Raksts

Nekāda sakara ar tiesiskumu


Datums:
02. septembris, 2007


Autori

Valts Kalniņš


Foto: M.Herca

Jaunākie notikumi liek domāt, ka šoreiz ar politiskās iejaukšanās palīdzību iecerēts dot izšķirošu triecienu KNAB spējai neatkarīgi cīnīties pret politisko korupciju.

Valdība ir iedarbinājusi KNAB priekšnieka atbrīvošanas mehānismu, kā rezultātā jau tuvākā nākotnē Saeima var nobalsot par Alekseja Loskutova atlaišanu. Lai kā risinātos tālākais process, ir skaidrs, ka iespējamā lēmuma motivācija nav saistīta ar rūpēm par tiesiskumu. Šajā rakstā apkopotās pazīmes liek domāt, ka pret KNAB priekšnieku vērstās darbības patiesībā ir nepieļaujama politiska iejaukšanās biroja darbā.

Premjerministra Aigara Kalvīša rīcība, sākot ar 24.septembri, kad viņš pirmo reizi paziņoja par grāmatvedības pārkāpumiem KNAB, liecina, ka KNAB priekšnieka Alekseja Loskutova atbrīvošana no amata tiek gatavota milzu steigā. Par steigu liecina Kalvīša pavirši izpildītais mēģinājums atstādināt KNAB priekšnieku no amata, lai gan likums šādas tiesības premjeram neparedz. Saskaņā ar Latvijā spēkā esošiem likumiem tikai ģenerālprokurors ir pilnvarots atstādināt KNAB priekšnieku, turklāt tikai tad, ja pret KNAB priekšnieku ir uzsākts kriminālprocess vai viņš ir apcietināts. Par spīti šim likuma nosacījumam, premjeram pietuvinātie cilvēki A.Loskutovam pārmet premjera rīkojuma neizpildīšanu. Šāda rīcība ir uzskatāma par nelikumīgu, politisku iejaukšanos KNAB darbā.

KNAB priekšnieka atcelšanas mehānisms ir iedarbināts, neskatoties uz to, ka nav zināms nedz tas, vai KNAB patiešām ir noticis likuma pārkāpums, nedz arī tā smagums. Likums paredz, ka KNAB vadītāju var atbrīvot no amata Saeima, pamatojoties uz Ministru kabineta ieteikumu. Ne Saeimas, ne MK lēmums nevar būt patvaļīgs — likumā ir atrunāti KNAB priekšnieka atcelšanas pamati un tas, ka tie jāizvērtē ģenerālprokurora vadībā. Notiekošā absurdumu apliecina tas, ka paralēli, taču bez termiņa ierobežojuma, ir izveidota vēl viena izmeklēšanas komisija, kas pētīs konkrētās grāmatvedības problēmas un visticamāk nāks klajā ar saviem slēdzieniem stipri vēlāk.

Centieni atbrīvoties no neērtas amatpersonas notiek laikā, kad Latvijā ir vērojami lieli panākumi cīņā pret korupciju. Vēl nesen tiesa pirmo reizi ar reālu brīvības atņemšanu notiesāja bijušo kūrortpilsētas Jūrmalas mēru, jau ir ierosināti kriminālprocesi pret vairākām redzamām bijušām vai esošām amatpersonām, tai skaitā tādām, kas ir cieši saistītas ar šobrīd valdošo koalīciju. Turklāt KNAB līdz novembra pirmajai nedēļai ir jānāk klajā ar saviem secinājumiem par pārkāpumiem pagājušā vēlēšanu kampaņā, kurā divas valdošās koalīcijas partijas būtiski pārkāpa priekšvēlēšanu tēriņu ierobežojumus. KNAB tām uzliktie sodi visticamāk būs sākot ar dažiem simtiem tūkstošu līdz pat vairākiem miljoniem latu. Viena no lielākajām pārkāpējām varētu būt premjera Kalvīša pārstāvētā Tautas partija. Uz šī fona kļūst saprotams šobrīd premjera īstenotais brutālais spiediens uz KNAB.

Par premjerministra Kalvīša patiesajiem nodomiem liek šaubīties arī viņa rīcības nekonsekvence. Proti, iepriekš viņš tik asi nav reaģējis pat uz daudz smagākiem pārkāpumiem. Piemēram, viņa padomnieks Raimonds Lazdiņš vēl joprojām konsultē Kalvīti drošības jautājumos, neskatoties uz to, ka tieši Lazdiņš koordinēja skandalozo “drošības likumu” grozījumu pieņemšanu, kurus vēlāk pats premjers atzina par kļūdu. Kalvītis nav arī sodījis Privatizācijas aģentūras amatpersonas, lai gan tās premjera vārdā uz 3.lasījumu Saeimā iesniedza grozījumus privatizācijas likumā, kas būtiski paplašinātu iespējas par sertifikātiem privatizēt lielas kāpu un valsts mežu teritorijas. Premjers vēlāk šos priekšlikumus nosauca par absolūti nepieņemamiem un apgalvoja, ka tie ar viņu neesot bijuši saskaņoti. Pat vēl vairāk — attiecīgās amatpersonas šos priekšlikumus bija iesniegušas Saeimā, lai gan valdības īpaši izveidota darba grupa tos bija noraidījusi. Un tomēr šīs amatpersonas sodītas netika. Kalvītis līdz šim nav arī tik asi reaģējis uz citiem Valsts kontroles auditiem, kuros tika ziņots par grāmatvedības un cita veida pārkāpumiem saistībā ar milzīgām naudas summām. Piemēram, Satiksmes ministrija 2006.gada finanšu pārskatā uzrādīja valsts autoceļu vērtību, kas bija par 4,5 miljardiem latu mazāka nekā patiesībā. Cits piemērs — 2005.gadā tikai 4% no Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras rezerves fonda 2,6 miljoniem latu tika izlietoti atbilstoši. Pārējie 96% naudas tērēti, izdevumus nepamatojot ar normatīvos paredzētajiem fonda izmantošanas virzieniem.

Joprojām publiskajā telpā nav informācijas par to, kāda veida pārkāpumi KNAB tiek pārmesti. Viss, kas ir droši zināms, — pārkāpumi esot saistīti ar operatīvajai darbībai paredzētajiem līdzekļiem. Taču ja no A.Kalvīša publiskās retorikas var noprast, ka runa iet par simtiem tūkstošu latu un piesavināšanos, tad valsts kontroliere Inguna Sudrabas izteicieni vairāk liecina par grāmatvedības nepilnībām, turklāt viņa ir arī atzīmējusi to, ka politiķi līdz šim nav reaģējuši uz daudz nopietnākām nepilnībām. Līdzīgi šo lietu ir komentējusi arī bijusī valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Revīzija tika pabeigta laikā, kad viņa vēl bija prezidentes amatā, un par nopietniem pārkāpumiem viņa būtu tikusi informēta. Ņemot vērā to, ka informācija par KNAB varbūtējiem pārkāpumiem ir slepena, sabiedrībai ir jāizvēlas, kam ticēt: bijušai prezidentei un valsts kontrolierei, vai politiķiem, kas ir ieinteresēti atbrīvoties no pašreizējā KNAB priekšnieka.

Komisijas, kas izvērtēs Loskutova atbilstību amatam, sastāvā ir ģenerālprokurors un 5 politiķi. Visi politiķi pārstāv partijas, kuras KNAB ir pēdējo gadu laikā sodījis. Līdz ar to viņi visi atrodas interešu konflikta situācijā attiecībā pret KNAB priekšnieku. Četri no pieciem politiķiem pārstāv partijas, kurām varētu draudēt vislielākie sodi par priekšvēlēšanu tēriņu pārkāpšanu. Viens no komisijas locekļiem — Dzintars Jaundžeikars — jau ir publiski paziņojis, ka balsotu par Loskutova atbrīvošanu no amata. Turklāt likumā ir atrunāts, ka komisija jāizveido MK noteiktā kārtībā, taču šāda kārtība aizvien nav publiskota. Visticamāk, tā arī nav noteikta.

Arī otras komisijas sastāvs ir veidots pēc patvaļīgiem kritērijiem. Premjeram bija visas iespējas šīs komisijas sastāvu veidot no tiesnešiem un prokuratūras pārstāvjiem, taču komisijas vairākumu veido civildienesta pārstāvji. Ņemot vērā to, ka Latvijas civildienests ir stipri politizēts, rodas bažas, ka komisijas personālsastāvs tika apzināti veidots tā, lai tajā nebūtu iespējama notiekošā objektīva izmeklēšana.

Šī nav pirmā reize, kad valdošās koalīcijas pārstāvji, aizbildinoties ar tiesiskumu, iejaucas KNAB darbā. Aigars Kalvītis arī iepriekš ir rīkojies līdzīgi, piemēram, liedzot Loskutovam atlaist izmeklētāju Ilmāru Bodi (viņš vēlāk tomēr tika atlaists par slepenas informācijas izpaušanu) un ierosinot pret Loskutovu disciplinārlietas. KNAB priekšnieks ir publiski paziņojis, ka arī Ventspils mērs, otrās lielākās koalīcijas partijas ZZS premjera kandidāts Aivars Lembergs ir viņam lūdzis atrast iespēju Bodi saglabāt amatā. Pirms Valsts prezidenta vēlēšanām premjerministrs savos publiskajos izteicienos deva mājienu, ka nopietnas nepatikšanas sagaida katru, kas mēģinās uzsākt kriminālprocesu pret Kalvīša atbalstīto kandidatūru, neskatoties uz to, ka par viņa darbības likumību notika pārbaudes.

Jaunākie notikumi liek domāt, ka šoreiz ar politiskās iejaukšanās palīdzību iecerēts dot izšķirošu triecienu KNAB spējai neatkarīgi cīnīties pret politisko korupciju. Vienlaikus arī visām pārējām pārvaldes amatpersonām ir raidīts skaidrs signāls, ka tām nebūs pacelt roku pret šī valsts politikas varenajiem, arī ja pēdējie pārkāpuši likumu vai pat pastrādājuši noziedzīgus nodarījumus.


Rullējot pāri Loskutovam un likumam


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!