Raksts

Nekas par mums bez mums


Datums:
16. decembris, 2003


Autori

Andris Grafs


Foto: Hovards Viljamsons; Foto no personīgā arhīva

Protams, pastāv arī šķēršļi jauniešu līdzdalībai politikā. Viena lieta – jaunieši vienmēr uzskata savu viedokli par pareizāko. Politikas veidošanā iesaistītajiem jāsaprot, politiķiem jāuzklausa dažādi viedokļi un jāpieņem lēmums. Ja mēs gribam būt tie, kas pieņem galīgos lēmumus, tad jākļūst par politiķiem.

Intervija ar Kārdifas universitātes profesoru Hovardu Viljamsonu (Howard Williamson), jaunatnes politikas pētnieku un Eiropas Padomes konsultantu

H.Viljamsons pēdējos 15 gadus ir iesaistīts dažādu valstu jaunatnes politikas veidošanā, piedalījies ES Baltās Grāmatas jaunatnei[1] tapšanā, kopš 1986.gada konsultē Eiropas Padomi, piedalījies jaunatnes politikas indikatoru[2] un vadlīniju veidošanā nacionālajām jaunatnes politikām.


Kā Jūs definētu jaunatnes politikas jēdzienu? Latvijā pastāv viedoklis, ka nav nepieciešams veidot politiku vienai demogrāfiskai grupai…

Tam ir pamatoti argumenti. Pastāv viedoklis: ja veido politiku jaunatnei, tad vajadzētu arī politiku pusmūža cilvēkiem un arī veciem ļaudīm, kā arī citām demogrāfiskajām grupām. Un tas nav vienīgais arguments, cilvēki joprojām šaubās par jaunatnes politikas nepieciešamību. Manuprāt, jaunatnes politika ir nepieciešama divu iemeslu dēļ: viens no tiem ir tas, ka vecā klišeja “jaunieši ir mūsu nākotne” nav tikai klišeja, bet fakts – jaunieši ir demokrātijas, pilsoniskās sabiedrības, cilvēktiesību, pilsoniskās līdzdalības turpinātāji.

Mēs visi zinām, ka šī pāreja – jauniešu kļūšana par pieaugušajiem – ir sarežģītāka, salīdzinot ar citām paaudzēm. Ir mazāka drošība, nav garantijas par kvalifikāciju, par iespējamo darbu. Jāatceras, ka jaunieši veido savu nākotni, bet tajā pašā laikā arī visas sabiedrības nākotni, bet katru brīdi savas nākotnes veidošana kļūst individuālāka.

Kopumā Eiropā pieaug sabiedrības noslāņošanās. Aptuveni 60-70% jauniešiem ir ļoti laba motivācija, pieejamas labas skolas, laba kvalifikācija un viņi meklē nodrošinājumu stabilai nākotnei. Bet jautājums ir par jauniešiem, kuriem nav šādas nākotnes un kuri būs šīs sabiedrības daļa. Un tas ir otrs iemesls, kāpēc nepieciešama jaunatnes politika. Mums jāizveido nosacījumi visaptverošai, integrētai un starpinstitucionālai jaunatnes politikai, kas garantētu drošu vidi, kur visiem jauniešiem būtu iespēja lemt par savu nākotni. Ja mēs tā nedarām, tad nav nekāds pārsteigums, ka jaunieši ieslīgst pārejas posma negatīvajos aspektos. Ja mēs šodien neveidojam pozitīvas lietas jauniešos, nākamās paaudzes veidosies arvien problemātiskākas.

Jūs esat jaunatnes politikas eksperts, veicis dažādus pētījumus par jaunatnes politikām Eiropā. Kādas ir nozīmīgākās problēmas jaunatnes politiku veidojot?

Es jau sniedzu teorētisko ieskatu, kāpēc jaunatnes politikai vispār jābūt. Nākamais solis ir pārdomāt, kāda jaunatnes politika būs praktiski, kā tā darbosies.

Jaunatnes politika būtībā sastāv no trim daļām – tie ir principi, vērtības un centieni, kas vērsti uz līdzdalību, iespēju vienlīdzību, mācīšanos un sociālo iekļaušanos, pilsonisko apziņu. Un arvien biežāk – arī individuālo un sabiedrības drošību. Jaunatnes politika ietver darbu ar jaunatni, neformālo izglītību, jaunatnes sabiedriskās organizācijas un jauniešus mijiedarbībā. Skatoties plašāk – jaunatnes politika ir kā rāmis, kas nodrošina, ka darbs ar jaunatni pozitīvi attīstās vienā virzienā, lai gan šo darbu veic dažādās nozarēs.

Ļoti svarīgs princips jaunatnes politikā ir struktūra, kas katru dienu veido un īsteno šo politiku. Struktūrai jābūt saistītai ar valsts pārvaldes un pašvaldības iestādēm, nacionālo un reģionālo līmeni, jaunatnes sabiedriskajām organizācijām un sabiedriskajām organizācijām, kas strādā ar jaunatni.

Patiesībā ir ļoti vienkārši uzrakstīt jebkādu politikas dokumentu. Grūtākais politiskais izaicinājums ir izveidot atbilstošu struktūru, kas šo politiku īsteno. Latvija var izmantot labus piemērus no citām valstīm, kā veidot jaunatnes politiku. Protams, varbūt Nīderlandes prakse ideāli nederēs Latvijas situācijai, bet daži elementi var būt noderīgi vai nu tiešā, vai adaptētā formā. Paņemot dažādus modeļus, Latvija var stiprināt jaunatnes politikas vājos punktus un attīstīt jaunatnes politiku kopumā.

Kādi ir Jūsu novērojumi par jaunatnes politiku Latvijā šajās dienās, ko esat šeit strādājis?

Liekas, ka Latvijā vēl nav pietiekamas saiknes starp dažādu ministriju departamentiem, nacionālo un pašvaldību līmeni, un starp valsts pārvaldi un sabiedrisko sektoru, it sevišķi jaunatnes organizācijām. Es redzu daudz enerģijas no jūsu organizācijas (Latvijas Jaunatnes padome) puses. Kā jau teicu, jaunatnes politikas veidošanai ir svarīga atvērtība diskusijām, vēlēšanās veidot dialogu. Un šī vēlme, manuprāt, ir.

Kā Jūs vērtējat jaunatnes sabiedrisko organizāciju ietekmi jaunatnes politikas veidošanā? Vai šī līdzdalība ir pietiekama? Kādi apstākļi, Jūsuprāt, ietekmē līdzdalības iespējas dažādos līmeņos dažādu lēmumu pieņemšanas procesā?

Saistībā ar jauniešu līdzdalību politikas procesā ir jāpiemin trīs svarīgas lietas. Pirmā ir Apvienoto Nāciju Konvencija par bērnu tiesībām līdz 18 gadu vecumam. Šajā konvencijā ir rakstīts princips – ja cilvēkiem ir kas sakāms, tad tas ir jāuzklausa. Otra lieta – politiķi ir ieinteresēti demokrātijas attīstībā un tās deficīta mazināšanā. Jauniešu līdzdalība ir iespēja reāli praktizēt aktīvu pilsonisko līdzdalību. Trešā lieta – politiķi un ierēdņi var izveidot politiku, tas ir ļoti viegli, bet patiesībā ir jāvērtē, vai šai politikai ir ietekme. Tāpēc ir svarīgi, lai jaunieši diskutē, sniedz savu viedokli un ieguldījumu politikas īstenošanā. Ir svarīgi, lai jaunieši saprastu politiku, kas ir veidota viņiem.


Kādi šķēršļi ir šai līdzdalībai?

Protams, pastāv arī šķēršļi jauniešu līdzdalībai. Viena lieta – jaunieši vienmēr uzskata savu viedokli par pareizāko attiecīgās politikas veidošanā un domā, ka tieši tas ir jāīsteno. Kad jaunieši neuzvar argumentu cīņā, viņi uzskata, ka neviens viņos neklausās, ka līdzdalība izrādījusies tikai simulācija.

Fakts ir tāds, ka politikas veidošanas process ir ļoti sarežģīts. Politikas veidošanā iesaistītajiem cilvēkiem jāsaprot, ka mēs neesam politiķi, bet viņi ir. Politiķiem jāuzklausa dažādi viedokļi no dažādām sabiedrības grupām un jāpieņem lēmums. Ne vienmēr šis lēmums atbilst mūsu piedāvātajam. Ja mēs gribam būt tie, kas pieņem galīgos lēmumus, tad jākļūst par politiķiem. Ja nē – mums jāpieņem, ka viņi izlemj un jāatkāpjas. Jāizstrādā konkrēti argumenti un idejas, jābūt enerģijai un jāgaida nākamā politiķu paaudze. Mēdz būt, ka idejas ir labas, bet tās nav atbilstošas konkrētajam laikam. Dažkārt nākas gaidīt pat desmit gadus.


Kāda ir efektīvākā finansēšanas sistēma Eiropā jaunatnes iniciatīvām un darbam ar jaunatni?

Jaunatnes lietas un jaunatnes politika tiek atzīta par nacionālo valstu kompetencē esošu, tāpēc modeļu ir daudz. Sastopami arī daudzi paradoksi. Viss atkarīgs no konkrētās pašvaldības iespējām. Vispār finanšu sistēmai jābūt elastīgai, bet cik tālu – tas ir liels jautājums. Cits nozīmīgs jautājums ir mehānisms, lai uzraudzītu un izvērtētu jaunatnes politikas efektivitāti. Ja jaunatnes politikas mērķis ir sekmēt neformālās izglītības attīstību, tad jums ir jāspēj mērīt zināšanas, lai redzētu, vai jūsu idejām un papildu ieguldījumiem vispār ir kāds rezultāts.


Vai valstis atbalsta jauniešu organizācijas?

Arī te ir daudz dažādu modeļu. Ir valstis, kurās pašas organizācijas stāsta, ka “mūsu darbība ir laba lieta, tāpēc dodiet mums naudu un ļaujiet mums darīt to, ko mēs gribam”, viņas tiešām šo naudu dabū un var darīt, ko grib. Citās valstīs valdības dod naudu, lai jauniešu organizācijas īsteno lietas, kas ir atzītas par politiskās dienaskārtības prioritātēm – tad jauniešu organizācijas dara to, kas ir svarīgi valdībai. Katram modelim ir savi trūkumi. Fakts ir arī tas, ka valdība nevēlas atbalstīt jaunatnes sabiedriskās organizācijas, ja tās valdību kritizē.

Latvijā ir attīstīta interešu izglītība – bērniem līdz 18 gadu vecumam ir iespēja dejot, dziedāt, nodarboties ar tehnisko jaunradi un citiem hobijiem. Kā Jūs vērtētu šādu jaunatnes politikas elementu, un kāda ir interešu izglītības prakse Eiropā?

Interešu izglītībai ir vieta jaunatnes politikā un no tās ir labums, taču interešu izglītība nav noteicošais elements jaunatnes politikā. Jaunatnes politikā ir 10 jomas un daudzas ir svarīgākas par šiem hobijiem – izglītība, apmācības, nodarbinātība utt. Es uzskatu, ka tā ir kļūda, ka Latvijā jaunatnes politika nav balstīta uz vajadzībām un vēlmēm.


Latvijas Jaunatnes padome uzņēmās iniciatīvu likumprojekta “Darbs ar jaunatni Latvijā” izstrādē. Kā Jūs vērtējat šo iniciatīvu, un kādi ir Jūsu praktiskie ieteikumi efektīvas jaunatnes politikas izveidei Latvijā?

Latvijā es esmu pirmo reizi un esmu guvis ļoti pozitīvu iespaidu, ka ir tāds LJP dalīborganizāciju izveidots pozīcijas dokuments likumprojekta sakarā. Lieliski, ka LJP mēģina veidot un attīstīt jaunatnes politiku Latvijā, ņemot par piemēru citu valstu pieredzi, kur jaunatnes politika darbojas jau gadiem.

Es redzu, ka LJP zina, ko grib, bet svarīgākais ir, kā to izdosies sasniegt. LJP jāskatās, kādas ir prioritātes, jāizveido tāds kā iepirkumu saraksts. Ja kabatā ir pieci lati, tad ir jāizdomā, kas tiešām jāpērk. Tad nepirksi saldējumu, bet maizi ēšanai un pienu, lai padzertos. Nav nekādas nozīmes līdzdalības iespēju radīšanai, ja Latvijā jaunatnes organizācijas “nav paēdušas” un domā par izdzīvošanu, nevis līdzdalību nacionālajā līmenī.

Otra lieta ir vēlēšanās veidot dialogu, kur svarīgas ir politiskās diskusijas. Politiķi ne vienmēr ir ieinteresēti atvērtai diskusijai, bet tas ir veids problēmu risināšanai.

Trešā lieta ir stratēģija – kā politika darbosies. Un tas nav tikai finanšu jautājums, bet gan jautājums par cilvēkresursiem, kompetenci, sapratni, sadarbības mehānismiem un citiem resursiem. Jaunatnes politikai ir jābūt visaptverošai, kas veicina jauniešu iniciatīvas un darbu ar jaunatni. Būtībā jaunatnes politika tieši vai netieši ietekmē visus jauniešus. Ir daudz vēl jādara, lai Latvijā radītu šādu jaunatnes politiku. Un jaunatnes padomēm ir tiesības paust kritiku, ja šīs lietas neattīstās pareizi.

Tas nozīmē, ka “nekas par mums bez mums”!
________________

[1] Jauns impulss Eiropas jaunatnei – Baltā Grāmata

[2] 11 indikatori nacionālajām jaunatnes politikām


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!