Neobligātā lasāmviela. Pasaule 2222.gadā. Kā tā izskatās? 26

Tiem, kas nesaprot, kas ir šī dīvainā fantāzija: skaidrojums atrodams iepriekšējā bloga ierakstā. Īsumā – mēģinu iedomāties sabiedrību 2222.gadā, ja ņem vērā jaunās tehnoloģiskās iespējas un cilvēces attīstības vektorus.

Iesaki citiem:

Tiem, kas nesaprot, kas ir šī dīvainā fantāzija: skaidrojums atrodams iepriekšējā bloga ierakstā. Īsumā – mēģinu iedomāties sabiedrību 2222.gadā, ja ņem vērā jaunās tehnoloģiskās iespējas un cilvēces attīstības vektorus.


Mobilitāte, kopienas

Tā ir pasaule, kur ģeogrāfijai ir minimāla nozīme. Pateicoties virtualitātei, katrs var mentāli pieslēgties jebkurai publiski pieejamai telpai „reālajā laikā” un maksimāli autentiski sajust apkārtni. Pieslēgšanās var notikt apmeklējamās vietas „iedzīvotājiem” nemanāmi vai arī ģenerējoties šīs personas trīs dimensiju avatāram.

Privātums ir vairāk izņēmums nekā norma (ja salīdzina ar šodienu). Tā ir pasaule, kur cilvēku dzīvē kauna apziņa (par savām domām, ķermeni, rīcību) ir reta. Vienlaikus ir iespēja (analoģiska mūsdienu „durvju aizslēgšanai”) nonākt telpās, kur neviens cits nespēj ieskatīties. Vēlme uzlauzt šīs telpas, atklāt cilvēku noslēpumus – joprojām izplatīta, lai gan sabiedrība kopumā daudz mazāk orientēta uz skandāliem, ja tie tajos iesaistītajiem var sagādāt nepatīkamas emocijas.

Tā kā katrs virtuāli var nonākt jebkurā pasaules malā (bet jūtoties maksimāli autentiski – cilvēks dzird attiecīgās vietas skaņas, redz visas krāsas, iespējams, jūt pat smaržas), tad ģeogrāfiskajām robežām vairs nav nozīmes. Ekonomikā gandrīz nav darbu, kuriem būtu cilvēka veicami fiziski elementi – priekšmetiskais tiek kontrolēts ar smadzenēm, darbi lielākoties intelektuāli. Tas nozīmē, ka mobilitāte, pārvietošanās brīvība ir teju maksimāla. Attīstās visai planētai kopīga valoda, uz mūsdienu angļu valodas un aizvien augstākas kvalitātes automātisko tulkotāju kopdarba rezultāta bāzes. Katrs var teorētiski dzīvot jebkur, ja vien kaimiņi ir gatavi pieņemt.

Līdz ar to izzūd tāda lieta, kā piespiedu klātbūtne, piederība netīkamām grupām, kolektīviem. Veidojas kopienas, komūnas pēc kopīgu interešu, filozofisko skatījumu, labu savstarpēju attiecību pamata. Pazūd negribēta vientulība, kas tik plaši izplatīta vēl pat 21.gadsimta sākumā, sevišķi veciem cilvēkiem – globālais mērogs, kopīga valoda, virtuālais reālistiskums, kā arī jaunās cilvēku „satuvināšanas” tehnoloģijas ļauj ātri atrast mentalitātei tuvus sarunasbiedrus. Vidēja cilvēka dzīve kļūst daudz piepildītāka.


Izglītošanās, izaugsme

Katram cilvēkam ir ātra un garantēta pieeja gandrīz visam cilvēces zināšanu krājumam – pamācības, instrukcijas teju jebkurai dzīves situācijai, turklāt tajās orientēties ir nesalīdzināmi vienkāršāk nekā 2011.gadā. Cilvēki tiek tendēti uz mācīšanos visas dzīves garumā, lai pēc iespējas atklātu savu potenciālu, sniegtu jēgpilnu ieguldījumu cilvēces tālākā attīstībā. Cilvēks dzīvo ilgi, tādēļ norma ir arī dažādot savu prasmju, zināšanu laukus. Labākās katras nozares ekspertu diskusijas ir katram brīvi pieejamas, pat ja izpausmes iespējas ir ierobežotas.

Nav skolu 2011.gada izpratnē. Mazu bērnu izglītošana – virtuāli un klātienē orientētas uz katru bērnu atsevišķi, meklējot un attīstot īpašos talantus un intereses (t.sk. atsevišķās jomās apdāvinātiem bērniem mācoties šīs jomas kopā, labāko speciālistu vadībā – virtuāli, neatkarīgi no ģeogrāfijas). Spēle un dažādu pieaugušo mentorings kā pamatmetodes. Joprojām tiek pieņemts, ka ir kāds noteikts zināšanu, prasmju daudzums, kas būtu jāapgūst katram. Šis pamats ir savādāks nekā 2011.gadā: tajā daudz vairāk ir informācijas apstrādes un izpratnes metožu, daudz mazāk konkrētu zināšanu par dažādām dzīves jomām. Ārpus šī standarta bērni un pieaugušie tiek iedrošināti un orientēti aizvien labāk apgūt jomas, kas viņus īpaši interesē. Atšķirībā no 2011.gada, tā vairs nav sabiedrība, kurā dominē racionālais intelekts, augsts IQ kā priekšnoteikums labām sekmēm mācībām. Talanti atšķiras un visi tiek augsti vērtēti – vienalga, vai tas ir izgudrošanas talants, talants rūpēties par citu cilvēku, pedagoģiskais talants, fiziskie talanti. 2222.gadā nepilnvērtības sajūtas radīšana cilvēkā tiek uzskatīta par emocionālās varmācības paveidu. Visa izglītības sistēma ir orientēta uz to, lai atklājot un attīstot cilvēkā viņu īpašās spējas, cilvēkam nekad nebūtu jāsajūtas liekam un nevajadzīgam.

Pateicoties jaunajām metodēm, kā arī iespējai mācīties no attiecīgās jomas labākajiem speciālistiem, cilvēcei ir pieejamas vienlaicīgi ļoti specializētas zināšanas un cilvēki, kas ir pieradināti domāt arī starpdisciplināri (jo padziļināti apgūstamā joma gandrīz nekad nav tikai viena). Augstskolas kā atsevišķas institūcijas neeksistē. Zinātniskais darbs gan, tajā iesaistīties var katrs, kas var pierādīt savas spējas un prasmes strādāt atbilstoši zinātniskajiem principiem, attiecīgā kvalifikācijas līmenī, neatkarīgi no formalitātēm. Daudz vairāk ir cilvēku, kam zinātne ir papildus, brīvā laika, hobija nodarbošanās – līdzās citām.

Sabiedrība kopumā ir ievērojami mazāk dogmatiska: organizētā reliģija vairs nepastāv kā parādība, daudz individualizētākas garīguma meklēšanas formas (t.sk. arī kolektīvas, bet ne tik institucionalizētas kā 1800.gada vai pat 2011.gada baznīcas).


Cilvēku attiecības

Cilvēku attiecības salīdzinājumā ar 1800.gadu un 2011.gadu - daudz maigākas, cieņpilnākas un teju absolūti brīvprātīgas.

Cita izpratne par ģimeni. Nav tādas parādības kā nevēlama grūtniecība, bērni reti tiek iznēsāti sievietes ķermenī.

Cilvēki mēdz dzīvot pāros, bet tā nav vienīgā norma, un tas pat nav pats izplatītākais cilvēku attiecību modelis.

Daudz drošāka pasaule bērniem – ne tikai tādēļ, ka tehnoloģijas nodrošina daudz lielāku kontroli pār visiem iespējamiem riskiem, bet arī tādēļ, ka sabiedrība ir kļuvusi vēl iejūtīgāka attiecībā uz bērna emocionālo labklājību. Nav vairs iedomājams ne tikai tas, ka par bērnu nerūpētos kāds pieaugušais, bet arī tas, ka vienam vai diviem pieaugušajiem varētu būt pilnīga kontrole pār bērna audzināšanu. Kā vardarbība pret bērnu tiek uztverta pārmērīga kontrole, piespiešana, bērna autonomijas „laušana”. Bērnu skaitliski ir maz (un pieaugušie dzīvo ilgāk), kas apvienojumā ar ciešākām un labākām attiecībām vecāku brīvprātīgi izvēlētās kopienās noved pie tā, ka katram bērnam ir daudzi pieaugušie, kas ir gatavi par bērnu rūpēties, un var palīdzēt ar dažādām prasmēm, padomiem. Vecāku gēnu turpinātībai aizvien mazāka nozīme lēmumā par to, vai radīt bērnu. Norma ir mīlestība pret bērniem neatkarīgi no ģenētiskā faktora.

Cilvēki dzīvo daudz ilgāk, slimo ļoti reti. Pateicoties tehnoloģijām, apveltīti ar dažādām superspējām (skat.iepriekš), kas ļauj arī izvairīties no ievainojumiem. Iedzimtās slimības tiek izskaustas vēl pirms bērna piedzimšanas. Ja ir iespēja ģenētiski uzlabot intelektu, telpiskās vai jebkādas citas spējas, šīs iespējas tiek izmantotas, ja vien cilvēks to pats vēlas. Ja šīm spējām nav nekādu negatīvu blakusefektu, šīs spējas automātiski tiek „piešķirtas” arī vēl nedzimušiem bērniem. Vecāki/kopienas var izvēlēties bērnu arī klonēt, kas tiek atļauts tikai tad, ja netiks apdraudēta bērna pašizaugsmes autonomija (piemēram, šim bērnam nebūs spiediena no kopienas „iet” klonētās personas pēdās – proti, klonēšanas rezultātā piedzimušais bērns jāuzskata kā brīva un autonoma personība, nevis vecāku/kopienas/cilvēces līdzeklis kāda mērķa sasniegšanai) un ja cilvēks, kura ģenētiskā informācija tiek izmantota klonēšanai, tam pekrīt (vai ir miris).

Cilvēka izskats (acu, ādas krāsa) ir maināms. Dzimums – arī. Vecums, pateicoties reģeneratīvajām tehnoloģijām, - grūti nosakāms. Tā kā cilvēks vidēji dzīvo ilgi, tiek pieļauta un pat atzīta iespēja cilvēkam krasi mainīt savu dzīvi, sākt no jauna, pamainot savu līdzšinējo identitāti (līdz pat identifikācijai: vārdam), nodarbes, dzīvesvietu, draugu loku. Tā kā cilvēku kopdzīve ļoti šauros lokos šajā sabiedrībā ir vairāk izņēmums nekā norma, šāds „restarts” tiek uztverts mazāk sāpīgi no tuvinieku un draugu loka. Izvēle sākt no jauna– sabiedrībā, kur kontroles iespējas pār cilvēka dzīvi, domām ir teorētiski totālas (lai gan tās netiek šādiem nolūkiem izmantotas), tā ir respektēta alternatīva, sabiedrība šādu iespēju piedāvā un nodrošina.


Drošība, konfliktu risināšana

Salīdzot ar 2011.gadu, 2222.gadā dzīvojošs cilvēks ar šausmām domā par cilvēka autonomijas aizskaršanu, piespiežot cilvēku rīkoties pret viņa gribu. Šāda rīcība ir samazināta līdz absolūtam minimumam.

Pateicoties tehnikas attīstībai, cilvēks ir daudz pasargātāks teju no jebkurām briesmām (skat.iepriekš). Vispārējās virtualitātes apstākļos arī kontroles iespējas (rekonstruēt, kur katrs bijis un ko darījis konkrētā dzīves situācijā) ir teorētiski visaptverošas. Pārkāpumu pamanāmība ved pie lielākas varbūtējo pārkāpēju pašierobežošanās. Bet vēl būtiskāks faktors ir pārmaiņas vērtībās – ja 2011.gada attīstītākajās sabiedrībās (Skandināvija, Šveice) pat sīki noziegumi bija reti, tad izskaidrojums bija ne tik daudz kontrole, cik vērtības, dzīvojot labi sakārtotā sabiedrībā. Cilvēku, kas gatavi izdarīt noziegumu, šādās sabiedrībās ir maz.

2222.gadā tādu gandrīz nebūs vispār. Turklāt cilvēce būs labi izpratusi noziegumu bioloģiskos un sociālos iemeslus. Atrasts risinājums ētiskajai problēmai par to, ko darīt, ja tieksme uz noziegumu ir iedzimta. Jaunie medicīnas atklājumi ļaus to brīvprātīgi mainīt, - tas gan nebūs piespiedu kārtā. Tiem, kas nevēlēsies tikt „normalizēti”, tiks garantēta maksimāli komfortabla dzīve, vienlaikus pasargājot pārējo sabiedrību (kontrole tikai tādā mērā, cik attiecīgais cilvēks apdraud citus, un ne vairāk). Tādas parādības, ko 2011.gadā sauc par „cietumu”, vairs nebūs. Līdzīgi kā 1800.gada cilvēks diez vai būtu atpazinis šādā labi iekārtotā istabā cietumu kameru (Norvēģija, 2011.gads)



Cietums jau principā ir visai labs indikators tam, ko attiecīgā laika sabiedrība uzskata par absolūto minimumu cilvēka cienīgai dzīvei. Ja 1800.gadā tā bija dzīvības “izvilkšana”, tad 2011.gadā jau cietumniekiem aizvien vairāk tiek garantēti apstākļi laba veselībai, kultūrai, mācībām un izklaidei. 2222.gadā pārkāpējs netiks atrauts no sava draugu loka un viņam tiks saglabātas visas iespējas, vienlaikus orientējot pārkāpēju uz cilvēkam vai sabiedrībai nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu (ne obligāti finansiālu), atbilstoši pārkāpuma raksturam un pārkāpēja iespējām.

Pazudīs likumi 2011.gada veidolā – kā kodificētas, rakstiskas normas. Tās aizstās elastīgi standarti (mainīgi atkarībā no situācijas, tās komplicētības) un automātiski brīdinājuma signāli gadījumā, ja cilvēks dara ko riskantu, citus apdraudošu. Juristu vietā nāks cilvēku attiecību speciālisti, kas mācēs risināt konfliktus, cilvēkus samierināt, atrast labākos risinājumus sarežģītās situācijās. 2222.gada sabiedrībā daudz vairāk varēs paļauties uz cilvēku labajiem nolūkiem un vēlmi uzturēt labu reputāciju, tādēļ sarežģīti konlikti ir iespējami, bet reti.


Ekonomika

Teorētiski 2222.gada ekonomikas fundamenti joprojām ir balstīti kapitālismā, taču tas ir pat vēl atšķirīgāks kapitālisms nekā 1800.gada kapitālisms salīdzinājumā ar 2011.gada kapitālismu. Vēl vairāk cilvēka dzīves jomas ir izņemtas no tirgus aprites (2011.gadā: vēlēšanas, cilvēktiesību minimums, veselības minimums, vidējā izglītība). Pateicoties robotizācijai, salīdzinoši lētajai jaunu priekšmetu izgatavošanai, ierobežotajam cilvēku skaita pieaugumam un virtualitātei – viss cilvēka dzīvei svarīgākais (pārtika, mājoklis, enerģija) ir pieejams bez maksas kā sabiedriskais labums. Pieeja cilvēces zināšanu krājumam, virtualitātei – cilvēka tiesība, arī pieejama bez maksas, līdzīgi kā pārvietošanās iespējas. Principā cilvēks var nodzīvot ilgu un, no 2011.gada perspektīvas raugoties, kvalitatīvu dzīvi, ne par ko nemaksājot.

Vienlaikus papildus labumu sadalē joprojām spēkā ir pieprasījuma/piedāvājuma likumi. Tehnoloģiskie jaunievedumi, kas vēl vairāk palielina cilvēku spējas, palielina dzīves ilgumu, piedāvā jaunas virtuālās pasaules, izklaides iespējas, ļoti unikāli un darbietilpīgi reālie vai virtuālie priekšmeti – par maksu. Viena norēķinu vienība visai pasaulei, lai gan plaši izplatīts arī barters.

Realitātē neviens cilvēks nenodzīvo dzīvi, ne par ko nemaksājot. Cilvēci uz priekšu turpina virzīt (iemesls, kādēļ cilvēki joprojām strādā, lai gan darba raksturs ir vairāk pielīdzināms saturīgai brīvā laika pavadīšanai 21.gadsimta sākumā – piemēram, rakstīšanai vikipēdijai vai jaunu spēlīšu veidošanai) šīs iespējas, kas rada aizvien vairāk jaunu vajadzību, kā arī cilvēku orientēšana uz savu spēju atklāšanu, kas motivē viņus radīt ko jaunu, kopdarboties arī tad, ja tam nav monetārs labums. Retu talantu darba rezultāts vai darbs „nemonetizējamās”, bet cilvēcei svarīgās dzīves sfērās, tiek subsidēts no sabiedrības puses.

Ja skatās no 19.gadsimta perspektīvas, tas ļoti atgādina sociālismu. Bet ... vai tad arī 21.gadsimta labklājības valstis neatgādina sociālismu? 'Tā pati tendence, tikai daudz izteiktāka un visaptverošāka nākamo 200 gadu laikā.


Pārvalde, kopīgu lēmumu pieņemšana

Ja 2222.gadā vispār pastāv valstis mūsdienu izpratnē (ļoti par to šaubos), tad to nozīme ir tīri simboliska. Pateicoties iespējām sazināties vienā kopīgā valodā, virtualitātes atvērtajām teju neierobežotajām mobilitātes iespējām un principiāli atšķirīgiem kopienu veidošanās priekšnoteikumiem (brīvprātīgas, uz kopīgām interesēm balstītas kopienas), valstij kā pārvaldes vienībai vairs nav nozīmes. Bizness ir orientēts vai nu uz vietējām kopienām vai ir teju globāls (teorētiski klients var būt jebkurš pasaules iedzīvotājs). Zūd pilsonības kategorija.

Pārvaldes formu joprojām sauc par demokrātiju, lai gan saturiski atšķirība starp 2011.un 2222.gadu demokrātiju ir milzīga. Nav ne partiju, ne parlamenta. Sabiedrības pieņem dažāda līmeņa lēmumus pēc ekspertu un interesentu deliberācijas principiem. Apspriešanas procesi dizainēti tā, ka lielāks „svars” ir cilvēkiem ar autoritāti, zināšanām. Katrs iespējamais pāmaiņu variants tiek ātri apaudzēts ar kolektīvo ekspertīzi. Pārvalde kā dinamiska sistēma, kas pastāvīgi sevi uzlabo, pateicoties gan jaunajām pieejām, kas nāk „no iekšienes”, gan zinošu interesentu un entuziastu pienesumam no „ārienes”. Tiek nepārtraukti ievāktas un analizētas cilvēku labākās idejas par to, kā būtu uzlabojamas jomas, par kurām viņi ir īpaši kompetenti. Joprojām kā īpaša nodarbe tiek atzītas funkcijas, ko šodien veic mūsdienu ierēdņi – bet viņu uzdevums ir turēt prātā „pilno bildi” (vismaz – labi orientēties savā nozarē un tajās jomās, ko šī nozare ietekmē), ienest diskusijā pieredzē balstītus argumentus par iespējamo pārmaiņu varbūtējām sekām, kā arī realizēt nopietnākās pārvērtības. Pārmaiņas notiek ātri un viegli, jo nav birokrātiskuma (hierarhiskas, neegalitāras attiecības 2222.gada sabiedrībā ir tik pat nesaprotama attiecīgā laika vērtībām kā dzimtbūšana 2011.gadā – tas gan nenozīmē, ka netiek atzītas atšķirības profesionalitātē) un pārmaiņu realizētāji ir bijuši iesaistīti pārmaiņu apspriešanas un sagatavošanas procesos.

Svarīgākie šādi pieņemtie lēmumi: joprojām par resursu sadali sabiedrībā, kā arī par aizvien pieaugošām sabiedrības ērtībām. Tā kā cilvēces dzīves jomas kļūst aizvien kompleksākas, tad sabiedrība dažādos līmeņos izvēlas vairākus „viedajos” (visticamāk, ievēlot), kuru funkcija ir piedāvāt pārmaiņas, kas skar vairākas jomas, kā arī brīdināt, ja kādas no piedāvātajām pārmaiņām atsevišķās nozarēs ir pretrunā kādiem fundamentāliem sabiedrības funkcionēšanas principiem vai arī var izraisīt negatīvas sekas kopīgajā sabiedrības pārvaldīšanas mašinērijā. Šie piedāvājumi un brīdinājumi izraisa daudz plašākus un iesaistošākus deliberācijas procesus, kas ekstrēmos gadījumos var beigties arī visas sabiedrības (kā lokālās, tā globālās) referendumu. Ekstrēmos gadījumos, jo 2222.gadā ne vēlēšanas, ne referendumi nav norma.


Šeit arī pagaidām lieku punktu savai fantāzijai. Pārlasot tikko tapušo tekstu, man nešķiet, ka tas būtu ambiciozs. Drīzāk pat otrādi: tas vairāk varētu atgādināt tagadni 2122.gadā, ne 2222.gadā. Cerams, ka pat tik ilgi nebūs jāgaida. Jebkurā gadījumā tā noteikti ir sabiedrība, kurā es pati vēlētos dzīvot: ja būtu iespēja turp emigrēt, diez vai daudz šaubītos. Tādēļ vien bija vērts šo pasauli aprakstīt, - galu galā iedomājoties utopiju, mēs orientējam šodienas pasauli kustēties tās virzienā.

Kas attiecas patiešām uz 2222.gadu, tad ir man dažas ezotēriskas idejas ... bet tās izklausīsies tik ekstrēmi, ka šoreiz paturēšu tās tikai sev. Varu iedomāties dažus pagaidām tikai teorētiski iespējamus atklājumus, kas gan var izmainīt VISU.

Jebkurā gadījumā mans pamatpieņēmums ir optimistisks: cilvēces liktenis tuvākajos gadsimtos ir lielisks un grandiozs. Ar katru gadu kļūs tikai interesantāk un vienlaicīgi aizvien vairāk žēl, ka nepalaimējās piedzimt gadu, desmitgadi, gadsimtu vēlāk! :)

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (26) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

liberāls 28.11.2011 16:34
"viss cilvēka dzīvei svarīgākais (pārtika, mājoklis, enerģija) ir pieejams bez maksas kā sabiedriskais labums"

Tas gan būtu mīļi ! Foie gras ? Vīns Chateau d'Yquem ? Cik lieli mājokli Kannos vai Nicā būs pieejami brīvi ? Vai bez maksas būs tikai kaut kas līdzīgs "hrušcovkam" Purvčikā ?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Edzis 24.11.2011 17:33
Mans ie priekštats, ka lai gan tehnikais progress strauji attīstas, bet:
1) Aizvien mazāka cilvēku daļa spēj tos labumus iegādāties - nu ko tur par progresu, ja badacietēju skaits Pasaulē aiz vien pieaug.
Jā - droši vien būs daži, kas ceļos kosmosā, bet lielākā daļa joprojām strādās pārtikai.
2) Tehniskais progres un patērētāju dzīvesveids prasa aizvien vairāk resursus un dod aizvien lielāku piesārņojumu. Tādu dzīvesveidu, kā dzīvo vidējais ASV iedzīvotājs - tādu varētu nodrošināt tikai vairākas Zemeslodes. Un lai gan tehniski ir iespējams dzīvot ievērojami taupīgāk, tomēr kopumā cilveki dzīvo aizvien izšķērdīgāk un piesārņojošāk.

p.s. Un nekad vēsturē nav bijis tā, ka ilgstoši nav karu. Patreiz kodolieroči zināmā mērā garantē to, ka nenotiek lieli kari, jo patreiz valda filozofija, ka cilvēka dzīvība ir kautkāda vērtība. Bet es nedomāju, ka tas tā varēs turpināties mūžīgi. Gan jau mūsu bērni, sakatījušies multfilmas par to, kā labajiem jāuzspridzina sliktie, kādu reizi arī ņems un uzspridzinās sliktos ... Tad 2222. gadā, varbūt, cilvēki būs iemācījušies iekurināt uguni, bet varbūt pat mācēs atšķirt indīgās sēnes no ēdamajām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Indietis - Indietim 24.11.2011 11:34
GDP pēc pirktspējas paritātes standarta uz vienu iedzīvotāju Indijā ir ap 3 500 USD. Tas ir augstāks nekā Moldovā šobrīd nevis 1995. gadā. Izdalīts uz visiem 1,2 miljardiem cilvēku. Tā kā caurmēra indietis pelna krietni vairāk nekā moldāvs savā valstī. Tā kā aizbrauc uz Indiju, padzīvo tur kādu laiciņu un tad te mūldi pasakas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Indietim 24.11.2011 08:16
Atgādināšu, ka Latvijā arī 1995. gadā IKP bija ap 2000 USD.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Indietim 24.11.2011 08:14
Un info no Wikipēdijas "Indija ar nominālajiem ienākumiem 977 USD uz vienu iedzīvotāju ir 128. vietā pasaulē." arī ir klišeja?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Indietis 23.11.2011 23:01
- x
Izskatās, ka vispār nekad neesat bijis Indijā un ar tur dzīvojošiem cilvēkiem neesat runājis. Aizbrauciet un tad runāsim.
Par Denija Boila filmu. Iedomājies, ka Holivuda uzņemtu filmu par Latviju. Vai tiešām domā, ka tajā būtu ļoti precīzi atspoguļotā mūsu dzīve. Drīzāk tajā būtu saliktas visas rietumnieku klišejas par bijušajiem sovjetiem. Tā arī Graustu miljonārā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

puansons 23.11.2011 18:38
Es gandrīz nešaubos,ka piepildīsies lielākā daļa no zinātniskās fantastikas pareģojumiem,arī sliktie.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Diesel 22.11.2011 14:17
No savas puses pieliktu, ka 2222. droši vien:

1) Cilvēki būs atklājuši tumšās matērijas un tumšās enerģijas noslēpumus;
2) Būs atklātas (novērotas) vairākas eksoplanētas (t.i., zemei līdzīgas planētas)
3) Būs noticis vai tūlīt notiks pirmais lidojums uz citu zvaigžņu sistēmu (visticamāk, Kentaura Alfu);
4) Būs izstrādāti "teorijas par visu" pamati, t.i., apvienota kvantu mehānika ar relativitāti.

Par dzīvības atklāšanu citur Visumā nekomentēšu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Indietim 22.11.2011 14:08
Ja jau dzīves un tolerances līmenis Indijā ir tik augsts, kā jūs tādā gadījumā komentētu Denija Boila filmu "Graustu miljonārs"?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ikars Kubliņš 22.11.2011 04:16
Interesanti, paldies. Kopumā šāda sabiedrība būtu tuva arī manam ideālam.
Dažās piezīmēs jūtama "Zeitgeist: Moving Forward" ideju ietekme. :) Vai arī vienkārši sakrīt domas ar Pīteru Džozefu (filmas režisoru).
Ir lietas, kurām gan nepiekrītu - dažviet izteiktie secinājumi par izmaiņām salīdzinājumā ar 1800. gadu. Piemēram, ka šodien būtu "nesalīdzināmi mazāks" patoss par karadarbību un visu, kas saistīts ar militārismu. Pabrika runas vai Holivudas urrāpatriotiskie grāvēji vien ir pierādījums, ka šajā jomā progress notiek ļoti lēni :)
Otrkārt, diez vai tik ātri sagaidāms arī reliģiju noriets. Reliģijas ir pastāvējušas tūkstošiem gadu un joprojām ir daudz cilvēku, kas gatavi burtiski un fundamentāli ticēt kaut kādiem dogmatiskiem priekšrakstiem par garīgo, un aizvien ir gan cilvēki, kuriem tas nāk par labu, gan tie, kam par sliktu. Diez vai šī tendence izzudīs, lai arī cik racionāla un zinātniska nekļūs pasaule.
Interesanti, ka ideja par "vecajo" apspriedēm lēmumu pieņemšanā ir tāda kā atgriešanās pie pirmatnējām sabiedrībām. Bet tā varētu būt - evolūcija apmet loku, tikai jau augstākā spirāles punktā.
Vēl aizdomājos, nez kāpēc vienmēr runājot par mūsdienu paraugsabiedrībām, prātā uzreiz nāk tieši šis duets - Skandināvija un Šveice? Vai tas nav mazliet arī informatīvās telpas radīts stereotips, piemēram, kāpēc ne Jaunzēlande un Japāna? :)

Nobeigumā - žēl gan, ka tev pietrūka drosmes izteikt tās ezotēriskās idejas... :) Tas būtu pavisam interesanti. Tagad atliek vien minēt, vai runa būtu par kādu visaptverošu un pēkšņu cilvēces apziņas transformāciju, vai kādu unikālu zinātnisku atklājumu, saistītu ar laiku un telpu, vai vēl ko pavisam citu? Ja raksta fantāzijas, tad raksta, vienalga ko citi padomās! :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

a 21.11.2011 21:39
Gramata, ko iesakas izlasit ir “The Ancient City” autoru aizmirsu, bet ar googles palidzibu var viegli atrast. Ahmeds te atzimeja pareizu punktu – taada sava viedoklja ekstrapolacija ir bezjedziga, jo pats kulturas (un viedoklja) neseejs – Rietumu liberaalis, ir izmirstosha suga. Tagad mees esam Rietumu civilizacijas norieta posmaa. Tapat kaa kadreiz bija Romas norieta posmaa, ir liberaalju “advanceetaa” kultuura, kura ar parakumu skataas uz visiem citiem, tachu neizbegami izmirst. Kaa kadreiz, pec butibas ateistiskie romieshi ar nicinajumu skatijaas uz kristieshiem. Naakamaa kultura noteikti buus stipri religioza, bet tas naaks caur kariem un katastrofaam. Tas nenoziimee, ka taa bus sliktaaka, tehnologjiskaa attiistiiba turpinasies kaa patiesiibaa turpinaajaas viduslaikos. 2222. vareetu buut tads “agriino viduslaiku” laiks, atkarigs no taa, kad preciizi shii civilizacija sevi pati iznicinaas…. Staadities priekshaa to praktiski nav iespejams, jo neviena no musdienu modes doktriinaam visdrizak nenodzivos pat gadus 50….

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

x 21.11.2011 19:50
ak Dievs. aizej nopeldies Gangaa starp liikjiishiem un kaadreiz izkaap aarpus nopuceetajaam tuuristu takaam.
"Indijā caurmēra dzīves līmenis ir tāds pats kā Latvijā 1995. gadā. Vidējā alga ir ap 80 - 100 latiem mēnesī." kurai kastai? :D :D :D

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Indietis - x 21.11.2011 18:46
man ir nelielas aizdomas, ka visaadaas indijaas, pakistaanaas un paareejaas siirijaas, kur dziivo lielaakaa dalja cilveeku, patlaban dziives apstaaklji nav buutiski labaaki nekaa 1800.gadaa.
---
Man ir nelielas aizdomas, ka ar tādu intelektu kā Tev, Tu pat vēl 1900. gadā būtu beidzis 2 klases un tālāk par savu zirgu stalli netiktu. Aizbrauc kādreiz ārpus savas sētas un paskaties kā cilvēki dzīvo. Indijā caurmēra dzīves līmenis ir tāds pats kā Latvijā 1995. gadā. Vidējā alga ir ap 80 - 100 latiem mēnesī. Cilvēki ir paēduši un labi apģērbušies. Varbūt nav tik daudz ekstru kā tagad mums, bet atšķirības ir ļoti samērīgas. Un vēl. Ja Indijā būtu tāds (ne)tolerances līmenis kā Latvijā, tad tur cilvēki dzīvotu vienos pilsoņu karos. Tā kā Tev līdz indiešu sabiedriskās dzīves un morāles līmenim vēl augt un augt. Bet kas pieradis rāpot, tas nekad nelidos. Tā kā dzīvo vien ar savu iedomāto pārākumu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

puansons 21.11.2011 18:41
Kopš homo sapiens atbrīvojās no neandertālieša konkurences,visā vēstures gaitā mēs redzam,ka katrā atsevšķā indivīdā ir tieksme pēc straujām pozitīvām pārmaiņām viņa dzīves laikā.Es pievienojos Stīvena Hokinga viedoklim,ka ap norādīto laiku saules sistēmā jau būs kolonijas,kuras vēl nebūs pasludinājušas neatkarību visticamāk no ASV,bet galvenais stimuls atstāt Zemi būs bailes uzsprāgt gaisā,jo jau tagad Zeme ir pamatīga ieroču noliktava,bet kodolieroču izplatīšanos nekādi nav iespējams apturēt varbūt tikai palēnināt!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

fzss 21.11.2011 15:36
autorei vajadzētu spēt , rakstot šādus traktātus, distancēties no sava EGO:DDDDDDDD

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmeds 21.11.2011 15:10
Tā ir pasaule, kur cilvēku dzīvē kauna apziņa (par savām domām, ķermeni, rīcību) ir reta.
======
Dieva vēstnesis Muhammeds (lai viņam Dieva svētība un miers) teica: "Katrai reliģijai-dzīvesveidam ir sava īpašība un Islāma īpašība ir kautrīgums."


Teksts lika šķībi smaidīt, bet nākamais fragments jau iesmieties:
_2222.gadā tādu gandrīz nebūs vispār. Turklāt cilvēce būs labi izpratusi noziegumu bioloģiskos un sociālos iemeslus. Atrasts risinājums ētiskajai problēmai par to, ko darīt, ja tieksme uz noziegumu ir iedzimta. _


Teksts ir diezgan smieklīgs, jo pārstāv mūsdienu rietumu ideoloģijas ticības uzskatus, kuriem sakars ar realitāti ir mazs. Ja mēs skatāmies šīsdienas tendeces, tad nav vispār ko runāt, ka tā sauktā "Rietumu civilizācija" nebūs jau apmirusi, bet mazākums pārņēmis citas vērtības.
Un vēl piebilstot:
Par spīti Rietumu "bērnības traumai" par viduslaikiem, cilvēce progresē tikai tehnoloģiskajā ziņā. Cilvēki nekļūst labāki, - morāle vienmēr paliek individuālās izvēles jautājums izsverot savas iegribas un vājības un tā saukto sirdsapziņas (dabiskās iekšējās izjūtas kā teiktu citās kultūrās) spiedienu un bailes no Radītāja soda (ticīgo gadījumā).
Cilvēki nekļūst labāki un tas nav tehnoloģiju jautājums. Arī, ja iedomājas, ka pienāktu situācija, ka valsts tik tālu pārņem cilvēku dzīves, ka tehnoloģiski novērš iespēju izvairīties no kriminālnoziegumu soda, tad tik un tā ir arī citi veidi kā būt nešpetnas. Un vēl ir jautājums kur tādas rietumveidīgas civilizācijas aizvedīs savus likumus par atļauto un aizliegto...

Pirms vairāk kā 10 un 50 gadiem, bija tāda mode uz "2000.". Tagad nav vairs skanīga skaitļa, tā nu pārāk tālais 2222.?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ne tik sintētiski 21.11.2011 14:19
Mūsdienu pārmaiņas, īpaši kopš industriālās revolūcijas sākuma, ir straujākās kādas jebkad cilvēces vēsturē pieredzētas un šķiet loģiski, ka tas, kas notiks turpmāk, notiks vēl straujāk, tik īsti nezinām, kas tieši notiks, kur nu vēl pēc 200 gadiem.

Apšaubāmas šķiet prognozes par cilvēka ķermeņa pārveidojumu pielietošanas plašumu (bērni pārsvarā tiek iznēsāti mākslīgā vidē (iepriekšējais raksts), ģenētiskie uzlabojumi u.tml.). Tehnoloģiski tas, protams, būs iespējams un, ja citādi nevarēs, tiks lietots, bet apšaubāms šķiet pieņēmums, ka cilvēki tik ļoti plaši to gribēs lietot. Vismaz šobrīd acīmredzami pieaugoša loma sabiedrības uzvedībā ir atklāsmei, ka samākslotība, attālinātība no dabiskuma automātiski rada jaunas, iepriekš neparedzētas veselības u.c. problēmas. Mēs šodien redzam plakātus ar aicinājumiem barot bērnus ar krūti (bija gadi, kad popularizēja pretējo), populāros žurnālos parādās viedoklis, ka dzemdēt pašai ir veselīgi, pavāru armija iekš TV stāsta, ka labs ir dabiskais, paša audzētais, dabā savāktais u.t.t.. Tas viss iezīmē pilnīgi pretēju attīstības virzienu senāk tik ļoti populārajam "sintētiskajam" nākotnes cilvēkam. Un šķiet šis process ir nevis pārejošs modes untums, bet vēršas plašumā, jo to baro sintētiskās attīstības nepatīkamās blaknes, kas neizsīks, drīzāk jau vairosies, tik ilgi kamēr vien cilvēki taisīs kaut ko samākslotu.
Nākotnes minējumos šī tendence būtu jāņem vērā. Īpaši tādēļ, ka tehnoloģiju attīstība ne vien ļauj kaut ko mākslīgu sasintezēt, bet palīdz arī daudz uzskatāmāk apjaust cilvēka esamības jēgas saistību ar dabisko (labākas ilustrācijas, aptverošāki procesu skaidrojumi u.t.t.), kas savukārt maina pasaules redzējumu, maina izvēles.

Mans minējums, ka pēc tiem ap 200 gadiem varētu būt tehnoloģiski augsti attīstījusies civilizācija, kas vislabpratāk dzīvos, cieši integrējusies dabiskā vidē, teiksim, daudzstāvu lielpilsēta tropu mežā (varbūt pašu cilvēku atjaunotā mežā, varbūt gēnu inženieri kopā ar arhitektiem starp savvaļas kokiem liks augt dzīviem namiem - debesskrāpjkokiem), kur līdzās bez konflikta pastāvēs modernais cilvēks ar tūkstošiem savvaļas radību. Jo tā ir visforšāk dzīvot – vienmēr viss, kas dzīvam cilvēkam vajadzīgs, ir pa ķērienam u.t.t. :). Iespējams, pat tik forši, ka vispār negribas ceļot uz citām planētām u.tml.. Vai arī uz to laiku labi attīstītā astrālo ceļojumu prasme centienus kaut kur aizlidot ar kosmosa kuģi būs padarījusi primitīvus un neinteresantus (tā būs hobija padarīšana cilvēkiem, kas krāmējas ar retro dzelžiem, kurus tā arī nekad neattīstīja līdz tādai pakāpei, lai tie realitātē spētu īstenot iecerēto misiju).

:)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

x 21.11.2011 13:03
ljoti interesants raksts, bet tomeer gribeetos atziimeet, ka autorei ir shaurs redzeejums - taada vareetu izskatiities taa saucamaa "progresiivaa cilveece". man ir nelielas aizdomas, ka visaadaas indijaas, pakistaanaas un paareejaas siirijaas, kur dziivo lielaakaa dalja cilveeku, patlaban dziives apstaaklji nav buutiski labaaki nekaa 1800.gadaa.

iepriecinaaja arii autores ceriiba, ka religjija izzudiis. kaa tad. nebuus taa, maasa, nebuus :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jumors 21.11.2011 11:04
Par kuriem ļaudīm bija teksts- "šausmīgi tāli viņi ir no tautas"? Te ir kaut kas līdzīgs- prāta vingrinājumi. Es labāk risināšu sudoku.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Edzis 21.11.2011 10:48
Hm. Tā "ideālā" nākotne ļoti atgādina Matrix - cilvēka fiziskais ķermenis ir burciņā, tiek barots par velti, likumu, notikumu apkārtnes kopums ir mainīgs un ieprogrammējams pēc vajadzības, cilvēk peld savās (vai ieprogrammētajās) fantāzijās - attiecīgi var būt jebkur, darīt jebko. Bērni tiek audzēti blakus burciņās un tos apkopj apkalpojošie roboti, bet mentāli pieslēdzas vesels bars pieaugušo, kur tad tur skatās, lai bērns var fantazēt neviena netraucēts. Piedevām - tas vairāk atgādina Matrix 1. versiju, kur burciņu iemītnieki no pārlieku lielās laimes sabuntojās.
Brrrrr - negribu tādu nākotni.

No otras puses - reālā Pasaule attīstas pretēji aprakstītajam. Cilvēki nevis aizvien vairāk dzīvo kopā, bet gan dzīvojot pilsētās kļūst aizvien vientuļāki. Palasiet kautvai pagājušā gadsimta rakstniekus - visas lielākās saimnieciskās aktivitātes notika kaimiņu un radu talkās, sabiedriskās aktivitātes notika lielos kaimiņu un radu kopās. Kapitālisms nevis ieņem aizvien mazāku skaitu dzīves jomu, bet gan aizvien lieāku. Vēl pirms 100-150 gadiem lielākā daļa dzīves jomu bija pilnīgi "kooperējošas" - lielās talkas (labības kulšana utml), kultūra, pagastu infrastruktūra (ceļu uzturēšana, kūltūras objekti, nabagmāja, skola, malkas sagāde sabiedriskajām ēkām - nu praktiski viss izņemot ražotu materiālu pirkšanu un atsevišku algoto amatpersonu algošanu). Principā vairums cilvēku bija maz iesaistīti kapitālistiskajā ražošanā un patēriņā - tikai specifiski instrumenti un sarežģītākās patēriņa preces un nodokļu nomaksa.
Mūsdienās jau cilvēks praktiski nevar iekļauties sabiedrībā, ja nav iesaistījies kapitālistiskajā saimniecībā - ja nu vienīgi kā bomzis bezpajumtnieks vai sociālās mājas iemītnieks, kurš dzīvo no pabalstiem.
Un par vardarbību - cilvēks šajā jomā nav ne kripatiņu mainījies pēdējo vairāku tūkstošu gadu laikā - "Gebels" vai specdienesti vai NVO caur žurnālistiem tiražē cilvēkiem kādu viedokli un cilvēki to ļoti ātri pieņem. Ja vēl pavasarī ANO (arī Latvijas pārstāvji) gatavojās Kadafi apbalvot, kā labākās cilvēktiesību situācijas nodrošinātāju Āfrikā, tad tikai dažus mēnešus vēlāk sabuntoja gan pašus Lībiešus, gan R-valstu iedzīvotājus un uztaisīja tur pilsoņkaru.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta Kažoka 21.11.2011 09:32
Veiko,
noteikti uzraksti! Kaut vai lai izskaidrotu to domu ar 15.gs.bezvadu elektrības pārvadi, ko īsti nesaprotu ... :)

a,
Kas no tā visa izskatās pēc wishful thinking? Par utopijām - nepiekrītu. Utopiju, atšķirībā no distopijām, pasaules vēsturē ir pārāk maz. Orvels gan cilvēcei nedraud - pārāk lielas alkas pēc autonomijas un pārāk dziļas vērtību izmaiņas, lai kas tāds būtu iespējams.

Kalvis,
David Eagleman esmu lasījusi, ļoti interesanti. Jā, jau drīz jaunākajiem atklājumiem būs pamatīgi jāpiemērojas krimināltiesvedības sistēmai - sākot beidzot atzīt, ka ar krimināltiesisko "nepieskaitāmības" kategoriju vien nepietiek, lai diferencētu atbildību par noziegumu. Ir atšķirība, vai noziegumu veic cilvēks ar smadzeņu defektu (kas gan nepadara par nepieskaitāmu) vai psihiski absolūti "normāls" cilvēks. Protams, mainīsies arī reakcija uz šādiem noziegumiem. Tas gan neizbēgami nozīmē, ka būs jāatrisina milzums jaunu ētisku problēmu (piemēram, ko darīt, ja teorētiski ir iespējama operācija, bet noziedznieks nevēlas to veikt).

Par maigākajiem sodiem noziedzniekiem: esmu pārliecināta, ka tiešā motivācija noteikti ir humānisms. Tiesneši nedomā par smadzeņu darbības izmaiņām, piespriežot jauniešiem mazākus sodus. Tas gan varētu būt papildus arguments būt humāniem :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kažokas pētnieks 21.11.2011 09:22
Jau sen rūpīgi sekoju Kažokas aktivitātēm un mani interesē šī cilvēka attīstība. Šobrīd mani kā pētnieka interesi saista brīdis, kad Kažokai beidzot atvērsies acis un viņa pamanīs kliedzošās nelikumības KNAB. Tas, protams, notiks visai drīz un daudz interesantāka būs viņas reakcija. Vai viņa atzīs savu maldīgumu vai arī ieslēgs aizmiršanas aizsargrefleksu un izliksies, ka Strīķe un Co ir vienkārši kļūdījušies un viņiem tikai paslīdējusi kāja. Pēdējā laikā Kažoka par šiem tematiem kaut kā aizdomīgi maz izsakās. Vai tikai atklāsme pamazām netuvojas.:)))

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 21.11.2011 02:46
Par to, kāda varētu izskatīties noziegumu apkarošana jau samērā tuvā nākotnē - ļoti iespaidīgs šāds raksts: http://www.theatlantic.com/magazine/archive/2011/07/the-brai... (The Brain on Trial, David Eagleman).

"If a tumor can make you a pedophile, is that your fault or your biology’s? Wrong question, says David Eagleman. They are inseparable..."

Īsi sakot - arvien labāk izprotot noziegumu bioloģiskos cēloņus (un to faktu, ka cilvēkos dažādi apziņas vai pat tīri fiziski smadzeņu defekti, audzēji utml. reizēm var izraisīt sabiedrībai bīstamu rīcību) - varēs vienkārši labāk prognozēt, kuros gadījumos noziedzniekam ir labāk palīdzēt ārpus ieslodzījuma vietas (probācijas dienests, utml.), un kuros gadījumos viņu tomēr ir drošāk izolēt no sabiedrības.

Piemēram, viens no šajā rakstā skartajiem jautājumiem - ir par nepilngadīgajiem noziedzniekiem. Jautājums - kādēļ ļoti daudzās sabiedrībās viņiem piespriež maigākus sodus nekā pieaugušajiem? Un izrādās, atbildei nav nekāda sakara ar humānismu vai sentimentalitāti - tā ir pilnīgi racionāla. Jo (pēc David Eagleman domām) ir lielākas izredzes, ka smadzeņu darbība pusaudzim pieaugot būtiski izmainīsies - tātad mazāks recidīvu risks nekā tad, ja noziegumu pastrādā cilvēks, kurš jau ir pieaudzis un kuram smadzeņu darbība ir nostabilizējusies.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

a 20.11.2011 23:52
Tads liberalju wishful thinking. Reali visas utopijas jau ir uzrakstitas, nav veerts taustinus deldeet, un pagaidam izskatas, ka visai neorginalaa veidaa paliksim pie kaut kadas 1984 modifikacijas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Inga 20.11.2011 23:36
Ivetai vesela Saules pilsēta sanākusi;)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Veiko Spolītis 20.11.2011 23:16
Paldies un pamudināji mani uz savu domu sakoncentrēšanu šajā virzienā (publicēšos pēc kursu pabeigšanas MA studentiem)! Mans pieņēmums, ka 15.g. perspejtīvā bezvadu elektrības pārvade radīs sākumu lielākām un mazākām transformācijām pasaules politikā:)

Citi autora darbi