām interesēm. Vienu no projektiem - “Nacionālais bērnu dzīvesvides centrs Saulesdārzs” izstrādājusi iniciatīvas grupa, kura nepārstāv kādu noteiktu sabiedrisku organizāciju. Priekšlikuma dzīvotspējas galvenais pamatojums meklējams tā izstrādātāju pieredzē – starp tiem ir Roze Stiebra un Ansis Bērziņš (animācijas filmu režisori); Māra Muižniece (Rīgas Bērnu Mākslas skolas direktore) un daudzi citi arī bērnu sabiedrībā pazīstami cilvēki, kuriem piemīt netradicionāls un krāsains skatījums uz bērna attīstību. Ļoti gribas cerēt, ka šis priekšlikums, tāpat kā daudzi citi, kuri izskanēja sanāksmē, nepanīks gaidot, kamēr beigsies 25 gadus ilgais nomas līgums ar Ķeizarmežu. Lai realizētu šādas idejas, nepieciešams pastāvīgs finansiāls atbalsts, jo vispusīgas attīstības un izglītības iespējas, kas pieejamas visiem bērniem, reti dod tūlītēju mantisku atdevi vai spēj pilnībā nodrošināt līdzekļus savai pastāvēšanai ilgstošā laika posmā. Taču tieši ilgtspējības garantija ļautu ar panākumiem realizēt iecerēto. Var iebilst, ka rezultātus nebūs iespējams izmērīt, taču tos varēs sajust pilsētas sociālajā vidē, un tam vajadzīgs laiks.

Vai šīs idejas nav pārāk netradicionālas, lai Izglītības un zinātnes ministrija vai Rīgas dome tās atbalstītu? Pilnīgi noteikti, lai radītu atpūtas vietu bērniem ar visdažādākajām interesēm, nepieciešama radoša pieeja. Taču tas nav pietiekams iemesls, lai no tām atteiktos – iztēles trūkums bērnu attīstības jautājumos nozīmē to, ka Rīgā kļūs arvien mazāk “neparasto rīdzinieku”.

Apspriešanas gaitā Rīgas domes pārstāvis G.Jirgensons apstiprināja, ka Rīgas dome apņemas sniegt atbalstu Saulesdārza saglabāšanā, nepiekrītot dabas pamatnes teritorijas zonējuma maiņai pret mazstāvu dzīvojamo apbūvi šajā teritorijā.

Iedzīvotāju sanāksmē, galvenokārt, piedalījās un runāja tie, kuri neatbalsta Saulesdārza privatizāciju vai izmantošanu vienīgi sporta vajadzībām. Nemanīja Ķeizarmeža pārstāvjus, tāpēc nevarētu teikt, ka šis pasākums būtu sekmējis diskusiju vai vienošanos starp radikāli pretējiem teritorijas attīstības redzējumiem. Drīzāk tā vērtējama kā “ideju bankas” veidošana starp līdzīgi domājošiem. Tas vedina domāt, ka šajā jautājumā kompromiss starp privātajām un sabiedrisko organizāciju pārstāvētajām interesēm nav paredzams – visticamāk tādēļ, ka intereses un mērķi ir pārāk atšķirīgi, un trūkst motivācijas, lai meklētu abpusēji pieņemamu risinājumu.

Noslēgumā pieņemta rezolūcija, kurā redzama sanāksmes dalībnieku vienošanās par Saulesdārza teritorijas turpmākās izmantošanas pamatprincipiem un priekšnoteikumiem, kas ļautu izstrādāt Saulesdārza tālākas attīstības un apsaimniekošanas plānu. Rezolūcijai pievienoti to 69 dalībnieku paraksti, kuri reģistrējās debatēm. Kopumā uz sabiedrisko apspriešanu ieradās vairāk nekā 70 cilvēki.

Rezolūcijas piedāvātais risinājums – Saulesdārza attīstības un apsaimniekošanas plānošanai izveidot konsultatīvo padomi, kuru veidotu sabiedrisko organizāciju, kā arī valsts un pašvaldības institūciju pārstāvji – ir daudzsološs, taču tajā nav apsvērta sadarbības iespēja ar privāto sektoru.

Šā gada 23.aprīlī rezolūcija iesniegta Ministru prezidentam, Izglītības un zinātnes ministrijai, kā arī Rīgas domei. Jāteic, ka iedzīvotāju un sabiedrisko organizāciju sanāksmē apkopotie priekšlikumi pelna, lai Izglītības un zinātnes ministrija un Rīgas dome tos izvērtētu, izskatot iespēju realizēt daudzsološākos.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!