Neiespējamais liberālisms 6

Pirms vēlēšanām politiķiem it kā jāapliecina sava uzticība demokrātijai, taču vēlme sasniegt vēlētāju masas liek izmantot emocionālo retoriku. Latvijas politika ir divkosīga - divpadsmit gadus tajā dominē neoliberālās ekonomikas diskurss, kas paredz individuālisma principu “parūpējies par sevi pats”, bet politikā virsroku guvusi kolektīviskā ideoloģija, kas izpaužas ne tikai kā etnisko “citu” izslēgšana no politiskās demokrātijas (“mūsu tautai” nepiederošie), bet arī kā pašu pilsoņu tiesību ierobežošana (“mūsu klubam” nepiederošie). Likumdošana, preses publikācijas, politiķu runas nesaskata pilsonī varošu un zinošu darītāju, kas tiešām spētu pats par sevi parūpēties.

Iesaki citiem:

A.Šķēles pavēle mazgāt kreklus vai V.Vīķes-Freibergas ierosinājums ravēt, rušināt un laistīt apliecina, ka politiķi saprot valsts problēmas kā pilsoņu slinkumu, izlaidību vai nemākulību. Nav pārsteigums, ka mediju intervijās pilsoņi saka, ka “valstij jārūpējas”, “valstij jāuzņemas” utt., neuzskatot lokālās iniciatīvas formas, brīvprātīgo darbu vai pašpārvaldi par risinājumu savām problēmām

Latvijas Republika likvidēja valsts patronāžu sociālajā jomā, taču nebija spējīga nodrošināt vienādas iespējas katram pašam uzņemties šīs funkcijas. Šo plaisu politikā aizpilda populisms. Pieļauju, ka lēto populismu pieprasa masu prese. Bet kur ir tas lauks, kur notiek nopietna domu apmaiņa, ja arī kvalitatīvajos medijos politiķi apliecina lozungveida domāšanu? Ceru, ka rakstot portālam politika.lv E.Repše apzinājās uzrunājamās auditorijas līmeni un medija definēto misiju veicināt diskusijas. Taču autors paliek pie aģitpropa paņēmieniem. E.Repše iestājas par neoliberālismu, bet publikāciju caurvij sociālās inženierijas patoss - “Es zinu kā”. Neoliberālisma pamatā ir nestabila līdzsvara jēdziens, sistēmas pārvalde ir decentralizēta pašregulācija. E.Repše savā uzsaukumā uzņemas pārāk daudz, un to visu viņš grasās paveikt viens pats. Varētu būt arī tā, bet drīzāk tas atbilst J.Bojāra uzskatiem, kurš sola rūpēties par katru no mums.

E.Repšes “es” ir pretrunā ar liberālismu arī tāpēc, ka liberālisms ir saistāms ar diskursīvo politiku – politiķiem jāprot izteikt un pamatot uzskatus, iesaistīties diskusijā, ko nedz viņš, nedz vairums politiķu neprot vai nevēlas darīt. Latvijas pieredze ļauj secināt, ka neoliberālismam nav sociālā pamata sabiedrībā un “liberālā” valdošā politiskā elite nav veicinājusi tādas sociālās bāzes veidošanos/veidošanu. “Latvijas ceļš” atbalstījis izslēdzošo, nevis publisko politiku un nekad nav skaidri izteicies par saviem politiskajiem principiem. Viena TB/LNNK daļa (Krasts, Vaidere, Zīle) īstenoja neoliberālās ekonomiskās reformas, kamēr otra (Dobelis, Tabūns) nodrošināja ideoloģisko piesegumu. Politiskais diskurss ir veicinājis nepotismu, cilvēku vērtēšanu saskaņā ar piederību, kolektīvismu, neskaidru izteikšanos un noklusēšanu, nevis tādas liberālās vērtības kā individuālisms, cilvēku vērtēšana saskaņā ar sasniegumiem, atklātība.

Komunisti savulaik vislabāk attīstījuši lozungveida domāšanu, tāpēc nav brīnums, ka E.Repšes vārdu kombinācijām ir amizants efekts. “Sirdsapziņas komandu” jau esam piedzīvojuši. “Partija ir mūsu laikmeta prāts, gods un sirdsapziņa” jau daiļoja ēku sienas.

Pagajušonedēļ “Jaunais laiks” izplatīja programmu “Masu informācijas līdzekļi”. Spriežot pēc tā, ka teksts tika atsūtīts pa e-pastu īpaši atlasītai auditorijai, tas ir jāuztver nopietnāk par PSKS CK 7. novembra saukļiem. Taču, piemēram, lozungs “Viens no modernās sabiedrības masu informācijas stūrakmeņiem ir Internets un tā sniegtās iespējas” skan gluži kā “ekonomikai jābūt ekonomiskai”.

Politiķu rīcība pirms vēlēšanām lieku reizi parāda, ka sabiedrībai nav liberālās attīstības potenciāla. Politiķi nav ļauni pēc savas dabas, viņi rīkojas kultūras ietvaros. Politiskās atskaitīšanās princips nav iespējams, ja nav sociālo struktūru, kas to pieprasītu. Arī darījumu kultūrā ir maz kapitālistiskās pragmatikas. Kancelejas preču veikalu un to sortimenta daudzums liecina, ka ir svarīgi rakstīt uz skaista papīra un pieskaņot mapīšu krāsu telpas dizainam. Latviski to sauc par “sakārtošanu”. Pragmatisks jautājums kā un kāpēc mēs lietosim “sakārtoto”, kādas funkcijas tas veiks, netiek uzdots. G.Ķēniņa-Kinga pētījumi uzrāda, ka latviešu darījumu vide nosliecas uz moralizēšanu, atšķirībā no igauņu pragmatisma. Cilvēki baidās uzņemties atbildību, interpretē likumu pēc burta, nevis pēc gara, lietas izprot, saskaņojot ar dienaskārtības lozungiem: NATO, ES, “tranzītvalsts”, “tūrisms”, nevis reflektējot par sabiedrības funkcionēšanas likumsakarībām.

Latvijas politikā nav tādu piemēru, kad uzpūstais “es” rīkotos dramaturģiski likumsakarīgi. Ja 1940.gadā K.Ulmanis būtu izdarījis pašnāvību, tad viņš gan izvairītos no asinspirts, gan simboliski apstiprinātu jaunā režīma neleģitimitāti. Bet vadonis ļoti gribējis “palikt savā vietā”. Uzņemties atbildību un atzīt savas kļūdas nav Latvijas politiskās kultūras īpašība. Šādā kontekstā runāt par “liberālismu” var tikai kāda privātuzņēmuma vai centrālās bankas ietvaros, kur nedaudzu darbinieku rīcību ir iespējams kontrolēt un modelēt.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (6) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Kimmy

Tur noderīgu informāciju publicēta šajā vietnē partiju. Es, protams, pārbaudīt tos, un iesaka citiem. http://www.turks.us/directory.php?topic=all&year=2007&month=4

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jefrosenija 08.08.2002 12:51
Ek, Kruk, Kruk - Tu parmet Repsem agitpropa panemienus, nu bet pats tacu 100 reizes parspej i vinu i jebkuru citu politikas celmlauzi demagogiska vavulosana...

Butu uzrakstijis, ko tad lai nabaga cilvecins dara? ka tad lai atsija tas seenalas no pelavam, ko tad vajadzeja Latvijas politika iesakt riktigam un krutam politikim, ja jau vis ir tik struntiigi...

Visu nolikt un nozakat jau nav liela maka, it ipasi bez argumentiem, ka saja sacerejuma, tak jel pamatojumu kadu vareja pievest un secinajumus izdarit, ja reiz velas uz zinatniskas analizes paraugu pretendet.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

klasters 02.08.2002 00:10
Jutos nedaudz paarsteigts ieraugot savu komentaaru shajaa portaalaa, taapeec uzdriiksteeshos pierakstiit dazhus paskaidrojumus.

Mans komentaars bija atbilde shim S.Kruka kunga tekstam saitee www.jaunaislaiks.lv Biju paarliecinaats,ka savu raksta galu JL maajas lapas forumaa bija ielicis pats taa autors.Vismaz dazhas piebildes lika taa domaat.Shodien gan izraadijaas ,ka pastnieka lomu bija uznjeemies kaads cits. Diskuteet par sho tekstu shajaa portaalaa neveelos,diemzheel te nav par ko diskuteet.Autors ir paaraak caurspiidiigs savaas simpaatijaas un antipaatijaas.Taads pliekani deklaratiivs vinjam tas diskursinjsh...,lai gan stilista talantu noliegt nevar. Nekaadi nevareeju atrast iistos vaardus ,lai raksturotu autora stilu,tas man likaas taads atpaziistams.No taa dvesh taadas kaa romaanju intelektuaalisma noskanjas,kaut kas iz Francijas varbuut....,bet visaadi citaadi no saviem vaardiem neatsakos.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

svaha 01.08.2002 13:05
klasters 2002-07-31 23:16:56
Sho gana ambiciozo un deklaratiivo tekstu jau biju sastapis portaalaa politika.lv.Shkjiet,ka S.Kruka kungam truukst sociaalaas atziniibas un vinjsh saak meetaat savu tekstu virtuaalajaa telpaa,ceriibaa ,ka priekshveeleeshanu kampanju vilnii vinja sarkastiskie praatojumi atradiis dzirdiigas ausis.Juus alkstat diskusijas Kruka kungs,bet nespeejat rast diiku intelelektu paarsaatinaatu vidi kuraa izpausties.Nu ko tas ir saprotams,liidziigu veelmi pauzh daudzi citi jums liidziigie .Nelaime maajo apstaaklii ,ka juus miilat rotaljas un nevis speeles,jeedzieniskais aparaats nav juusu stipraa puse,arii juusu izteikumu
logjiskaas konstrukcijas ir aksiologjisku pienjeemumu paarsaatinaatas .Piedodiet,ja juus buutu gatavs speeleet ,es piedaliitos,rotaljas nav mans ampluaa.Rotaljkaare ir sinoniims infantilitaatei.Es pat negribu pieskarties juusu tekstam,alogjiski un sveshvaardu paarsaatinaati teikumi nav diskusijas veerti.Fashion first,shkjiet taads ir juusu lozungs.Shobriid juusu modistes talants vijas ap vaardu diskurss,diskursiivs..utt.,utjpr.Lai jau jums veicas,taapat shkjiet skaidrs ,ka juusu balss pieder J.Jurkaanam un PCTVL,shkjiet tieshi shiis partijas kampanju juus kaadaa no saviem ieprieksheejiem tekstiem atzinaat par labu esam.Varbuut palasiet liberaalisma klasikjus un tad ar kjeraties pie akadeemiskas spriedeleeshanas,labi,a,mediju zociolog..

Ir taads viedoklis kas publicets sk. http://www.jaunaislaiks.lv/forums.php?id=34&frid=1&tp=405&ac...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

svaha 31.07.2002 15:00
"Politiķu rīcība pirms vēlēšanām lieku reizi parāda, ka sabiedrībai nav liberālās attīstības potenciāla"

-Ko isākt mums vēlētājiem?Liberāli pašizglītoties?

"Politiķi nav ļauni pēc savas dabas, viņi rīkojas kultūras ietvaros".

-Mēs visi cilvēki.Hm.Līdztiesīgi,bet starp mums ir daži,kuri ir vēl līdztiesīgāki.Ha-Ha.It kā viņiem nebūtu ambīciju,un vēl kādu...

"Politiskās atskaitīšanās princips nav iespējams, ja nav sociālo struktūru, kas to pieprasītu".

-Par struktūrām galīgi greizi.

"Arī darījumu kultūrā ir maz kapitālistiskās pragmatikas".

-Te būtu īstā vieta Galīgai analīzei,bet diemžēl...secinājumi izpaliek.

"Cilvēki baidās uzņemties atbildību, interpretē likumu pēc burta, nevis pēc gara, lietas izprot, saskaņojot ar dienaskārtības lozungiem: NATO, ES, “tranzītvalsts”, “tūrisms”, nevis reflektējot par sabiedrības funkcionēšanas likumsakarībām".

-Ar to reflektēšanu ir kā ir,nepareizi reflektēsi iekodīsi mēlē.Cilvēki baidās...tas jau pavisam karsti!Ja vini baidās...un spēle notiek ar viņu bailēm,vai ja skatās no otras puses,ar viņu cerībām.te nu uzvarēs tas kurš būs veiklāks manipulātors.

"Latvijas politikā nav tādu piemēru, kad uzpūstais “es” rīkotos dramaturģiski likumsakarīgi. Ja 1940.gadā K.Ulmanis būtu izdarījis pašnāvību, tad viņš gan izvairītos no asinspirts, gan simboliski apstiprinātu jaunā režīma neleģitimitāti. Bet vadonis ļoti gribējis “palikt savā vietā”. Uzņemties atbildību un atzīt savas kļūdas nav Latvijas politiskās kultūras īpašība. Šādā kontekstā runāt par “liberālismu” var tikai kāda privātuzņēmuma vai centrālās bankas ietvaros, kur nedaudzu darbinieku rīcību ir iespējams kontrolēt un modelēt"

-Augstmāņa nostalgija.

Secinājumi:Pšiks vien sanāca.Ha-Ha.Nepārdzīvo draugs...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

brencis 31.07.2002 10:17
Izlasot šo visai kritisko rakstu, nācās secināt, ka dzīvoju kādā zaglīgā valstī pie Karību jūras.

1.Latvijas politika pēc definīcijas ir populistiska.

2.Latvijas sabiedrība "slimo" ar vadoņa kulta sindromu.

3.Kamēr nebeigsies "neoliberālisms" (privatizācija) + "kolektīviskā ideoloģija" (korupcija, valsts nozagšana utt.), citu politisko skatuvi negaidiet.

Cienījamais, S.Kruka k-gs! Vai patiešām uz Latvijas politiku nevar attiecināt ekonomisko attiecību pamatprincipu - pieprasījums rada piedāvājumu (resp. vainīgi ir nevis "ļaunie" politiķi, bet gan Latvijas sabiedrība, kurā pilsoniskās aktivitātes īpatsvars ir gaužām zems)..

Citi autora darbi
Kastes 255x203(2)

One more try* 10 Autors:Sergejs Kruks

Ciriki 255x203

Daudzes čuriki 3 Autors:Sergejs Kruks