Raksts

Neiecietība > rasisms


Datums:
10. oktobris, 2001


Autori

Raimonds Jansons


Foto: © Krista

Neesmu pārliecināts, vai par rasismu var dēvēt neiecietību pret AIDS slimniekiem, trūcīgajiem vai noteiktu politisku uzskatu paudējiem. Taču jāšaubās, vai diskriminācijas veidus jelkad varēsim iedalīt pēc seku smaguma un vai ir jāmeklē atšķirības starp šīm neiecietības izpausmēm.

Pagājis mēnesis kopš ANO Starptautiskās konferences “Pret rasismu, rasu diskrimināciju, ksenofobiju un saistīto neiecietību”, kuras laikā arī Latvijā aktivizējās diskusija par rasisma mūsdienu izpausmēm. Ar interesi lasīju viedokļus, kuros tiek uzsvērts, ka rasisma jēdziens ir ļoti plašs. Vai tas tā ir?

Jāatzīst, ka pēc Pirmās un Otrās Pasaules Pretrasisma konferences 1978. un 1983. gadā rasisma jēdziens ir mainījies. Vēsturei pieder aparteīds Dienvidāfrikā, un indivīds globalizācijas laikmetā ir kļuvis ne tik vien patstāvīgāks un neatkarīgāks, bet reizē, šķiet, arī neiecietīgāks pret apkārtējo un it īpaši atšķirīgo. Neiecietība nebalstās tikai uz rasi vai ādas krāsu, tā ir diskriminācija visdažādākajos izpausmes veidos, kas pārsniedz 1965. gada ANO konvencijas “Par visu rasu diskriminācijas veidu izskaušanu” noteiktos ietvarus. Tieši tādēļ konference tika rīkota kā pirmais globāla mēroga ANO pasākums šajā gadsimtā. Šī gada notikumu sarakstā tā ieņems būtisku vietu galvenokārt tāpēc, ka kalpos par atsauces avotu mūsdienu diskriminācijas pamatu definēšanā.

Gan konferences sagatavošanas, gan diemžēl arī beigu posmā daudzas delegācijas joprojām jautāja: par ko ir šī konference? Patiesi, pirmo reizi konferences nosaukumā bija iekļauts termins “saistītā neiecietība” (related intolerance). No vienas puses, tas konferenci padarīja mazāk konstruktīvu, jo atsevišķas delegācijas vēlējās to politizēt. To apliecina karstās diskusijas ap verdzības un koloniālisma jautājumiem, bet jo īpaši atšķirīgās pozīcijas Tuvo Austrumu miera jautājumā. No otras puses – tāds arī bija konferences organizētāju mērķis – parādīt daudzveidību, kādā katra valsts saprot terminus “rasisms, rasu diskriminācija, ksenofobija un ar tiem saistītā neiecietība”, un tuvināt šīs izpratnes.

Uz jautājumu, ko nozīmē rasisms mūsdienu izpratnē, formāla atbilde, protams, ir atrodama konvencijā, kur definēta “rasu diskriminācija”. Taču, pirms meklējam citu atbildi, ir svarīgi saprast, vai mūsdienās rasu diskrimināciju var analizēt atrauti no citiem diskriminācijas veidiem, kuri kopā veido pamatu neiecietības fenomenam? Konferences noslēgumā pieņemtā Deklarācija un Darbības plāns uz to atbild noliedzoši, taču paies zināms laiks, pirms tas tiks akceptēts ne tikai deklarācijas formā vien.

Tā nav tikai teorētiska diskusija. Āzijas un Āfrikas valstis, kuru iedzīvotāji no rasu diskriminācijas ir cietuši visvairāk, stingri pieturas pie konvencijas definīcijas un joprojām uzskata, ka diskriminācija pēc rases un ādas krāsas nav pielīdzināma citiem diskriminācijas veidiem arī no vēsturiskā taisnīguma viedokļa, ka rasu diskriminācijas pamatu uzskaitījumu nevar paplašināt ārpus konvencijas ietvariem. Piemēram, ne viens vien Āzijas delegāts jautāja: vai rasu diskriminācija ietver sevī dažādām reliģijām piederošu indivīdu diskrimināciju vienas tautas ietvaros? Arī es šaubos, vai tas ir rasisms. Tāpat neesmu pārliecināts, vai par rasismu var dēvēt neiecietību pret AIDS slimniekiem, trūcīgajiem vai noteiktu politisku uzskatu paudējiem. Taču diskriminācijas izpausmes, ar kurām ikdienā saskaras indivīds, nav atkarīgas no šīs diskriminācijas pamata. Tādēļ jāapšauba, vai diskriminācijas veidus jelkad varēsim iedalīt pēc to izraisīto seku smaguma un vai jāmeklē atšķirības to starpā, jo tie visi jāapskata zem vispārējās neiecietības “cepures”.

Tieši tādēļ Latvija kopā ar Eiropas Savienības un asociētajām valstīm akcentēja viedokli, ka konferences mērķis ir daudz plašāka neiecietības formu izskaušana, tajā skaitā uz dzimuma, sociālās izcelsmes, reliģijas un citām atšķirībām balstītās diskriminācijas izskaušana. Arī ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komiteja nepieturas vienīgi pie konvencijā ietvertās rasu diskriminācijas definīcijas, bet vāc informāciju par dažādiem iespējamās diskriminācijas veidiem. Piemēram, valstīm ir jāziņo par likumdošanu attiecībā uz ārvalstniekiem un arī Latvijai 1999.gadā tika lūgta atbilde par pilsoņu un nepilsoņu tiesību apjomu, kaut arī šīm atšķirībām konvencija nav piemērojama.

Tātad – vai rasisma jēdziens ir plašs? Ja vien neliekam vienlīdzības zīmi starp rasismu un neiecietību, tad domāju, ka ne. Konvencijā sniegtā definīcija ir izsmeļoša un būtu aplami runātu par “jaunajām rasisma formām” kā to cenšas darīt mūsu Austrumu kaimiņvalsts valstsvīri un diplomāti, raksturojot situāciju Latvijā. Konference ir spērusi nozīmīgu soli uz priekšu diskriminācijas pamatu definēšanā, vienprātīgi pieņemot deklarācijas rezolutīvās daļas 1. un 2. pantus. Tajos par rasisma, rasu diskriminācijas, ksenofobijas un saistītās neiecietības upuriem atzīti indivīdi vai to grupas, kas tiek vai ir tikušas negatīvi ietekmētas vai pakļautas šim postam vai ir bijušas tā mērķi, savukārt kā neiecietības pamats minēta ne tikai rase, ādas krāsa, izcelšanās, nacionālā vai etniskā izcelsme, bet arī dzimums, valoda, reliģija, politiskais vai cits viedoklis, sociālā izcelšanās, mantiskais stāvoklis, dzimšanas vai cits statuss. Nākamais diskusiju raunds par to paredzams jau šoruden, kad Dienvidāfrikā notikušās konferences rezultātus izskatīs ANO Ģenerālā Asambleja.


ANO pasaules konferences pret rasismu, rasu diskrimināciju, ksenofobiju un neiecietību mājaslapa

Valsts Prezidentes runa ANO pretrasisma konferencē Durbanā


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!