Raksts

Neizniekot trīs NVO dārgumus attīstības sadarbībā


Datums:
20. februāris, 2007


Autori

Aija Lulle


Foto: Poagao

Izpratnes izkopšana par attīstības sadarbības mērķiem un nozīmi ir darba lauks tieši NVO, kas ir tipisks universālo vērtību pārstāvis un tribūns.

Ātrāk, efektīvāk un lētāk — to attīstības sadarbībā ir spējušas un spēs paveikt Latvijas nevalstiskās organizācijas (NVO). Būtiskākais — nepazaudēt jau to, kas sasniegts un gudri īstenot attīstības sadarbības politiku nākotnē. Šīs ir galvenās atziņas, kas izskanēja Stratēģiskās analīzes komisijas Jauno zinātnieku foruma grāmatas “Latvija un attīstības sadarbība” prezentācijā, kas šā gada 16. februārī notika Valsts Prezidenta pilī.

Efektīvs partneris

Attīstības sadarbība ir jauna politikas joma Latvijā, un lielā mērā tā pati ir attīstības stadijā. Grāmatā caur pētniecisku lēcu aplūkoti universālo vērtību un fundamentālo jautājumu krustpunkti: vērtības, solidaritāte, nacionālās intereses, tiesības kā attīstības instrumenti, tiesiskie aspekti visplašākajā nozīmē un cilvēktiesības, pilsoniskās sabiedrības veicināšana, Latvijas ārpolitikas un attīstības sadarbības prioritātes. Pētnieciskā jomā grāmata, kā uzsvēra tās zinātniskā redaktore Gunda Ignatāne, „ir celmlauzis.”

Taču pilsonisko iniciatīvu ziņā nav gluži tā, ka palīdzība sadarbojoties Latvijas nevalstiskajām organizācijām būtu pavisam jauns lauks — daudzas ir jau strādājušas šajā jomā, tikai lietojot citu terminoloģiju. Un krājušas pieredzi, strādājot tepat Latvijā, kad šeit tika veiktas fundamentālas pārmaiņas sociālā, politiskā un ekonomiskā jomā. Un daudzas pat nemaz neapzinās, kā savu pieredzes un zināšanu potenciālu var veiksmīgi izmanot attīstības sadarbībā, palīdzot citiem.

Biedrības Latvijas Platforma attīstības sadarbībai (LAPAS), kas apvieno 23 dalīborganizācijas, direktore Māra Sīmane kā piemēru minēja pensiju reformas īstenošanu Latvijā: lielākā daļa no ierēdņiem un ekspertiem, kas ar to strādāja, pašlaik darbojas pavisam citās jomās. Bet Nevalstisko organizāciju pārstāvji ir turpinājuši darboties ar šiem jautājumiem, redzējuši likumu iedzīvināšanu ikdienā un varētu būt neatsverams, uzticams, ātrs un efektīvs partneris kādas valsts iedzīvotājiem, kur likumdevējs plānotu iet šādu ceļu.

Attīstības sadarbības ķēdē parasti iesaistās gan valsts, gan NVO, gan arī privātais sektors. Attīstības sadarbības smailē starp vērtībām, interesēm un pienākumu, ir tieši vērtības. Un tieši nevalstiskās organizācijas ir šī pamata sargātājas, un tālāk nesējas.

Latvijas devums — pieredze

Īstenojot attīstības sadarbības politiku, Latvija nedod partneriem rokās skaidru naudu; attīstības sadarbības būtība un dzīvā nauda ir dalīšanos Latvijas pieredzē valsts pārvaldes reformu īstenošanā, demokrātiskas sabiedrības, sociālās attīstības veicināšanā un daudzās citās jomās. Latvijas ekspertu zināšanas un praktiskā pieredze ir līdzekļi, ar kuriem Latvija var sniegt būtisku ieguldījumu kaimiņu reģionu attīstības un drošības veicināšanā, kas reizē ir arī drošības garants pašai Latvijai.

Šobrīd visaktuālākie jautājumi Latvijas NVO ir, kā īstenot attīstības sadarbību ar ierobežotiem līdzekļiem, kā precīzi mērķēt padomus, sniegt ekspertīzi, lai padarītais būtu maksimāli efektīvs un saņēmējam vajadzīgs.

NVO praktiķi, kas strādājuši Moldovā, Gruzijā, Balkānu reģionā, Centrālajā Āzijā un daudzviet citur zina, ka Latvijas unikālā reformu pieredze ir ļoti pieprasīta un vajadzīga, turklāt, intensīvi strādājot pēdējos gadus, kopš Latvijā ir izveidotas LAPAS, organizācijas ir arī guvušas vērtīgu pieredzi projektu īstenošanā, kuru mērķi ir, sasniegt konkrētu rezultātu, radoši piemērojoties tieši uz sadarbības partneru vajadzībām.

Taču nevalstiskajam sektoram, tāpat kā valsts pārstāvjiem, jau šodien ir jādomā par rītdienu. Kā norāda Ārlietu ministrijas Attīstības sadarbības politikas departamenta direktors Andris Sekacis, reformu pieredze kā Latvijas savdabība, ir īslaicīga pozicionēšanās, kura varētu vēl ilgt vien gadus piecus. Tāpēc ir būtiski jau šobrīd aktīvi veidot gan plašu, stratēģisku skatījumu, gan specifiskus, labi izstrādātus priekšlikumus šajā politikas nozarē.

To nevar panākt bez visas sabiedrības iesaistīšanas, tādēļ izpratnes izkopšana par attīstības sadarbības mērķiem un nozīmi, par darbu, kas jau ir paveikts un tiek veikts, jo sevišķi ir veicināma tepat Latvijā. Tas ir darba lauks tieši NVO, kas ir tipisks universālo vērtību pārstāvis un tribūns attīstības sadarbībā.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!